{"id":23937,"date":"2024-07-17T17:23:00","date_gmt":"2024-07-17T15:23:00","guid":{"rendered":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=23937"},"modified":"2024-07-18T07:30:41","modified_gmt":"2024-07-18T05:30:41","slug":"lielakie-investiciju-projekti-patlaban-tiek-istenoti-energetikas-un-bioekonomikas-joma","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=23937","title":{"rendered":"Liel\u0101kie invest\u012bciju projekti patlaban tiek \u012bstenoti ener\u0123\u0113tikas un bioekonomikas jom\u0101"},"content":{"rendered":"\n<p>Tre\u0161dien, 17. j\u016blij\u0101,  tika aizvad\u012bta Lielo un strat\u0113\u0123iski noz\u012bm\u012bgo invest\u012bciju projektu koordin\u0101cijas padomes s\u0113de, kur\u0101 tika izskat\u012bti Latvijas Invest\u012bciju un att\u012bst\u012bbas a\u0123ent\u016bras (LIAA) aktualiz\u0113tie jaut\u0101jumi darb\u0101 ar noz\u012bm\u012bgiem invest\u012bciju projektiem, kuru kop\u0113jais pl\u0101noto ieguld\u012bjumu apjoms p\u0101rsniedz 9 miljardus eiro. B\u016btisk\u0101kie jaut\u0101jumi sk\u0101ra me\u017ea resursu pieejam\u012bbu, v\u0113ja parku att\u012bst\u012bbu un CO2 emisiju uzglab\u0101\u0161anu.<\/p>\n\n\n\n<p>Lielo un strat\u0113\u0123iski noz\u012bm\u012bgo invest\u012bciju projektu koordin\u0101cijas padome darbojas k\u0101 centr\u0101l\u0101 instit\u016bcija Ministru prezidentes Evikas Sili\u0146as vad\u012bb\u0101. T\u0101 apzina un uzrauga visu lielo invest\u012bciju projektu virz\u012bbu Latvij\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p>\u201cPadomes ieguld\u012bjums b\u016btiski atvieglo LIAA darbu, jo varam run\u0101t par starpinstitucion\u0101liem risin\u0101jumiem konkr\u0113tiem jaut\u0101jumiem. \u0160\u012b iniciat\u012bva ir apliecin\u0101jums, ka darbs pie invest\u012bciju piesaistes ir vald\u012bbas priorit\u0101te,\u201d uzsver LIAA direktors\u00a0<strong>Raivis Brem\u0161mits<\/strong>, piebilstot, ka ar \u0101triem un izsv\u0113rtiem l\u0113mumiem m\u0113s veidojam Latvijas k\u0101 investoriem atv\u0113rtas valsts reput\u0101ciju.<\/p>\n\n\n\n<p>P\u0113d\u0113jo gadu laik\u0101 Latvij\u0101 strauji att\u012bst\u0101s bioekonomikas nozar\u0113 str\u0101d\u0101jo\u0161ie uz\u0146\u0113mumi, kuri biomasu, izmantojot biorafin\u0113\u0161anas metodi, p\u0101rstr\u0101d\u0101 da\u017e\u0101dos r\u016bpniec\u012bb\u0101 izmantojamos materi\u0101los. Biorafin\u0113\u0161anas metodi pla\u0161i izmanto izejvielu ieg\u016b\u0161anai celtniec\u012bbas materi\u0101lu ra\u017eo\u0161anai, ce\u013cu b\u016bv\u0113, p\u0101rtikas r\u016bpniec\u012bb\u0101 un cit\u0101s nozar\u0113s. Lai nodro\u0161in\u0101tu izejvielu pieejam\u012bbu, padomes s\u0113d\u0113 tika lemts par koksnes izsoles meh\u0101nismu pilnveido\u0161anu. \u0160o l\u0113mumu potenci\u0101l\u0101 ietekme uz invest\u012bcij\u0101m ir 1,6 miljardi eiro.<\/p>\n\n\n\n<p>T\u0101pat tika mekl\u0113ti risin\u0101jumi, k\u0101 samazin\u0101t CO2 \u201cp\u0113das\u201d nospiedumu pan\u0101kot, ka izejvielu ieguve un ra\u017eo\u0161ana \u0123eogr\u0101fiski atrodas p\u0113c iesp\u0113jas tuv\u0101k. Investori \u0161obr\u012bd interes\u0113jas par CO2 uzglab\u0101\u0161anas iesp\u0113j\u0101m \u0123eolo\u0123iskaj\u0101s strukt\u016br\u0101s, kas darbojas l\u012bdz\u012bgi k\u0101 In\u010dukalna g\u0101zes glab\u0101tuve. Latvij\u0101 potenci\u0101li ir vair\u0101kas \u0123eolo\u0123isk\u0101s strukt\u016bras, kur var noglab\u0101t CO2. Padomes s\u0113d\u0113 tika lemts par nepiecie\u0161amo p\u0113t\u012bjumu veik\u0161anu un normat\u012bvo regul\u0113jumu CO2 uzglab\u0101\u0161anai. No uzkr\u0101t\u0101 CO2 ir iesp\u0113ja ra\u017eot avi\u0101cijas degvielu un citus resursus. \u0160o l\u0113mumu kop\u0113j\u0101 invest\u012bciju ietekme var sasniegt l\u012bdz 3,6 miljardiem eiro<\/p>\n\n\n\n<p>Vair\u0101ki potenci\u0101lie invest\u012bciju projekti tiek \u012bstenoti ener\u0123\u0113tikas sektor\u0101. T\u0101, piem\u0113ram, v\u0113ja parku att\u012bst\u012bba veido priek\u0161noteikumus da\u017e\u0101du&nbsp;<em>za\u013co<\/em>&nbsp;produktu ra\u017eo\u0161anai. Liep\u0101jas un Ventspils ost\u0101s ir piem\u0113rota infrastrukt\u016bra un novietojums<em>&nbsp;za\u013c\u0101&nbsp;<\/em>\u016bde\u0146ra\u017ea projektiem, \u0146emot v\u0113r\u0101 Latvijas \u2013 Igaunijas atkrastes v\u0113ja parka ELWIND att\u012bst\u012bbu Kurzemes piekrast\u0113. Turpin\u0101s ar\u012b darbs pie \u016bde\u0146ra\u017ea dzin\u0113ju lidma\u0161\u012bnu &#8220;Fokker&#8221; projekta. Lai stimul\u0113tu \u0161\u0101du projektu virz\u012bbu, padom\u0113 tika lemts par normat\u012bvo regul\u0113jumu, kur\u0161 noteiks j\u016bras nogabalu izso\u013cu k\u0101rt\u012bbu atkrastes v\u0113ja parkiem. Tas ir aktu\u0101li vair\u0101kiem projektiem, kuru kop\u0113jais apjoms sasniedz 3,6 miljardus eiro.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Kar\u0161 Ukrain\u0101 un visp\u0101r\u0113j\u0101s ekonomisk\u0101s situ\u0101cijas pasliktin\u0101\u0161an\u0101s vair\u0101k\u0101s Eiropas Savien\u012bbas valst\u012bs, kas ir Latvijas galvenie eksporta tirgi, ir pal\u0113nin\u0101jusi invest\u012bciju pl\u016bsmu. Tom\u0113r \u0161\u012b gada 2. ceturksn\u012b situ\u0101cija ir uzlabojusies \u2013 2024.gada pirmajos 6 m\u0113ne\u0161os ar LIAA l\u012bdzdal\u012bbu \u012bstenoti 28 invest\u012bciju projekti, kuros kopum\u0101 ekonomik\u0101 tiks invest\u0113ti 263 miljoni eiro un rad\u012btas 1245 jaunas darba vietas. Veiksmes st\u0101sti ir inform\u0101cijas un komunik\u0101cijas tehnolo\u0123iju (IKT), bioekonomikas, vied\u0101s ener\u0123\u0113tikas un mobilit\u0101tes, viedo materi\u0101lu un fotonikas un cit\u0101s nozar\u0113s. No \u0161ogad uzs\u0101ktajiem projektiem 13 tiek realiz\u0113ti R\u012bg\u0101, devi\u0146i &#8211; Kurzem\u0113, tr\u012bs &#8211; Latgal\u0113, divi &#8211; Vidzem\u0113 un viens projekts &#8211; Zemgal\u0113. Liel\u0101kais projektu skaits tradicion\u0101li ir R\u012bg\u0101, bet daudz neatpaliek ar\u012b Kurzeme, kur, \u012bpa\u0161i Liep\u0101j\u0101 un Ventspil\u012b, tiek rad\u012bti labi priek\u0161noteikumi investoru ien\u0101k\u0161anai ra\u017eo\u0161anas sektor\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p>No aktu\u0101lajiem invest\u012bciju projektiem \u0161obr\u012bd liel\u0101k\u0101 da\u013ca ir saist\u012bti ar N\u012bderlandes, V\u0101cijas, D\u0101nijas, Somijas un ASV invest\u012bcij\u0101m. Sam\u0113r\u0101 iela investoru interese par jaunu projektu izstr\u0101di ir vied\u0101s ener\u0123\u0113tikas, \u016bde\u0146ra\u017ea, met\u0101lapstr\u0101des un IKT nozar\u0113s.<\/p>\n\n\n\n<p>N\u0101ko\u0161aj\u0101 Lielo un strat\u0113\u0123iski noz\u012bm\u012bgo invest\u012bciju projektu koordin\u0101cijas padomes s\u0113d\u0113 pl\u0101nots lemt par biotopu kart\u0113\u0161anas ietekmi uz invest\u012bcij\u0101m, invest\u012bciju iesp\u0113j\u0101m aizsardz\u012bbas sektor\u0101, zemes nomas regul\u0113jumu; eID ce\u013ca kartes izstr\u0101di sa\u012bsin\u0101tas proced\u016bras ievie\u0161anai, k\u0101 ar\u012b \u0101rvalstu darbasp\u0113ka piesaisti.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>17. j\u016blij\u0101 tika aizvad\u012bta Lielo un strat\u0113\u0123iski noz\u012bm\u012bgo invest\u012bciju projektu koordin\u0101cijas padomes s\u0113de, kur\u0101 tika izskat\u012bti Latvijas Invest\u012bciju un att\u012bst\u012bbas a\u0123ent\u016bras (LIAA) aktualiz\u0113tie jaut\u0101jumi darb\u0101 ar noz\u012bm\u012bgiem invest\u012bciju projektiem, kuru kop\u0113jais pl\u0101noto ieguld\u012bjumu apjoms p\u0101rsniedz 9 miljardus eiro.<\/p>\n","protected":false},"author":1938,"featured_media":22800,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[418],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/23937"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1938"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=23937"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/23937\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":23938,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/23937\/revisions\/23938"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/22800"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=23937"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=23937"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=23937"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}