{"id":23933,"date":"2024-07-18T07:18:22","date_gmt":"2024-07-18T05:18:22","guid":{"rendered":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=23933"},"modified":"2024-07-18T07:18:22","modified_gmt":"2024-07-18T05:18:22","slug":"rail-baltica-projekta-istenosanai-un-buvniecibas-darbiem-pieskirs-papildu-12-miljardus-eiro-es-finansejuma","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=23933","title":{"rendered":"Rail Baltica projekta \u012bsteno\u0161anai un b\u016bvniec\u012bbas darbiem pie\u0161\u0137irs papildu 1,2 miljardus eiro ES finans\u0113juma"},"content":{"rendered":"\n<p>Rail Baltica projekta \u012bsteno\u0161anai un b\u016bvniec\u012bbai tiks pie\u0161\u0137irti papildu 1,2 miljardi eiro \u2013 to paredz Eiropas infrastrukt\u016bras savieno\u0161anas instrumenta koordin\u0101cijas komitejas (EISI) 16. j\u016blija l\u0113mums. \u0160is apjom\u012bgais finans\u0113jums kop\u0101 ar tr\u012bs Baltijas valstu nacion\u0101lo l\u012bdzfinans\u0113jumu kopum\u0101 veidos l\u012bdz 1,5 miljardiem eiro, \u013caujot turpin\u0101t Rail Baltica \u0101trgaitas dzelzce\u013ca infrastrukt\u016bras b\u016bvniec\u012bbas darbus.<\/p>\n\n\n\n<p>Finans\u0113jums ietver aptuveni 346 miljonus eiro Rail Baltica aktivit\u0101\u0161u \u012bsteno\u0161anai Latvij\u0101, aptuveni 370 miljonus eiro Igaunij\u0101 un 458 miljonus eiro projekta ievie\u0161anai Lietuv\u0101. Rail Baltica glob\u0101lajam projektam pl\u0101notais finans\u0113jums papildin\u0101s jau l\u012bdz \u0161im nodro\u0161in\u0101to finans\u0113jumu vair\u0101k nek\u0101 2,6 miljardu eiro apm\u0113r\u0101 no Eiropas infrastrukt\u016bras savieno\u0161anas instrumenta un tr\u012bs Baltijas valstu nacion\u0101lajiem bud\u017eetiem.<\/p>\n\n\n\n<p>\u201cRB Rail sagatavoja \u013coti sp\u0113c\u012bgu finans\u0113juma pieteikumu un esmu gandar\u012bta, ka p\u0113c stingras un augstas konkurences atlases procesa m\u0113s varam pie\u0161\u0137irt 1,2 miljardus eiro Rail Baltica glob\u0101lajam projektam. \u0160is l\u0113mums apstiprina m\u016bsu atbalstu \u0161im projektam. Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ir j\u0101b\u016bt lab\u0101k savienot\u0101m ar p\u0101r\u0113j\u0101m ES valst\u012bm &#8211; kar\u0161 Ukrain\u0101 ir pier\u0101d\u012bjis, cik tas ir svar\u012bgi. Es ceru, ka projekta partneri efekt\u012bvi izmantos \u0161o atbalstu un att\u012bst\u012bs \u0161o tr\u016bksto\u0161o dzelzce\u013ca savienojumu p\u0113c iesp\u0113jas \u0101tr\u0101k,\u201d sac\u012bja&nbsp;Eiropas Komisijas Mobilit\u0101tes un transporta \u0123ener\u0101ldirektor\u0101ta (DG MOVE) \u0123ener\u0101ldirektore Magda Kop\u010dinska.<\/p>\n\n\n\n<p>Latvij\u0101 \u0161aj\u0101 uzsaukum\u0101 finans\u0113jums nodro\u0161in\u0101ts priorit\u0101ro aktivit\u0101\u0161u \u012bsteno\u0161anai &nbsp;&#8211; pamattrases b\u016bvniec\u012bbai aptuveni 27 km garum\u0101 Misas \u2013 Latvijas un Lietuvas valsts robe\u017eas posm\u0101. L\u012bdzfinans\u0113jums tiks sa\u0146emts ar\u012b dabasg\u0101zes cauru\u013cvada p\u0101rvieto\u0161anai posm\u0101 Vanga\u017ei-Misa, Iecavas augstsprieguma piesl\u0113guma vietas izb\u016bvei un Skultes b\u016bvobjektam, kas kalpos k\u0101 b\u016bvniec\u012bbas lo\u0123istikas b\u0101ze Latvijas pamattrases zieme\u013cu posmam Igaunijas virzien\u0101. Papildu finans\u0113jums tiks pie\u0161\u0137irts da\u013cai no b\u016bvdarbu uzraudz\u012bbas pakalpojumiem un b\u016bvniec\u012bbas nov\u0113rt\u0113jumiem.<\/p>\n\n\n\n<p>Igaunij\u0101 l\u012bdzfinans\u0113jums tiks pie\u0161\u0137irts pamattrases b\u016bvdarbiem, tostarp dzelzce\u013ca apak\u0161b\u016bves (uzb\u0113rumu, ce\u013ca p\u0101rvadu) darbiem da\u017e\u0101dos posmos, ieskaitot Sodevahe &#8211; Kangru, Kangru &#8211; Saku, Harjuma apri\u0146\u0137\u012b (tostarp Lagedi satiksmes mezglam\/viaduktam) un Hagudi &#8211; Alu posm\u0101. Papildus pamattrases b\u016bvniec\u012bba ietver posmu Saku &#8211; Harju\/Raplas robe\u017ea un posmu Alu &#8211; Kerpla. Kopum\u0101 Igaunija sa\u0146ems l\u012bdzfinans\u0113jumu l\u012bdz 55 km no pamattrases izb\u016bvei.<\/p>\n\n\n\n<p>Lietuv\u0101 l\u012bdzfinans\u0113jums pie\u0161\u0137irts pamattrases b\u016bvniec\u012bbai, pamat\u0101 apak\u0161b\u016bves b\u016bvdarbiem posmos Ramigala &#8211; Ber\u010diunai un Ber\u010diunai &#8211; Joni\u0161\u0137elis, augstsprieguma piesl\u0113guma punktiem Panev\u0113\u017e\u0101, I\u0161or\u0101 un Liudvinavas Rail Baltica vilces apak\u0161stacij\u0101s, k\u0101 ar\u012b pamattrases b\u016bvniec\u012bbai Kau\u0146a &#8211; \u0160\u0113ta posm\u0101 Kau\u0146a &#8211; Ramigalas pamattrases posm\u0101. Lietuva b\u016bs nodro\u0161in\u0101jusi finans\u0113jumu Kau\u0146as \u2013 Lietuvas \/ Latvijas p\u0101rrobe\u017eu posma apak\u0161b\u016bves darbiem 114 km garum\u0101 un cit\u0101m aktivit\u0101t\u0113m.<\/p>\n\n\n\n<p>T\u0101pat l\u012bdzfinans\u0113jums pie\u0161\u0137irts Rail Baltica elektrifik\u0101cijas apak\u0161sist\u0113mas specifisku komponen\u0161u tehnisko pras\u012bbu izstr\u0101dei un dzelzce\u013ca signaliz\u0101cijas vad\u012bbas apak\u0161sist\u0113mu komponen\u0161u tehnisko pras\u012bbu izstr\u0101dei.<\/p>\n\n\n\n<p>\u201cM\u0113s patiesi nov\u0113rt\u0113jam Eiropas Savien\u012bbas atbalstu un ieinteres\u0113t\u012bbu Rail Baltica att\u012bst\u012bb\u0101, kas \u0161obr\u012bd ir Eiropas transporta t\u012bkla koridora tr\u016bksto\u0161ais posms. \u0160is atbalsts veicin\u0101s glob\u0101l\u0101 projekta iek\u013cau\u0161anos termi\u0146os saska\u0146\u0101 ar Rail Baltica \u012bsteno\u0161anas programmu 2030. T\u0101s m\u0113r\u0137is ir veicin\u0101t ilgtsp\u0113j\u012bgu transportu, uzlabot re\u0123ion\u0101lo savienojam\u012bbu un stiprin\u0101t m\u016bsu lomu milit\u0101r\u0101s mobilit\u0101tes jom\u0101. Pasa\u017eieri Baltij\u0101 ir peln\u012bju\u0161i t\u0101s pa\u0161as kvalit\u0101tes, \u0101truma un komforta l\u012bme\u0146a ce\u013co\u0161anas iesp\u0113jas, k\u0101das ir pieejamas kaimi\u0146iem Rietumeirop\u0101,\u201d<strong>&nbsp;<\/strong>uzsver&nbsp;<strong>Marko Kivila<\/strong>, RB Rail AS valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js un izpilddirektors.<\/p>\n\n\n\n<p>Lai v\u0113l \u0161ogad var\u0113tu parakst\u012bt finans\u0113\u0161anas l\u012bgumu, jau tuv\u0101kaj\u0101 laik\u0101 tiks uzs\u0101kts t\u0101 sagatavo\u0161anas process, saska\u0146ojot l\u012bguma nianses ar Eiropas Klimata, infrastrukt\u016bras un vides izpilda\u0123ent\u016bru, par Rail Baltica ievie\u0161anu atbild\u012bgaj\u0101m ministrij\u0101m un projekta nacion\u0101lajiem ievies\u0113jiem.<\/p>\n\n\n\n<p>Kopum\u0101 \u0161aj\u0101 l\u012bdz \u0161im liel\u0101kaj\u0101 Eiropas infrastrukt\u016bras savieno\u0161anas instrumenta (EISI) uzsaukum\u0101 Eiropas Komisija ir izv\u0113l\u0113jusies 134 transporta projektus, kas kop\u0101 sa\u0146ems vair\u0101k nek\u0101 7 miljardus eiro. Aptuveni 83% no finans\u0113juma tiks pie\u0161\u0137irti projektiem, kas veicina ES m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161anu klimata jom\u0101, uzlabojot un moderniz\u0113jot ES dzelzce\u013cu, iek\u0161\u0113jo \u016bdensce\u013cu un j\u016bras ce\u013cu t\u012bklu Eiropas transporta t\u012bkl\u0101. Dzelzce\u013ca projekti sa\u0146ems 80% no kop\u0113j\u0101 finans\u0113juma. Finans\u0113jums tiks pie\u0161\u0137irts liel\u0101kajiem projektiem, kas uzlabo p\u0101rrobe\u017eu dzelzce\u013ca savienojumus TEN-T pamatt\u012bkl\u0101, \u2013 Baltijas valst\u012bs (Rail Baltica), starp Franciju un It\u0101liju (Liona-Tur\u012bna) un starp D\u0101niju un V\u0101ciju (F\u0113marnbelta tunelis).<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Par Rail Baltica projekta virz\u012bbu 2024. gad\u0101<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><a href=\"https:\/\/www.railbaltica.org\/lv\/rail-baltica-iepazistina-ar-atjaunotas-izmaksu-un-ieguvumu-analizes-rezultatiem\/\" target=\"_blank\" rel=\"noreferrer noopener\">Saska\u0146\u0101 ar atjaunoto izmaksu un ieguvumu anal\u012bzi<\/a>\u00a0sagaid\u0101ms, ka Rail Baltica ekonomiskie ieguvumi &#8211; gan tie\u0161ie, gan netie\u0161ie &#8211; p\u0101rsniegs izmaksas un kopum\u0101 Baltijas valst\u012bs sasniegs 48 miljardus eiro.\u00a0Tiek l\u0113sts, ka pirm\u0101s projekta k\u0101rtas, kuras m\u0113r\u0137is ir l\u012bdz 2030. gadam izb\u016bv\u0113t Rail Baltica \u0101trgaitas dzelzce\u013ca l\u012bniju vis\u0101s tr\u012bs Baltijas valst\u012bs, savienojot to ar Poliju, \u012bsteno\u0161anas izmaksas sasniegs 15,3 miljardus eiro.<\/p>\n\n\n\n<p>2024. gad\u0101 pl\u0101nots b\u016bv\u0113t ap 15% no Rail Baltica pamattrases vis\u0101 Baltij\u0101. Igaunij\u0101 uzs\u0101kta pamattrases izb\u016bve 22 kilometru posm\u0101, nosl\u0113guma stadij\u0101 ir b\u016bvniec\u012bbas iepirkumi 52 kilometriem un \u0161ogad pl\u0101nots izsludin\u0101t b\u016bvniec\u012bbas iepirkumus v\u0113l 30 kilometriem pamattrases. L\u012bdz ar to pamattrases apjoms, kuram b\u016bs izv\u0113l\u0113ts b\u016bvnieks, sasniegs 102 kilometrus. Latvij\u0101 starptautisk\u0101 konkurs\u0101 jau ir izv\u0113l\u0113ts b\u016bvnieks un b\u016bvin\u017eenieris par vair\u0101k nek\u0101 200 kilometriem pamattrases un notiek sagatavo\u0161anas darbi b\u016bvniec\u012bbai dienvidu posm\u0101, lai uzs\u0101ktu b\u016bvniec\u012bbu pirmajiem 13 kilometriem. Lietuv\u0101 notiek pamattrases izb\u016bve 29 kilometru garum\u0101 ar m\u0113r\u0137i l\u012bdz gada beig\u0101m b\u016bvniec\u012bbu uzs\u0101kt kopum\u0101 70 kilometriem. T\u0101pat pl\u0101nots uzs\u0101kt publisk\u0101 iepirkuma proced\u016bras \u0160veicarija-\u0160\u0113ta posma b\u016bvdarbiem, k\u0101 ar\u012b atsevi\u0161\u0137iem b\u016bvobjektiem posm\u0101 Kau\u0146a-Lietuvas\/Polijas robe\u017ea. Lai pa\u0101trin\u0101tu b\u016bvniec\u012bbas \u012bsteno\u0161anu, iecer\u0113ts izsludin\u0101t apvienotos projekt\u0113\u0161anas un b\u016bvniec\u012bbas iepirkumus. Iepirkumi Rail Baltica infrastrukt\u016bras elektrifik\u0101cijai un vilcienu vad\u012bbas un signaliz\u0101cijas sist\u0113mu nodro\u0161in\u0101\u0161anai noris atbilsto\u0161i grafikam.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Rail Baltica projekta \u012bsteno\u0161anai un b\u016bvniec\u012bbai tiks pie\u0161\u0137irti papildu 1,2 miljardi eiro \u2013 to paredz Eiropas infrastrukt\u016bras savieno\u0161anas instrumenta koordin\u0101cijas komitejas (EISI) 16. j\u016blija l\u0113mums. \u0160is apjom\u012bgais finans\u0113jums kop\u0101 ar tr\u012bs Baltijas valstu nacion\u0101lo l\u012bdzfinans\u0113jumu kopum\u0101 veidos l\u012bdz 1,5 miljardiem eiro, \u013caujot turpin\u0101t Rail Baltica \u0101trgaitas dzelzce\u013ca infrastrukt\u016bras b\u016bvniec\u012bbas darbus.<\/p>\n","protected":false},"author":1938,"featured_media":23928,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[23,120,46],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/23933"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1938"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=23933"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/23933\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":23935,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/23933\/revisions\/23935"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/23928"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=23933"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=23933"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=23933"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}