{"id":23847,"date":"2024-07-04T09:18:53","date_gmt":"2024-07-04T07:18:53","guid":{"rendered":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=23847"},"modified":"2024-07-04T09:18:53","modified_gmt":"2024-07-04T07:18:53","slug":"investoriem-lielaka-interese-par-rigu-un-kurzemi","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=23847","title":{"rendered":"Investoriem liel\u0101k\u0101 interese par R\u012bgu un Kurzemi"},"content":{"rendered":"\n<p>V\u0113rt\u0113jot 2024. gada pirmo se\u0161u m\u0113ne\u0161u \u0101rvalstu invest\u012bciju piesaistes rezult\u0101tus, paman\u0101ms, ka arvien vair\u0101k Latvij\u0101 ien\u0101k augst\u0101kas pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas ra\u017eot\u0101ji un pakalpojumu sniedz\u0113ji. \u201cTas liel\u0101 m\u0113r\u0101 skaidrojams ar algu pieaugumu tautsaimniec\u012bb\u0101, jo vairs nevaram konkur\u0113t ar b\u016btiski l\u0113t\u0101k\u0101m darba sp\u0113ka izmaks\u0101m. Kvalific\u0113to darba roku segment\u0101 m\u0113s esam konkur\u0113tsp\u0113j\u012bg\u0101ki, nek\u0101, t\u0101 sauktaj\u0101s vienk\u0101r\u0161aj\u0101s profesij\u0101s, kur nepiecie\u0161ami daudz darbinieki par sal\u012bdzino\u0161i maz\u0101ku atalgojumu,\u201d skaidro Latvijas Invest\u012bciju un att\u012bst\u012bbas a\u0123ent\u016bras (LIAA) direktora vietniece Invest\u012bciju un ener\u0123\u0113tikas jaut\u0101jumos\u00a0<strong>Laura \u0160trovalde<\/strong>.<\/p>\n\n\n\n<p>\u0160\u012b gada pirmajos 6 m\u0113ne\u0161os ar LIAA l\u012bdzdal\u012bbu \u012bstenoti 28 invest\u012bciju projekti, kuros kopum\u0101 ekonomik\u0101 tiks invest\u0113ti 263 miljoni eiro un rad\u012btas 1245 jaunas darba vietas. Starp veiksmes st\u0101stiem ir p\u0101rst\u0101v\u0113tas t\u0101das nozares k\u0101 IKT, bioekonomika, vied\u0101 ener\u0123\u0113tika un mobilit\u0101te, viedie materi\u0101li un fotonika u.c. No \u0161ogad uzs\u0101ktajiem projektiem 13 tiek realiz\u0113ti R\u012bg\u0101, devi\u0146i &#8211; Kurzem\u0113, tr\u012bs &#8211; Latgal\u0113, divi &#8211; Vidzem\u0113 un viens projekts &#8211; Zemgal\u0113. Liel\u0101kais projektu skaits tradicion\u0101li ir R\u012bg\u0101, bet daudz neatpaliek ar\u012b Kurzeme, kur, \u012bpa\u0161i Liep\u0101j\u0101 un Ventspil\u012b, tiek rad\u012bti labi priek\u0161noteikumi investoru ien\u0101k\u0161anai ra\u017eo\u0161anas sektor\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p>K\u0101 piem\u0113rus no realiz\u0113tajiem projektiem var min\u0113t j\u016blija s\u0101kum\u0101 R\u012bg\u0101, Jaunaj\u0101 Teik\u0101 atkl\u0101to tehnolo\u0123iju koncerna \u201cTech Mahindra\u201d biznesa pakalpojumu centru, kur\u0101 pl\u0101nots izveidot vismaz 500 jaunas darba vietas. \u201cTech Machindra\u201d ir starptautisks uz\u0146\u0113mums, kur\u0101 str\u0101d\u0101 vair\u0101k nek\u0101 145 000 profesion\u0101\u013cu, kas apkalpo vair\u0101k nek\u0101 1100 klientus. Uz\u0146\u0113mums \u0161obr\u012bd ir izsludin\u0101jis vakances R\u012bg\u0101 klientu atbalsta profesion\u0101\u013ciem ar sve\u0161valodu prasm\u0113m, kuri p\u0101rvalda t\u0101das valodas k\u0101 n\u012bderlandie\u0161u, zviedru, v\u0101cu, somu, norv\u0113\u0123u, d\u0101\u0146u un po\u013cu, k\u0101 ar\u012b komandu koordinatoriem, komandu vad\u012bt\u0101jiem un kvalit\u0101tes anal\u012bti\u0137iem.<\/p>\n\n\n\n<p>\u201c\u201cTech Mahindra\u201d papla\u0161in\u0101\u0161an\u0101s Baltijas valst\u012bs ir b\u016btisks solis uz\u0146\u0113muma izaugsmes strat\u0113\u0123ij\u0101. Latvijas plauksto\u0161\u0101 tehnolo\u0123iju ekosist\u0113ma, kvalific\u0113tais darbasp\u0113ks, sp\u0113c\u012bg\u0101 IT infrastrukt\u016bra un labv\u0113l\u012bg\u0101 vald\u012bbas politika padara Latviju par ide\u0101lu centru piek\u013c\u016b\u0161anai Eiropas tirgiem. \u0160\u012b papla\u0161in\u0101\u0161an\u0101s uzsver m\u016bsu ap\u0146em\u0161anos veicin\u0101t re\u0123ion\u0101lo izaugsmi un tehnolo\u0123isko att\u012bst\u012bbu Eirop\u0101, t\u0101d\u0113j\u0101di sniedzot m\u016bsu klientiem iesp\u0113ju strauji papla\u0161in\u0101ties un att\u012bst\u012bt savus uz\u0146\u0113mumus,\u201d nor\u0101da\u00a0<strong>Birendra Sen<\/strong>, \u201cTech Mahindra\u201d Biznesa procesu pakalpojumu vad\u012bt\u0101js.<\/p>\n\n\n\n<p>Strauji att\u012bstoties vied\u0101s ener\u0123\u0113tikas nozarei, Latvij\u0101 darb\u012bbu uzs\u0101cis Francijas sauszemes v\u0113ja turb\u012bnu pamat\u0146u projekt\u0113\u0161anas uz\u0146\u0113mums \u201cCTE Wind International\u201d. Uz\u0146\u0113mumam ir biroji Polij\u0101, Sp\u0101nij\u0101, Portug\u0101l\u0113, ASV, Austr\u0101lij\u0101, Braz\u012blij\u0101, Vjetnam\u0101, Francij\u0101 un tagad ar\u012b R\u012bg\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p>Savuk\u0101rt Ventspil\u012b Ukrainas uz\u0146\u0113mumus \u201cNLS Mix Technologies\u201d atkl\u0101jis dz\u012bvnieku bar\u012bbas ra\u017eotni.<\/p>\n\n\n\n<p>Att\u012bst\u012bba notiek ar\u012b bioekonomikas nozar\u0113, kur \u0161obr\u012bd tiek realiz\u0113ti vair\u0101ki projekti, kuros, izmantojot biorafin\u0113\u0161anas metodi, no biomasas tiek ieg\u016bti augstas pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas produkti. J\u016bnij\u0101 Liep\u0101j\u0101 tika atkl\u0101ta \u201cGolden Fields Alternative Protein\u201d ra\u017eotne, kuras izveid\u0113 invest\u0113ti 16 miljoni eiro, bet oktobr\u012b Jelgav\u0101 tiks uzs\u0101kta \u201cAsns Ingredient\u201d projekta realiz\u0101cija, kur pl\u0101nots invest\u0113t vair\u0101k nek\u0101 100 miljonus eiro. Turpin\u0101s darbs ar\u012b ar Igaunijas investoru \u201cFibenol\u201d, kur\u0161 pl\u0101no invest\u0113t l\u012bdz 700 miljoniem eiro, lai Latvij\u0101 uzb\u016bv\u0113tu vienu no Eirop\u0101 modern\u0101kaj\u0101m biorafin\u0113\u0161anas r\u016bpn\u012bc\u0101m, kur\u0101 no biomasas pl\u0101nots ieg\u016bt da\u017e\u0101dus r\u016bpniec\u012bb\u0101 izmantojamus produktus, ar kuriem aizst\u0101t produktus, kuri ieg\u016bti no fosilajiem resursiem.<\/p>\n\n\n\n<p>\u201cDa\u017e\u0101d\u0101 gatav\u012bbas stadij\u0101 \u0161obr\u012bd ir v\u0113l 200 potenci\u0101lie invest\u012bciju projekti, kuru invest\u012bciju apjoms sasniedz 10,5 miljardus eiro. L\u012bdz\u0161in\u0113j\u0101 pieredze liecina, ka vismaz piekt\u0101 da\u013ca no ien\u0101ko\u0161ajiem projektiem tiek realiz\u0113ti. Projektu realiz\u0101ciju noteikti pa\u0101trin\u0101s gada otraj\u0101 pus\u0113 gaid\u0101m\u0101 ekonomikas atvese\u013co\u0161an\u0101s ES un procentlikmju samazin\u0101jums, kas atvieglos finans\u0113juma piesaisti,\u201d uzsver\u00a0<strong>L.\u0160trovalde<\/strong>, piebilstot, ka vid\u0113jais invest\u012bciju projekta realiz\u0101cijas laiks ir tr\u012bs gadi.<\/p>\n\n\n\n<p>Lai stimul\u0113tu jaunu invest\u012bciju ien\u0101k\u0161anu Latvij\u0101, b\u016btiski turpin\u0101t darbu pie \u201cZa\u013c\u0101 koridora\u201d regul\u0113juma pilnveido\u0161anas, papla\u0161inot to ar iesp\u0113ju vienk\u0101r\u0161\u0101k piesaist\u012bt nepiecie\u0161amos darbiniekus priorit\u0101raj\u0101s nozar\u0113s. Noteikti j\u0101dom\u0101 par m\u0101jok\u013cu tirgus att\u012bst\u012bbu, \u012bpa\u0161i re\u0123ionos, jo daudz\u0101s pa\u0161vald\u012bb\u0101s tie\u0161i m\u0101jok\u013cu tr\u016bkums ir ierobe\u017eojo\u0161s faktors invest\u012bciju piesaist\u0113.<\/p>\n\n\n\n<p>\u201cLIAA m\u0113r\u0137is 2024. gad\u0101 ir piesaist\u012bt invest\u012bcijas 660 miljonu eiro apm\u0113r\u0101, bet tuv\u0101ko tr\u012bs gadu laik\u0101 k\u0101pin\u0101t \u0161o apjomu l\u012bdz 1 miljardam eiro. Lai sasniegtu \u0161o m\u0113r\u0137i, b\u016btiski ir prioritiz\u0113t invest\u012bciju piesaistes procesu vis\u0101 valsts p\u0101rvalde, k\u0101 ar\u012b p\u0101rskat\u012bt nodok\u013cu politiku, lai stimul\u0113tu pa\u0161vald\u012bbas vair\u0101k dom\u0101t par darba vietu rad\u012b\u0161anu sav\u0101 teritorij\u0101,\u201d t\u0101\u00a0<strong>L.\u0160trovalde<\/strong>.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>V\u0113rt\u0113jot 2024. gada pirmo se\u0161u m\u0113ne\u0161u \u0101rvalstu invest\u012bciju piesaistes rezult\u0101tus, paman\u0101ms, ka arvien vair\u0101k Latvij\u0101 ien\u0101k augst\u0101kas pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas ra\u017eot\u0101ji un pakalpojumu sniedz\u0113ji. <\/p>\n","protected":false},"author":1938,"featured_media":23846,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[47],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/23847"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1938"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=23847"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/23847\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":23848,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/23847\/revisions\/23848"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/23846"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=23847"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=23847"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=23847"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}