P\u0113c diviem gadiem sp\u0113k\u0101 st\u0101sies jaun\u0101 Eiropas Savien\u012bbas (ES) direkt\u012bva par vienl\u012bdz\u012bgu atalgojumu. T\u0101 nosaka taisn\u012bgu un vienl\u012bdz\u012bgu attieksmi pret v\u012brie\u0161iem un sieviet\u0113m, maks\u0101jot vien\u0101du darba samaksu par l\u012bdz\u012bgas v\u0113rt\u012bbas darbu, t\u0101d\u0113j\u0101di mazinot diskrimin\u0101ciju starp dzimumiem. Uz\u0146\u0113m\u0113jiem b\u016bs ar\u012b j\u0101publisko dati par darba samaksu, lai darbinieki zin\u0101tu, k\u0101da ir samaksa attiec\u012bgaj\u0101 amata kategorij\u0101, bet eksperti aicina nepubliskot datus par katra konkr\u0113ta darbinieka atalgojumu, lai nerad\u012btu riskus priv\u0101tuma politik\u0101.<\/p>\n\n\n\n
“SEB bankas” Person\u0101la p\u0101rvaldes vad\u012bt\u0101ja Anita Segli\u0146a v\u0113rt\u0113ja, ka ES direkt\u012bva par vienl\u012bdz\u012bgu atalgojumu vispirms jau \u013caus darba dev\u0113jiem lab\u0101k saprast, k\u0101da veida amati ir uz\u0146\u0113mum\u0101 un k\u0101di ir atalgojuma l\u012bme\u0146i.<\/p>\n\n\n\n
“Eso\u0161ajiem darbiniekiem t\u0101tad b\u016bs ties\u012bbas uzzin\u0101t un pras\u012bt darba dev\u0113jam inform\u0101ciju gan par algas diapazonu atsevi\u0161\u0137\u0101s kategorij\u0101s, gan ar\u012b taj\u0101s situ\u0101cij\u0101s, kad tiek veikts t\u0101ds pats vai l\u012bdz\u012bgs darbs. Un l\u012bdz ar to pats liel\u0101kais ieguvums, protams, darbiniekiem ir iesp\u0113ja run\u0101t par atalgojumu, padar\u012bt to daudz caursp\u012bd\u012bg\u0101ku, pieejam\u0101ku, un tas vairs neb\u016bs varb\u016bt t\u0101ds tabu, par ko nerun\u0101 vai citreiz varb\u016bt pat tas ir iek\u013cauts darba l\u012bgum\u0101, ka \u0161\u012b ir konfidenci\u0101la inform\u0101cija.<\/p>\n\n\n\n
Un, manupr\u0101t, \u0161\u012b b\u016bs lieliska iesp\u0113ja darbiniekiem uzs\u0101kt \u0161\u012bs sarunas un vair\u0101k run\u0101t par to, kas tad man b\u016btu j\u0101dara \u0161aj\u0101 uz\u0146\u0113mum\u0101, lai es var\u0113tu varb\u016bt ieg\u016bt liel\u0101ku atalgojumu,” kl\u0101st\u012bja Segli\u0146a.<\/p>\n\n\n\n
Darba tirg\u016b Latvij\u0101 past\u0101v vair\u0101ki diskrimin\u0113jo\u0161i faktori \u2013 vecums, etnisk\u0101 pieder\u012bba, reli\u0123isk\u0101 p\u0101rliec\u012bba, bet izteikt\u0101k\u0101 diskrimin\u0101cija ir p\u0113c dzimuma. “Figure Baltic Advisory” valdes locekle un vado\u0161\u0101 konsultante Anta Pra\u0146\u0113vica st\u0101st\u012bja, ka uz\u0146\u0113mums regul\u0101ri veic atalgojuma p\u0113t\u012bjumus un, ja skat\u0101s visas sievietes pret visiem v\u012brie\u0161iem, tad atalgojuma at\u0161\u0137ir\u012bbas ir ap 17%, savuk\u0101rt, ja dara piln\u012bgi vien\u0101du darbu, tad at\u0161\u0137ir\u012bbas ir krietni maz\u0101ka \u2013 5,1%.<\/p>\n\n\n\n