VAS \u201cValsts nekustamie \u012bpa\u0161umi\u201d (VN\u012a) uztic\u0113to valstij noz\u012bm\u012bgo att\u012bst\u012bbas un uztur\u0113\u0161anas projektu skaits un invest\u012bciju apjoms 2023. gada laik\u0101 audzis par 17%\u00a0\u2013\u00a0no 88 projektiem 355 miljonu apm\u0113r\u0101 gada s\u0101kum\u0101 l\u012bdz 2024. gad\u0101 \u012bsteno\u0161an\u0101 eso\u0161iem 110 projektiem, kop\u0113j\u0101m invest\u012bcij\u0101m sasniedzot 410 miljonus eiro. Uz\u0146\u0113muma apgroz\u012bjums 2023. gad\u0101 sasniedzis 46,02 miljonus eiro, saglab\u0101jot to 2022. gada l\u012bmen\u012b,\u00a0inform\u0113 VN\u012a valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js Ren\u0101rs Gri\u0161kevi\u010ds.\u00a0<\/p>\n\n\n\n
VN\u012a vad\u012bb\u0101 p\u0113rn pabeigti \u0113ku uztur\u0113\u0161anas projekti 2,16 miljonu eiro v\u0113rt\u012bb\u0101 un att\u012bst\u012bbas projekti 48,08 miljonu eiro v\u0113rt\u012bb\u0101 – R\u012bgas pils konventa atjauno\u0161ana, Dailes te\u0101tra skv\u0113ra labiek\u0101rto\u0161ana, Latvijas Le\u013c\u013cu te\u0101tra rekonstrukcija, Latvijas Republikas past\u0101v\u012bg\u0101s p\u0101rst\u0101vniec\u012bbas Eiropas Savien\u012bb\u0101 \u0113kas atjauno\u0161ana Brisel\u0113, k\u0101 ar\u012b Latvijas-Baltkrievijas robe\u017eas \u017eoga sauszemes \u017eoga posms 112 km garum\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Patlaban viena no uz\u0146\u0113muma priorit\u0101t\u0113m ir Latvijas \u2013 Baltkrievijas un Latvijas \u2013 Krievijas \u0101r\u0113j\u0101s robe\u017eas \u017eoga un infrastrukt\u016bras izb\u016bve. Robe\u017eas \u017eogu ar Krieviju priorit\u0101rajos posmos pl\u0101nots pabeigt l\u012bdz 2024. gada beig\u0101m, ta\u010du atsevi\u0161\u0137u, \u012bpa\u0161i sare\u017e\u0123\u012bto posmu izb\u016bve (~28 km) turpin\u0101s v\u0113l 2025. gad\u0101. Baltkrievijas pus\u0113 robe\u017eas \u017eoga b\u016bvniec\u012bba atliku\u0161aj\u0101 da\u013c\u0101 gar publiskaj\u0101m up\u0113m tiks pabeigta l\u012bdz j\u016blija beig\u0101m. Fini\u0161a taisn\u0113 ir ar\u012b t\u0101di VN\u012a vad\u012bb\u0101 \u012bstenoti projekti k\u0101 Valmieras dr\u0101mas te\u0101tra p\u0101rb\u016bve un energoefektivit\u0101tes uzlabo\u0161ana, kult\u016bras un rado\u0161o industriju atbalsta centra TAB FAB izveide Miera iel\u0101 58a, R\u012bg\u0101, Prototip\u0113\u0161anas darbn\u012bca \u201cRiga Makerspace\u201d, A. Bri\u0101na iel\u0101 13, k\u0101 ar\u012b Rakstniec\u012bbas un m\u016bzikas muzeja m\u0101jvieta M\u0101rsta\u013cu iel\u0101 6, R\u012bg\u0101, kur b\u016bvdarbus pl\u0101nots nosl\u0113gt l\u012bdz rudenim.<\/p>\n\n\n\n
\u201cKopum\u0101 uz\u0146\u0113muma pag\u0101ju\u0161\u0101 gada rezult\u0101tus varam v\u0113rt\u0113t k\u0101 \u013coti labus, jo VN\u012a izdev\u0101s ne tikai sasniegt, bet ar\u012b p\u0101rsniegt izvirz\u012btos finan\u0161u m\u0113r\u0137us un \u012bstenot valstij noz\u012bm\u012bgus att\u012bst\u012bbas projektus un VN\u012a uztic\u0113tos valsts \u0101r\u0113j\u0101s robe\u017eas izb\u016bves darbus atbilsto\u0161i pl\u0101notajam. T\u0101pat notika intens\u012bvs darbs, lai nodro\u0161in\u0101tu efekt\u012bvu valsts \u012bpa\u0161umu p\u0101rvald\u012bbu un kop\u0113j\u0101 valsts \u012bpa\u0161umu portfe\u013ca sak\u0101rto\u0161anu. Kop\u0161 pag\u0101ju\u0161\u0101 gada VN\u012a kop\u0101 ar Finan\u0161u ministriju vald\u012bbas uzdevum\u0101 str\u0101d\u0101 pie kop\u0113j\u0101 valstij piedero\u0161o \u012bpa\u0161umu izv\u0113rt\u0113juma un vienotas politikas izstr\u0101des, k\u0101 rezult\u0101t\u0101 \u0161ogad var\u0113tu tapt ar\u012b\u202fjauns valsts nekustamo \u012bpa\u0161umu p\u0101rvald\u012bbas modelis, \u201c nor\u0101da Ren\u0101rs Gri\u0161kevi\u010ds.<\/p>\n\n\n\n
Saska\u0146\u0101 ar apstiprin\u0101to gada p\u0101rskatu, VN\u012a apgroz\u012bjums 2023. gad\u0101 sasniedza 46,02 milj. eiro, saglab\u0101jot 2022. gada l\u012bmeni, ta\u010du p\u0101rsniedzot bud\u017eeta pl\u0101nu par 3%. Savuk\u0101rt VN\u012a t\u012br\u0101 pe\u013c\u0146a 2023. gad\u0101 ir sasniegusi 1,805 miljonus eiro, kas bud\u017eeta pl\u0101nu p\u0101rsniedz par 12%. VN\u012a valsts bud\u017eet\u0101 dividend\u0113s iemaks\u0101s 1,15 miljonus eiro jeb 64% no 2023. gada t\u012br\u0101s pe\u013c\u0146as, atlikus\u012b pe\u013c\u0146as da\u013ca tiks novirz\u012bta uz\u0146\u0113muma saimniecisk\u0101s darb\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161anai un att\u012bst\u012bbai. EBITDA p\u0113rn\u0101 gada divpadsmit m\u0113ne\u0161os sasniedzis 16,7 miljonus eiro.<\/p>\n\n\n\n
VN\u012a k\u0101 liel\u0101kajam valstij piedero\u0161o nekustamo \u012bpa\u0161umu p\u0101rvald\u012bt\u0101jam, kura p\u0101rvald\u012bb\u0101 ir 15% valsts \u012bpa\u0161umu, \u0161obr\u012bd uztic\u0113ts sagatavot zi\u0146ojumu vald\u012bbai, p\u0113c kura sagatavo\u0161anas tiktu lemts, vai visi no valsts p\u0101rvald\u012bb\u0101 eso\u0161ajiem \u012bpa\u0161umiem ir nepiecie\u0161ami valsts tie\u0161o funkciju veik\u0161anai un vai b\u016btu j\u0101v\u0113rt\u0113 iesp\u0113ja valstij p\u0101rdot da\u013cu \u012bpa\u0161umu, ieg\u016bstot finan\u0161u resursus valstij nepiecie\u0161amo \u012bpa\u0161umu att\u012bst\u012bb\u0101, t\u0101dej\u0101di vairojot to v\u0113rt\u012bbu. <\/p>\n\n\n\n
Uz\u0146\u0113muma nomas maksas un b\u016bvniec\u012bbas starpniec\u012bbas ie\u0146\u0113mumi 2023.\u202f gad\u0101 ir palielin\u0101ju\u0161ies par 0,42 milj. eiro, savuk\u0101rt valsts n\u012b atsavin\u0101\u0161anas ie\u0146\u0113mumi ir samazin\u0101ju\u0161ies par 0,69\u202fmilj. eiro. P\u0113rn nosl\u0113gti p\u0101rdo\u0161anas l\u012bgumi par valsts \u012bpa\u0161umiem 8,7 miljonu eiro v\u0113rt\u012bb\u0101 un VN\u012a \u012bpa\u0161umiem 9,5 miljonu eiro v\u0113rt\u012bb\u0101. Viens no b\u016btisk\u0101kajiem faktoriem, kas p\u0113rn ietekm\u0113ja finan\u0161u rezult\u0101tus, ir maz\u0101ks \u0113ku un zemju pirk\u0161anas apjoms un bankas procentu maks\u0101jumu pieaugums par ilgtermi\u0146a aiz\u0146\u0113mumiem. <\/p>\n\n\n\n
VN\u012a p\u0101rvald\u012bb\u0101 eso\u0161o \u012bpa\u0161umu skaits ir main\u012bgs, jo nep\u0101rtraukti notiek \u012bpa\u0161umu p\u0101r\u0146em\u0161ana no ministriju un pa\u0161vald\u012bbu, k\u0101 ar\u012b citu valsts iest\u0101\u017eu vald\u012bjuma, to atsavin\u0101\u0161ana, nodo\u0161ana pa\u0161vald\u012bb\u0101m, k\u0101 ar\u012b citas darb\u012bbas, lai nodro\u0161in\u0101tu efekt\u012bvu valsts \u012bpa\u0161umu p\u0101rvald\u012bbu. Saska\u0146\u0101 ar uz\u0146\u0113muma strat\u0113\u0123iju, \u012bpa\u0161umiem non\u0101kot VN\u012a p\u0101rvald\u012bb\u0101, tiek nov\u0113rt\u0113ts to st\u0101voklis, veikta iest\u0101\u017eu aptauja, apzinot iesp\u0113jas tos izmantot valsts p\u0101rvaldes vajadz\u012bb\u0101m un izskat\u012bti \u012bpa\u0161umu ilgtsp\u0113j\u012bgas att\u012bst\u012bbas scen\u0101riji. Nekustamos \u012bpa\u0161umus, kuri nav nepiecie\u0161ami valsts funkciju veik\u0161anai VN\u012a p\u0101rdod. <\/p>\n\n\n\n
Viens no VN\u012a izaicin\u0101jumiem ir degrad\u0113to b\u016bvju sak\u0101rto\u0161ana, kur bie\u017e\u0101kais risin\u0101jums ir \u0161\u0101du b\u016bvju p\u0101rdo\u0161ana vai \u0113ku demont\u0101\u017ea. Uz\u0146\u0113mums katru gadu sav\u0101 p\u0101rvald\u012bb\u0101\u00a0 p\u0101r\u0146em vidi degrad\u0113jo\u0161as b\u016bves \u2013 2023. gad\u0101 p\u0101r\u0146emtas 81 degrad\u0113tas b\u016bves 44 adres\u0113s, liel\u0101koties bez\u012bpa\u0161nieka manta, kas p\u0101r\u0146emta no VID. No t\u0101m gandr\u012bz \u010detras piektda\u013cas jeb 83% ir B kategorijas vidi degrad\u0113jo\u0161\u0101s b\u016bves ar kop\u0113jo plat\u012bbu 58,45 t\u016bksto\u0161i kvadr\u0101tmetru, kuru kop\u0113jais tehniskais st\u0101voklis ir nov\u0113rt\u0113ts k\u0101 pirms av\u0101rijas st\u0101voklis ar nolietojumu no 61% l\u012bdz 80%. P\u0113rn komandai izdevies dot jaunu att\u012bst\u012bbas iesp\u0113ju 35 b\u016bv\u0113m 24 adres\u0113s \u2013 8 b\u016bves nojauktas, 3 \u012bpa\u0161umi sak\u0101rtoti, 24 p\u0101rdoti, tai skait\u0101 \u012ales sanatorijas komplekss, \u0112rg\u013cu arodvidusskolas \u0113kas, \u0113kas Mer\u0137e\u013ca iel\u0101 11 un Aud\u0113ju iel\u0101 7,\u00a0 R\u012bg\u0101, degrad\u0113jo\u0161as administrat\u012bv\u0101s \u0113kas da\u017e\u0101dos Latvijas pagastos.\u00a0<\/p>\n\n\n\n