{"id":2316,"date":"2013-11-04T08:10:07","date_gmt":"2013-11-04T06:10:07","guid":{"rendered":"http:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=2316"},"modified":"2013-11-20T11:40:32","modified_gmt":"2013-11-20T09:40:32","slug":"es-nauda-latvijai","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=2316","title":{"rendered":"ES nauda Latvijai"},"content":{"rendered":"<p><strong>Uz \u017eurn\u0101lista Aivara K\u013cavja jaut\u0101jumiem atbild eiroparlament\u0101rietis IVARS GODMANIS.<\/strong><\/p>\n<p><strong>K\u0101du kop\u0113jo summu Latvijai ir izredzes sa\u0146emt jaunaj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101?<\/strong><\/p>\n<p>Kop\u0113j\u0101 summa, ko Latvija sa\u0146ems (ja Eiropas Parlaments gal\u012bgaj\u0101 las\u012bjum\u0101 apstiprin\u0101s ES 2014.\u20132020. gada bud\u017eetu), b\u016bs 6,608 miljardi eiro (\u0161eit un turpm\u0101k visas summas izteiktas teko\u0161aj\u0101s 2013. gada cen\u0101s). \u0160\u012b summa veidojas no:<\/p>\n<ul>\n<li>4,233 miljardiem eiro \u2013 ES finans\u0113jums Latvijai no strukt\u016brfondiem (Koh\u0113zijas politikai), t. i., Eiropas Re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas fonda, Eiropas Koh\u0113zijas fonda un Eiropas Soci\u0101l\u0101 fonda projektu \u012bsteno\u0161anai Latvij\u0101;<\/li>\n<li>2,375 miljardiem eiro \u2013 ES finans\u0113jums Latvijas lauksaimniec\u012bbai un zivsaimniec\u012bbai: no tiem 1,514 miljardi eiro paredz\u0113ti <em>hekt\u0101ru tie\u0161maks\u0101jumiem<\/em> un 0,861 miljardi eiro \u2013 lauku att\u012bst\u012bbas programmas \u012bsteno\u0161anai.<\/li>\n<\/ul>\n<p>T\u0101 k\u0101 Latvijai no 2014. l\u012bdz 2020. gadam b\u016bs j\u0101iemaks\u0101 ES kop\u0113j\u0101 bud\u017eet\u0101 1,669 miljardi eiro, tad ES <em>netto<\/em> (t. i., <em>t\u012brais maks\u0101jums<\/em> = finans\u0113jums, ko Latvija sa\u0146em no ES m\u012bnus summa, ko Latvija iemaks\u0101 ES) finans\u0113jums Latvijai b\u016bs 4,939 miljardi eiro n\u0101kamajos septi\u0146os gados.<\/p>\n<p>Sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar Eiropas Komisijas s\u0101kotn\u0113jo pied\u0101v\u0101jumu Latvijai, pateicoties <em>kop\u0113jai c\u012b\u0146ai,<\/em> ko izc\u012bn\u012bja Latvijas vald\u012bba un Eiropas Parlamenta deput\u0101ti no Latvijas, gal\u0113j\u0101 <em>netto<\/em> summa, ko sa\u0146ems Latvija, ir par 707 miljoniem eiro liel\u0101ka.<\/p>\n<p>\u0160is izc\u012bn\u012btais palielin\u0101jums sadal\u0101s t\u0101: <strong>plus<\/strong> 148 milj. eiro \u2013 strukt\u016brfondiem, <strong>plus<\/strong> 326 milj. eiro \u2013 lauksaimniec\u012bbai un zivsaimniec\u012bbai un <strong>m\u012bnus<\/strong> 233 milj. eiro Latvijas iemaksai ES kopbud\u017eet\u0101.<\/p>\n<p>Sal\u012bdzinot ES finans\u0113jumu dal\u012bbvalstu starp\u0101, Latvija ar 3004 eiro uz vienu cilv\u0113ku n\u0101kamajos septi\u0146os gados ie\u0146ems augsto 3. vietu. Tiesa, Lietuva ir 1. viet\u0101 (ar 3496 eiro\/ uz cilv\u0113ku) un Igaunija 2. viet\u0101 (ar 3336 eiro uz cilv\u0113ku).<\/p>\n<p>Ta\u010du, ja sal\u012bdzina ES finans\u0113jumu Latvijai n\u0101kamajiem septi\u0146iem gadiem (2014\u20132020)  ar  pa\u0161reiz\u0113jo finans\u0113jumu 2007.\u2013 2013. gadam, tad tas: <\/p>\n<ul>\n<li><strong>koh\u0113zijas politikai<\/strong> (strukt\u016brfondiem) ir par 387 milj. eiro maz\u0101ks. Tiesa, p\u0101rr\u0113\u0137inot ES strukt\u016brfondus uz vienu cilv\u0113ku (\u0146emot v\u0113r\u0101, ka iedz\u012bvot\u0101ju skaits Latvij\u0101 no 2006. gada l\u012bdz 2013. gadam ir samazin\u0101jies par 270 t\u016bksto\u0161iem), ES pie\u0161\u0137irt\u0101 nauda koh\u0113zijai uz vienu cilv\u0113ku b\u016bs 2085 eiro, kas ir par 78 eiro liel\u0101ka nek\u0101 2007.\u20132013. gada period\u0101;<\/li>\n<li><strong>lauksaimniec\u012bbai<\/strong> ir par 898 miljoniem eiro liel\u0101ks. Tai skait\u0101 \u2013 tie\u0161maks\u0101jumiem par 986 miljoniem eiro (2,34 reizes) liel\u0101ks, bet Lauku att\u012bst\u012bbas programmai par 88 miljoniem eiro maz\u0101ks.<\/li>\n<\/ul>\n<p><strong>K\u0101 v\u0113rt\u0113jat l\u012bdzek\u013cu apguvi iepriek\u0161\u0113j\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101? Izcili, labi, slikti, ja no pieejamiem 3,18 miljoniem latu l\u012bdz \u0161\u012b gada 1. maijam apstiprin\u0101ti l\u012bgumi par 3,02 miljoniem jeb 96 procenti?! Bet no EK pavisam sa\u0146emti maks\u0101jumi tikai par 61 procentu&#8230;<\/strong><\/p>\n<p>Ko noz\u012bm\u0113 \u0161\u0101ds emocion\u0101ls jaut\u0101jums: <em>izcili, labi, slikti?<\/em> Mana atbilde ir prec\u012bza, sal\u012bdzinot Latviju ar cit\u0101m ES dal\u012bbvalst\u012bm strukt\u016brfondu apg\u016b\u0161an\u0101 (sk. p\u0113d\u0113jos Eiropas Komisijas datus uz 2013. gada 1. septembri).<\/p>\n<p>Latvija ir jau sa\u0146\u0113musi no Eiropas Komisijas Soci\u0101l\u0101 fonda \u2013 96,01 % no visas 2007.\u20132013. gad\u0101 pieejam\u0101s 0,55 miljardu eiro aploksnes. <\/p>\n<p>Latvija ESF apg\u016b\u0161anas reiting\u0101 ie\u0146em 1. vietu ES dal\u012bbvalstu vid\u016b. (Lietuva ar 73,2 % ir 5. viet\u0101, Igaunija ar 81,78 % \u2013 4. viet\u0101).<\/p>\n<p>No Re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas un Koh\u0113zijas fonda (kop\u0101) \u2013 56,58 % no pieejam\u0101s 3,98 miljardu eiro aploksnes. <\/p>\n<p>Latvija ERDF + ECF apg\u016b\u0161an\u0101 ie\u0146em tikai 13. vietu 28 dal\u012bbvalstu reiting\u0101. Savuk\u0101rt Lietuva ar 74,33 % ie\u0146em 2. vietu reiting\u0101, Igaunija ar 71,6 % ir 3. viet\u0101.<\/p>\n<p>ES v\u0113rt\u0113 dal\u012bbvalstu darbu fondu apg\u016b\u0161an\u0101 p\u0113c t\u0101, cik no valst\u012bm atv\u0113l\u0113t\u0101s ES naudas t\u0101s jau ir sa\u0146\u0113mu\u0161as no Eiropas Komisijas. T\u0101p\u0113c tas nav prec\u012bzi tas pats procents, ko Latvijas vald\u012bba p\u0101rskaita fondu projektu \u012bstenot\u0101jiem. Ta\u010du sec\u012bba ir sekojo\u0161a \u2013 fondu \u012bstenot\u0101ji sa\u0146em naudu no Latvijas vald\u012bbas \u0101tr\u0101k nek\u0101 pati vald\u012bba no Eiropas Komisijas. <\/p>\n<p>L\u012bdz ar to, ja Latvij\u0101 nav birokr\u0101tiskas (vai cit\u0101das) kav\u0113\u0161an\u0101s, tad procentiem, ko no Latvijas kop\u0113j\u0101s fondu aploksnes sa\u0146em fondu apguv\u0113ji kopum\u0101, ir j\u0101b\u016bt augst\u0101kiem nek\u0101 tiem, ko Eiropas Komisija ir samaks\u0101jusi Latvijas vald\u012bbai.<\/p>\n<p>Ja sal\u012bdzina Eiropas Komisijas un j\u016bsu min\u0113tos datus, tad apguves procenti ir praktiski vien\u0101di: 61,3 % (EK) un 61 % (j\u016bsu dati). Pretrunu un at\u0161\u0137ir\u012bbu nav.<\/p>\n<p><strong>Par ko liecina tas, ka da\u017e\u0101du projektu realiz\u0101cija tiek atlikta un p\u0101rcelta no gada uz gadu, lai beig\u0101s to realiz\u0113tu p\u0113d\u0113j\u0101 br\u012bd\u012b? K\u0101p\u0113c t\u0101 notiek un vai t\u0101 ir uzskat\u0101ma par norm\u0101lu praksi?<\/strong><\/p>\n<p>K\u0101 redzams no iepriek\u0161\u0113j\u0101s atbildes, Latvija b\u016btiski atpaliek no Lietuvas un Igaunijas un v\u0113l vienpadsmit ES dal\u012bbvalst\u012bm tie\u0161i vissvar\u012bg\u0101ko ES strukt\u016brfondu apg\u016b\u0161an\u0101 (t. i., Koh\u0113zijas fonda un Re\u0123ion\u0101l\u0101 fonda, kuros ir 87,8 % no kop\u0113j\u0101s ES naudas).<\/p>\n<p>T\u0101du projektu k\u0101 Pasa\u017eieru vilcienu iepirkuma (ES l\u012bdzfinans\u0113jums virs 100 miljoniem eiro) <em>laika vilk\u0161ana<\/em> un izg\u0101\u0161an\u0101s, Krievu salas ostas piest\u0101t\u0146u izb\u016bves kav\u0113\u0161an\u0101s u. c. ir iemesls Latvijas b\u016btiskai atpalic\u012bbai tie\u0161i to ES strukt\u016brfondu apg\u016b\u0161anai, kas paredz\u0113ti infrastrukt\u016bras att\u012bst\u012b\u0161anai.<\/p>\n<p>Latvijas atpalic\u012bba Re\u0123ion\u0101l\u0101 att\u012bst\u012bbas un Koh\u0113zijas fondu apg\u016b\u0161an\u0101 no Lietuvas un Igaunijas ir izskaidrojama ar\u012b ar to, ka Eiropas Komisija aptur\u0113ja tie\u0161i \u0161o fondu izmaksu Latvijai: no 2011. gada 1. janv\u0101ra l\u012bdz 1. j\u016blijam un no 2011. gada 1. decembra l\u012bdz 2012. gada 1. j\u016blijam (t. i., kopum\u0101 uz 13 m\u0113ne\u0161iem).<\/p>\n<p>Maks\u0101jumu aptur\u0113\u0161ana neofici\u0101li bija saist\u012bta ar nepareizi izveidoto fondu apguves audita p\u0101rbaudi Latvij\u0101. Tikai p\u0113c t\u0101s izmai\u0146as Eiropas Komisija atjaunoja maks\u0101jumus Latvijai.<\/p>\n<p>Paradoks\u0101li, ka padzi\u013cin\u0101ta un kritiska izmekl\u0113\u0161ana, kas noveda pie fondu maks\u0101jumu aptur\u0113\u0161anas Latvijai, v\u0113l l\u012bdz \u0161im br\u012bdim nav public\u0113ta.<\/p>\n<p><em>\u00c0 propos:<\/em> iesp\u0113jams, ka iepirkuma sist\u0113ma, kas saist\u012bta ar fondu projektu apg\u016b\u0161anu Latvij\u0101, ir slikt\u0101ka nek\u0101 Lietuv\u0101 un Igaunij\u0101. Piem\u0113ram, Lietuv\u0101 ir cit\u0101d\u0101ka sec\u012bba iepirkumu un fondu apguv\u0113ju atlases proced\u016br\u0101m nek\u0101 Latvij\u0101. Lietuv\u0101 potenci\u0101lais fondu sa\u0146\u0113m\u0113js jau ir kvalific\u0113jies iepirkumam (ir sa\u0146\u0113mis bankas garantijas u. c.) un tikai p\u0113c tam piedal\u0101s konkurs\u0101 uz pa\u0161u ES strukt\u016brfondu projektu.<\/p>\n<p>Ta\u010du, cik man zin\u0101ms, Latvij\u0101 neviens nav ne stud\u0113jis, ne iepazinies ar Lietuvas ES fondu apg\u016b\u0161anas sist\u0113mu, k\u0101p\u0113c kaimi\u0146iem sokas daudz lab\u0101k un k\u0101p\u0113c tie\u0161i vi\u0146i ir l\u012bderi ES fondu apg\u016b\u0161an\u0101.<\/p>\n<p><strong>Cik l\u012bdzfinans\u0113juma no ES strukt\u016brfondiem ne tikai Latvij\u0101 KP, bet ar\u012b lauksaimniec\u012bbai, izgl\u012bt\u012bbai, zin\u0101tnei un cit\u0101m jom\u0101m Latvijai ir izredzes sa\u0146emt jaunaj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101?<\/strong><\/p>\n<p>K\u0101 jau min\u0113ju, ES l\u012bdzfinans\u0113jums koh\u0113zijas politikai (t. i., strukt\u016brfondiem) b\u016bs  4,233 miljardi eiro. Lauksaimniec\u012bbai un zivsaimniec\u012bbai paredz\u0113ti 2,375 miljardi eiro. \u0160\u012bs ir garant\u0113t\u0101s aploksnes summas Latvijai.<\/p>\n<p>Koh\u0113zijas politikas aploksnes ietvaros \u2013 Latvijas vald\u012bba pl\u0101no (atbilsto\u0161i <em>Partner\u012bbas l\u012bguma 2014.\u20132020. gada pl\u0101no\u0161anas periodam<\/em> 2. las\u012bjuma projektam, kas v\u0113l nav apstiprin\u0101ts Eiropas Komisij\u0101):<\/p>\n<ul>\n<li>p\u0113tniec\u012bbai, inov\u0101cij\u0101m, tehnolo\u0123iju att\u012bst\u012bbai \u2013 328,7 milj. eiro;<\/li>\n<li>ieguld\u012bt izgl\u012bt\u012bb\u0101, prasm\u0113s un m\u016b\u017eizgl\u012bt\u012bb\u0101 \u2013 475,06 milj. eiro, utt. <\/li>\n<\/ul>\n<p>Pilnu 11 priorit\u0101\u0161u sarakstu ar pl\u0101noto ES finans\u0113juma sadali varat skat\u012bt <em>Partner\u012bbas l\u012bguma 2014.\u20132020. gada pl\u0101no\u0161anas periodam<\/em> 2. las\u012bjuma projekt\u0101.<\/p>\n<p>Papildus \u0161im Latvija v\u0113l var pretend\u0113t uz citu ES finans\u0113jumu:<\/p>\n<ul>\n<li>iek\u0161lietu nozar\u0113 (uz ES migr\u0101cijas un ES b\u0113g\u013cu fondu l\u012bdzek\u013ciem u. c.);<\/li>\n<li>zin\u0101tnei un p\u0113tniec\u012bbai (Horizonts\u20132020 programma);<\/li>\n<li>studentu apmai\u0146ai (Erasmus programma);<\/li>\n<li>mazo un vid\u0113jo uz\u0146\u0113mumu atbalstam (Cosme programma);<\/li>\n<li>u. c. ES finan\u0161u instrumentiem.<\/li>\n<\/ul>\n<p>Ta\u010du Latvijai \u0161aj\u0101s ES kop\u0113j\u0101s programm\u0101s nav iez\u012bm\u0113tas, garant\u0113tas ES naudas aploksnes un par \u0161\u012b finans\u0113juma sa\u0146em\u0161anu Latvijai (t\u0101s zin\u0101tniekiem, MVU, u. c.) ir j\u0101c\u012bn\u0101s uz kop\u0113j\u0101 konkursa pamata ar cit\u0101m ES dal\u012bbvalst\u012bm.<\/p>\n<p><strong>Lai pan\u0101ktu m\u0113r\u0137tiec\u012bg\u0101ku atbalstu atsevi\u0161\u0137\u0101m jom\u0101m, n\u0101kamaj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101 tiek main\u012bti principi un par pamatdokumentu konkr\u0113tu m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161anai tiek izvirz\u012bts Latvijas Nacion\u0101lais att\u012bst\u012bbas pl\u0101ns 2014.\u20132020. gadam, kuram cita starp\u0101 tika p\u0101rmesta nekonkr\u0113t\u012bba un virspus\u0113j\u012bba.<\/strong><\/p>\n<p>Nav taisn\u012bba! Galvenais dokuments, kas noteiks ES fondu apg\u016b\u0161anu Latvijai 2014.\u20132020. gad\u0101, b\u016bs <em>Partner\u012bbas l\u012bgums 2014.\u20132020. gada pl\u0101no\u0161anas periodam,<\/em> kas Latvijai ir j\u0101nosl\u0113dz ar Eiropas Komisiju ne v\u0113l\u0101k k\u0101 l\u012bdz 2014. gada 1. maijam. Partner\u012bbas l\u012bgum\u0101 ir ietvertas atsauces uz Latvijas Nacion\u0101lo reformu programmu, Latvijas Konver\u0123ences programmu, Eiropas Padomes specifiskaj\u0101m rekomend\u0101cij\u0101m Latvijai (visi \u0161ie dokumenti ir atrodami ar <em>Google<\/em> mekl\u0113t\u0101ja pal\u012bdz\u012bbu).<\/p>\n<p>Taisn\u012bba, ka daudz\u0101s Partner\u012bbas l\u012bguma sada\u013c\u0101s ir ar\u012b atsauces uz Nacion\u0101lo att\u012bst\u012bbas pl\u0101nu 2014.\u20132020. gadam, ta\u010du ar\u012b tagad\u0113j\u0101 Strat\u0113\u0123iskaj\u0101 ietvardokument\u0101 (sk. Google), kas nosaka ES fondu apg\u016b\u0161anu 2007.\u20132013. gad\u0101, ir atsauces uz iepriek\u0161\u0113jo Nacion\u0101lo att\u012bst\u012bbas pl\u0101nu, kas bija sp\u0113k\u0101 l\u012bdz 2006. gadam.<br \/>\nPartner\u012bbas l\u012bgums ir konkr\u0113ts dokuments, kas satur ar\u012b potenci\u0101lo ES pie\u0161\u0137irt\u0101s naudas sadal\u012bjumu 11 tematiskaj\u0101s priorit\u0101t\u0113s, kuras nosaka ES\u20132020 strat\u0113\u0123ija. V\u0113l konkr\u0113t\u0101ku inform\u0101ciju satur\u0113s Latvijas darb\u012bbas programma un lielo projektu (virs 50 miljonu eiro) pied\u0101v\u0101jumi no Latvijas. Darb\u012bbas programma ir j\u0101apstiprina Eiropas Komisij\u0101 ne v\u0113l\u0101k k\u0101 se\u0161us m\u0113ne\u0161us p\u0113c Partner\u012bbas l\u012bguma apstiprin\u0101\u0161anas.<\/p>\n<p><strong>K\u0101 galven\u0101s priorit\u0101tes KP fondu sadal\u012bjum\u0101 tiek izvirz\u012btas transporta sist\u0113mas, nodarbin\u0101t\u012bba, izgl\u012bt\u012bba, mazo un vid\u0113jo uz\u0146\u0113mumu konkur\u0113tsp\u0113jas veicin\u0101\u0161ana, p\u0113tniec\u012bbas tehnolo\u0123iju att\u012bst\u012bba un inov\u0101cijas. Ar ko tas at\u0161\u0137iras no iepriek\u0161\u0113j\u0101 pl\u0101no\u0161anas perioda un vai t\u0101s tie\u0161\u0101m mums \u0161obr\u012bd ir pa\u0161as aktu\u0101l\u0101k\u0101s jomas?<\/strong><\/p>\n<p>Indikat\u012bvaj\u0101 ES finans\u0113juma sadal\u012bjum\u0101 pa tematiskaj\u0101m priorit\u0101t\u0113m (m\u0113r\u0137iem) liel\u0101k\u0101 da\u013ca ir pl\u0101nota:<\/p>\n<ul>\n<li>ilgtsp\u0113j\u012bga transporta veicin\u0101\u0161anai un tr\u016bkumu nov\u0113r\u0161anai galvenaj\u0101s t\u012bkla infrastrukt\u016br\u0101s (1,467 miljards eiro jeb 28,44 %);<\/li>\n<li>mazo un vid\u0113jo uz\u0146\u0113mumu konkur\u0113tsp\u0113jas uzlabo\u0161anai (0,932 miljards eiro jeb 18,08 %). <\/li>\n<\/ul>\n<p>Ceru, ka eso\u0161ais ce\u013cu st\u0101voklis Latvij\u0101 j\u016bs ik dienas person\u012bgi p\u0101rliecina par pirm\u0101s priorit\u0101tes uztur\u0113\u0161anas nepiecie\u0161am\u012bbu.<\/p>\n<p>Savuk\u0101rt st\u0101voklis ar Latvijas mazajiem un vid\u0113jiem uz\u0146\u0113mumiem (to mazais skaits pret kop\u0113jo iedz\u012bvot\u0101ju skaitu, v\u0101j\u0101 konkur\u0113tsp\u0113ja, p\u016bles nomaks\u0101t visus nodok\u013cus u. tml.) ir pamatots iemesls uztur\u0113t otro priorit\u0101ti n\u0101kamajos septi\u0146os gados. <\/p>\n<p>Pl\u0101notie ieguld\u012bjumi izgl\u012bt\u012bb\u0101 (469,06 miljoni eiro jeb 9 %), soci\u0101laj\u0101 iek\u013cau\u0161an\u0101 un nabadz\u012bbas apkaro\u0161an\u0101 (462,56 miljoni eiro jeb 8,9 %),  p\u0113tniec\u012bb\u0101, inov\u0101cij\u0101s un tehnolo\u0123iju att\u012bst\u012bb\u0101  (328,7 miljoni eiro jeb 6,3 %), protams, ir v\u0113l diskut\u0113jami gan p\u0113c to apjoma, gan p\u0113c to  proporcijas kop\u0113j\u0101 ES ieguld\u012bjum\u0101.<\/p>\n<p><strong>Vai, pieprasot izstr\u0101d\u0101t nozaru strat\u0113\u0123ijas, lai fiks\u0113tu strukt\u016brfondu sa\u0146em\u0161anas nepiecie\u0161am\u012bbu, k\u0101 to pa\u0161laik paredz Finan\u0161u ministrija, piek\u013cuve ES l\u012bdzfinans\u0113jumam k\u013c\u016bs v\u0113l birokr\u0101tisk\u0101ka, gaus\u0101ka un sare\u017e\u0123\u012bt\u0101ka?<\/strong><\/p>\n<p>Man, analiz\u0113jot l\u012bdz\u0161in\u0113jo ES fondu apg\u016b\u0161anu (sk. manis vad\u012btos raid\u012bjumus <em>Ivars Eirop\u0101 radio SWH<\/em>), interv\u0113jot se\u0161us ar ES fondu apg\u016b\u0161anu saist\u012bto a\u0123ent\u016bru vad\u012bt\u0101jus (to skait\u0101 LIAA, Izgl\u012bt\u012bbas att\u012bst\u012bbas a\u0123ent\u016bras, Re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas a\u0123ent\u016bras u. c.) ir radies piln\u012bgi skaidrs secin\u0101jums, ka nozaru strat\u0113\u0123ijas ir vit\u0101li nepiecie\u0161amas, lai Latvija sp\u0113tu n\u0101kotn\u0113 sekm\u012bgi apg\u016bt ES fondus un ar\u012b atskait\u012bties par ES fondu efekt\u012bvu un, galvenais, Latvijas sabiedr\u012bbai vajadz\u012bgu projektu  apg\u016b\u0161anu.<\/p>\n<p>L\u012bdz\u0161in\u0113j\u0101 sist\u0113ma neder, jo atbild\u012bgo a\u0123ent\u016bru vad\u012bt\u0101ji (kuri, starp citu, vairum\u0101 gad\u012bjumu str\u0101d\u0101 ilgus gadus) sp\u0113j atbild\u0113t tikai k\u0101 ES naudas <em>apg\u016b\u0161anas gr\u0101matve\u017ei<\/em> un nevis k\u0101 \u0161o invest\u012bciju izv\u0113rt\u0113t\u0101ji un virz\u012bt\u0101ji.<\/p>\n<p>N\u0101kamaj\u0101 2014.\u20132020. gada period\u0101 Eiropas Komisija vairs nesamierin\u0101sies ar \u0161\u0101du situ\u0101ciju (kas ir vis\u0101s dal\u012bbvalst\u012bs) un pras\u012bs: <\/p>\n<ul>\n<li>iesniegto jauno programmu un lielo projektu ex ante (iepriek\u0161\u0113ju) izv\u0113rt\u0113\u0161anu, \u0146emot v\u0113r\u0101 Latvijas Nacion\u0101lo Reformu programmu, Konver\u0123ences programmu un Latvijai izvirz\u012bt\u0101s Eiropas Padomes specifisk\u0101s rekomend\u0101cijas;<\/li>\n<li>noteikt kvantitat\u012bvi izm\u0113r\u0101mus izpildes r\u0101d\u012bt\u0101jus vis\u0101s 11 tematiskaj\u0101s priorit\u0101t\u0113s, argument\u0113jot to ekonomisko pamatot\u012bbu.<\/li>\n<\/ul>\n<p>Eiropas Komisija ietur\u0113s 7 % no pie\u0161\u0137irt\u0101s fondu naudas vis\u0101s 11 priorit\u0101t\u0113s un, ja uz 2019. gadu Latvija neb\u016bs sasniegusi priorit\u0101t\u0113s izvirz\u012btos r\u0101d\u012bt\u0101jus, tad Komisija \u0161os 7 % neizmaks\u0101s attiec\u012bg\u0101s priorit\u0101tes t\u0101l\u0101kai \u012bsteno\u0161anai.<\/p>\n<p><strong>K\u0101 izmai\u0146as priorit\u0101t\u0113s, strukt\u016brfondu administr\u0113\u0161an\u0101 un izmanto\u0161anas pl\u0101no\u0161an\u0101 var ietekm\u0113t publisko iepirkumu? K\u0101 zin\u0101ms, liel\u0101k\u0101 da\u013ca no \u0161\u012b naudas tiek realiz\u0113ta tie\u0161i caur iepirkuma proced\u016bru. Vai, j\u016bsupr\u0101t, tas var\u0113tu atvieglot vai sare\u017e\u0123\u012bt to? <\/strong><\/p>\n<p>Laiks r\u0101d\u012bs, vai paredz\u0113t\u0101 reforma ES fondu administr\u0113\u0161an\u0101 \u012bstenosies ar pozit\u012bvu vai negat\u012bvu rezult\u0101tu. Finan\u0161u ministrija ir ierosin\u0101jusi vald\u012bb\u0101 main\u012bt sist\u0113mu, kur kontroles un p\u0101rbaudes funkcijas ES naudas apg\u016b\u0161an\u0101 tiek no\u0146emtas specializ\u0113t\u0101m a\u0123ent\u016br\u0101m (kas pa\u0161laik ir nozaru ministriju p\u0101rraudz\u012bb\u0101) un koncentr\u0113tas Centr\u0101laj\u0101 finan\u0161u l\u012bgumu a\u0123ent\u016br\u0101 (t\u0101 ir Finan\u0161u ministrijas p\u0101rraudz\u012bb\u0101). Vienlaikus ES fondu naudas tie\u0161\u0101s administr\u0113\u0161anas funkcijas paliek min\u0113to a\u0123ent\u016bru zi\u0146\u0101.<\/p>\n<p>Viens no iemesliem \u0161\u0101dai reformai ir turpm\u0101k nepie\u013caut situ\u0101cijas, kad audita un kontroles tr\u016bkumu d\u0113\u013c Eiropas Komisija atkal var\u0113tu aptur\u0113t fondu maks\u0101jumus Latvijai.<br \/>\nDz\u012bvosim \u2013 redz\u0113sim!<\/p>\n<p><!--more--><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Kop\u0113j\u0101 summa, ko Latvija sa\u0146ems (ja Eiropas Parlaments gal\u012bgaj\u0101 las\u012bjum\u0101 apstiprin\u0101s ES 2014.\u20132020. gada bud\u017eetu), b\u016bs 6,608 miljardi eiro (\u0161eit un turpm\u0101k visas summas izteiktas teko\u0161aj\u0101s 2013. gada cen\u0101s). \u0160\u012b summa veidojas no&#8230;<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/2316"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=2316"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/2316\/revisions"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=2316"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=2316"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=2316"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}