Ekonomikas ministrija<\/p>\n\n\n\n
P\u0113d\u0113jos gados m\u0113s dz\u012bvojam aizvien main\u012bg\u0101k\u0101 pasaul\u0113, kur savu lomu sp\u0113l\u0113jusi gan Covid pand\u0113mija, gan Krievijas pilna m\u0113roga iebrukums Ukrain\u0101, gan glob\u0101li ekonomiskie izaicin\u0101jumi, tostarp jauna tehnolo\u0123isk\u0101 revol\u016bcija. Daudzi Latvijas uz\u0146\u0113m\u0113ji to ir apzin\u0101ju\u0161ies un jau p\u0101rk\u0101rtoju\u0161i savu biznesu atbilsto\u0161i jaunajai realit\u0101tei, p\u0101rorient\u0113ju\u0161i eksporta tirgus, piel\u0101goju\u0161i lo\u0123istiku un produkcijas kl\u0101stu.<\/p>\n\n\n\n
Tagad aktu\u0101ls ir k\u013cuvis jaut\u0101jums par valsts p\u0101rvaldes sp\u0113ju piel\u0101goties straujaj\u0101m p\u0101rmai\u0146\u0101m un pal\u012bdz\u0113t m\u016bsu ekonomikai k\u013c\u016bt konkur\u0113tsp\u0113j\u012bg\u0101kai. Es k\u0101 ministrs esmu sev izvirz\u012bjis ambiciozu m\u0113r\u0137i \u2013 \u0161ogad pan\u0101kt iek\u0161zemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 3% apm\u0113r\u0101, neskatoties uz Latvijas Bankas (LB) un komercbanku prognoz\u0113m par 2%. Un, lai turpm\u0101kajos gados sasniegtu v\u0113l augst\u0101kus izaugsmes r\u0101d\u012bt\u0101jus, ir nepiecie\u0161ama kardin\u0101la pieejas mai\u0146a gan m\u016bsu bud\u017eeta un tautsaimniec\u012bbas att\u012bst\u012bbas pl\u0101no\u0161an\u0101, gan attieksm\u0113 pret uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbu un invest\u012bcij\u0101m.<\/p>\n\n\n\n
Lai pan\u0101ktu izr\u0101vienu, j\u0101skat\u0101s pla\u0161\u0101k<\/strong><\/p>\n\n\n\n Ja m\u0113s pal\u016bkojamies uz jebkuru no lielajiem politikas pl\u0101no\u0161anas dokumentiem, piem\u0113ram, Nacion\u0101lo att\u012bst\u012bbas pl\u0101nu vai Nacion\u0101l\u0101s industri\u0101l\u0101s politikas pamatnost\u0101dn\u0113m 2021.-2027. gadam, ir ac\u012bmredzams, ka tie ir piel\u0101goti Eiropas Savien\u012bbas (ES) strukt\u016brfondu un ES Atvese\u013co\u0161anas fonda lielajiem r\u0101mjiem un konkr\u0113taj\u0101m pras\u012bb\u0101m. Paties\u012bb\u0101 tie\u0161i t\u0101d\u0113\u013c tie ar\u012b ir veidoti \u2013 lai Latvija var\u0113tu pamatot Eiropas Komisijai pl\u0101notos t\u0113ri\u0146us un to atbilst\u012bbu ES kop\u0113jai politikai konkr\u0113tos ES bud\u017eeta periodos. Kopum\u0101 ES finans\u0113jumam ir noz\u012bm\u012bga pozit\u012bva ietekme uz Latvijas ekonomiku \u2013 tie ir ap 1-2 procentu punktiem kl\u0101t m\u016bsu ikgad\u0113j\u0101 IKP izaugsm\u0113. Jaunaj\u0101 2021.-2027. gada ES fondu pl\u0101no\u0161anas period\u0101 Latvijai ir iesp\u0113ja sa\u0146emt ap 5 miljardus eiro no ES strukt\u016brfondiem un v\u0113l 1,8 miljardus eiro no Atvese\u013co\u0161anas fonda. T\u0101, protams, Latvijai ir lieliska iesp\u0113ja, ko mums k\u0101 valstij maksim\u0101li elast\u012bgi un \u0101tri ir j\u0101prot izmantot.<\/p>\n\n\n\n Ta\u010du, pirmk\u0101rt, ar \u0161o naudu ir par maz, lai Latvija pan\u0101ktu daudz piesaukto ekonomisko izr\u0101vienu un pan\u0101ktu kaut vai savus Baltijas kaimi\u0146us. Otrk\u0101rt, to n\u0101kas t\u0113r\u0113t atbilsto\u0161i ES kop\u0113ji izvirz\u012btajiem lielajiem m\u0113r\u0137iem un konkr\u0113taj\u0101m pras\u012bb\u0101m un krit\u0113rijiem, kas ne vienm\u0113r prec\u012bzi atbilst Latvijas vajadz\u012bb\u0101m. T\u0101d\u0113\u013c es uzskatu, ka mums ir nepiecie\u0161ams ar\u012b savs \u2013 nacion\u0101ls redz\u0113jums \u2013 k\u0101 \u012bsteno\u0161anai mums ir j\u0101rod iesp\u0113jas atrast l\u012bdzek\u013cus ar\u012b \u0101rpus ES fondu r\u0101mjiem. \u0160eit ir b\u016btiska pla\u0161a nozaru un sabiedr\u012bbas iesaiste un, iesp\u0113jams, ir j\u0101dom\u0101 ar\u012b par lab\u0101ko pasaules l\u012bme\u0146a ekspertu pieaicin\u0101\u0161anu. Un \u0161im redz\u0113jumam b\u016btu j\u0101pak\u0101rto m\u016bsu r\u012bc\u012bba \u2013 vai runa b\u016btu par klimatu un ener\u0123\u0113tiku, vai izgl\u012bt\u012bbu vai nodok\u013cu sist\u0113mu. M\u0113s nevaram m\u016bsu ikdienas darbu turpin\u0101t balst\u012bt tikai uz ES fondu nosac\u012bjumiem \u2013 t\u0101 m\u0113s tik \u013coti nepiecie\u0161amo tautsaimniec\u012bbas izr\u0101vienu nepan\u0101ksim.<\/p>\n\n\n\n Atsl\u0113gas faktors \u2013 attieksmes mai\u0146a<\/strong><\/p>\n\n\n\n To, ka m\u0113s nevaram turpin\u0101t dz\u012bvot \u201cpa vecam\u201d, diem\u017e\u0113l apliecina statistika. P\u0113d\u0113jo gadu laik\u0101 m\u016bsu atpalic\u012bba no tuv\u0101kajiem kaimi\u0146iem \u2013 Igaunijas un Lietuvas ir palielin\u0101jusies, bet ES vid\u0113j\u0101 l\u012bme\u0146a sasnieg\u0161ana nu jau s\u0101k \u0161\u0137ist neaizsniedzams sapnis. LB dati r\u0101da, ka p\u0113rn Latvijas IKP l\u012bmenis uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju p\u0113c pirktsp\u0113jas parit\u0101tes bija 74,1% no ES vid\u0113j\u0101, Igaunijas \u2013 86,5%, bet Lietuvas jau ap 90%. Eksporta apjoms uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju Latvij\u0101 p\u0113rn bija 14,5 t\u016bksto\u0161i eiro, Lietuv\u0101 \u2013 20,6 t\u016bksto\u0161i eiro, bet Igaunij\u0101 \u2013 23,2 t\u016bksto\u0161i eiro.<\/p>\n\n\n\n 2022. gada beig\u0101s Latvij\u0101 uzkr\u0101t\u0101s tie\u0161\u0101s \u0101rvalstu invest\u012bcijas bija ap 18,6 miljardiem eiro, kam\u0113r Lietuv\u0101 \u2013 ap 26,6 miljardiem eiro, Igaunij\u0101 \u2013 ap 35 miljardiem eiro,<\/strong> liecina Eurostat <\/em>inform\u0101cija. 2003. gada 1. pus\u0113 Baltijas valst\u012bs kopum\u0101 piesaist\u012bt\u0101s \u0101rvalstu tie\u0161o invest\u012bciju (\u0100TI) neto pl\u016bsmas bija gandr\u012bz 3 miljardi eiro, bet tikai ap 20 % no \u0161o dar\u012bjumu apjoma bija Latvijas ekonomik\u0101.<\/p>\n\n\n\n Latvija p\u0113c objekt\u012bviem r\u0101d\u012bt\u0101jiem ir invest\u012bcij\u0101m pievilc\u012bga valsts, ta\u010du m\u0113s pa\u0161i da\u017ek\u0101rt sevi ierobe\u017eojam un bremz\u0113jam savas iesp\u0113jas. K\u0101 man daudz\u0101s tik\u0161an\u0101s reiz\u0113s ir atzinu\u0161i gan Latvijas, gan \u0101rvalstu uz\u0146\u0113m\u0113ji, probl\u0113ma sl\u0113pjas ne tikai soci\u0101li ekonomiskajos skait\u013cos, bet ar\u012b t\u0101d\u0101s gr\u016bti izm\u0113r\u0101m\u0101s liet\u0101s k\u0101 attieksme pret uz\u0146\u0113m\u0113jiem vai publisko instit\u016bciju sp\u0113j\u0101 sadarboties.<\/p>\n\n\n\n Tam ir j\u0101main\u0101s. Es par vienu no saviem galvenajiem m\u0113r\u0137iem \u0161im gadam uzskatu b\u016btisku gan viet\u0113jo, gan \u0101rvalstu invest\u012bciju apjoma pieaugumu. No vienas puses te ir svar\u012bga finans\u0113juma pieejam\u012bba un uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbai labv\u0113l\u012bga vide kopum\u0101, no otras \u2013 akt\u012bvs vald\u012bbas, Ekonomikas ministrijas (EM) un Latvijas Invest\u012bciju un att\u012bst\u012bbas a\u0123ent\u016bras (LIAA) darbs \u0101rvalstu investoru piesaist\u0113 un Latvijas eksporta veicin\u0101\u0161an\u0101. Man ir nodoms main\u012bt pieeju liela apjoma invest\u012bciju projektiem, to virz\u012bbas uzraudz\u012bb\u0101 tie\u0161i iesaistoties premjeram, ekonomikas un finan\u0161u ministriem. Investoriem Latvij\u0101 ir j\u0101saj\u016bt, ka vi\u0146iem \u0161eit tiek dota za\u013c\u0101 gaisma, ka vi\u0146i \u0161eit ir gaid\u012bti.<\/p>\n\n\n\n Publisko invest\u012bciju gads<\/strong><\/p>\n\n\n\n 2023. gad\u0101 ekonomikas att\u012bst\u012bbu turpin\u0101ja ietekm\u0113t \u0123eopolitisk\u0101 situ\u0101cija un nenoteikt\u012bba, augst\u0101s cenas un aizdevumu procentu likmju cel\u0161an\u0101s. P\u0113rn\u0101 gada tr\u012bs ceturk\u0161\u0146os IKP bija par 0,6 % maz\u0101ks nek\u0101 pirms gada. Apjomu samazin\u0101jums bija v\u0113rojams ra\u017eojo\u0161aj\u0101s nozar\u0113s – liel\u0101 m\u0113r\u0101 saist\u012bb\u0101 ar eksporta iesp\u0113ju pasliktin\u0101\u0161anos izaugsmes tr\u016bkuma d\u0113\u013c Latvijai tradicion\u0101lajos eksporta tirgos. EM uzskata, ka \u0161ogad pie labv\u0113l\u012bgiem \u0101r\u0113jiem apst\u0101k\u013ciem, k\u0101 ar\u012b \u012bstenojot ambiciozus pas\u0101kumus invest\u012bciju piesaistei un eksporta veicin\u0101\u0161anai, izaugsme var\u0113tu pa\u0101trin\u0101ties un IKP pieaugums sasniegt 2-3 %. Jau min\u0113ju, ka mans m\u0113r\u0137is ir pan\u0101kt 3% pieaugumu. Dom\u0101ju, ka, neizvirzot \u0161\u0101das amb\u012bcijas, m\u0113s nesasniegsim pat pietic\u012bg\u0101k\u0101s prognozes.<\/p>\n\n\n\n Te j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka 2024.\u00a0gad\u0101 invest\u012bcij\u0101m no ES fondu l\u012bdzek\u013ciem b\u016bs pieejami 1,6\u00a0miljardi eiro\u00a0<\/em>\u2013 \u013coti b\u016btisks finans\u0113juma apjoms. M\u016bsu uzdevums ir \u0161o naudu ieguld\u012bt maksim\u0101li \u0101tri, bez \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013ciem un produkt\u012bvi. M\u0113s turpin\u0101sim sniegt\u00a0b\u016btisku atbalstu uz\u0146\u0113mumu produktivit\u0101tes, digitaliz\u0101cijas, energoefektivit\u0101tes, eksportsp\u0113jas k\u0101pin\u0101\u0161anai. Piem\u0113ram,\u00a0\u0161ogad EM bud\u017eet\u0101 vien paredz\u0113ti 77,3\u00a0miljoni eiro, kas tiks novirz\u012bti industri\u0101lo zonu, jaunu darba vietu ar augstu pievienoto v\u0113rt\u012bbu rad\u012b\u0161anai, eksportsp\u0113jas atbalstam.<\/p>\n\n\n\n T\u0101pat tiks turpin\u0101ta Invest\u012bciju fonda eksportsp\u0113j\u012bgiem lieliem projektiem (\u201cAltum\u201d aizdevumi ar kapit\u0101la atlaidi) darb\u012bba – ar programm\u0101 l\u012bdz \u0161im pieejamo 152,5 miljonu eiro finans\u0113jumu bija pl\u0101nots rad\u012bt vair\u0101k nek\u0101 1000 labi apmaks\u0101tas darba vietas un eksporta apjoma pieaugumu par 207,27 miljoniem eiro <\/em>gad\u0101. Vald\u012bba ir l\u0113musi par programmas n\u0101kam\u0101s k\u0101rtas uzsaukumu 70 miljonu eiro apm\u0113r\u0101, kas papildin\u0101s atdevi par v\u0113l vismaz 500 darba viet\u0101m un eksporta pieaugumu 100 miljonu eiro apm\u0113r\u0101.<\/p>\n\n\n\n Nov\u0101rt\u0101 netiks atst\u0101ts ar\u012b mazais un vid\u0113jais bizness. Tie\u0161i \u0161\u0101di uz\u0146\u0113mumi visbie\u017e\u0101k saskaras ar finans\u0113juma tr\u016bkumu, jo \u012bpa\u0161i apgroz\u0101majiem l\u012bdzek\u013ciem, un sal\u012bdzino\u0161i ilgsto\u0161u naudas apriti, t\u0101d\u0113\u013c valsts atbalsts tiem ir vit\u0101li nepiecie\u0161ams. \u0160\u0101 gada 9. janv\u0101ra s\u0113d\u0113 vald\u012bba pie\u0146\u0113ma normat\u012bvo aktu groz\u012bjumus, kas beidzot \u013caus uzs\u0101kt <\/strong>2021.-2027.gada ES fondu perioda atbalsta snieg\u0161anu mazo uz\u0146\u0113mumu produktivit\u0101tes k\u0101pin\u0101\u0161anai invest\u012bciju un apgroz\u0101mo l\u012bdzek\u013cu veid\u0101. Atbalsta programmas kop\u0113jais finans\u0113jums ir 15,6 miljoni eiro.<\/p>\n\n\n\n Es esmu ap\u0146\u0113mies dar\u012bt visu iesp\u0113jamo, lai \u0161o pagaid\u0101m visai abstrakto invest\u012bciju skait\u013cu p\u0101rv\u0113r\u0161an\u0101s konkr\u0113tos projektos un produktos notiktu bez liekas kav\u0113\u0161an\u0101s un sare\u017e\u0123\u012bjumiem. B\u016btisks virziens ir birokr\u0101tijas mazin\u0101\u0161ana nekustam\u0101 \u012bpa\u0161uma att\u012bst\u012bb\u0101 un b\u016bvniec\u012bb\u0101, kur projektu apstiprin\u0101\u0161anas un \u012bsteno\u0161anas process Latvij\u0101 ir krietni ilg\u0101ks nek\u0101 Lietuv\u0101 un Igaunij\u0101. Tas pamat\u012bgi ierobe\u017eo m\u016bsu konkur\u0113tsp\u0113ju.<\/p>\n\n\n\n Bez inov\u0101cij\u0101m t\u0101lu netiksim<\/strong><\/p>\n\n\n\n Ilgtermi\u0146\u0101 konkur\u0113tsp\u0113j\u012bga uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bba nav iesp\u0113jama bez inov\u0101cij\u0101m, automatiz\u0101cijas un digit\u0101l\u0101s transform\u0101cijas, jo \u012bpa\u0161i \u0146emot v\u0113r\u0101, ka p\u0113c ekspertu dom\u0101m m\u016bs \u0161obr\u012bd ietekm\u0113 \u0101rk\u0101rt\u012bgi straujas glob\u0101l\u0101s p\u0101rmai\u0146as jeb t\u0101 saukt\u0101 ceturt\u0101 tehnolo\u0123isk\u0101 revol\u016bcija. Ta\u010du, ja pal\u016bkojamies uz da\u013cu no iek\u0161zemes kopprodukta, ko valsts t\u0113r\u0113 p\u0113tniec\u012bbai un att\u012bst\u012bbai, tad 2022. gad\u0101 Latvij\u0101 tie bija tikai 0,74% jeb 14% no ES vid\u0113j\u0101. Latvijas Universit\u0101tes 2022. gad\u0101 public\u0113tais Latvijas produktivit\u0101tes zi\u0146ojums liecina, ka m\u016bsu produktivit\u0101te kopum\u0101 bija tikai 59% no ES vid\u0113j\u0101 l\u012bme\u0146a, bet Latvijas eksportam tik noz\u012bm\u012bgaj\u0101 apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bb\u0101 \u2013 46%.<\/p>\n\n\n\n Inov\u0101cijas un digitaliz\u0101cija ir atsl\u0113gas faktori Latvijas uz\u0146\u0113mumu produktivit\u0101tes un konkur\u0113tsp\u0113jas k\u0101pin\u0101\u0161an\u0101. Ta\u010du \u013coti b\u016btiska ir inov\u0101cijas, kas sav\u0101 s\u0101kotn\u0113j\u0101 stadij\u0101 ir vienk\u0101r\u0161i tr\u0101p\u012bgs jaunizgudrojums, nove\u0161ana l\u012bdz konkr\u0113tai iek\u0101rtai, pa\u0146\u0113mienam vai produktam, kas maina uz\u0146\u0113mumu darbu vai m\u016bsu visu sadz\u012bvi, padara to produkt\u012bv\u0101ku. Lai to pan\u0101ktu, svar\u012bga ir sadarb\u012bba starp augstskol\u0101m, zin\u0101tniskajiem instit\u016btiem, valsts instit\u016bcij\u0101m un uz\u0146\u0113mumiem.<\/p>\n\n\n\n T\u0101d\u0113\u013c ar gandar\u012bjumu j\u0101uzsver, ka vald\u012bba \u0161.g. 9.\u202fjanv\u0101ra s\u0113d\u0113 atbalst\u012bja tr\u012bs jaunas Atvese\u013co\u0161anas fonda atbalsta programmas p\u0113tniec\u012bbas projektu \u012bsteno\u0161anai 112 miljonu eiro apm\u0113r\u0101 ar m\u0113r\u0137i sekm\u0113t inov\u0101ciju att\u012bst\u012bbu Latvij\u0101. Es uzskatu, ka tas ir b\u016btisks solis uz priek\u0161u valsts m\u0113r\u0137tiec\u012bg\u0101 iesaist\u0113 inov\u0101cij\u0101m labv\u0113l\u012bgas vides veido\u0161an\u0101 un atbalsta snieg\u0161an\u0101 uz\u0146\u0113mumiem jaunu produktu un pakalpojumu izstr\u0101d\u0113. Run\u0101\u0161ana par viedo reindustrializ\u0101ciju ir beigusies, valsts beidzot re\u0101li s\u0101k ieguld\u012bt invest\u012bcijas m\u016bsu tautsaimniec\u012bbas moderniz\u0101cij\u0101 caur inov\u0101cij\u0101m.<\/p>\n\n\n\n Neizmantotais darbasp\u0113ka potenci\u0101ls<\/strong><\/p>\n\n\n\n Tiekoties ar uz\u0146\u0113m\u0113jiem un uz\u0146\u0113m\u0113ju organiz\u0101cij\u0101m, darbasp\u0113ka tr\u016bkums ir viena no galvenaj\u0101m probl\u0113m\u0101m, kas tiek min\u0113ta k\u0101 \u0161\u0137\u0113rslis biznesa papla\u0161in\u0101\u0161anai. \u0100trai probl\u0113mas risin\u0101\u0161anai m\u0113s esam s\u0101ku\u0161i atvieglot birokr\u0101tiskos nosac\u012bjumus \u0101rvalstu darbasp\u0113ka piesaistei. Vienlaikus tiks pastiprin\u0101ta kontrole p\u0101r tre\u0161o valstu pilso\u0146iem Latvij\u0101, pan\u0101kot to pien\u0101c\u012bgu uzskaiti un uzraudz\u012bbu. Nekontrol\u0113ta migr\u0101cija kategoriski nav pie\u013caujama.<\/p>\n\n\n\n EM apl\u0113ses liecina, ka tuv\u0101kajos gados tr\u016bksto\u0161ais darba roku skaits Latvijas tautsaimniec\u012bb\u0101 var p\u0101rsniegt 200 000. Tas ir milz\u012bgs izaicin\u0101jums. Manupr\u0101t, pirmk\u0101rt, mums b\u016btu j\u0101dom\u0101, k\u0101 pal\u012bdz\u0113t Latvijas uz\u0146\u0113mumiem k\u013c\u016bt efekt\u012bv\u0101kiem, maksim\u0101li automatiz\u0113t un digitaliz\u0113t darba procesu, izmantot inov\u0101cijas. Otrk\u0101rt \u2013 mums ir pa\u0161iem savs neizmantots darbasp\u0113ka resurss \u2013 cilv\u0113ki pirmspensijas un pensijas vecum\u0101, ilgsto\u0161ie bezdarbnieki, cilv\u0113ki ar invalidit\u0101ti, ar\u012b jaunie\u0161i, kuri nav ieguvu\u0161i augst\u0101ko izgl\u012bt\u012bbu. LB apr\u0113\u0137ini liecina, ka valsts iek\u0161\u0113j\u0101s darba roku rezerves ir vismaz 73 t\u016bksto\u0161i cilv\u0113ku, kuriem j\u0101pal\u012bdz apg\u016bt jaunas prasmes.<\/p>\n\n\n\n T\u0101d\u0113\u013c m\u0113s esam izstr\u0101d\u0101ju\u0161i Cilv\u0113kkapit\u0101la att\u012bst\u012bbas strat\u0113\u0123iju, kas paredz izveidot visaptvero\u0161u sist\u0113mu iedz\u012bvot\u0101ju izgl\u012bt\u012bbas un prasmju piel\u0101go\u0161anai darba tirgus vajadz\u012bb\u0101m visa m\u016b\u017ea garum\u0101. Te ir nepiecie\u0161ama b\u016btiski pla\u0161\u0101ka un prec\u012bz\u0101ka pieeja par l\u012bdz\u0161in\u0113jiem Nodarbin\u0101t\u012bbas valsts a\u0123ent\u016bras kursiem bezdarbniekiem, t\u0101s izstr\u0101d\u0113 maksim\u0101li iesaistot gan uz\u0146\u0113m\u0113jus, gan pa\u0161vald\u012bbas, gan izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101des. Svar\u012bgi ir risin\u0101t ar\u012b darbasp\u0113ka mobilit\u0101tes, m\u0101jok\u013cu pieejam\u012bbas un reemigr\u0101cijas jaut\u0101jumus.<\/p>\n\n\n\n Darba ir daudz, gads ir ies\u0101cies ener\u0123iski gan EM, gan vald\u012bbai kopum\u0101. Es uzskatu, ka \u0161is Latvijai ir p\u0113d\u0113jais br\u012bdis iel\u0113kt aizejo\u0161\u0101 vilcien\u0101, str\u0101d\u0101t, lai pan\u0101ktu att\u012bst\u012bb\u0101 m\u016bsu kaimi\u0146us un ilgtermi\u0146\u0101 neiesl\u012bgtu t\u0101 sauktaj\u0101 vid\u0113jo ien\u0101kumu slazd\u0101.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":" P\u0113d\u0113jos gados m\u0113s dz\u012bvojam aizvien main\u012bg\u0101k\u0101 pasaul\u0113, kur savu lomu sp\u0113l\u0113jusi gan Covid pand\u0113mija, gan Krievijas pilna m\u0113roga iebrukums Ukrain\u0101, gan glob\u0101li ekonomiskie izaicin\u0101jumi, tostarp jauna tehnolo\u0123isk\u0101 revol\u016bcija. <\/p>\n","protected":false},"author":1938,"featured_media":22792,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[47],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/22793"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1938"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=22793"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/22793\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":22794,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/22793\/revisions\/22794"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/22792"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=22793"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=22793"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=22793"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}