{"id":22605,"date":"2023-12-27T09:03:59","date_gmt":"2023-12-27T07:03:59","guid":{"rendered":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=22605"},"modified":"2023-12-27T09:04:00","modified_gmt":"2023-12-27T07:04:00","slug":"latvija-iesniedz-ek-otro-atveselosanas-fonda-maksajuma-pieprasijumu-3357-miljonu-eiro-sanemsanai","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=22605","title":{"rendered":"Latvija iesniedz EK otro Atvese\u013co\u0161anas fonda maks\u0101juma piepras\u012bjumu 335,7 miljonu eiro sa\u0146em\u0161anai"},"content":{"rendered":"\n<p>Finan\u0161u ministrija<\/p>\n\n\n\n<p>Piektdien, 22. decembr\u012b, Finan\u0161u ministrija (FM) ir iesniegusi Eiropas Komisij\u0101 (EK) otro Atvese\u013co\u0161anas fonda (AF) maks\u0101juma piepras\u012bjumu par izpild\u012btiem 43 AF pl\u0101n\u0101 noteiktajiem r\u0101d\u012bt\u0101jiem. Paredz\u0113ts, ka 2024.gada pirmaj\u0101 pus\u0113 EK izv\u0113rt\u0113s, k\u0101 Latvija ir izpild\u012bjusi r\u0101d\u012bt\u0101jus un p\u0101rskait\u012bs bud\u017eeta ie\u0146\u0113mumos Latvijai 335,7 miljonus eiro.<\/p>\n\n\n\n<p>\u201cAtvese\u013co\u0161anas fonda pl\u0101na \u012bsteno\u0161ana ir \u013coti b\u016btiska Latvijas ekonomikas izaugsmei \u0161ajos pasaulei sare\u017e\u0123\u012btajos \u0123eopolitiskajos apst\u0101k\u013cos, turkl\u0101t AF l\u012bdzek\u013ci sniedz b\u016btisku pienesumu ar\u012b t\u0101da \u0161obr\u012bd aktu\u0101la izaicin\u0101juma risin\u0101\u0161an\u0101 k\u0101 Eiropas ener\u0123\u0113tisk\u0101s neatkar\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161ana. Otr\u0101 Atvese\u013co\u0161anas fonda maks\u0101juma sa\u0146em\u0161anai Latvija ir \u012bstenojusi vair\u0101kus pas\u0101kumus energoefektivit\u0101tes jom\u0101, valsts un re\u0123ion\u0101lo ce\u013cu sak\u0101rto\u0161an\u0101, digitaliz\u0101cij\u0101, vesel\u012bbas jom\u0101, izcil\u012bbas veicin\u0101\u0161an\u0101 izgl\u012bt\u012bb\u0101 un p\u0113tniec\u012bb\u0101, muitas kapacit\u0101tes stiprin\u0101\u0161an\u0101 un cit\u0101s jom\u0101s. Atbild\u012bg\u0101s ministrijas ir nenogursto\u0161i str\u0101d\u0101ju\u0161as, lai sasniegtu nospraustos AF m\u0113r\u0137us. Intens\u012bvs darbs turpin\u0101sies ar\u012b n\u0101kamgad, kad Latvijai j\u0101izpilda n\u0101kami 30 AF pl\u0101n\u0101 noteiktie r\u0101d\u012bt\u0101ji, lai sa\u0146emtu n\u0101kamo maks\u0101jumu 275 miljonus eiro, \u201c nor\u0101da finan\u0161u ministrs Arvils A\u0161eradens.<\/p>\n\n\n\n<p>L\u012bdz 2023.gada 20. decembrim \u012bsteno\u0161an\u0101 ir AF finans\u0113ti projekti par 931 miljoniem eiro jeb 47% no AF pie\u0161\u0137\u012bruma 1,97 miljardiem eiro. Finansi\u0101li apjom\u012bg\u0101k\u0101s invest\u012bcijas \u0161obr\u012bd tiek \u012bstenotas klimata p\u0101rmai\u0146u, digit\u0101l\u0101s p\u0101rveides, nevienl\u012bdz\u012bbas mazin\u0101\u0161anas un vesel\u012bbas jom\u0101s.<\/p>\n\n\n\n<p>Klimata&nbsp; p\u0101rmai\u0146u jom\u0101 apstiprin\u0101tas invest\u012bciju programmas dz\u012bvojamo \u0113ku, valsts un v\u0113sturisko \u0113ku,&nbsp; pa\u0161vald\u012bbu \u0113ku, uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas energoefektivit\u0101tes paaugstin\u0101\u0161anai, tai skait\u0101 p\u0101rejai uz atjaunojamo energoresursu tehnolo\u0123iju izmanto\u0161anu, ka ar\u012b ielikti pamati&nbsp; katastrofu p\u0101rvald\u012bbas sist\u0113mas adapt\u0101cijai klimata p\u0101rmai\u0146\u0101m, gl\u0101b\u0161anas un \u0101tr\u0101s rea\u0123\u0113\u0161anas dienestu koordin\u0101cijai.<\/p>\n\n\n\n<p>Nevienl\u012bdz\u012bbas&nbsp; mazin\u0101\u0161anas jom\u0101 p\u0101rb\u016bv\u0113ti un atjaunoti 70 km valsts viet\u0113jo un re\u0123ion\u0101lo ce\u013cu, lai uzlabotu piek\u013cuvi valsts un pa\u0161vald\u012bbu sniegtajiem pakalpojumiem. Zemas \u012bres m\u0101jok\u013cu b\u016bvniec\u012bbai ir pie\u0146emtas m\u0101jok\u013cu pieejam\u012bbas pamatnost\u0101dnes, lai veiktu ieguld\u012bjumus gan eso\u0161\u0101 dz\u012bvojam\u0101 fonda uzlabo\u0161an\u0101, gan veicinot invest\u012bcijas jauna dz\u012bvojam\u0101 fonda att\u012bst\u012bb\u0101, k\u0101 ar\u012b apstiprin\u0101ts invest\u012bciju regul\u0113jums par zemas \u012bres m\u0101jok\u013cu b\u016bvniec\u012bbu. T\u0101pat apstiprin\u0101ts regul\u0113jums bezizme\u0161u transportl\u012bdzek\u013cu ieg\u0101dei, lai nodro\u0161in\u0101tu pa\u0161vald\u012bbu izgl\u012btojamo p\u0101rvad\u0101jumus ar videi draudz\u012bgiem transportl\u012bdzek\u013ciem, k\u0101 ar\u012b nosac\u012bjumi invest\u012bcij\u0101m uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas publiskaj\u0101 infrastrukt\u016br\u0101 industri\u0101lo parku un teritoriju att\u012bst\u012b\u0161anai re\u0123ionos. Defin\u0113ts ietvars atbalstam pa\u0161vald\u012bbu kapacit\u0101tes stiprin\u0101\u0161an\u0101 to darb\u012bbas efektivit\u0101tes un kvalit\u0101tes uzlabo\u0161anai.<\/p>\n\n\n\n<p>Digit\u0101l\u0101s p\u0101rveides jom\u0101 izveidoti divi Eiropas Digit\u0101l\u0101s inov\u0101cijas centri (EDIC), kuri pal\u012bdz audz\u0113t uz\u0146\u0113mumu starptautisko konkur\u0113tsp\u0113ju, veicinot digit\u0101lo tehnolo\u0123iju ievie\u0161anu uz\u0146\u0113mumos, publisk\u0101s p\u0101rvaldes iest\u0101d\u0113s, k\u0101 ar\u012b uzlabojot iedz\u012bvot\u0101ju padzi\u013cin\u0101tas digit\u0101l\u0101s prasmes. T\u0101pat vair\u0101k k\u0101 10 re\u0123ion\u0101lie kontaktpunkti uzs\u0101ku\u0161i pakalpojumu snieg\u0161anu uz\u0146\u0113mumiem re\u0123ionos, sniedzot iesp\u0113ju aizpild\u012bt digit\u0101l\u0101 brieduma testu, konsult\u0113jot un uzs\u0101kot digit\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas ce\u013ca kar\u0161u izstr\u0101di un izsnieg\u0161anu. Vienlaikus apstiprin\u0101ts regul\u0113jums digit\u0101lo pamatprasmju nov\u0113rt\u0113\u0161anai, m\u0101c\u012bbu vajadz\u012bbu apzin\u0101\u0161anai, pl\u0101no\u0161anai un nov\u0113rt\u0113\u0161anai izgl\u012bt\u012bbas jom\u0101, k\u0101 ar\u012b pilnveidots regul\u0113jums par valsts augst\u0101k\u0101s izgl\u012bt\u012bbas standartiem, paredzot digit\u0101l\u0101s kompetences studiju rezult\u0101tu sasnieg\u0161anu. Apstiprin\u0101ts ar\u012b regul\u0113jums IKT att\u012bst\u012bbas pas\u0101kumu vienotai p\u0101rvald\u012bbai publiskaj\u0101 p\u0101rvald\u0113, atbalstam publisk\u0101s p\u0101rvaldes procesiem un pakalpojumiem digitaliz\u0101cijai, publisk\u0101s p\u0101rvaldes centr\u0101lo sist\u0113mu un platformu att\u012bst\u012bbas un dato\u0161anas infrastrukt\u016bras pakalpojumu konsolid\u0101cijas jom\u0101, datu ekonomikas att\u012bst\u012bbai, nodro\u0161inot datu pieejam\u012bbu un koplieto\u0161anu tautsaimniec\u012bb\u0101.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Sabiedr\u012bbas vesel\u012bbas politikas pl\u0101no\u0161anas un \u012bsteno\u0161anas pilnveidei ir apstiprin\u0101ta digit\u0101l\u0101s vesel\u012bbas apr\u016bpes strat\u0113\u0123ija,&nbsp; izstr\u0101d\u0101ts integr\u0113t\u0101s vesel\u012bbas apr\u016bpes modelis, tai skait\u0101 uzlabojot uz pacientu v\u0113rstu epidemiolo\u0123iski dro\u0161u apr\u016bpi un stiprinot rea\u0123\u0113\u0161anu uz sabiedr\u012bbas vesel\u012bbas probl\u0113m\u0101m. Pie\u0146emtas metodikas p\u0113t\u012bjumiem antimikrobi\u0101l\u0101s rezistences, vakcin\u0101cijas un infekciju mazin\u0101\u0161anas jom\u0101s, k\u0101 ar\u012b par sekund\u0101r\u0101s ambulator\u0101s vesel\u012bbas apr\u016bpes kvalit\u0101ti un pieejam\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n<p>Ekonomikas transform\u0101cijas un produktivit\u0101tes jom\u0101 st\u0101joties sp\u0113k\u0101 Augstskolu likuma groz\u012bjumiem ir rad\u012bti priek\u0161noteikumi efekt\u012bv\u0101kai augstskolu p\u0101rvald\u012bbai un izcil\u012bbas veicin\u0101\u0161anai izgl\u012bt\u012bb\u0101 un p\u0113tniec\u012bb\u0101. Savuk\u0101rt inov\u0101ciju p\u0101rvald\u012bbai un priv\u0101to p\u0113tniec\u012bbas un att\u012bst\u012bbas invest\u012bciju motiv\u0101cijai izstr\u0101d\u0101tas valsts ilgtermi\u0146a strat\u0113\u0123ijas un izveidotas strat\u0113\u0123isk\u0101s padomes \u0161\u0101d\u0101s jom\u0101s &#8211; biomedic\u012bnas, medic\u012bnas tehnolo\u0123ijas, farm\u0101cija; inform\u0101cijas un komunik\u0101cijas tehnolo\u0123ijas; fotonika un viedie materi\u0101li, tehnolo\u0123ijas un in\u017eenierzin\u0101t\u0146u sist\u0113mas; zin\u0101\u0161anu ietilp\u012bga bioekonomikas ekosist\u0113ma; vied\u0101 ener\u0123\u0113tika un mobilit\u0101te.<\/p>\n\n\n\n<p>Likuma varas jom\u0101 stiprin\u0101ta muitas kapacit\u0101te, ieg\u0101d\u0101ties spektrofotometrus lieto\u0161anai muitas laboratorij\u0101 un lidostas muitas kontroles punkt\u0101. Apstiprin\u0101ts valsts iest\u0101\u017eu darba pl\u0101ns \u0113nu ekonomikas ierobe\u017eo\u0161anai; uzs\u0101kta nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju reitingu sist\u0113mas darb\u012bba un kontroles optimiz\u0101cija, tiek \u012bstenota valsts p\u0113tniec\u012bbas programma \u201c\u0112nu ekonomikas samazin\u0101\u0161ana, lai nodro\u0161in\u0101tu valsts ilgtsp\u0113j\u012bgu att\u012bst\u012bbu\u201d. T\u0101pat izveidots publisko iepirkuma l\u012bgumu re\u0123istrs. Sabiedr\u012bbas intere\u0161u p\u0101rst\u0101vniec\u012bbas stiprin\u0101\u0161anai un uzraudz\u012bbai tika public\u0113ts regul\u0113jums par atbalstu nevalstiskaj\u0101m organiz\u0101cij\u0101m soci\u0101l\u0101s notur\u012bbas un sabiedr\u012bbas intere\u0161u aizst\u0101v\u012bbas jom\u0101m. Savuk\u0101rt efekt\u012bv\u0101kai valsts p\u0101rvaldei ir apstiprin\u0101ts valsts p\u0101rvaldes moderniz\u0101cijas pl\u0101ns, k\u0101 ar\u012b vienota pakalpojumu centra koncepcija k\u0101 priek\u0161noteikums centraliz\u0113tu pakalpojumu snieg\u0161anai.<\/p>\n\n\n\n<p>Saska\u0146\u0101 ar ES pras\u012bb\u0101m katrai dal\u012bbvalstij noteiktos termi\u0146os EK ir j\u0101iesniedz maks\u0101jumu piepras\u012bjumi. Piepras\u012btais maks\u0101jums tiek ieskait\u012bts valsts bud\u017eet\u0101 ar nosac\u012bjumu, ja izpild\u012bti un sasniegti konkr\u0113ti AF pl\u0101n\u0101 noteikti m\u0113r\u0137i un r\u0101d\u012bt\u0101ji gan reformu, gan invest\u012bciju veid\u0101. Savuk\u0101rt, lai sa\u0146emtu visu AF finans\u0113jumu 1,97 miljardi eiro, Latvijai l\u012bdz 2026. gada augusta beig\u0101m ir nepiecie\u0161ams sasniegt kopum\u0101 229 m\u0113r\u0137us un r\u0101d\u012bt\u0101jus, kas ir sadal\u012bti 6 maks\u0101jumos.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Piektdien, 22. decembr\u012b, Finan\u0161u ministrija (FM) ir iesniegusi Eiropas Komisij\u0101 (EK) otro Atvese\u013co\u0161anas fonda (AF) maks\u0101juma piepras\u012bjumu par izpild\u012btiem 43 AF pl\u0101n\u0101 noteiktajiem r\u0101d\u012bt\u0101jiem. <\/p>\n","protected":false},"author":1938,"featured_media":22604,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[23,120],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/22605"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1938"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=22605"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/22605\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":22606,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/22605\/revisions\/22606"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/22604"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=22605"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=22605"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=22605"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}