Finan\u0161u ministrija<\/p>\n\n\n\n
\u0160\u0101 gada asto\u0146os m\u0113ne\u0161os konsolid\u0113t\u0101 kopbud\u017eeta p\u0101rpalikumam sasniedzot 68,8 miljonu eiro, bilance uzlabojusies teju par 50 miljoniem eiro sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2022.\u00a0gada janv\u0101ri-augustu, liecina Valsts kases public\u0113tie dati. Bilances uzlabo\u0161an\u0101s pamat\u0101 skaidrojama ar iev\u0113rojami zem\u0101kiem izdevumiem atbalsta pas\u0101kumiem, pamat\u0101 mazinoties nepiecie\u0161am\u012bbai finans\u0113t ar Covid-19 saist\u012btos izdevumus, ta\u010du situ\u0101cija v\u0113l nav sal\u012bdzin\u0101ma ar pirmspand\u0113mijas periodu, kad v\u0113l l\u012bdz rudenim konsolid\u0113taj\u0101 kopbud\u017eet\u0101 tika uzkr\u0101ts iev\u0113rojams p\u0101rpalikums, kas gada p\u0113d\u0113jos m\u0113ne\u0161os strauji saruka, b\u016btiski palielinoties izdevumiem. Ar\u012b \u0161ogad \u2013 tuv\u0101k gada beig\u0101m, Finan\u0161u ministrija (FM) sagaida liel\u0101kus izdevumus, valstij veicot gala nor\u0113\u0137inus par \u012bstenotajiem projektiem un pas\u016bt\u012bjumiem.<\/p>\n\n\n\n
FM nov\u0113rt\u0113jums par bud\u017eeta izpildi \u0161ogad liecina, ka visp\u0101r\u0113j\u0101s vald\u012bbas bud\u017eeta defic\u012bts \u0161ogad b\u016bs iev\u0113rojami zem\u0101ks nek\u0101 prognoz\u0113ts, sagatavojot Stabilit\u0101tes programmu \u0161\u0101 gada pavasar\u012b. Ja Stabilit\u0101tes programm\u0101 2023.-2026. gadam visp\u0101r\u0113j\u0101s vald\u012bbas defic\u012bts tika prognoz\u0113ts 4,0% no iek\u0161zemes kopprodukta (IKP), tad, \u0146emot v\u0113r\u0101 augst\u0101kus nodok\u013cu un nenodok\u013cu ie\u0146\u0113mumus un zem\u0101kus izdevumus, defic\u012bts \u0161ogad var\u0113tu sasniegt 1,2 miljardus eiro jeb 2,7% no IKP.<\/p>\n\n\n\n
Konsolid\u0113t\u0101 kopbud\u017eeta ie\u0146\u0113mumi 2023.\u00a0gada asto\u0146os m\u0113ne\u0161os augu\u0161i par 1,2\u00a0miljardiem eiro jeb 12,8%, sal\u012bdzinot ar p\u0113rn\u0101 gada janv\u0101ri-augustu, un veido 10,4\u00a0miljardus eiro. Savuk\u0101rt, kopbud\u017eeta izdevumi 10,3 miljardu eiro apm\u0113r\u0101 bija par 1,1\u00a0miljardu eiro jeb 12,2% augst\u0101ki nek\u0101 gadu iepriek\u0161. Augst\u0101ki kopbud\u017eeta ie\u0146\u0113mumi un maz\u0101ki izdevumi atbalsta pas\u0101kumiem kopum\u0101 uzlaboju\u0161i kopbud\u017eeta bilanci, ta\u010du situ\u0101cija pa bud\u017eeta l\u012bme\u0146iem joproj\u0101m ir \u013coti at\u0161\u0137ir\u012bga, kur lielu ietekmi rada izmai\u0146as izdevumos soci\u0101la rakstura maks\u0101jumiem.<\/p>\n\n\n\n
Kopbud\u017eeta ie\u0146\u0113mumu pieaugumu pamat\u0101 nodro\u0161in\u0101ja nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi, kas \u0161\u0101 gada asto\u0146os m\u0113ne\u0161os iekas\u0113ti 8,2 miljardu eiro apm\u0113r\u0101, ieskaitot atlikumu vienotaj\u0101 nodok\u013cu kont\u0101, un bija par 837\u00a0miljoniem eiro jeb 11,3% augst\u0101ki nek\u0101 p\u0113rn\u0101 gada janv\u0101r\u012b-august\u0101. Joproj\u0101m labs pieauguma temps v\u0113rojams darbasp\u0113ka nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumos. Nozar\u0113s ar augstu minim\u0101l\u0101s algas \u012bpatsvaru nodarbin\u0101tajiem v\u0113rojams b\u016btisks darbasp\u0113ka nodok\u013cu k\u0101pums, kas saist\u0101ms gan ar straujo minim\u0101l\u0101s algas cel\u0161anu valst\u012b ar \u0161\u0101 gada 1.\u00a0janv\u0101ri no 500 eiro uz 620 eiro, gan str\u0101d\u0101jo\u0161o darba samaksas pieaugumu. \u0160\u0101 gada pirmaj\u0101 pusgad\u0101 vid\u0113j\u0101 darba samaksa tautsaimniec\u012bb\u0101 pieauga par 12,2%, sasniedzot 1493,5\u00a0eiro.\u00a0Savuk\u0101rt, neskatoties uz straujo pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas nodok\u013ca (PVN) ie\u0146\u0113mumu k\u0101pumu period\u0101 kopum\u0101 par 14,9%, Valsts ie\u0146\u0113mumu dienesta (VID) dati liecina par PVN ie\u0146\u0113mumu pieauguma tempu samazin\u0101jumu p\u0113d\u0113jos trijos m\u0113ne\u0161os, sal\u012bdzinot ar p\u0113rn\u0101 gada attiec\u012bg\u0101 m\u0113ne\u0161a datiem. Strauj\u0101kie PVN ie\u0146\u0113mumu tempu samazin\u0101jumi v\u0113rojami tirdzniec\u012bb\u0101 un energoapg\u0101d\u0113, ko ietekm\u0113 tirdzniec\u012bbas apjomu samazin\u0101jums. T\u0101 \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os mazumtirdzniec\u012bbas apjomi ir samazin\u0101ju\u0161ies par 2,1%, ko ietekm\u0113ja augst\u0101s cenas p\u0101rtikai un nep\u0101rtikas prec\u0113m. \u0160o nozaru samaks\u0101tie nodok\u013ci veido liel\u0101ko da\u013cu no visiem PVN ie\u0146\u0113mumiem, t\u0101p\u0113c \u0161\u012bm izmai\u0146\u0101m ir b\u016btiska ietekme. P\u0101r\u0113jo nozaru PVN ie\u0146\u0113mumos v\u0113rojams pieaugums.\u00a0Izce\u013cams ar\u012b straujais uz\u0146\u0113mumu ien\u0101kuma nodok\u013ca (UIN) ie\u0146\u0113mumu k\u0101pums, kas \u0161\u0101 gada asto\u0146os m\u0113ne\u0161os bijis par 47,6% augst\u0101ks nek\u0101 attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101 pirms gada. Liel\u0101kas \u0161\u0101 nodok\u013ca iemaksas v\u0113rojamas tirdzniec\u012bbas, me\u017esaimniec\u012bbas, k\u0101 ar\u012b ener\u0123\u0113tikas nozar\u0113s.<\/p>\n\n\n\n
Kopbud\u017eeta nenodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi \u0161\u0101 gada asto\u0146os m\u0113ne\u0161os 803,7\u00a0miljonu eiro apm\u0113r\u0101 bija par 158,3\u00a0miljoniem eiro jeb 24,5% augst\u0101ki nek\u0101 p\u0113rn. Ie\u0146\u0113mumu k\u0101pumu pamat\u0101 veicin\u0101ja gada pirmaj\u0101 pus\u0113 veiktie valsts liel\u0101ko kapit\u0101lsabiedr\u012bbu dividen\u017eu maks\u0101jumi. T\u0101 AS\u00a0\u201cLatvenergo\u201d \u0161\u0101 gada maij\u0101 dividend\u0113s valstij no p\u0113rn\u0101 gada pe\u013c\u0146as izmaks\u0101ja 134\u00a0miljonus eiro, kas ir par 63,8\u00a0miljoniem eiro vair\u0101k nek\u0101 gadu iepriek\u0161. Ar\u012b AS \u201cLatvijas valsts me\u017ei\u201d \u0161\u0101 gada j\u016bnij\u0101 dividend\u0113s izmaks\u0101ja par 91 miljonu eiro vair\u0101k nek\u0101 p\u0113rn jeb 162,5 miljonus eiro. Savuk\u0101rt, valsts nodev\u0101s \u0161\u0101 gada asto\u0146os m\u0113ne\u0161os iekas\u0113ts par 29,3\u00a0miljoniem eiro jeb 27% vair\u0101k nek\u0101 atbilsto\u0161aj\u0101 period\u0101 pirms gada, tostarp valsts nodeva par naftas produktu dro\u0161\u012bbas rezervju uztur\u0113\u0161anu iekas\u0113ta par 23,1\u00a0miljonu liel\u0101k\u0101 apm\u0113r\u0101 nek\u0101 p\u0113rn.<\/p>\n\n\n\n
Valsts pamatbud\u017eeta izdevumu pieaugums \u0161\u0101 gada asto\u0146os m\u0113ne\u0161os ir iev\u0113rojami zem\u0101ks nek\u0101 ie\u0146\u0113mumu k\u0101pums, sekm\u0113jot bilances uzlabo\u0161anos, kur defic\u012bts 166,7\u00a0miljonu eiro apm\u0113r\u0101 bija par 429,3\u00a0miljoniem eiro maz\u0101ks sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar asto\u0146iem m\u0113ne\u0161iem p\u0113rn. Izdevumu pieauguma tempa sabremz\u0113\u0161anos var skaidrot ar maz\u0101kiem pamatbud\u017eeta izdevumiem atbalsta pas\u0101kumiem nek\u0101 asto\u0146os m\u0113ne\u0161os pirms gada. Ta\u010du iev\u0113rojami lab\u0101ka Eiropas Savien\u012bbas (ES) fondu finans\u0113juma izmanto\u0161ana \u0161ogad atspogu\u013cojas pamatbud\u017eeta subs\u012bdiju un dot\u0101ciju, k\u0101 ar\u012b kapit\u0101lo izdevumu pieaugum\u0101, t\u0101d\u0113j\u0101di \u0101rvalstu finan\u0161u pal\u012bdz\u012bbas izdevumiem valsts pamatbud\u017eet\u0101 \u0161\u0101 gada asto\u0146os m\u0113ne\u0161os sasniedzot 1 miljardu eiro, kas ir par 421,3 miljoniem eiro vair\u0101k nek\u0101 p\u0113rn attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101, t\u0101d\u0113j\u0101di sekm\u0113jot kop\u0113jo invest\u012bciju k\u0101pumu. Noz\u012bm\u012bgais izdevumu pieaugums saist\u0101ms ar \u013coti augstu izdevumu l\u012bmeni, nosl\u0113dzoties 2014.-2020.\u00a0gada pl\u0101no\u0161anas perioda projektiem, k\u0101 ar\u012b ar Atvese\u013co\u0161anas fonda projektu akt\u012bv\u0101ku uzs\u0101k\u0161anu. Ja, piem\u0113ram, 2022.\u00a0gada asto\u0146os m\u0113ne\u0161os Koh\u0113zijas politikas fondu projektos invest\u0113ja 316\u00a0miljonus eiro jeb 44% no bud\u017eet\u0101 pl\u0101not\u0101 apjoma, tad \u0161\u0101 gada asto\u0146os m\u0113ne\u0161os izpild\u012bti jau 506,4 miljoni eiro jeb 55% no pl\u0101not\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Pamatbud\u017eeta izdevumi subs\u012bdij\u0101m un dot\u0101cij\u0101m \u0161\u0101 gada janv\u0101r\u012b-august\u0101 pieauga par 207,8\u00a0miljoniem eiro jeb 10,1% sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2022.\u00a0gada asto\u0146iem m\u0113ne\u0161iem, sasniedzot 2,3\u00a0miljardu eiro apm\u0113ru. Tas skaidrojams ar b\u016btiski augst\u0101kiem izdevumiem atbalsta pas\u0101kumiem energoresursu cenu k\u0101puma mazin\u0101\u0161anai, k\u0101 ar\u012b ar gandr\u012bz divk\u0101rt jeb par 272,6\u00a0miljoniem eiro liel\u0101kiem izdevumiem invest\u012bcij\u0101m ES l\u012bdzfinans\u0113tu projektu \u012bsteno\u0161anai, kas paredz\u0113ti energoefektivit\u0101tes pas\u0101kumiem daudzdz\u012bvok\u013cu m\u0101ju, centraliz\u0113t\u0101s siltumapg\u0101des un vesel\u012bbas apr\u016bpes infrastrukt\u016brai, k\u0101 ar\u012b elektrovilcienu ieg\u0101dei.<\/p>\n\n\n\n
Kapit\u0101lie izdevumi valsts pamatbud\u017eet\u0101 \u0161\u0101 gada asto\u0146os m\u0113ne\u0161os veidoja 556,9\u00a0miljonus eiro, pieaugot par 134,4\u00a0miljoniem eiro jeb 31,8%. Tostarp valsts pamatbud\u017eeta izdevumi pamatkapit\u0101la veido\u0161anai (ne\u0146emot v\u0113r\u0101 transfertus pa\u0161vald\u012bb\u0101m) bija pat par 144,6\u00a0miljoniem eiro jeb 50,1% augst\u0101ki nek\u0101 janv\u0101r\u012b-august\u0101 gadu iepriek\u0161. Vair\u0101k nek\u0101 pusi no pamatkapit\u0101la veido\u0161anas izdevumu k\u0101puma (79,1 miljons eiro) veidoja izdevumu pieaugums ES l\u012bdzfinans\u0113tu projektu \u012bsteno\u0161anai, tai skait\u0101 b\u016bvniec\u012bbas projektiem satiksmes nozar\u0113 invest\u0113ts par 66,5 miljoniem eiro vair\u0101k, k\u0101 ar\u012b datortehnikas, sakaru un transporta l\u012bdzek\u013cu ieg\u0101dei izgl\u012bt\u012bbas un vesel\u012bbas nozar\u0113s izlietots par 9,3 miljoniem eiro vair\u0101k. P\u0101r\u0113jo pamatkapit\u0101la veido\u0161anas izdevumu pieaugumu pamat\u0101 nodro\u0161in\u0101ja \u0161\u0101 gada janv\u0101r\u012b novirz\u012btie 20,7 miljoni eiro jauna cietuma b\u016bvniec\u012bbai Liep\u0101j\u0101, VAS \u201cValsts nekustamie \u012bpa\u0161umi\u201d p\u0101rraudz\u012bto projektu \u012bsteno\u0161anai 30,8 miljoni eiro un par 61,9 miljoniem eiro vair\u0101k izlietojot kapit\u0101l\u0101 remonta, rekonstrukcijas un b\u016bvniec\u012bbas projektiem, k\u0101 ar\u012b transportl\u012bdzek\u013cu ieg\u0101dei aizsardz\u012bbas un iek\u0161lietu resoros.<\/p>\n\n\n\n
Savuk\u0101rt, valsts pamatbud\u017eeta izdevumi soci\u0101la rakstura maks\u0101jumiem \u0161\u0101 gada asto\u0146os m\u0113ne\u0161os saruku\u0161i par 139,6 miljoniem eiro jeb 26,3%. Izdevumu kritums skaidrojams ar iev\u0113rojami augst\u0101ku izdevumu b\u0101zi 2022. gada attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101, pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gad\u0101 izmaks\u0101jot vienreiz\u0113jos pabalstus \u0123imen\u0113m un senioriem, lai kompens\u0113tu negat\u012bvo efektu no energoresursu cenu pieauguma.<\/p>\n\n\n\n
Valsts speci\u0101laj\u0101 bud\u017eet\u0101 asto\u0146os m\u0113ne\u0161os ir v\u0113rojams p\u0101rpalikums 112,8\u00a0miljonu eiro apm\u0113r\u0101, \u00a0un, sal\u012bdzinot ar asto\u0146iem m\u0113ne\u0161iem p\u0113rn, tas ir samazin\u0101jies par 237,5\u00a0miljoniem eiro. Liel\u0101ko valsts speci\u0101l\u0101 bud\u017eeta izdevumu da\u013cu veido izdevumi valsts pensij\u0101m, t\u0101d\u0113\u013c valsts speci\u0101l\u0101 bud\u017eeta izdevumu soci\u0101la rakstura maks\u0101jumiem k\u0101pums (par 418,1\u00a0miljonu eiro jeb 18,6%) pamat\u0101 skaidrojams ar b\u016btiski augst\u0101kiem izdevumiem vecuma pensij\u0101m, kas asto\u0146os m\u0113ne\u0161os pieauga par 385,1\u00a0miljonu eiro jeb 25,4%, \u0146emot v\u0113r\u0101 p\u0113rn veikto straujo indeks\u0101ciju. L\u012bdz\u012bgs pieauguma temps ar\u012b izdevumiem invalidit\u0101tes pensij\u0101m, kur v\u0113rojams k\u0101pums par 32,6\u00a0miljoniem eiro jeb 22,7%. T\u0101 k\u0101 \u0161ogad pensijas vairs netiks indeks\u0113tas ar tik augstu indeks\u0101cijas koeficientu k\u0101 2022.\u00a0gad\u0101, turpm\u0101k izdevumi tik strauji nepieaugs.<\/p>\n\n\n\n
Iev\u0113rojami samazinoties (-30,2%) slim\u012bbas pabalstu sa\u0146\u0113m\u0113ju skaitam, saruku\u0161i izdevumi slim\u012bbas pabalstiem (par 32,9 miljoniem eiro jeb 13%), ta\u010du, sal\u012bdzinot ar 2019. gada asto\u0146iem m\u0113ne\u0161iem (pirms pand\u0113mijas), slim\u012bbas pabalstu sa\u0146\u0113m\u0113ju skaits \u0161ogad joproj\u0101m ir par 21% augst\u0101ks. Izdevumi bezdarbnieka pabalstiem saglab\u0101jas tuvu p\u0113rn\u0101 gada asto\u0146u m\u0113ne\u0161u l\u012bmenim, pieaugot vien par 3,9 miljoniem eiro jeb 4%, kur pabalsta sa\u0146\u0113m\u0113ju skaita kritumu (-12%) kompens\u0113ja liel\u0101ks pie\u0161\u0137irt\u0101 pabalsta vid\u0113jais apm\u0113rs (+51,1%). Bezdarba l\u012bmenis \u0161\u0101 gada otraj\u0101 ceturksn\u012b bijis 6,4% \u2013 par 0,2 procentpunktiem zem\u0101ks nek\u0101 attiec\u012bgaj\u0101 ceturksn\u012b pirms gada un t\u0101ds pats k\u0101 \u0161\u0101 gada pirmaj\u0101 ceturksn\u012b, liecina jaun\u0101kie Centr\u0101l\u0101s statistikas p\u0101rvaldes darbasp\u0113ka apsekojuma dati.<\/p>\n\n\n\n
Ar\u012b pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101 2023.\u00a0gada asto\u0146i m\u0113ne\u0161i nosl\u0113gti ar p\u0101rpalikumu 74,2\u00a0miljonu eiro apm\u0113r\u0101,\u00a0 ta\u010du tas bijis par 139,3 miljoniem eiro zem\u0101ks sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar attiec\u012bgo periodu pirms gada. Lai gan pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101 v\u0113rojams strauj\u0161 ie\u0146\u0113mumu k\u0101pums sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar p\u0113rn\u0101 gada attiec\u012bgo periodu, pieaugot par 217\u00a0miljoniem eiro jeb 10,3%, pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eeta izdevumi turpina palielin\u0101ties strauj\u0101k \u2013 par 356,3\u00a0miljoniem eiro jeb 18,8%, turkl\u0101t izdevumiem augot gandr\u012bz vis\u0101s izdevumu poz\u012bcij\u0101s.<\/p>\n\n\n\n
Liel\u0101kais k\u0101pums pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101 v\u0113rojams izdevumiem atl\u012bdz\u012bbai, kas, \u0161\u0101 gada asto\u0146os m\u0113ne\u0161os sasniedzot 1,1 miljarda eiro apm\u0113ru, bija par 166,2 miljoniem eiro jeb 18,4% augst\u0101ki nek\u0101 attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101 pirms gada. Pieaugums saist\u0101ms ar b\u016btisku minim\u0101l\u0101s algas cel\u0161anu valst\u012b, k\u0101 ar\u012b ar izdevumu pieaugumu pedagogu atalgojumam. T\u0101pat turpina pieaugt izdevumi prec\u0113m un pakalpojumiem, kas \u0161\u0101 gada janv\u0101r\u012b-august\u0101 522,9 miljonu eiro apm\u0113r\u0101 biju\u0161i par 93,8 miljoniem eiro jeb 21,8% liel\u0101ki nek\u0101 2022. gada asto\u0146os m\u0113ne\u0161os. Augst\u0101s energoresursu cenas iev\u0113rojami palielin\u0101ja izdevumus p\u0113rn\u0101 gada apkures sezon\u0101, kas turpin\u0101j\u0101s l\u012bdz \u0161\u0101 gada apr\u012blim \u2013 t\u0101 pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eeta izdevumi apkurei \u0161\u0101 gada janv\u0101r\u012b-apr\u012bl\u012b 52,3 miljonu eiro apm\u0113r\u0101 bija divk\u0101rt jeb par 26,1 miljonu eiro liel\u0101ki nek\u0101 attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101 pirms gada. T\u0101pat cenu k\u0101puma ietekm\u0113 pa\u0161vald\u012bb\u0101s vair\u0101k t\u0113r\u0113ts par elektroener\u0123iju, kurin\u0101mo, \u0113din\u0101\u0161anu, k\u0101 ar\u012b par nekustamo \u012bpa\u0161umu un autoce\u013cu uztur\u0113\u0161anu.<\/p>\n\n\n\n
Pieaugu\u0161i t\u0113ri\u0146i ar\u012b pa\u0161vald\u012bbu soci\u0101la rakstura maks\u0101jumiem, kas \u0161\u0101 gada asto\u0146os m\u0113ne\u0161os biju\u0161i par 30,6\u00a0miljoniem eiro jeb 25,6% liel\u0101ki nek\u0101 attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101 pirms gada, izdevumiem pieaugot m\u0101jok\u013ca pabalstiem, kas galvenok\u0101rt saist\u0101ms ar pal\u012bdz\u012bbas snieg\u0161anu Ukrainas civiliedz\u012bvot\u0101jiem, t\u0101pat augst\u0101ki izdevumi v\u0113rojami samaksai par pa\u0161vald\u012bbu soci\u0101lajiem pakalpojumiem, tostarp par soci\u0101lo apr\u016bpi m\u0101j\u0101s un soci\u0101l\u0101s rehabilit\u0101cijas instit\u016bciju sniegtajiem pakalpojumiem.<\/p>\n\n\n\n
Pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101, l\u012bdz\u012bgi k\u0101 valsts bud\u017eet\u0101, ir nov\u0113rojams izdevumu pieaugums gada p\u0113d\u0113jos m\u0113ne\u0161os, pa\u0161vald\u012bb\u0101m veicot gala nor\u0113\u0137inus par pieg\u0101d\u0101taj\u0101m prec\u0113m un pakalpojumiem, t\u0101d\u0113\u013c gada beig\u0101s FM pa\u0161vald\u012bbu konsolid\u0113taj\u0101 bud\u017eet\u0101 sagaida nelielu defic\u012btu.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
\u0160\u0101 gada asto\u0146os m\u0113ne\u0161os konsolid\u0113t\u0101 kopbud\u017eeta p\u0101rpalikumam sasniedzot 68,8 miljonu eiro, bilance uzlabojusies teju par 50 miljoniem eiro sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2022. gada janv\u0101ri-augustu, liecina Valsts kases public\u0113tie dati.<\/p>\n","protected":false},"author":1936,"featured_media":21918,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[23],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/21916"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1936"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=21916"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/21916\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":21919,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/21916\/revisions\/21919"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/21918"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=21916"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=21916"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=21916"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}