{"id":2189,"date":"2013-11-04T08:11:40","date_gmt":"2013-11-04T06:11:40","guid":{"rendered":"http:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=2189"},"modified":"2013-11-04T09:16:54","modified_gmt":"2013-11-04T07:16:54","slug":"kad-skolas-gadi-pagajusi","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=2189","title":{"rendered":"Kad skolas gadi pag\u0101ju\u0161i…"},"content":{"rendered":"

Latvijas p\u0101reja uz vienoto Eiropas Savien\u012bbas val\u016btu \u2013 eiro \u2013, kam j\u0101notiek n\u0101kam\u0101 gada janv\u0101r\u012b, aiz\u0113nojusi k\u0101du citu valstij ne maz\u0101k svar\u012bgu notikumu. Janv\u0101r\u012b s\u0101kas ar\u012b jaunais Eiropas Savien\u012bbas 2014.\u20132020. gada pl\u0101no\u0161anas periods. Nosl\u0113dzo\u0161\u0101s diskusijas starp Eiropas Padomi (EP) un Eiropas Parlamentu par daudzgadu bud\u017eetu, par to, cik un k\u0101diem m\u0113r\u0137iem dal\u012bbvalstis sa\u0146ems l\u012bdzfinans\u0113jumu, rit jau labu laiku un neb\u016bs beigu\u0161\u0101s, ar\u012b \u017eurn\u0101la k\u0101rt\u0113jam numuram izn\u0101kot. Tas ir ilgsto\u0161s, sare\u017e\u0123\u012bts un smagn\u0113js process. <\/p>\n

T\u0101p\u0113c galvenais \u0161obr\u012bd saprast, ar ko jaunais pl\u0101no\u0161anas periods at\u0161\u0137irsies no iepriek\u0161\u0113jiem, k\u0101 paredz\u0113ts ne tikai administr\u0113t, bet ar\u012b izlietot \u0161os l\u012bdzek\u013cus un pats galvenais \u2013 vai tas tie\u0161\u0101k jeb netie\u0161\u0101k ietekm\u0113s ar\u012b publiskos iepirkumus? Par to visu \u2013 intervij\u0101 ar Finan\u0161u ministrijas valsts sekret\u0101res vietnieku ARMANDU EBERHARDU.<\/strong><\/p>\n

Kad 2004. gad\u0101 Latvija k\u013cuva par Eiropas Savien\u012bbas dal\u012bbvalsti, toreiz\u0113jais kopienas pl\u0101no\u0161anas periods jau tuvoj\u0101s nosl\u0113gumam. Tom\u0113r, neraugoties uz to, ar\u012b jaunaj\u0101m dal\u012bbvalst\u012bm no savien\u012bbas kop\u0113j\u0101 bud\u017eeta tika krietns rieciens. Atceros, k\u0101, m\u0101c\u012bdamies rakst\u012bt projektus, lai piesaist\u012btu ES l\u012bdzfinans\u0113jumu un lauzdamies cauri tolaik diezgan biezajiem birokr\u0101tijas d\u017eung\u013ciem, uz\u0146\u0113m\u0113ji teica: \u201ePa\u0146emt Eiropas naudu ir katra latvie\u0161a sv\u0113ts pien\u0101kums!\u201d<\/p>\n

Par to, k\u0101 \u0161o naudu vislietder\u012bg\u0101k un visefekt\u012bv\u0101k izmantot, \u012bsten\u012bb\u0101 tobr\u012bd dom\u0101ja retais. Toties vald\u012bja uzskats, ka t\u0101 ir sve\u0161a nauda, ko mums d\u0101vina tikai t\u0101p\u0113c, ka esam iest\u0101ju\u0161ies ES. Un nauda p\u0113c devi\u0146desmito gadu ekonomisk\u0101s lejupsl\u012bdes bija vajadz\u012bga visur un visiem.<\/p>\n

2007. gad\u0101 ES s\u0101k\u0101s jauns pl\u0101no\u0161anas periods un, pilnveidojoties iepirkuma proced\u016brai, strukt\u016brfondu administr\u0113\u0161anas, to pie\u0161\u0137ir\u0161anas un izlietojuma kontroles meh\u0101nismam, pamaz\u0101m ar\u012b rad\u0101s izpratne par to, k\u0101 \u0161os l\u012bdzek\u013cus visracion\u0101l\u0101k izmantot.<\/p>\n

\u201eK\u0101 jebkur\u0101m invest\u012bcij\u0101m, \u0161ai naudai j\u0101kalpo noteiktu, prec\u012bzi izm\u0113r\u0101mu m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161anai,\u201d intervijas laik\u0101 vair\u0101kk\u0101rt uzsver Armands Eberhards. Skolas gadi Eiropas strukt\u016brfondu apguv\u0113 ir beigu\u0161ies, un turpm\u0101k ar katru n\u0101kamo pl\u0101no\u0161anas periodu Latvija no kop\u0113j\u0101 bud\u017eeta sa\u0146ems arvien maz\u0101k un maz\u0101k naudas. T\u0101p\u0113c \u012bsten\u012bb\u0101 \u0161is pl\u0101no\u0161anas periods ir m\u016bsu visu p\u0113d\u0113j\u0101 liel\u0101 iesp\u0113ja.<\/p>\n

2007. \u2013 2013. gads. Nauda, saist\u012bbas un to izpilde <\/strong><\/p>\n

Pirms run\u0101t par jauno 2014.\u20132020. gada finan\u0161u pl\u0101no\u0161anas periodu, parun\u0101sim par iepriek\u0161\u0113jo. Cik Latvijai Koh\u0113zijas programmas ietvaros tika pie\u0161\u0137irts aizvad\u012btajos septi\u0146os gados un cik pavisam kop\u0101?<\/strong><\/p>\n

J\u0101s\u0101k ar to, ka vair\u0101k nek\u0101 70 % no publiskaj\u0101m invest\u012bcij\u0101m Latvij\u0101 tiek finans\u0113tas no Koh\u0113zijas politikas (KP) instrumentiem. Tas ir Eiropas Re\u0123ion\u0101las att\u012bst\u012bbas fonds, Eiropas Soci\u0101lais fonds un Koh\u0113zijas fonds, kas nenoliedzami ir tr\u012bs liel\u0101kie ES l\u012bdzfinans\u0113juma avoti. Tom\u0113r ne maz\u0101k svar\u012bgi, bet jau ar citu politikas m\u0113r\u0137i ir lauku att\u012bst\u012bbas fondi, to skait\u0101 ar\u012b tie\u0161maks\u0101jumi zemniekiem. Par \u0161o m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161anu atbild Zemkop\u012bbas ministrija. Bez min\u0113tajiem ir v\u0113l virkne citu finan\u0161u instrumentu, kas tiek vai nu vad\u012bti no Briseles vai ar\u012b tajos iesaist\u012btas citas instit\u016bcijas. Piem\u0113ram, izgl\u012bt\u012bbas aktivit\u0101tes vai grantu programmas.<\/em> Ir gr\u016bti iedom\u0101ties k\u0101du jomu vai sf\u0113ru, iz\u0146emot aizsardz\u012bbu, kur neb\u016btu ES strukt\u016brfondu l\u012bdzfinans\u0113ti projekti. T\u0101p\u0113c nav t\u0101da vienota uzskait\u012bjuma, cik Latvija pavisam sa\u0146em vai nesa\u0146em. Koh\u0113zijas politikas \u012bsteno\u0161anai \u0161aj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101 tie ir 3,446 miljardi latu.<\/p>\n

Cik no \u0161\u012bs naudas ir apg\u016bts? Par k\u0101d\u0101m summ\u0101m nosl\u0113gti l\u012bgumi, bet nauda nav izmaks\u0101ta? Vai eksist\u0113 varb\u016bt\u012bba, ka visi pie\u0161\u0137irtie l\u012bdzek\u013ci nemaz netiks izmantoti?<\/strong><\/p>\n

Pa\u0161laik uz\u0146emtas saist\u012bbas par 96 % no visa KP instrumentiem pieejam\u0101 finans\u0113juma, un notiek intens\u012bvs darbs, lai veiktu izmaksas finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113jiem. Vald\u012bba no savas puses uz\u0146\u0113musies papildsaist\u012bbas valsts bud\u017eet\u0101, lai amortiz\u0113tu riskus, ja pa\u0161vald\u012bb\u0101m vai citiem ES finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113jiem \u0161ie l\u012bdzek\u013ci paliek neizmantoti. Teiksim, nesekm\u012bga iepirkuma, vai k\u0101du citu apst\u0101k\u013cu d\u0113\u013c, kas ne\u013cauj finans\u0113jumu izmantot tam paredz\u0113tajiem m\u0113r\u0137iem.
\n
\nBet visa strukt\u016brfondu nauda, kas bija paredz\u0113ta pa\u0161reiz\u0113jam pl\u0101no\u0161anas periodam, ta\u010du v\u0113l ne tuvu nav izmaks\u0101ta!<\/strong><\/p>\n

J\u0101, izmaks\u0101ts tikai apm\u0113ram 61 %. Palicis gandr\u012bz pusotra miljarda latu, kas j\u0101izmaks\u0101 par jau pabeigtiem projektiem n\u0101kamaj\u0101 un aizn\u0101kamaj\u0101 gad\u0101. T\u0101p\u0113c Finan\u0161u ministrija \u013coti r\u016bp\u012bgi seko l\u012bdzi, lai \u0161is finans\u0113jums ne vien tiek apg\u016bts, bet ar\u012b sasniedz m\u0113r\u0137us, k\u0101dam tas paredz\u0113ts.<\/p>\n

Tom\u0113r pa\u0161laik neapg\u016bti paliku\u0161i v\u0113l vismaz 4 % no vair\u0101k nek\u0101 trijiem miljardiem! Vai \u0161\u012b nauda paliks p\u0101ri jeb p\u0113d\u0113j\u0101 br\u012bd\u012b tom\u0113r tiks izlietota?<\/strong><\/p>\n

To m\u0113s redz\u0113sim p\u0113c perioda beig\u0101m. M\u016bsu prognozes \u2013 neizmatota finans\u0113juma neb\u016bs, jo, k\u0101 jau teicu, vald\u012bba atv\u0113l\u0113jusi gandr\u012bz 300 miljonu latu, lai amortiz\u0113tu t\u0101s jomas un sf\u0113ras, kur darb\u012bba nav bijusi pietiekami veiksm\u012bga. <\/p>\n

Kuras t\u0101s ir?<\/strong><\/p>\n

Liel\u0101k\u0101s novirzes no s\u0101kotn\u0113j\u0101 pl\u0101na ir Vides un re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas un Ekonomikas ministrij\u0101m. Visvair\u0101k m\u016bs uztrauc, ka l\u012bdzek\u013ci tiek p\u0101rpl\u0101noti uz v\u0113l\u0101ku laiku. Gada griezum\u0101 it k\u0101 viss izskat\u0101s norm\u0101li, bet faktiski n\u0101kotn\u0113 veicamo darbu apjoms nep\u0101rtraukti pieaug.<\/p>\n

Kas notiek, ja \u0161ie l\u012bdzek\u013ci, kas \u012bsten\u012bb\u0101 ir v\u0113rien\u012bgas un \u013coti nepiecie\u0161amas invest\u012bcijas valsts att\u012bst\u012bb\u0101, netiek piln\u012bb\u0101 izmantoti? M\u0113s tos zaud\u0113jam?<\/strong><\/p>\n

Eiropas kopien\u0101 ir diezgan stingri pl\u0101no\u0161anas principi, un p\u0113c Liel\u0101s kr\u012bzes tie k\u013c\u016bst v\u0113l stingr\u0101ki. Likums, kas to regul\u0113, paredz, ka divus, tr\u012bs gadus p\u0113c finan\u0161u saist\u012bbu uz\u0146em\u0161an\u0101s, j\u0101veic izmaksas. Ja tas netiek izdar\u012bts, nauda tiek zaud\u0113ta. Tie\u0161i t\u0101p\u0113c m\u0113s pa\u0161laik tik uzman\u012bgi sekojam l\u012bdzi naudas pl\u016bsmai, lai savlaic\u012bgi var\u0113tu iesniegt r\u0113\u0137inus Eiropas Komisij\u0101 par m\u016bsu izdevumiem. Jo faktiski Latvija par realiz\u0113tajiem projektiem jau ir samaks\u0101jusi. Naudu atg\u016bstam tikai p\u0113c tam. Bet, ja m\u0113s nokav\u0113jam, kaut kas ar vienu vai otru projektu nesan\u0101k, k\u0101 paredz\u0113ts, un r\u0113\u0137inus savlaic\u012bgi neiesniedzam \u2013 nauda vairs netiek atg\u016bta. \u0160\u012bs summas gulstas uz m\u016bsu nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju pleciem, bet ES samazin\u0101s Latvijai izmaks\u0101jamais finan\u0161u apjoms. Lai nepie\u013cautu korekcijas, kas faktiski noz\u012bm\u0113, ka netiek sa\u0146emts viss l\u012bdzfinans\u0113jums, \u013coti b\u016btiski, lai finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113ji r\u016bp\u012bgi sekotu l\u012bdzi iepirkuma normu iev\u0113ro\u0161anai un l\u012bgumu nosac\u012bjumu ievie\u0161anai. <\/p>\n

Jaunaj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101 \u2013 jauni pl\u0101no\u0161anas un administr\u0113\u0161anas principi<\/strong><\/p>\n

Vai jaunaj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101 gaid\u0101mas k\u0101das principi\u0101las at\u0161\u0137ir\u012bbas, sal\u012bdzinot ar pa\u0161reiz\u0113jo?<\/strong><\/p>\n

Pirmk\u0101rt, b\u016btiski main\u012bti pl\u0101no\u0161anas principi, lai pan\u0101ktu m\u0113r\u0137tiec\u012bgu atbalstu atsevi\u0161\u0137\u0101m jom\u0101m, kur\u0101s j\u0101sasniedz noteikti rezult\u0101ti. Kas ir \u0161ie rezult\u0101ti un k\u0101 tos m\u0113r\u012bt, nosaka virkne Eiropas un nacion\u0101lie strat\u0113\u0123iskie dokumenti. Latvij\u0101 t\u0101ds ir Latvijas Nacion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas pl\u0101ns 2014.\u20132020. gadam.<\/em> L\u012bdz\u012bgi strat\u0113\u0123iskie att\u012bst\u012bbas pl\u0101ni ir ar\u012b ES, un pa\u0161laik sarunu laik\u0101 m\u0113s m\u0113\u0123in\u0101m atrast kopsauc\u0113jus starp Latvijas un EK redz\u0113jumu par svar\u012bg\u0101kajiem rezult\u0101tiem, kas j\u0101sasniedz. T\u0101tad b\u016btisk\u0101k\u0101 at\u0161\u0137ir\u012bba \u2013 pl\u0101nots tiek atbilsto\u0161i tiem m\u0113r\u0137iem, kas j\u0101sasniedz pl\u0101no\u0161anas perioda beig\u0101s. Otrk\u0101rt, ar\u012b pa\u0161\u0101 pl\u0101no\u0161anas proces\u0101 ir virkne novit\u0101\u0161u. K\u0101 b\u016btisks priek\u0161noteikums jebk\u0101das naudas t\u0113r\u0113\u0161anas uzs\u0101k\u0161anai izvirz\u012bta invest\u012bciju pamatojo\u0161o nozaru strat\u0113\u0123iju sagatavo\u0161ana. T\u0101tad, ja m\u0113s pl\u0101nojam veikt invest\u012bcijas k\u0101d\u0101 jom\u0101, \u2013 vispirms j\u0101b\u016bt lo\u0123iski izstr\u0101d\u0101tai un pamatotai \u0161\u012bs nozares strat\u0113\u0123ijai, kas nosaka invest\u012bciju pamatot\u012bbu un raksturo gan metodes, gan indikatorus m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161anai. L\u012bdz ar to b\u016bs virkne priek\u0161noteikumu, ko vajadz\u0113s izpild\u012bt, pirms invest\u012bcijas s\u0101k realiz\u0113t. Iepriek\u0161\u0113j\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101 tas nebija tik strikti noteikts. Katr\u0101 zi\u0146\u0101, tas b\u016bs izaicin\u0101jums ne tikai mums, bet ar\u012b EK, jo ne vienm\u0113r ir skaidri tie indikatori, k\u0101 m\u0113r\u012bt un nov\u0113rt\u0113t Koh\u0113zijas politikas ietekmi. Turkl\u0101t t\u0101 ir visas ES probl\u0113ma, jo katra valsts kaut ko dara, bet sal\u012bdzin\u0101t nevar, jo l\u012bdz \u0161im nebija konkr\u0113tas strat\u0113\u0123ijas, kas \u012bsti j\u0101sasniedz, nebija prec\u012bzu indikatoru un m\u0113r\u012bjumu.<\/p>\n

Vai \u0161obr\u012bd jau zin\u0101ms, cik liels b\u016bs ES strukt\u016brfondu l\u012bdzfinans\u0113juma apjoms p\u0113c 2014. gada?<\/strong><\/p>\n

Provizoriski KP fondu finans\u0113jums var\u0113tu b\u016bt 4,5 miljardi eiro, kas ir apm\u0113ram tikpat, cik \u0161aj\u0101 period\u0101, bet prec\u012bza summa b\u016bs zin\u0101ma p\u0113c tam, kad tiks pan\u0101kta politisk\u0101 vieno\u0161an\u0101s starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Padomi par Eiropas kop\u0113j\u0101 bud\u017eeta sadali. <\/p>\n

Vai \u0161\u012b summa var\u0113tu b\u016btiski main\u012bties?<\/strong><\/p>\n

Nav izsl\u0113gts, ka t\u0101 nedaudz main\u0101s, tom\u0113r nedom\u0101ju, ka izmai\u0146as var\u0113tu b\u016bt kardin\u0101las.<\/p>\n

K\u0101das priorit\u0101tes noteiks KS fondu sadal\u012bjumu Latvij\u0101?<\/strong><\/p>\n

Atbilsto\u0161i nacion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas pl\u0101nam b\u016btisk\u0101kais ir nodro\u0161in\u0101t t\u0101du publisko infrastrukt\u016bru un uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas vidi, lai stimul\u0113tu ekonomisko att\u012bst\u012bbu, kas tuv\u0101kaj\u0101 n\u0101kotn\u0113 nodro\u0161in\u0101tu b\u016btisku ekonomisko izr\u0101vienu.<\/p>\n

Un tom\u0113r\u2026 Ja run\u0101jam konkr\u0113ti par atsevi\u0161\u0137\u0101m nozar\u0113m vai jom\u0101m, kuras no t\u0101m n\u0101kamaj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101 b\u016bs priorit\u0101ras?<\/strong><\/p>\n

Vispirms t\u0101s ir invest\u012bcijas ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101 transporta sist\u0113m\u0101, tai skait\u0101, ar\u012b ce\u013cu b\u016bv\u0113. Tam \u0161obr\u012bd paredz\u0113ts 31 % no KP fondiem. Iev\u0113rojamas invest\u012bcijas paredz\u0113tas ar\u012b nodarbin\u0101t\u012bbas, darbasp\u0113ka kvalit\u0101tes uzlabo\u0161anas jaut\u0101jumiem, izgl\u012bt\u012bbai, p\u0113tniec\u012bbai, jaunu tehnolo\u0123iju att\u012bst\u012bbai un inov\u0101cij\u0101m, k\u0101 ar\u012b mazo un vid\u0113jo uz\u0146\u0113mumu atbalstam to konkur\u0113tsp\u0113jas veicin\u0101\u0161an\u0101. Noz\u012bm\u012bgas invest\u012bcijas paredz\u0113tas ar\u012b p\u0101rejai uz ekonomiku ar maz\u0101ku oglek\u013ca emisiju, kas m\u016bsu gad\u012bjum\u0101 noz\u012bm\u0113 liel\u0101ku viet\u0113jo resursu izmanto\u0161anu. Turkl\u0101t, lai nodro\u0161in\u0101tu invest\u012bcijas pl\u016bsmu nep\u0101rtraukt\u012bbu, Finan\u0161u ministrija sagatavojusi un vald\u012bba akcept\u0113jusi priek\u0161likumus vai atsevi\u0161\u0137as aktivit\u0101tes, k\u0101, piem\u0113ram, transporta jom\u0101, jaunie\u0161u bezdarba mazin\u0101\u0161an\u0101, aizs\u0101kt \u0101tr\u0101k \u2013 jau 2014. gada pirmaj\u0101 pusgad\u0101. Bet vienlaikus m\u0113s neredzam nepiecie\u0161am\u012bbu s\u0101kt jaun\u0101s aktivit\u0101tes nozar\u0113s, kur\u0101s v\u0113l j\u0101pabeidz ies\u0101ktais.<\/p>\n

Kas un k\u0101 administr\u0113s \u0161os l\u012bdzek\u013cus?<\/strong><\/p>\n

\u0160\u012b gada vasar\u0101 vald\u012bba akcept\u0113jusi ar\u012b instit\u016bcijas, kas jaunaj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101 atbild\u0113s par strukt\u016brfondiem. Par politikas veido\u0161anu atbild\u012bgas ir nozaru ministrijas, bet ar Eiropas Savien\u012bbas strukt\u016brfondu un Koh\u0113zijas fonda projektu, k\u0101 ar\u012b citu \u0101rvalstu finan\u0161u instrumentu pie\u0161\u0137irto l\u012bdzek\u013cu administr\u0113\u0161anu nodarbosies Centr\u0101l\u0101 Finan\u0161u un l\u012bgumu a\u0123ent\u016bra. T\u0101d\u0113j\u0101di tiks samazin\u0101ts daudzo ievies\u0113ju un a\u0123ent\u016bru skaits, kas l\u012bdz \u0161im ar to nodarboj\u0101s un, atsakoties no instit\u016bcij\u0101m, kuras vien\u0101 sist\u0113m\u0101 bija gan re\u0101lie ievies\u0113ji, gan uzraugi, vienk\u0101r\u0161ota visa sist\u0113ma.<\/p>\n

Kas t\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 notiks ar jau eso\u0161aj\u0101m a\u0123ent\u016br\u0101m? Piem\u0113ram, LIAA…<\/strong><\/p>\n

Vispirms j\u0101pabeidz pa\u0161reiz\u0113j\u0101 perioda aktivit\u0101tes, kas ir pietiekami liels izaicin\u0101jums n\u0101kamajiem diviem gadiem. Bet n\u0101kotn\u0113 taj\u0101s jom\u0101s, kur eso\u0161\u0101s strukt\u016bras var tikt izmantotas k\u0101 finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113jas, t\u0101s ar\u012b turpin\u0101s str\u0101d\u0101t k\u0101 sa\u0146\u0113m\u0113jas. M\u0113s vien\u012bgi samazin\u0101m strukt\u016brfondu administr\u0113jo\u0161o instit\u016bciju skaitu. <\/p>\n

ES 11 tematiskie m\u0113r\u0137i un publiskais iepirkums<\/strong><\/p>\n

Vai ir v\u0113l k\u0101di nosac\u012bjumi, ko jaunaj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101 ES izvirza dal\u012bbvalst\u012bm?<\/strong><\/p>\n

V\u0113l viens jaunievedums \u2013 2014.\u20132020. gada pl\u0101no\u0161anas period\u0101 ES izvirz\u012bjusi 11 tematiskos m\u0113r\u0137us, kuru ietvaros tiek veiktas invest\u012bcijas vis\u0101 Eirop\u0101. Vadoties no tiem, noteiks, cik daudz un k\u0101dam m\u0113r\u0137im m\u0113s gatavojamies invest\u0113t ES griezum\u0101. Piem\u0113ram, cik liel\u0101m invest\u012bcij\u0101m j\u0101b\u016bt soci\u0101l\u0101 fonda aktivit\u0101t\u0113 vai publiskaj\u0101 infrastrukt\u016br\u0101. T\u0101 ir kop\u0113ja vieno\u0161an\u0101s starp vis\u0101m dal\u012bbvalst\u012bm, t\u0101p\u0113c Latvija atbilsto\u0161i nacion\u0101lajam pl\u0101nam izvirz\u012bjusi savus priek\u0161likumus, kas vienlaikus ir ar\u012b manis min\u0113tie priorit\u0101rie virzieni.<\/p>\n

K\u0101 tas atsauksies uz publiskajiem iepirkumiem?<\/strong><\/p>\n

Likums par valsts un pa\u0161vald\u012bbu pas\u016bt\u012bjumu jau nosaka k\u0101rt\u012bbu, k\u0101d\u0101 j\u0101veic pas\u016bt\u012bjums, lai nodro\u0161in\u0101tu efekt\u012bvu un m\u0113r\u0137tiec\u012bgu resursu izlietojumu. M\u0113s pa\u0161laik run\u0101jam par pl\u0101no\u0161anas dokumentiem. Tie ir divi paral\u0113li procesi. No pl\u0101no\u0161anas dokumentiem jau neizriet nek\u0101das izmai\u0146as past\u0101vo\u0161aj\u0101 k\u0101rt\u012bb\u0101. Vien\u012bgi main\u012bta \u0161o dokumentu strukt\u016bra, samazin\u0101ts to skaits un l\u012bdz ar to vienk\u0101r\u0161ota situ\u0101cija. N\u0101kamajos septi\u0146os gados m\u0113s pl\u0101nojam balst\u012bties uz pozit\u012bvo pieredzi, ko esam guvu\u0161i pa\u0161reiz\u0113j\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101. Vienlaikus veiksim ar\u012b virkni izmai\u0146u, lai kopum\u0101 sist\u0113ma b\u016btu vienk\u0101r\u0161\u0101ka un lo\u0123isk\u0101ka. Esam samazin\u0101ju\u0161i darb\u012bbas programmu skaitu no tr\u012bs l\u012bdz vienai. N\u0101kotn\u0113 pl\u0101nojam b\u016btiski samazin\u0101t ar\u012b Ministru kabineta noteikumu skaitu, kas to visu regul\u0113, jo noteikumu ar attiec\u012bgiem groz\u012bjumiem tajos ir p\u0101rm\u0113r\u012bgi daudz. M\u016bsu m\u0113r\u0137is ir rad\u012bt vienu jumta likumu, kas tad visu ar\u012b regul\u0113tu. Finan\u0161u ministrija sagatavojusi \u0161\u012b likumprojekta s\u0101kotn\u0113j\u0101s versijas, un diskusijas par t\u0101m jau s\u0101ku\u0161\u0101s. L\u012bdz ar to sist\u0113ma b\u016bs vienk\u0101r\u0161\u0101ka, efekt\u012bv\u0101ka, maz\u0101k birokr\u0101tiska.<\/p>\n

Vai tas noz\u012bm\u0113, ka n\u0101kotn\u0113 vairs neatk\u0101rtosies iepriek\u0161\u0113jo gadu situ\u0101cijas, kad pa\u0161vald\u012bb\u0101m n\u0101c\u0101s orient\u0113ties uz finan\u0161u pied\u0101v\u0101jumu, nevis uz ak\u016bt\u0101ko viet\u0113jo vajadz\u012bbu. Piem\u0113ram, atv\u0113r\u0101s strukt\u016brfondu sada\u013ca virszemes infrastrukt\u016bras sak\u0101rto\u0161anai, un tika asfalt\u0113tas ielas, lai gan \u012bsten\u012bb\u0101 bija nepiecie\u0161ams main\u012bt apak\u0161zemes komunik\u0101cijas. Savuk\u0101rt, kad bija pieejami l\u012bdzek\u013ci \u016bdenssaimniec\u012bbai un kanaliz\u0101cijai, noasfalt\u0113t\u0101s ielas tika uzlauztas, bet p\u0113c tam asfalt\u0113tas no jauna. <\/strong><\/p>\n

\u013boti labs piem\u0113rs, kas izskaidro, k\u0101p\u0113c m\u0113s \u0161aj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101 pied\u0101v\u0101jam jaunu \u2013 centraliz\u0113tu pieeju. Tas \u013caus mazin\u0101t taml\u012bdz\u012bgas pl\u0101no\u0161anas k\u013c\u016bdas un izsl\u0113gt paral\u0113l\u0101s pl\u016bsmas, kas liek dar\u012bt nevis to, p\u0113c k\u0101 ir piepras\u012bjums, bet to, kas tiek pied\u0101v\u0101ts.<\/p>\n

Ja v\u0113rojam pa\u0161reiz\u0113jo sadal\u012bjumu pa priorit\u0101t\u0113m, jau tagad skaidrs, ka visticam\u0101k pieaugs iepirkumu apjoms transporta sist\u0113m\u0101, t\u0101tad ar\u012b ce\u013cu b\u016bv\u0113, jo \u0161ai jomai atv\u0113l\u0113ts 31 % no KP fondiem. Savuk\u0101rt nodarbin\u0101t\u012bbai (12 %), izgl\u012bt\u012bbas (11 %) un p\u0113tniec\u012bbas att\u012bst\u012bbas (7 %) iek\u013cau\u0161ana starp priorit\u0101t\u0113m ac\u012bmredzot n\u0101kotn\u0113 palielin\u0101s t\u0101 d\u0113v\u0113to B iepirkumu noz\u012bmi un lomu.<\/strong><\/p>\n

J\u0101, atsevi\u0161\u0137\u0101s jom\u0101s Koh\u0113zijas politikas finans\u0113juma \u012bpatsvars palielin\u0101sies, cit\u0101s, iesp\u0113jams, samazin\u0101sies, bet tas j\u0101skat\u0101s kontekst\u0101 ar bud\u017eeta ieguld\u012bjumu. Par \u0161iem jaut\u0101jumiem joproj\u0101m notiek diskusijas, to skait\u0101 ar\u012b par invest\u012bciju ieguld\u012bjuma apjomu publiskaj\u0101 infrastrukt\u016br\u0101 un ce\u013cos. EK grib\u0113tu \u0161o ieguld\u012bjumu redz\u0113t maz\u0101ku, bet atbilsto\u0161i nacion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas pl\u0101nam t\u0101 ir b\u016btiska priorit\u0101te. <\/p>\n

Vai ir v\u0113l k\u0101da joma, kur l\u012bdz\u012bgi k\u0101 ce\u013cu b\u016bv\u0113 n\u0101ksies kompens\u0113t iepriek\u0161\u0113j\u0101 pl\u0101no\u0161anas perioda ierobe\u017eot\u0101 finans\u0113juma rad\u012bt\u0101s sekas?<\/strong><\/p>\n

Pa\u0161laik svar\u012bgi atrast veidu, k\u0101 palielin\u0101t ieguld\u012bjumu apjomu zin\u0101tn\u0113, p\u0113tniec\u012bb\u0101 un inov\u0101cij\u0101s. Tagad redzam, ka tas nav bijis pietiekams. Diskut\u0113jot ar EK, esam secin\u0101ju\u0161i, ka ieguld\u012bjuma apjomu nepiecie\u0161ams palielin\u0101t. Sevi\u0161\u0137i pielietojam\u0101 zin\u0101tn\u0113, kas saist\u012bta ar ra\u017eo\u0161anu. Bez b\u016btiskiem ieguld\u012bjumiem taj\u0101 neb\u016bs iesp\u0113jams nodro\u0161in\u0101t turpm\u0101ku ekonomisko att\u012bst\u012bbu un izaugsmi.<\/p>\n

Nevis abstrakta nauda, bet invest\u012bcijas valsts konkur\u0113tsp\u0113jas att\u012bst\u012bb\u0101<\/strong><\/p>\n

Cik ilgi diskusijas turpin\u0101sies un kad b\u016bs prec\u012bzi zin\u0101mas summas, ko KP fondu ietvaros sa\u0146ems Latvija, k\u0101 ar\u012b to sadal\u012bjums priorit\u0101t\u0113m?<\/strong><\/p>\n

Sarunas ar EK tiek pl\u0101notas l\u012bdz \u0161\u012b gada beig\u0101m. Gan par atsevi\u0161\u0137\u0101m nozar\u0113m, gan par l\u012bdzsvaru starp t\u0101m. Ja l\u012bdz gada beig\u0101m, k\u0101 pl\u0101nots, tiek pie\u0146emti visi politiskie jaut\u0101jumi Eirop\u0101, to skait\u0101 ar\u012b bud\u017eets, un strukt\u016brfondu regula, tad, v\u0113l\u0101kais, n\u0101kam\u0101 gada pa\u0161\u0101 s\u0101kum\u0101 form\u0101li tiktu iesniegti ar\u012b pl\u0101no\u0161anas dokumenti.
\nKas, j\u016bsupr\u0101t, ir noteico\u0161ais, lai strukt\u016brfondi tiktu apg\u016bti maksim\u0101li efekt\u012bvi? Un k\u0101p\u0113c tik daudz l\u012bdzek\u013cu tiek p\u0101rpl\u0101noti, no gada uz gadu apzin\u0101ti atliekot \u0161o invest\u012bciju praktisku izmanto\u0161anu?
\nJa s\u0101kotn\u0113ji tas bija zin\u0101\u0161anu un pieredzes tr\u016bkums, tad pa\u0161laik m\u0113s redzam, ka b\u016btiski j\u0101maina pl\u0101no\u0161anas principi, lai var\u0113tu str\u0101d\u0101t m\u0113r\u0137tiec\u012bg\u0101k. Nav jau runa par apg\u016b\u0161anu k\u0101 t\u0101du, bet par efektivit\u0101ti. Tas ir l\u012bdz\u012bgi k\u0101 ar invest\u012bcij\u0101m priv\u0101taj\u0101 biznes\u0101. Invest\u012bcijas jau netiek apg\u016btas, bet gan novirz\u012btas noteiktam m\u0113r\u0137im. Ja nav m\u0113r\u0137a, nav r\u0101d\u012bt\u0101ju, nav indikatoru un nav skaidrs, k\u0101 ieguld\u012bto l\u012bdzek\u013cu atdevi m\u0113r\u012bt, nav iesp\u0113jams ar\u012b pateikt, vai tie ieguld\u012bti efekt\u012bvi vai ne. Pie\u0146emsim, m\u0113s esam izt\u0113r\u0113ju\u0161i simts miljonus. It k\u0101 \u013coti labi. Bet, nav jau svar\u012bgi cik izt\u0113r\u0113ts, svar\u012bgi, kas bija j\u0101sasniedz. T\u0101p\u0113c viena no kr\u012bzes m\u0101c\u012bb\u0101m, ko \u0146\u0113musi v\u0113r\u0101 gan EK, gan dal\u012bbvalstis, ir t\u0101da, ka \u0161is ES strukt\u016brfondu l\u012bdzfinans\u0113jums j\u0101pl\u0101no k\u0101 invest\u012bcijas, balstot uz skaidri defin\u0113jamiem un prec\u012bzi izm\u0113r\u0101miem rezult\u0101tiem. V\u0113l viens no iemesliem, k\u0101p\u0113c varb\u016bt l\u012bdz\u0161in\u0113j\u0101s darb\u012bbas ne vienm\u0113r biju\u0161as efekt\u012bvas \u2013 p\u0101r\u0101k komplic\u0113ts regul\u0113jums, p\u0101rlieku daudz tehnisko normat\u012bvo aktu. Un galvenais, ko m\u0113s tagad gribam pan\u0101kt \u2013 padar\u012bt to vienk\u0101r\u0161\u0101ku. <\/p>\n

Visbeidzot, kas tad \u012bsti ir un no kurienes rodas \u0161\u012b nauda, ko saucam par ES strukt\u016brfondiem vai ES l\u012bdzfinans\u0113jumu?<\/strong><\/p>\n

Absol\u016bti mald\u012bgs ir priek\u0161stats, ka Eiropas nauda ir sve\u0161a, bezmaksas nauda,<\/em> kas mums tiek t\u0101pat vien uzd\u0101vin\u0101ta. \u012asten\u012bb\u0101 t\u0101 ir ES dal\u012bbvalstu, t\u0101tad ar\u012b Latvijas, nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju nauda, kas ar valsts atskait\u012bjumu starpniec\u012bbu veido da\u013cu no ES kop\u0113j\u0101 bud\u017eeta. T\u0101tad faktiski m\u0113s pa\u0161i esam \u0161\u012b finans\u0113juma avots! J\u0101, pagaid\u0101m att\u012bst\u012bto valstu nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ji ES bud\u017eet\u0101 iemaks\u0101 vair\u0101k, bet p\u0113c 2020. gada attiec\u012bb\u0101 starp to, ko m\u0113s iemaks\u0101jam un to, ko sa\u0146emam, visticam\u0101k, main\u012bsies. M\u0113s sa\u0146emsim maz\u0101k un maks\u0101sim vair\u0101k. L\u016bk, k\u0101p\u0113c tik svar\u012bgi n\u0101kam\u0101 pl\u0101no\u0161anas perioda l\u012bdzek\u013cus izmantot maksim\u0101li lietder\u012bgi, nodro\u0161inot valsts konkur\u0113tsp\u0113ju n\u0101kotn\u0113.
\n<\/brake>
\n* Uzspiediet uz bildes, lai to palielin\u0101tu!<\/p>\n

\"Picture1\"<\/a><\/p>\n

\"Picture2\"<\/a><\/p>\n

<\/brake>
\nArmands Eberhards CV<\/strong><\/p>\n

Dzimis<\/strong> J\u016brmal\u0101, 1971. gad\u0101
\nIzgl\u012bt\u012bba<\/strong>
\nLondonas ekonomikas un politikas skola (LSE), MSc
\nNoz\u012bm\u012bg\u0101k\u0101 darba pieredze<\/strong>
\nKop\u0161 2012. gada \u2013 Finan\u0161u ministrijas valsts sekret\u0101res vietnieks ES fondu jaut\u0101jumos
\n2011. g. Finan\u0161u ministrijas valsts sekret\u0101res vietnieks
\n2004.\u20132010. g. Centr\u0101l\u0101s finan\u0161u un l\u012bgumu a\u0123ent\u016bras direktors
\n1997.\u20132003. g. Finan\u0161u ministrijas Centr\u0101l\u0101s finan\u0161u un kontraktu vien\u012bbas direktors
\nValodu prasme<\/strong>
\nLatvie\u0161u valoda \u2013 dzimt\u0101, ang\u013cu \u2013 \u013coti labi, krievu \u2013 \u013coti labi
\nVa\u013casprieks<\/strong> \u2013 ce\u013co\u0161ana
\n<\/brake><\/p>\n

Teksts: Aivars K\u013cavis<\/em><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

Latvijas p\u0101reja uz vienoto Eiropas Savien\u012bbas val\u016btu \u2013 eiro \u2013, kam j\u0101notiek n\u0101kam\u0101 gada janv\u0101r\u012b, aiz\u0113nojusi k\u0101du citu valstij ne maz\u0101k svar\u012bgu notikumu. Janv\u0101r\u012b s\u0101kas ar\u012b jaunais Eiropas Savien\u012bbas 2014.\u20132020. gada pl\u0101no\u0161anas periods. Nosl\u0113dzo\u0161\u0101s diskusijas starp Eiropas Padomi (EP) un Eiropas Parlamentu par…<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/2189"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=2189"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/2189\/revisions"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=2189"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=2189"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=2189"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}