Finan\u0161u ministrija<\/p>\n\n\n\n
Finan\u0161u ministrija ir sagatavojusi un nos\u016bt\u012bjusi saska\u0146o\u0161anai ar ministrij\u0101m un cit\u0101m instit\u016bcij\u0101m groz\u012bjumus Uz\u0146\u0113mumu ien\u0101kuma nodok\u013ca likum\u0101. Likumprojekts paredz noteikt kred\u012btiest\u0101d\u0113m un pat\u0113r\u0113t\u0101ju kredit\u0113\u0161anas pakalpojumu sniedz\u0113jiem pien\u0101kumu veikt uz\u0146\u0113mumu ien\u0101kuma nodok\u013ca (UIN) maks\u0101jumu 20% apm\u0113r\u0101 par pirmstaks\u0101cijas gad\u0101 g\u016bto pe\u013c\u0146u neatkar\u012bgi no t\u0101, vai tiek veikta \u0161\u012bs pe\u013c\u0146as sadale.<\/p>\n\n\n\n
K\u0101 liecina Latvijas Bankas publiskotie dati, Latvijas banku sektors \u0161ogad pirmaj\u0101 ceturksn\u012b str\u0101d\u0101ja ar pe\u013c\u0146u 143,358 miljonu eiro apm\u0113r\u0101, kas ir 2,1 reizi vair\u0101k nek\u0101 2022. gada attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101. \u0160\u0101du situ\u0101ciju ir izrais\u012bjusi virkne \u0101r\u0113ju faktoru, piem\u0113ram, Eiropas Centr\u0101l\u0101s Bankas (ECB) \u012bstenot\u0101 procentu paaugstin\u0101\u0161anas politika, radot negat\u012bvu ietekmi uz eirozonas ekonomiku.<\/p>\n\n\n\n
Pa\u0161laik kred\u012btiest\u0101des un pat\u0113r\u0113t\u0101ju kredit\u0113\u0161anas pakalpojumu sniedz\u0113ji veic UIN samaksu visp\u0101r\u0113j\u0101 k\u0101rt\u012bb\u0101, veicot nodok\u013ca nomaksu tikai pe\u013c\u0146as sadales br\u012bd\u012b. Tom\u0113r kredit\u0113t\u0101ju pe\u013c\u0146as pieaugums vienlaikus negarant\u0113 UIN maks\u0101jumu pieaugumu bud\u017eet\u0101. T\u0101d\u0113j\u0101di ir nepiecie\u0161ams noteikt, ka kred\u012btiest\u0101des un pat\u0113r\u0113t\u0101ju kredit\u0113\u0161anas pakalpojumu sniedz\u0113ji veic ikgad\u0113jus UIN maks\u0101jumus valsts bud\u017eet\u0101, neatkar\u012bgi no t\u0101, vai tie veic pe\u013c\u0146as sadali. Savuk\u0101rt samaks\u0101tais nodoklis tiks \u0146emts v\u0113r\u0101, veicot pe\u013c\u0146as sadali, proti nodok\u013ca maks\u0101jumu, kas apr\u0113\u0137in\u0101ts pe\u013c\u0146as sadales br\u012bd\u012b, b\u016bs ties\u012bbas samazin\u0101t par kred\u012btiest\u0101des vai pat\u0113r\u0113t\u0101ju kredit\u0113\u0161anas pakalpojumu sniedz\u0113ja iepriek\u0161 samaks\u0101to nodokli hronolo\u0123isk\u0101 sec\u012bb\u0101. Nodok\u013ca apr\u0113\u0137ins j\u0101iesniedz vienlaikus ar pirmstaks\u0101cijas gada p\u0101rskatu.<\/p>\n\n\n\n
Likumprojekta m\u0113r\u0137is ir, izmantojot netipisku likv\u012bdo l\u012bdzek\u013cu p\u0101rpalikumu kredit\u0113t\u0101jiem, rast papildu l\u012bdzek\u013cus ekonomikas stimul\u0113\u0161anas pas\u0101kumu veik\u0161anai, k\u0101 ar\u012b valsts dro\u0161\u012bbas apdraud\u0113juma nov\u0113r\u0161anas pas\u0101kumu veik\u0161anai.<\/p>\n\n\n\n