Finan\u0161u ministrija<\/p>\n\n\n\n
Atbilsto\u0161i Valsts kases public\u0113tajiem datiem 2023. gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os konsolid\u0113t\u0101 kopbud\u017eeta bilance uzlabojusies par 186,5 miljoniem eiro, sasniedzot 88,2 miljonu eiro p\u0101rpalikumu, kam\u0113r attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101 p\u0113rn bija 98,2 miljonu eiro defic\u012bts. Iev\u0113rojami samazinoties izdevumiem Covid-19 pand\u0113mijas, energoresursu sad\u0101rdzin\u0101juma un Ukrainas civiliedz\u012bvot\u0101ju atbalsta pas\u0101kumiem p\u0113c Krievijas uzs\u0101kt\u0101 kara Ukrain\u0101, kopbud\u017eeta bilance \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os ir b\u016btiski uzlabojusies, ta\u010du joproj\u0101m krietni atpaliek no pirmspand\u0113mijas gadu p\u0101rpalikuma apm\u0113riem septi\u0146os m\u0113ne\u0161os.<\/p>\n\n\n\n
Konsolid\u0113t\u0101 kopbud\u017eeta izdevumi 2023. gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os 9 miljardu eiro apm\u0113r\u0101 bija par 954,9 miljoniem eiro jeb 11,8% augst\u0101ki nek\u0101 gadu iepriek\u0161. Savuk\u0101rt kopbud\u017eeta ie\u0146\u0113mumi augu\u0161i par 1,1 miljardu eiro jeb 14,3%, sal\u012bdzinot ar p\u0113rn\u0101 gada janv\u0101ri-j\u016bliju, un veido 9,1 miljardu eiro.<\/p>\n\n\n\n
Kopbud\u017eeta ie\u0146\u0113mumu pieaugumu pamat\u0101 nodro\u0161in\u0101ja nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi, kas \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os iekas\u0113ti 7,2 miljardu eiro apm\u0113r\u0101, ieskaitot atlikumu vienotaj\u0101 nodok\u013cu kont\u0101, un bija par 732,1 miljonu eiro jeb 11,4% augst\u0101ki nek\u0101 p\u0113rn\u0101 gada janv\u0101r\u012b-j\u016blij\u0101. Joproj\u0101m labs pieauguma temps v\u0113rojams darbasp\u0113ka nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumos. Nozar\u0113s ar augstu minim\u0101l\u0101s algas \u012bpatsvaru nodarbin\u0101tajiem v\u0113rojams b\u016btisks darbasp\u0113ka nodok\u013cu k\u0101pums, kas saist\u0101ms ar straujo minim\u0101l\u0101s algas cel\u0161anu valst\u012b ar \u0161\u0101 gada 1. janv\u0101ri no 500 eiro uz 620 eiro. Savuk\u0101rt, neskatoties uz straujo PVN ie\u0146\u0113mumu k\u0101pumu period\u0101 kopum\u0101, VID dati liecina par PVN ie\u0146\u0113mumu samazin\u0101jumu j\u016bnij\u0101 un j\u016blij\u0101, sal\u012bdzinot ar p\u0113rn\u0101 gada attiec\u012bg\u0101 m\u0113ne\u0161a datiem, t\u0101d\u0101s nozar\u0113s k\u0101 degvielas un g\u0101zes vairumtirdzniec\u012bba, k\u0101 ar\u012b energoapg\u0101des nozare. \u0160o nozaro samaks\u0101tie nodok\u013ci veido gandr\u012bz pusi no visiem PVN ie\u0146\u0113mumiem, t\u0101p\u0113c \u0161\u012bm izmai\u0146\u0101m ir b\u016btiska ietekme uz kop\u0113jiem PVN ie\u0146\u0113mumiem. P\u0101r\u0113jo nozaru PVN ie\u0146\u0113mumos v\u0113rojams pieaugums. Izce\u013cams ar\u012b straujais UIN ie\u0146\u0113mumu k\u0101pums, kas \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os bijis par 53,1% augst\u0101ks nek\u0101 attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101 pirms gada. Liel\u0101kas \u0161\u0101 nodok\u013ca iemaksas v\u0113rojamas tirdzniec\u012bbas, me\u017esaimniec\u012bbas, k\u0101 ar\u012b ener\u0123\u0113tikas nozar\u0113s.<\/p>\n\n\n\n
Kopbud\u017eeta nenodok\u013cu ie\u0146\u0113mumu pieaugumu, kas \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os 749,3 miljonu eiro apm\u0113r\u0101 bija par 163,5 miljonu eiro jeb 27,9% augst\u0101ki nek\u0101 p\u0113rn, pamat\u0101 veicin\u0101ja \u0161\u0101 gada pirmaj\u0101 pus\u0113 veiktie valsts liel\u0101ko kapit\u0101lsabiedr\u012bbu dividen\u017eu maks\u0101jumi. T\u0101 AS “Latvenergo” \u0161\u0101 gada maij\u0101 dividend\u0113s valstij no p\u0113rn\u0101 gada pe\u013c\u0146as izmaks\u0101ja 134 miljonus eiro, kas ir par 63,8 miljoniem eiro vair\u0101k nek\u0101 gadu iepriek\u0161. Ar\u012b AS \u201cLatvijas valsts me\u017ei\u201d \u0161\u0101 gada j\u016bnij\u0101 dividend\u0113s izmaks\u0101ja par 91 miljonu eiro vair\u0101k nek\u0101 p\u0113rn, jeb 162,5 miljonus eiro. Savuk\u0101rt valsts nodev\u0101s \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os iekas\u0113ts par 24,1 miljonu eiro jeb 26% vair\u0101k nek\u0101 atbilsto\u0161aj\u0101 period\u0101 pirms gada.<\/p>\n\n\n\n
Augst\u0101ki kopbud\u017eeta ie\u0146\u0113mumi un maz\u0101ki izdevumi atbalsta pas\u0101kumiem kopum\u0101 uzlaboju\u0161i kopbud\u017eeta bilanci, ta\u010du situ\u0101cija pa bud\u017eeta l\u012bme\u0146iem joproj\u0101m ir \u013coti at\u0161\u0137ir\u012bga.<\/p>\n\n\n\n
Valsts pamatbud\u017eeta izdevumu pieaugums \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os ir iev\u0113rojami zem\u0101ks nek\u0101 ie\u0146\u0113mumu k\u0101pums, t\u0101d\u0113j\u0101di sekm\u0113jot bilances uzlabo\u0161anos, kur defic\u012bts 140,2 miljonu eiro apm\u0113r\u0101 bija par 512 miljoniem eiro maz\u0101ks sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar septi\u0146iem m\u0113ne\u0161iem p\u0113rn. L\u0113nais izdevumu pieaugums skaidrojams ar maz\u0101kiem pamatbud\u017eeta izdevumiem atbalsta pas\u0101kumiem nek\u0101 p\u0113rn. Ta\u010du iev\u0113rojami lab\u0101ka ES fondu finans\u0113juma izmanto\u0161ana \u0161ogad atspogu\u013cojas pamatbud\u017eeta subs\u012bdiju un dot\u0101ciju, k\u0101 ar\u012b kapit\u0101lo izdevumu k\u0101pum\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Pamatbud\u017eeta izdevumi subs\u012bdij\u0101m un dot\u0101cij\u0101m \u0161\u0101 gada janv\u0101r\u012b-j\u016blij\u0101 pieauga par 177 miljoniem eiro jeb 9,5% sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2022. gada septi\u0146iem m\u0113ne\u0161iem, sasniedzot 2 miljardu eiro apm\u0113ru. Tas skaidrojams ar b\u016btiski augst\u0101kiem izdevumiem atbalsta pas\u0101kumiem energoresursu cenu k\u0101puma mazin\u0101\u0161anai, k\u0101 ar\u012b par divk\u0101rt jeb par 259,3 miljoniem eiro liel\u0101kiem izdevumiem invest\u012bcij\u0101m ES l\u012bdzfinans\u0113tu projektu \u012bsteno\u0161anai, kas paredz\u0113ti energoefektivit\u0101tes pas\u0101kumiem daudz\u012bvok\u013cu m\u0101ju, centraliz\u0113t\u0101s siltumapg\u0101des un vesel\u012bbas apr\u016bpes infrastrukt\u016brai, k\u0101 ar\u012b elektrovilcienu ieg\u0101dei.<\/p>\n\n\n\n
Kapit\u0101lie izdevumi pamatbud\u017eet\u0101 \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os veidoja 465,9 miljonus eiro, pieaugot par 119,6 miljoniem eiro jeb 34,5%. Tostarp valsts pamatbud\u017eeta izdevumi pamatkapit\u0101la veido\u0161anai (ne\u0146emot v\u0113r\u0101 transfertus pa\u0161vald\u012bb\u0101m) bija pat par 131 miljonu eiro jeb 59% augst\u0101ki nek\u0101 janv\u0101r\u012b-j\u016blij\u0101 gadu iepriek\u0161, ko pamat\u0101 ietekm\u0113ja \u0161\u0101 gada janv\u0101r\u012b novirz\u012btie 20,7 miljoni eiro jauna cietuma b\u016bvniec\u012bbai Liep\u0101j\u0101, VAS \u201cValsts nekustamie \u012bpa\u0161umi\u201d p\u0101rraudz\u012bto projektu \u012bsteno\u0161anai 28,4 miljoni eiro un par 53 miljoniem eiro vair\u0101k izlietojot kapit\u0101l\u0101 remonta, rekonstrukcijas un b\u016bvniec\u012bbas projektiem, k\u0101 ar\u012b transportl\u012bdzek\u013cu ieg\u0101dei aizsardz\u012bbas un iek\u0161lietu resoros. Ta\u010du aptuveni pusi no pamatkapit\u0101la veido\u0161anas izdevumu k\u0101puma (64 miljoni eiro) veidoja izdevumu pieaugums ES l\u012bdzfinans\u0113tu projektu \u012bsteno\u0161anai, tai skait\u0101 b\u016bvniec\u012bbas projektiem satiksmes nozar\u0113 invest\u0113ts par 53,1 miljonu eiro vair\u0101k, k\u0101 ar\u012b datortehnikas un sakaru l\u012bdzek\u013cu ieg\u0101dei izgl\u012bt\u012bbas nozar\u0113 par 7,3 miljoniem eiro vair\u0101k. <\/p>\n\n\n\n
Savuk\u0101rt, teju par tre\u0161da\u013cu jeb 141,6 miljoniem eiro \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os saruku\u0161i valsts pamatbud\u017eeta izdevumi soci\u0101la rakstura maks\u0101jumiem. Izdevumu kritums skaidrojams ar iev\u0113rojami augst\u0101ku izdevumu b\u0101zi 2022. gada attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101, pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gad\u0101 izmaks\u0101jot vienreiz\u0113jos pabalstus \u0123imen\u0113m un senioriem, lai kompens\u0113tu negat\u012bvo efektu no energoresursu cenu pieauguma.<\/p>\n\n\n\n
Turpret\u012b, valsts speci\u0101laj\u0101 bud\u017eet\u0101 izdevumi soci\u0101la rakstura maks\u0101jumiem sasniegu\u0161i jau 2,3 miljardu eiro apm\u0113ru, pieaugot par 364,6 miljonu eiro jeb 18,7% sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar janv\u0101ri-j\u016bliju gadu iepriek\u0161. Tostarp izdevumi vecuma pensij\u0101m \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os biju\u0161i par 344,4 miljoniem eiro jeb 26,4% augst\u0101ki, \u0146emot v\u0113r\u0101 \u013coti augsto pensiju indeks\u0101ciju. T\u0101pat ar\u012b izdevumi invalidit\u0101tes pensij\u0101m biju\u0161i par 28,1 miljoniem eiro jeb 22,8% liel\u0101ki. Ta\u010du izdevumi slim\u012bbas pabalstiem \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os biju\u0161i par 36,4 miljoniem eiro jeb 15,7% maz\u0101ki nek\u0101 attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101 p\u0113rn. Pozit\u012bvi v\u0113rt\u0113jams slim\u012bbas pabalstu sa\u0146\u0113m\u0113ju skaita kritums teju par tre\u0161da\u013cu \u0161\u0101 gada pirmaj\u0101 pus\u0113, kas saist\u0101ms ar pla\u0161o Covid-19 v\u012brusa omikrona paveida izplat\u012bbu pirms gada. Ta\u010du, ja sal\u012bdzina ar 2019. gada pirmo pusgadu (pirms pand\u0113mijas), tad slim\u012bbas pabalstu sa\u0146\u0113m\u0113ju skaits \u0161ogad joproj\u0101m ir b\u016btiski augst\u0101ks. Savuk\u0101rt izdevumi bezdarbnieka pabalstiem paliku\u0161i p\u0113rn\u0101 gada seti\u0146u m\u0113ne\u0161u l\u012bmen\u012b, pieaugot vien par 2,1 miljonu eiro jeb 2,4%, kur pabalsta sa\u0146\u0113m\u0113ju skaita kritumu kompens\u0113 liel\u0101ks pie\u0161\u0137irt\u0101 pabalsta vid\u0113jais apm\u0113rs. Kopum\u0101 valsts speci\u0101laj\u0101 bud\u017eet\u0101, lai ar\u012b ir v\u0113rojams p\u0101rpalikums 100,5 miljonu eiro apm\u0113r\u0101, bilance, sal\u012bdzinot ar septi\u0146iem m\u0113ne\u0161iem p\u0113rn, ir pasliktin\u0101jusies par 226,4 miljoniem eiro.<\/p>\n\n\n\n
Ar\u012b pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101 2023. gada septi\u0146i m\u0113ne\u0161i nosl\u0113gti ar p\u0101rpalikumu 87,6 miljonu eiro apm\u0113r\u0101, kas ir par 92,2 miljonu eiro zem\u0101ks sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar septi\u0146iem m\u0113ne\u0161iem pirms gada. Lai gan pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101 v\u0113rojams b\u016btisks ie\u0146\u0113mumu k\u0101pums \u2013 par 208,4 miljoniem eiro jeb 11,3%, sal\u012bdzinot ar janv\u0101ri-j\u016bliju p\u0113rn, pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eeta izdevumi turpina pieaugt strauj\u0101k \u2013 par 300,6 miljoniem eiro jeb 18%, izdevumiem pieaugot gandr\u012bz vis\u0101s izdevumu poz\u012bcij\u0101s. Liel\u0101kais pieaugums bijis izdevumiem atl\u012bdz\u012bbai, kas 969,4 miljonu eiro apm\u0113r\u0101 bija par 148,5 miljoniem eiro jeb 18,1% augst\u0101ki nek\u0101 septi\u0146os m\u0113ne\u0161os pirms gada. Pieaugums saist\u0101ms ar b\u016btisku minim\u0101l\u0101s algas cel\u0161anu valst\u012b, k\u0101 ar\u012b ar izdevumu pieaugumu pedagogu atalgojumam. T\u0101pat joproj\u0101m strauji turpina pieaugt izdevumi prec\u0113m un pakalpojumiem, kas \u0161\u0101 gada janv\u0101r\u012b-j\u016blij\u0101 461,7 miljonu eiro apm\u0113r\u0101 biju\u0161i teju par ceturto da\u013cu jeb 87 miljoniem eiro liel\u0101ki nek\u0101 2022. gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os. Cenu k\u0101puma ietekm\u0113 vair\u0101k t\u0113r\u0113ts par komun\u0101lajiem pakalpojumiem, tostarp siltumener\u0123iju, elektroener\u0123iju, kurin\u0101mo, k\u0101 ar\u012b autoce\u013cu uztur\u0113\u0161anu. Ar\u012b pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101 \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os v\u0113rojams strauj\u0161 izdevumu k\u0101pums soci\u0101la rakstura maks\u0101jumiem \u2013 par 25,9 miljoniem eiro jeb 24,6% sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2022. gada janv\u0101ri-j\u016bliju, izdevumiem pieaugot m\u0101jok\u013ca pabalstiem un garant\u0113t\u0101 minim\u0101l\u0101 ien\u0101kuma pabalstu izmaks\u0101m, kas galvenok\u0101rt saist\u0101ms ar pal\u012bdz\u012bbas snieg\u0161anu Ukrainas civiliedz\u012bvot\u0101jiem \u2013 izmitin\u0101\u0161anas un \u0113din\u0101\u0161anas pakalpojumiem, nepilngad\u012bgo izgl\u012bt\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161anai, soci\u0101l\u0101 atbalsta pas\u0101kumiem. Savuk\u0101rt kapit\u0101lajos izdevumos pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101 v\u0113rojams neliels kritums, \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os par 8 miljoniem eiro maz\u0101k t\u0113r\u0113jot b\u016bvniec\u012bbas projektiem un par 4 miljoniem eiro maz\u0101k transporta b\u016bv\u0113m, turpret\u012b remontu un rekonstrukciju darbi veikti par 9,9 miljoniem eiro liel\u0101k\u0101 apm\u0113r\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Uzs\u0101kot 2024. gada valsts bud\u017eeta un vid\u0113ja termi\u0146a ietvara sagatavo\u0161anu, \u0161\u0101 gada 15. august\u0101 Ministru kabinet\u0101 izskat\u012btas Finan\u0161u ministrijas (FM) aktualiz\u0113t\u0101s makroekonomisko r\u0101d\u012bt\u0101ju prognozes un visp\u0101r\u0113j\u0101s vald\u012bbas bud\u017eeta bilances pie nemain\u012bgas politikas 2024.-2026. gadam. FM v\u0113rt\u0113jum\u0101 visp\u0101r\u0113j\u0101s vald\u012bbas bud\u017eeta defic\u012bts \u0161ogad b\u016bs 2,7% no IKP, kas ir par 1,5 procentpunktiem zem\u0101ks nek\u0101 pl\u0101nots bud\u017eet\u0101 un par 1,3 procentpunktiem zem\u0101ks nek\u0101 prognoz\u0113ts, gatavojot Stabilit\u0101tes programmu 2023.-2026. gadam. Zem\u0101ks defic\u012bts pie nemain\u012bgas politikas tiek prognoz\u0113ts ar\u012b vis\u0101 vid\u0113j\u0101 termi\u0146\u0101 \u2013 2,2% no IKP 2024. gad\u0101, 1,3% no IKP 2025. gad\u0101 un p\u0101rpalikums 0,1% no IKP 2026. gad\u0101.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
Atbilsto\u0161i Valsts kases public\u0113tajiem datiem 2023. gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os konsolid\u0113t\u0101 kopbud\u017eeta bilance uzlabojusies par 186,5 miljoniem eiro, sasniedzot 88,2 miljonu eiro p\u0101rpalikumu, kam\u0113r attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101 p\u0113rn bija 98,2 miljonu eiro defic\u012bts.<\/p>\n","protected":false},"author":1936,"featured_media":21671,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[23],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/21669"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1936"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=21669"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/21669\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":21672,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/21669\/revisions\/21672"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/21671"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=21669"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=21669"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=21669"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}