Finan\u0161u ministrija<\/p>\n\n\n\n
Atbilsto\u0161i FM apkopotajai inform\u0101cijai, kopum\u0101 2023. gada \u010detros m\u0113ne\u0161os atbalsta pas\u0101kumiem izlietoti 360,9 miljoni eiro. Lai gan izdevumi atbalsta pas\u0101kumiem Covid-19 pand\u0113mijas seku mazin\u0101\u0161anai \u0161ogad ir b\u016btiski samazin\u0101ju\u0161ies, ta\u010du izdevumi energoatbalsta pas\u0101kumiem 2023. gada \u010detros m\u0113ne\u0161os 345 miljonu eiro apm\u0113r\u0101 biju\u0161i augst\u0101ki nek\u0101 attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101 p\u0113rn. Noz\u012bm\u012bgu da\u013cu no energoatbalsta \u0161ogad veido siltumener\u0123ijas un elektroener\u0123ijas izmaksu pieauguma kompens\u0101cijas uz\u0146\u0113mumiem un m\u0101jsaimniec\u012bb\u0101m, savuk\u0101rt soci\u0101lie pabalsti k\u013cuvu\u0161i m\u0113r\u0137\u0113t\u0101ki, jo tiek maks\u0101ti atkar\u012bb\u0101 no ien\u0101kumu l\u012bme\u0146a. J\u0101piemin ar\u012b 2023. gada janv\u0101r\u012b-apr\u012bl\u012b izmaks\u0101ti 14,8 miljoni eiro atbalstam Ukrainas civiliedz\u012bvot\u0101jiem.<\/p>\n\n\n\n
\u0160\u0101 gada \u010detros m\u0113ne\u0161os izdevumiem atbalsta pas\u0101kumiem kopum\u0101 mazinoties, v\u0113rojama bilances uzlabo\u0161an\u0101s valsts pamatbud\u017eet\u0101, kur defic\u012bts 194,5 miljonu eiro apm\u0113r\u0101 bijis par 211,9 miljoniem eiro maz\u0101ks nek\u0101 2022. gada janv\u0101r\u012b-apr\u012bl\u012b. Turpret\u012b valsts speci\u0101laj\u0101 bud\u017eet\u0101 strauji augo\u0161ie izdevumi pensij\u0101m 2023. gada \u010detros m\u0113ne\u0161os noteica defic\u012btu 59,1 miljona eiro apm\u0113r\u0101, pret\u0113ji 87,7 miljonu eiro p\u0101rpalikumam attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101 p\u0113rn. Lai gan pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101 \u0161\u0101 gada \u010detros m\u0113ne\u0161os bijis p\u0101rpalikums 44,2 miljonu eiro apm\u0113r\u0101, tas bijis iev\u0113rojami maz\u0101ks, par 120,5 miljoniem eiro, nek\u0101 2022. gada janv\u0101r\u012b- apr\u012bl\u012b, kas galvenok\u0101rt saist\u0101ms ar augst\u0101kiem t\u0113ri\u0146iem komun\u0101lajiem maks\u0101jumiem energoresursu cenu sad\u0101rdzin\u0101juma ietekm\u0113, k\u0101 ar\u012b ar izdevumu pieaugumu atl\u012bdz\u012bbai. Kopum\u0101, atbilsto\u0161i Valsts kases public\u0113tajiem datiem, 2023. gada \u010detros m\u0113ne\u0161os konsolid\u0113t\u0101 kopbud\u017eeta defic\u012bts bija 171,7 miljoni eiro, kas ir par 89,2 miljoniem eiro liel\u0101ks sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar p\u0113rn\u0101 gada attiec\u012bgo periodu. Konsolid\u0113t\u0101 kopbud\u017eeta izdevumi 2023. gada janv\u0101r\u012b-apr\u012bl\u012b 5,1 miljarda eiro apm\u0113r\u0101 bija par 533,4 miljonu eiro jeb 11,6% augst\u0101ki nek\u0101 gadu iepriek\u0161. Savuk\u0101rt, ie\u0146\u0113mumi augu\u0161i par 444,3 miljoniem eiro jeb 9,8%, sal\u012bdzinot ar 2022. gada \u010detriem m\u0113ne\u0161iem, un veido 4,9 miljardus eiro.<\/p>\n\n\n\n
Augst\u0101ki\u00a0kopbud\u017eeta nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi\u00a0\u0161\u0101 gada \u010detros m\u0113ne\u0161os, kas tika iekas\u0113ti\u00a03,9\u00a0miljardu eiro\u00a0apm\u0113r\u0101 un bija par 423,5 miljoniem eiro jeb 12% vair\u0101k nek\u0101 janv\u0101ri-apr\u012bl\u012b p\u0113rn, pamat\u0101 nodro\u0161in\u0101ja ie\u0146\u0113mumu pieaugumu kopbud\u017eet\u0101. \u0160ogad, l\u012bdz\u012bgi k\u0101 iepriek\u0161\u0113j\u0101 gad\u0101, labi pieaugumi v\u0113rojami darbasp\u0113ka nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumos, palielinoties darba samaksas fondam.\u00a0Savuk\u0101rt straujais PVN ie\u0146\u0113mumu k\u0101pums pamat\u0101 saist\u0101ms ar samaks\u0101tajiem nodok\u013ciem tirdzniec\u012bbas nozar\u0113,\u00a0\u0146emot v\u0113r\u0101, ka \u0161\u0101 gada janv\u0101r\u012b-apr\u012bl\u012b pat\u0113ri\u0146a cenu indekss bija par 18,5% augst\u0101ks nek\u0101 \u010detros m\u0113ne\u0161os p\u0113rn. Augst\u0101s energoresursu cenas veicin\u0101ja augst\u0101kus samaks\u0101tos nodok\u013cus elektroener\u0123ijas, g\u0101zes apg\u0101des un siltumapg\u0101des nozar\u0113. J\u0101atz\u012bm\u0113 ar\u012b straujais UIN ie\u0146\u0113mumu k\u0101pums, kas \u0161\u0101 gada \u010detros m\u0113ne\u0161os bijis teju par tre\u0161da\u013cu augst\u0101ks nek\u0101 attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101 pirms gada. Liel\u0101kas \u0161\u0101 nodok\u013ca iemaksas v\u0113rojamas finan\u0161u pakalpojumu nozar\u0113, me\u017esaimniec\u012bb\u0101, k\u0101 ar\u012b transporta un uzglab\u0101\u0161anas nozar\u0113.<\/p>\n\n\n\n
Savuk\u0101rt kopbud\u017eeta izdevumu pus\u0113 2023. gada \u010detros m\u0113ne\u0161os liel\u0101kos t\u0113ri\u0146us veido\u00a0soci\u0101la rakstura maks\u0101jumi 1,7 miljarda eiro apm\u0113r\u0101, kas, sal\u012bdzinot ar p\u0113rn\u0101 gada attiec\u012bgo periodu, pieaugu\u0161i m\u0113reni \u2013 par 65,9 miljoniem eiro jeb 4,1%. Ta\u010du analiz\u0113jot atsevi\u0161\u0137i pa bud\u017eeta l\u012bme\u0146iem, situ\u0101cija ir at\u0161\u0137ir\u012bga. Kam\u0113r valsts pamatbud\u017eet\u0101 \u0161\u0101 gada \u010detros m\u0113ne\u0161os izdevumi soci\u0101la rakstura maks\u0101jumiem saruku\u0161i gandr\u012bz uz pusi \u2013 par 186,5 miljoniem eiro jeb 48,6%, tikm\u0113r valsts speci\u0101laj\u0101 bud\u017eet\u0101 izdevumi soci\u0101lai pal\u012bdz\u012bbai 1,4\u00a0miljarda apm\u0113r\u0101 pieauga par 228,4 miljoniem eiro jeb 19,6%. Izdevumu kritums pamatbud\u017eet\u0101 skaidrojams ar iev\u0113rojami augst\u0101ku izdevumu b\u0101zi 2022. gada attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101 \u2013 vienreiz\u0113j\u0101 pabalsta izmaks\u0101\u0161anas d\u0113\u013c laika posm\u0101 no 2022. gada 1. janv\u0101ra l\u012bdz 30. apr\u012blim 50 eiro apm\u0113r\u0101 \u0123imen\u0113m ar b\u0113rniem un 20 eiro apm\u0113r\u0101 senioriem, lai kompens\u0113tu negat\u012bvo efektu no energoresursu cenu pieauguma. Savuk\u0101rt valsts speci\u0101laj\u0101 bud\u017eet\u0101, \u0146emot v\u0113r\u0101 \u013coti augsto pensiju indeks\u0101ciju, v\u0113rojami par 226,8 miljoniem eiro jeb 29,6% augst\u0101ki izdevumi vecuma pensij\u0101m, k\u0101 ar\u012b par 18,8 miljoniem eiro jeb 26,4% liel\u0101ki izdevumi invalidit\u0101tes pensij\u0101m. Ta\u010du j\u0101atz\u012bm\u0113, ka izdevumi slim\u012bbas pabalstiem \u0161\u0101 gada \u010detros m\u0113ne\u0161os biju\u0161i par 34,4 miljoniem eiro jeb 21,9% maz\u0101ki nek\u0101 janv\u0101r\u012b-apr\u012bl\u012b pirms gada, kas skaidrojams ar b\u016btisku pabalsta sa\u0146\u0113m\u0113ju skaita kritumu, mazinoties saslimst\u012bbai ar Covid-19. Savuk\u0101rt izdevumi bezdarbnieku pabalstiem paliku\u0161i p\u0113rn\u0101 gada \u010detru m\u0113ne\u0161u l\u012bmen\u012b, jo pabalsta sa\u0146\u0113m\u0113ju skaita kritumu kompens\u0113ja liel\u0101ks pie\u0161\u0137irt\u0101 pabalsta vid\u0113jais apm\u0113rs. Ar\u012b pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101 \u0161\u0101 gada \u010detros m\u0113ne\u0161os v\u0113rojams strauj\u0161 izdevumu k\u0101pums soci\u0101la rakstura maks\u0101jumiem \u2013 par 22,8\u00a0miljoniem eiro jeb 40,6% sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2022. gada janv\u0101ri-apr\u012bli, izdevumiem pieaugot m\u0101jok\u013ca pabalstiem un garant\u0113t\u0101 minim\u0101l\u0101 ien\u0101kuma pabalstu izmaks\u0101m, kas galvenok\u0101rt saist\u0101ms ar pal\u012bdz\u012bbas snieg\u0161anu Ukrainas civiliedz\u012bvot\u0101jiem \u2013 izmitin\u0101\u0161anas un \u0113din\u0101\u0161anas pakalpojumiem, nepilngad\u012bgo izgl\u012bt\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161anai, soci\u0101l\u0101 atbalsta pas\u0101kumiem.<\/p>\n\n\n\n
Otri liel\u0101kie izdevumi kopbud\u017eet\u0101 biju\u0161i\u00a0subs\u012bdij\u0101m un dot\u0101cij\u0101m, kas \u0161\u0101 gada janv\u0101r\u012b-apr\u012bl\u012b\u00a01,3 miljardu\u00a0eiro\u00a0apm\u0113r\u0101 pieauga par 172,1 miljonu eiro jeb 14,7% sal\u012bdzinot ar 2022. gada \u010detriem m\u0113ne\u0161iem. Tas skaidrojams ar b\u016btiski augst\u0101kiem izdevumiem atbalsta pas\u0101kumiem energoresursu cenu k\u0101puma mazin\u0101\u0161anai, k\u0101 ar\u012b par divk\u0101rt jeb par 155,7\u00a0miljoniem eiro liel\u0101kiem izdevumiem invest\u012bcij\u0101m ES l\u012bdzfinans\u0113tu projektu \u012bsteno\u0161anai, tostarp energoefektivit\u0101tes pas\u0101kumiem daudz\u012bvok\u013cu m\u0101ju, centraliz\u0113t\u0101s siltumapg\u0101des un pa\u0161vald\u012bbu infrastrukt\u016brai, vesel\u012bbas apr\u016bpes infrastrukt\u016brai, k\u0101 ar\u012b ar\u00a0Rail Baltica\u00a0projekta saist\u012bt\u0101s atbalsta infrastrukt\u016bras p\u0101rb\u016bvei.<\/p>\n\n\n\n
Izdevumi atl\u012bdz\u012bbai\u00a0kopbud\u017eet\u0101 2023. gada \u010detros m\u0113ne\u0161os\u00a0992 miljonu eiro\u00a0apm\u0113r\u0101 bija par 127,8 miljoniem eiro jeb 14,8% augst\u0101ki nek\u0101 p\u0113rn\u0101 gada attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101. Valsts pamatbud\u017eet\u0101 izdevumi atl\u012bdz\u012bbai k\u0101pu\u0161i m\u0113reni \u2013 par 32,6 miljoniem eiro jeb 8,2%. Savuk\u0101rt pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101 \u0161\u0101 gada \u010detros m\u0113ne\u0161os t\u0113ri\u0146i atl\u012bdz\u012bbai augu\u0161i iev\u0113rojami strauj\u0101k \u2013 par 85,6 miljoniem eiro jeb 21,7%, sal\u012bdzinot ar to pa\u0161u periodu gadu iepriek\u0161. Pieaugums saist\u0101ms ar b\u016btisku minim\u0101l\u0101s algas cel\u0161anu valst\u012b, kas no 2023. gada 1. janv\u0101ra ir 620 eiro m\u0113nes\u012b, k\u0101 ar\u012b ar izdevumu pieaugumu pedagogu atalgojumam.<\/p>\n\n\n\n
Liel\u0101ki nek\u0101 2022. gada janv\u0101r\u012b-apr\u012bl\u012b biju\u0161i ar\u012b\u00a0kopbud\u017eeta izdevumi prec\u0113m un pakalpojumiem,\u00a0kas 631,8 miljonu eiro apm\u0113r\u0101 k\u0101pu\u0161i par 96,2 miljoniem eiro jeb 18%. Liel\u0101kie t\u0113ri\u0146i v\u0113rojami pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101, kur \u0161\u0101 gada \u010detros m\u0113ne\u0161os izdevumi prec\u0113m un pakalpojumiem augu\u0161i vair\u0101k nek\u0101 par tre\u0161da\u013cu \u2013 par 72,5 miljoniem eiro jeb 34,9%. Cenu k\u0101puma ietekm\u0113 vair\u0101k t\u0113r\u0113ts par siltumener\u0123iju, elektroener\u0123iju, kurin\u0101mo, k\u0101 ar\u012b autoce\u013cu uztur\u0113\u0161anai.<\/p>\n\n\n\n
T\u0101pat j\u0101izce\u013c augst\u0101ki kopbud\u017eeta\u00a0kapit\u0101lie izdevumi, kur v\u0113rojams k\u0101pums par 71,2\u00a0miljoniem eiro jeb 34,4%, un tie \u0161\u0101 gada \u010detros m\u0113ne\u0161os veidoja 278,1\u00a0miljonu eiro.\u00a0Tostarp valsts pamatbud\u017eeta izdevumi pamatkapit\u0101la veido\u0161anai (ne\u0146emot v\u0113r\u0101 transfertus pa\u0161vald\u012bb\u0101m) augu\u0161i par 65,2 miljonu eiro jeb 66,1%, galvenok\u0101rt \u0161\u0101 gada janv\u0101r\u012b novirzot 20,7\u00a0miljonus eiro jauna cietuma b\u016bvniec\u012bbai Liep\u0101j\u0101, VAS \u201cValsts nekustamie \u012bpa\u0161umi\u201d p\u0101rraudz\u012bto projektu \u012bsteno\u0161anai 10,7 miljonus eiro un par 9 miljoniem eiro vair\u0101k t\u0113r\u0113jot transportl\u012bdzek\u013cu ieg\u0101dei aizsardz\u012bbas resor\u0101.\u00a0Ar\u012b ES l\u012bdzfinans\u0113tu projektu \u012bsteno\u0161anai invest\u0113ts par 38,9\u00a0miljoniem eiro vair\u0101k, tai skait\u0101 b\u016bvniec\u012bbas projektiem satiksmes nozar\u0113 (par 32,1\u00a0miljoniem eiro vair\u0101k), k\u0101 ar\u012b datortehnikas un sakaru l\u012bdzek\u013cu ieg\u0101dei izgl\u012bt\u012bbas nozar\u0113 (par 7,3 miljoniem eiro vair\u0101k).<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
Atbilsto\u0161i FM apkopotajai inform\u0101cijai, kopum\u0101 2023. gada \u010detros m\u0113ne\u0161os atbalsta pas\u0101kumiem izlietoti 360,9\u00a0miljoni eiro.<\/p>\n","protected":false},"author":1938,"featured_media":21021,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[23],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/21022"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1938"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=21022"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/21022\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":21023,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/21022\/revisions\/21023"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/21021"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=21022"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=21022"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=21022"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}