Finan\u0161u ministrija<\/p>\n\n\n\n
Otrdien, 16. maij\u0101, Ministru kabinets (MK) izskat\u012bja informat\u012bvo zi\u0146ojumu par Latvijas kapit\u0101la tirgus t\u0101l\u0101ku att\u012bst\u012bbu. T\u0101 m\u0113r\u0137is ir noteikt kapit\u0101la tirgus att\u012bst\u012bbas m\u0113r\u0137i un virzienus vid\u0113jam termi\u0146am, lai veicin\u0101tu finans\u0113juma pieejam\u012bbu ekonomikas izaugsmei un transform\u0101cijas veicin\u0101\u0161anai, k\u0101 ar\u012b sniegtu ieguld\u012bjumu iesp\u0113jas, nodro\u0161inot augsta l\u012bme\u0146a aizsardz\u012bbu ieguld\u012bt\u0101jiem. Zi\u0146ojums iez\u012bm\u0113 t\u0101l\u0101kos r\u012bc\u012bbas virzienus, nosprau\u017eot ar\u012b akciju kapitaliz\u0101cijas l\u012bmeni, k\u0101ds b\u016btu j\u0101sasniedz tuv\u0101ko \u010detru gadu laik\u0101.<\/p>\n\n\n\n
\u201cAtt\u012bst\u012bts kapit\u0101la tirgus Latvijai var nodro\u0161in\u0101t kritiski nepiecie\u0161amo finans\u0113jumu izaugsmei, veicin\u0101t viet\u0113jo un \u0101rvalstu investoru aktivit\u0101ti, k\u0101 ar\u012b veidot ieguld\u012bjumu kult\u016bru. Vald\u012bbas deklar\u0101cij\u0101 skaidri iez\u012bm\u0113j\u0101m nepiecie\u0161am\u012bbu att\u012bst\u012bt konkur\u0113tsp\u0113j\u012bgu kapit\u0101la tirgu, papla\u0161inot uz\u0146\u0113mumu pieeju finans\u0113jumam un invest\u012bciju iesp\u0113jas. Kop\u0101 ar Valsts kasi jau esam veiksm\u012bgi aktiviz\u0113ju\u0161i individu\u0101los investorus, b\u016btiski k\u0101pinot interesi par Valsts kr\u0101joblig\u0101cij\u0101m. Savuk\u0101rt \u0161odien manis virz\u012btais un Ministru kabinet\u0101 apstiprin\u0101tais informat\u012bvais zi\u0146ojums dos mums za\u013co gaismu kapit\u0101lsabiedr\u012bbu sagatavo\u0161anai gan finans\u0113juma piesaistei att\u012bst\u012bbai bir\u017e\u0101, gan akt\u012bv\u0101kai oblig\u0101ciju emisijai, k\u0101 ar\u012b darbam pie jaunu ieguld\u012bjumu instrumentu izstr\u0101des,\u201d nor\u0101da finan\u0161u ministrs Arvils A\u0161eradens.<\/p>\n\n\n\n
Finan\u0161u sektora att\u012bst\u012bbai ir liela noz\u012bme ekonomikas att\u012bst\u012bb\u0101. Att\u012bst\u012bts un efekt\u012bvs finan\u0161u sektors veicina ekonomisko izaugsmi ar kapit\u0101la uzkr\u0101\u0161anu, palielinot uzkr\u0101jumu l\u012bmeni, veicina invest\u012bcijas, k\u0101 ar\u012b \u0101rvalstu invest\u012bciju un kapit\u0101la iepl\u016b\u0161anu. Valst\u012b ar lab\u0101k att\u012bst\u012btu finan\u0161u sist\u0113mu ir tendence ilgsto\u0161i augt \u0101tr\u0101k, un daudzi p\u0113t\u012bjumi liecina, ka \u0161ai ietekmei ir c\u0113lo\u0146sakar\u012bba: finan\u0161u att\u012bst\u012bba nav tikai ekonomisk\u0101s izaugsmes rezult\u0101ts, t\u0101 veicina izaugsmi.<\/p>\n\n\n\n
Tipiski finan\u0161u sist\u0113mas att\u012bst\u012bbas m\u0113r\u012bjumus veic, izmantojot divus m\u0113r\u012bjumus \u2013 kred\u012btportfe\u013ca apm\u0113ru pret iek\u0161zemes kopproduktu (IKP) un finan\u0161u tirgus kapitaliz\u0101cija l\u012bmeni pret IKP. Atbilsto\u0161i Starptautisk\u0101 Val\u016btas fonda finan\u0161u att\u012bst\u012bbas indeksa m\u0113r\u012bjumam Latvija atpaliek no vairuma Ekonomisk\u0101s sadarb\u012bbas un att\u012bst\u012bbas organiz\u0101cijas un Eiropas Savien\u012bbas (ES) valst\u012bm.<\/p>\n\n\n\n
Kapit\u0101la tirgus att\u012bst\u012bbas jom\u0101, raugoties no kvantitat\u012bvo r\u0101d\u012bt\u0101ju puses, Latvija atpaliek ne tikai ES m\u0113rog\u0101, bet ar\u012b no kaimi\u0146valst\u012bm. P\u0113c 2021. gada datiem, Igaunijas akciju kapitaliz\u0101cijas l\u012bmenis sasniedza 17,4%, Lietuvas 9,3%, bet Latvij\u0101 tie bija tikai 3% no IKP. Sal\u012bdzino\u0161i ES vid\u0113jais r\u0101d\u012bt\u0101js ir 54% no IKP.<\/p>\n\n\n\n
MK atbalsta priek\u0161likumu sasniegt informat\u012bvaj\u0101 zi\u0146ojum\u0101 izvirz\u012bto rezultat\u012bvo r\u0101d\u012bt\u0101ju \u2013 Latvijas akciju tirgus kapitaliz\u0101cijas apjoms 2027. gad\u0101 9% no IKP. Att\u012bst\u012bts un labi funkcion\u0113jo\u0161s finan\u0161u tirgus nodro\u0161ina resursu efekt\u012bvu izmanto\u0161anu tautsaimniec\u012bbas att\u012bst\u012bbai, tos novirzot no uzkr\u0101jumu veidot\u0101jiem pie invest\u012bciju veic\u0113jiem, k\u0101 ar\u012b padara ekonomiku notur\u012bg\u0101ku pret \u0161okiem, veicot risku p\u0101rdales funkciju. L\u012bdz ar to efekt\u012bvai finan\u0161u tirgus funkcijas \u012bsteno\u0161anai nepiecie\u0161ams, lai b\u016btu pieejami atbilsto\u0161i instrumenti un pakalpojumi, k\u0101 ar\u012b att\u012bst\u012bta nepiecie\u0161am\u0101 tirgus infrastrukt\u016bra.<\/p>\n\n\n\n
Latvij\u0101 ir izveidota laba tirgus infrastrukt\u016bra, k\u0101 ar\u012b starptautisk\u0101m pras\u012bb\u0101m atbilsto\u0161s regul\u0113jo\u0161ais ietvars, kas nodro\u0161ina atbilsto\u0161u tirgus caurskat\u0101m\u012bbu un investoru aizsardz\u012bbu. Iztr\u016bksto\u0161ais elements ir tirgus apjoms, un viens no at\u0161\u0137ir\u012bbas iemesliem ir tas, ka at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no Lietuvas un Igaunijas, kur mazliet virs tre\u0161da\u013cas tirgus kapitaliz\u0101cijas veido valsts un pa\u0161vald\u012bbu kontrol\u0113 eso\u0161i uz\u0146\u0113mumi, Latvij\u0101 bir\u017e\u0101 kot\u0113tu valsts un pa\u0161vald\u012bbu uz\u0146\u0113mumu nav visp\u0101r. T\u0101p\u0113c Finan\u0161u ministrija, Latvijas Banka un Valsts kase ir sagatavojusi detaliz\u0113tu izv\u0113rt\u0113jumu par Latvijas kapit\u0101la tirgu un ierosin\u0101jumus t\u0101 aktiviz\u0113\u0161anai.<\/p>\n\n\n\n
Lai paaugstin\u0101tu akciju tirgus kapitaliz\u0101ciju un veicin\u0101tu kapit\u0101la piesaisti un jaunu emitentu ien\u0101k\u0161anu bir\u017e\u0101, svar\u012bgi turpin\u0101t mazo un vid\u0113jo uz\u0146\u0113mumu kot\u0101cijas atbalsta programmu, k\u0101 ar\u012b izveidot IPO fondu k\u0101 ilgtermi\u0146a tirgus investoru. Vienlaikus j\u0101atz\u012bm\u0113, ka p\u0113d\u0113jos gados ir veikti b\u016btiski sagatavo\u0161an\u0101s darbi, lai veicin\u0101tu efekt\u012bvu valsts kapit\u0101lsabiedr\u012bbu p\u0101rvald\u012b\u0161anu gan attiec\u012bb\u0101 uz att\u012bst\u012bbas m\u0113r\u0137u izvirz\u012b\u0161anu, gan optim\u0101lu kapit\u0101la strukt\u016bru. 2021. un 2022. gad\u0101 vald\u012bb\u0101 jau pie\u0146emtie l\u0113mumi paredz konkr\u0113tus instrumentus, kas \u0161os m\u0113r\u0137us \u013cauj sasniegt.<\/p>\n\n\n\n
Paredzams, ka kapit\u0101lsabiedr\u012bbas tiks iedal\u012btas tr\u012bs grup\u0101s atkar\u012bb\u0101 no ie\u0146\u0113mumu avotiem (komerci\u0101las, valsts atkar\u012bgas komerci\u0101las un valsts atkar\u012bgas nekomerci\u0101las). L\u012bdz \u0161\u0101 gada novembrim lielo kapit\u0101lsabiedr\u012bbu strat\u0113\u0123ij\u0101s j\u0101iek\u013cauj p\u0113tniec\u012bbas un att\u012bst\u012bbas vai inovat\u012bvu risin\u0101jumu ievie\u0161anas m\u0113r\u0137i, savuk\u0101rt valsts k\u0101 akcion\u0101ra v\u012bziju attiec\u012bb\u0101 uz uz\u0146\u0113muma att\u012bst\u012bbu kapit\u0101lda\u013cu tur\u0113t\u0101js pirms strat\u0113\u0123ijas izstr\u0101des paud\u012bs gaidu v\u0113stul\u0113. <\/p>\n\n\n\n
Savuk\u0101rt, lai nodro\u0161in\u0101tu atjaun\u012bg\u0101s elektroener\u0123ijas jaudu pieaugumu un Latvijas virz\u012bbu uz ener\u0123\u0113tikas neatkar\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161anu, nozaru ministrij\u0101m, k\u0101 akciju sabiedr\u012bbas \u201cLatvenergo\u201d un akciju sabiedr\u012bbas \u201cLatvijas valsts me\u017ei\u201d kapit\u0101la da\u013cu tur\u0113t\u0101jiem, ir sniegts uzdevums izv\u0113rt\u0113t iesp\u0113ju finans\u0113jumu piesaist\u012bt kapit\u0101la tirg\u016b \u0161o divu uz\u0146\u0113mumu dibin\u0101t\u0101 kopuz\u0146\u0113muma SIA \u201cLatvijas v\u0113ja parki\u201d pl\u0101noto invest\u012bciju projektu finans\u0113\u0161anai.<\/p>\n\n\n\n
Lai paaugstin\u0101tu iedz\u012bvot\u0101ju k\u0101 investoru aktivit\u0101ti kapit\u0101la tirg\u016b un veicin\u0101tu ilgtermi\u0146a uzkr\u0101jumu veido\u0161anos un ieguld\u012b\u0161anas kult\u016bru sabiedr\u012bb\u0101, pl\u0101nots izv\u0113rt\u0113t iesp\u0113jas iedz\u012bvot\u0101jiem t\u0101l\u0101k vienk\u0101r\u0161ot nodok\u013cu apr\u0113\u0137in\u0101\u0161anu un nomaksu, ja ieguld\u012bjumiem netiek izmantots ieguld\u012bjumu konts. Vienlaikus, pateicoties pievilc\u012bg\u0101m, finan\u0161u tirgus aktu\u0101lajai situ\u0101cijai atbilsto\u0161\u0101m procentu likm\u0113m, strauji popul\u0101rs k\u013c\u016bst jau past\u0101vo\u0161s instruments \u2013 valsts kr\u0101joblig\u0101cijas.<\/p>\n\n\n\n
Kr\u0101joblig\u0101cijas ir tikai priv\u0101tperson\u0101m pieejams ieguld\u012bjumu instruments, kas var b\u016bt labs pirmais solis priv\u0101tpersonu k\u0101 investoru ieguld\u012bjumiem zema riska finan\u0161u instrument\u0101, vienlaikus apg\u016bstot kapit\u0101la tirgus dot\u0101s iesp\u0113jas un diversific\u0113jot savus ieguld\u012bjumus. Ir svar\u012bgi akt\u012bv\u0101k inform\u0113t iedz\u012bvot\u0101jus par \u0161\u012bs ieguld\u012bjumu alternat\u012bvas priek\u0161roc\u012bb\u0101m un izmanto\u0161anas iesp\u0113j\u0101m. T\u0101pat Valsts kase pl\u0101no moderniz\u0113t eso\u0161o kr\u0101joblig\u0101ciju izplat\u012b\u0161anas kan\u0101lu, padarot to pievilc\u012bg\u0101ku un atbilsto\u0161u m\u016bsdienu praksei, piem\u0113ram, padarot \u0113rt\u0101ku kr\u0101joblig\u0101ciju ieg\u0101di viedt\u0101lrun\u012b.<\/p>\n\n\n\n
Ieguld\u012bjumu Latvij\u0101 veicin\u0101\u0161anai un institucion\u0101lo investoru piesaistei ir paredz\u0113ts izveidot tiesisko ietvaru, kas \u013cauj R\u012bgas valstspils\u0113tai emit\u0113t oblig\u0101cijas invest\u012bciju projektu finans\u0113\u0161anai, un veidot jaunus ieguld\u012bjumu instrumentus (piem\u0113ram, Altum kapit\u0101la fonds, potenci\u0101li \u012bres namu fonds u.c.). Paredz\u0113ta priv\u0101t\u0101 un iesp\u0113ju kapit\u0101la t\u0101l\u0101ka att\u012bst\u012bba, k\u0101 ar\u012b publisk\u0101s \u2013 priv\u0101t\u0101s partner\u012bbas pla\u0161\u0101ka izmanto\u0161ana infrastrukt\u016bras att\u012bst\u012bb\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Zi\u0146ojums skat\u0101ms Ties\u012bbu aktu projektu port\u0101l\u0101<\/a>.<\/p>\n\n\n\n
![\"\"](\"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/05\/17.05.2023_kapitala_tirgus.jpg\")
<\/figure>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"