Latvijas Tirdzniec\u012bbas un r\u016bpniec\u012bbas kamera, Aigars Rostovskis, LTRK prezidents<\/p>\n\n\n\n
P\u0113c vair\u0101k nek\u0101 30 neatkar\u012bbas gadiem redzam, ka Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju labkl\u0101j\u012bba, p\u0113c da\u017e\u0101du p\u0113t\u012bjumu un r\u0101d\u012bt\u0101ju datiem, ir pieaugusi un m\u016bsu valsts ir pilnties\u012bga \u201cbag\u0101tnieku kluba\u201d jeb Rietumu ekonomikas dal\u012bbniece, tom\u0113r \u0161aj\u0101 Rietumu \u201cbag\u0101tnieku klub\u0101\u201d esam viena no nabadz\u012bg\u0101kaj\u0101m valst\u012bm un diem\u017e\u0113l m\u016bsu kaimi\u0146valstis daudz \u0101tr\u0101k virz\u0101s uz labkl\u0101j\u012bg\u0101ko valstu saraksta aug\u0161pusi, kam\u0113r Latvija turpina atpalikt aizvien vair\u0101k. \u0160obr\u012bd nav nek\u0101du indik\u0101ciju, ka mums ir cer\u012bbas non\u0101kt starp Eiropas tur\u012bg\u0101kaj\u0101m valst\u012bm, kas noz\u012bm\u0113, ka l\u012bdz\u0161in\u0113j\u0101 ekonomikas att\u012bst\u012bbas politika nedarbojas un to steidzami nepiecie\u0161ams main\u012bt, fokus\u0101 liekot strauj\u0101ku eksporta att\u012bst\u012bbu un invest\u012bciju piesaisti, nevis da\u017e\u0101du finan\u0161u l\u012bdzek\u013cu p\u0101rdali.<\/p>\n\n\n\n
Ja atskat\u0101mies uz \u0161iem p\u0113d\u0113jiem 30 gadiem, tad pirmajos 10 \u2013 15 gados var\u0113ja v\u0113rot ne l\u012bdz galam veiksm\u012bgo privatiz\u0101ciju, kapit\u0101la koncentr\u0113\u0161anos da\u017eu cilv\u0113ku rok\u0101s un neveiksm\u012bgas izv\u0113les attiec\u012bb\u0101 uz ekonomikas strat\u0113\u0123iju \u2013 nesam\u0113r\u012bgu fokusu uz Austrumu \u2013 Rietumu biznesa attiec\u012bbu veido\u0161anu. Pietr\u016bka ar\u012b izpratnes par ekonomikas diversifik\u0101cijas noz\u012bmi un, protams, j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 t\u0101 laika uz\u0146\u0113m\u0113ju saiknes, valodu prasmes un citus ar Austrumu virzienu saist\u012btus faktorus. Tom\u0113r \u0161obr\u012bd nepiecie\u0161ams atskat\u012bties uz laika periodu no Latvijas iest\u0101\u0161an\u0101s Eiropas Savien\u012bb\u0101, kad \u0161\u012b atpalic\u012bba no p\u0101r\u0113jo Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes ir izveidojusies. \u0160aj\u0101 laika posm\u0101 Latvijas ekonomikas att\u012bst\u012bbas politika nav bijusi koncentr\u0113ta uz eksporta att\u012bst\u012bbu, priv\u0101to invest\u012bciju piesaisti un biznesa vidi, bet gan uz Eiropas Savien\u012bbas fondu izmanto\u0161anu un Briseles l\u0113mumiem \u2013 politikas veidot\u0101ji m\u016bsu valsts att\u012bst\u012bbu balst\u012bja uz paklaus\u012bbu Briselei un Eiropas naudas p\u0101rdali ier\u0113dniecisk\u0101 manier\u0113. T\u0101pat politikas veidot\u0101jiem lik\u0101s, ka Latvijas labkl\u0101j\u012bbu veidos \u013coti regul\u0113ta birokr\u0101tija, valsts uz\u0146\u0113mumi un lielais bizness, kas visus nodro\u0161in\u0101s ar darba viet\u0101m r\u016bpn\u012bc\u0101s, da\u017e\u0101d\u0101s valsts instit\u016bcij\u0101s un iest\u0101d\u0113s. Rezult\u0101t\u0101 izveidoj\u0101s t\u0101ds postpadomju valsts kapit\u0101lisms ar tirgus ekonomikas elementiem. Tas ar\u012b ir izveidojis pla\u0161u uz\u0146\u0113m\u012bgo, biznes\u0101 eso\u0161o cilv\u0113ku kategoriju, kuri t\u0101 viet\u0101, lai invest\u0113tu savu ener\u0123iju c\u012b\u0146\u0101 par eksporta tirgiem un biznesa att\u012bst\u012bbu, c\u012bt\u012bgi ros\u0101s bud\u017eeta naudas un Eiropas fondu apg\u016b\u0161an\u0101. Savuk\u0101rt, politisk\u0101 elite t\u0101 viet\u0101, lai ekonomikai intens\u012bvi piesaist\u012btu jaunus dal\u012bbniekus gan viet\u0113j\u0101, gan \u0101rvalstu kapit\u0101la veid\u0101, un da\u017e\u0101dos veidos stimul\u0113tu eksportu, valsts bud\u017eetu m\u0113\u0123ina papildin\u0101t, eso\u0161o biznesu apliekot ar aizvien jauniem nodok\u013ciem un nodev\u0101m. \u0160obr\u012bd redzam, \u0161\u0101das politikas \u012bsteno\u0161ana ir novedusi pie t\u0101, ka p\u0113c 30 gadiem galvenajos ekonomikas parametros, k\u0101 piem\u0113ram, pirktsp\u0113jas parit\u0101te un iek\u0161zemes kopprodukts uz iedz\u012bvot\u0101ju, m\u0113s no kaimi\u0146iem lietuvie\u0161iem un igau\u0146iem atpaliekam par aptuveni 15%. Un \u0161\u0101da ekonomikas mode\u013ca turpin\u0101\u0161ana m\u016bs atst\u0101s Eiropas nabadz\u012bg\u0101ko valstu saim\u0113. Politi\u0137iem, kas \u0161\u0101du ekonomikas att\u012bst\u012bbas modeli ir \u012bstenoju\u0161i, j\u0101uz\u0146emas atbild\u012bbu par t\u0101 fiasko un j\u0101atz\u012bst, ka t\u0101 ir bijusi k\u013c\u016bda. \u0160obr\u012bd nepiecie\u0161ams ekonomikas att\u012bst\u012bbas politiku main\u012bt un likt likmes uz cit\u0101m liet\u0101m. Es uzskatu, ka likmes j\u0101liek uz eksportu un invest\u012bciju piesaisti \u2013 nevis koncentr\u0113ties uz Briseles nor\u0101d\u012bjumiem un Eiropas fondu naudu, bet uz biznesa vidi, kur\u0101 daudz vair\u0101k invest\u0113 viet\u0113jais priv\u0101tais sektors, un j\u0101rada t\u0101dus apst\u0101k\u013cus, lai Latvij\u0101 strauj\u0101k iepl\u016bst \u0101rvalstu invest\u012bcijas un iesaiste uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bb\u0101 k\u013c\u016bst pievilc\u012bg\u0101ka aizvien vair\u0101k cilv\u0113kiem.<\/p>\n\n\n\n
Ja run\u0101jam par m\u0113r\u0137iem, tad v\u0113rts piev\u0113rst uzman\u012bbu tam, ka Latvijas bud\u017eets ir maz\u0101ks nek\u0101 Igaunijas, kur ir par tre\u0161da\u013cu maz\u0101k iedz\u012bvot\u0101ju. K\u0101p\u0113c gan tas nevar\u0113tu m\u016bs motiv\u0113t izvirz\u012bt m\u0113r\u0137i, ka, piem\u0113ram, p\u0113c 15 gadiem Latvijas bud\u017eets b\u016bs piecas vai desmit reizes liel\u0101ks nek\u0101 tas ir tagad? Ja paskat\u0101mies uz Somiju, kur iedz\u012bvot\u0101ju skaits ir divas ar pusi reizes liel\u0101ks nek\u0101 m\u016bsu valst\u012b, tur bud\u017eets ir asto\u0146as reizes liel\u0101ks, kas noz\u012bm\u0113 \u2013 t\u0101du m\u0113r\u0137i ir iesp\u0113jams sasniegt. Turkl\u0101t, ne Igaunijas, ne Somijas ekonomikas nav balst\u012btas pamat\u0101 uz Eiropas fondu l\u012bdzek\u013cu p\u0101rdali un visa politika nekoncentr\u0113jas uz to. \u0160obr\u012bd Latvij\u0101 aptuveni 5000 uz\u0146\u0113mumu samaks\u0101 aptuveni 90% no iekas\u0113to nodok\u013cu masas. Turpm\u0101ko 10 \u2013 15 gadu laik\u0101 nepiecie\u0161ams piesaist\u012bt papildu 15000 \u0161\u0101dus jaud\u012bgus tirgus dal\u012bbniekus, un tos 5000 uz\u0146\u0113mumus, kas tagad virza Latvijas ekonomiku, stimul\u0113t un pal\u012bdz\u0113t tiem augt. Tad ar\u012b ambiciozie ekonomikas m\u0113r\u0137i k\u013c\u016bs re\u0101li sasniedzami.<\/p>\n\n\n\n
Latvij\u0101 nav v\u0113rojamas ar\u012b literat\u016br\u0101 un praks\u0113 iez\u012bm\u0113ju\u0161\u0101s veiksm\u012bgo valstu paz\u012bmes. Veiksm\u012bg\u0101s valst\u012bs vad\u012bt\u0101ji ir reformatori, iedz\u012bvot\u0101ju skaits taj\u0101s pieaug, tiek kontrol\u0113ta infl\u0101cija un veiktas gudras invest\u012bcijas, k\u0101 ar\u012b tur\u012bgie uz\u0146\u0113m\u0113ji savu labkl\u0101j\u012bbu ir sasniegu\u0161i ar sava biznesa att\u012bst\u012bbu un eksportu, nevis apg\u016bstot valsts pas\u016bt\u012bjumus. Veiksm\u012bg\u0101s valst\u012bs publisk\u0101 sektora ietekme uz ekonomiku ir sam\u0113r\u012bga, kam\u0113r Latvij\u0101 bizness ir p\u0101r\u0101k atkar\u012bgs no publiskiem l\u0113mumiem. Vald\u012bbai b\u016btu j\u0101uzrauga ekonomikas procesus, nevis j\u0101nodarbojas ar resursu p\u0101rdali. <\/p>\n\n\n\n
Vis\u0101 pasaul\u0113 v\u0113rojama konkurence par invest\u012bcij\u0101m un akt\u012bviem cilv\u0113kiem, vien\u012bgais veids k\u0101 Latvijas ekonomikai to piesaist\u012bt \u2013 pan\u0101kt, lai m\u016bsu uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas vide ir lab\u0101ka, pievilc\u012bga nek\u0101 kaimi\u0146os – Igaunij\u0101, Polij\u0101 vai Skandin\u0101vijas valst\u012bs. Tas instit\u016bcij\u0101m, kas piesaista \u0101rvalstu un viet\u0113jos partnerus, dotu daudz pla\u0161\u0101kas iesp\u0113jas p\u0101rliecin\u0101t investorus un k\u0101pin\u0101t invest\u012bciju tempu. L\u012bdz ar to, ekonomikas pieaugums piecas vai desmit reizes n\u0101kamajos desmit vai piecpadsmit gados nav utopija vai kaut kas nesasniedzams, tam j\u0101b\u016bt par re\u0101lu m\u0113r\u0137i.<\/p>\n\n\n\n
Ir iez\u012bm\u0113ju\u0161\u0101s piecas jomas, kur\u0101s Latvija visvair\u0101k atpaliek no saviem tuv\u0101kajiem kaimi\u0146iem, ar kuriem ar\u012b ir liel\u0101k\u0101 konkurence par invest\u012bcij\u0101m. Pirm\u0101 ir birokr\u0101tija. Gan dokumentu un saska\u0146ojumu sak\u0101rto\u0161anas d\u0101rdz\u012bba, gan ilgums. Piem\u0113ram, b\u016bvat\u013caujas sa\u0146em\u0161ana Latvij\u0101 aiz\u0146em iev\u0113rojami ilg\u0101ku laiku un ir krietni d\u0101rg\u0101ka, nek\u0101 Lietuv\u0101 vai Igaunij\u0101. Birokr\u0101tijas slogs tie\u0161\u0101 veid\u0101 bremz\u0113 Latvijas ekonomikas att\u012bst\u012bbu. Otra joma ir darbasp\u0113ks. \u0145emot v\u0113r\u0101 demogr\u0101fisko situ\u0101ciju valst\u012b, ekonomikas virz\u012bbai nepiecie\u0161ama elast\u012bga politika \u0101rvalstu darbasp\u0113ka piesaistei. Ir j\u0101b\u016bt izstr\u0101d\u0101tai k\u0101rt\u012bbai k\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113js nepiecie\u0161amo darbasp\u0113ku \u0101tri var\u0113tu sa\u0146emt un, beidzoties darba attiec\u012bb\u0101m, \u0161o darbasp\u0113ku veiksm\u012bgi ar\u012b var\u0113tu virz\u012bt \u0101r\u0101 no valsts. \u0160obr\u012bd ir apgriezta situ\u0101cija \u2013 uz\u0146\u0113m\u0113jam ir gr\u016bti \u0101rvalstu darbasp\u0113ku dab\u016bt, bet, kad tas jau ir Latvij\u0101, nav izstr\u0101d\u0101ta k\u0101rt\u012bba, k\u0101 tam doties atpaka\u013c vai t\u0101l\u0101k uz cit\u0101m valst\u012bm. Tre\u0161\u0101 lieta ir energoresursu cenas. Latvij\u0101 t\u0101s ir vienas no d\u0101rg\u0101kaj\u0101m re\u0123ion\u0101 un tas trauc\u0113 energoietilp\u012bgu uz\u0146\u0113mumu att\u012bst\u012bbai. Latvijai nepiecie\u0161ama ener\u0123\u0113tikas strat\u0113\u0123ija, kuras galvenie m\u0113r\u0137i b\u016btu ener\u0123ijas pieejam\u012bba un konkur\u0113tsp\u0113j\u012bga cena re\u0123ion\u0101. Ceturt\u0101 lieta ir finan\u0161u pieejam\u012bba. M\u016bsu uz\u0146\u0113m\u0113ji nedr\u012bkst b\u016bt situ\u0101cij\u0101, ka tiem ir slikt\u0101k\u0101 finan\u0161u instrumentu pieejam\u012bba re\u0123ion\u0101, ar\u012b \u0161aj\u0101 jom\u0101 Latvijai j\u0101b\u016bt konkur\u0113tsp\u0113j\u012bgai. Un tas ir t\u012bri politikas jaut\u0101jums. J\u0101rada apst\u0101k\u013cus, kas bankas motiv\u0113tu finans\u0113t biznesu un ar\u012b projektus ar relat\u012bvi augst\u0101ku risku. Riska tolerancei j\u0101b\u016bt augst\u0101kai nek\u0101 t\u0101 ir \u0161obr\u012bd. Un piekt\u0101 lieta ir nodok\u013ci. Tie, pirmk\u0101rt, ir darbasp\u0113ka nodok\u013ci, kas ir nesam\u0113r\u012bgi augsti. T\u0101pat nepiecie\u0161ama nodok\u013cu vienk\u0101r\u0161\u012bba un speci\u0101ls regul\u0113jums mazajam biznesam. Ideja, ka visiem j\u0101b\u016bt vien\u0101dam nodok\u013cu slogam, re\u0101laj\u0101 dz\u012bv\u0113 nestr\u0101d\u0101 veiksm\u012bgi un redzam, ka ar\u012b cit\u0101s valst\u012bs mazajiem uz\u0146\u0113m\u0113jiem ir at\u0161\u0137ir\u012bgs nodok\u013cu regul\u0113jums. M\u0101jra\u017eot\u0101ji un mazie \u0123imenes uz\u0146\u0113mumi nesp\u0113j \u201cpacelt\u201d \u0161\u012b br\u012b\u017ea nodok\u013cu slogu. Ar sapr\u0101t\u012bgu regul\u0113jumu b\u016btu iesp\u0113ja uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bb\u0101 iesaist\u012bt vair\u0101k cilv\u0113kus, un ir virkne piem\u0113ru k\u0101 mazie uz\u0146\u0113m\u0113ji k\u013c\u016bst liel\u0101ki un sp\u0113j\u012bgi nomaks\u0101t jau pilno nodok\u013cu apjomu.<\/p>\n\n\n\n
P\u0113d\u0113j\u0101 desmitgad\u0113 \u012bstenot\u0101 ekonomika, kuras galvenais m\u0113r\u0137is ir Eiropas fondu finans\u0113juma un valsts bud\u017eeta p\u0101rdale, nestr\u0101d\u0101. Liel\u0101kie ciet\u0113ji no \u0161\u012b br\u012b\u017ea ekonomikas mode\u013ca ir publisk\u0101 sektora cilv\u0113ki , kuri ir maksim\u0101li t\u0101lu no naudas p\u0101rdales centra t.i. policisti, skolot\u0101ji, \u0101rstniec\u012bbas person\u0101ls un p\u0101r\u0113jie, savuk\u0101rt visliel\u0101kie ieguv\u0113ji ir pie varas eso\u0161ie un visi pietuvin\u0101tie jo t\u0101 ir t\u0101 sabiedr\u012bbas grupa kas “s\u0113\u017e ” uz m\u016bsu kop\u012bg\u0101s naudas p\u0101rdales, un pats b\u0113d\u012bg\u0101kais, ka komfortabli s\u0113\u017eot uz naudas p\u0101rdales, re\u0101la ekonomika tiek atst\u0101ta nov\u0113rt\u0101 \u2013 sak\u2019, ku\u013caties k\u0101 protat! Vesel\u012bgas ekonomikas model\u012b daudz liel\u0101kai da\u013cai cilv\u0113ku ir iesp\u0113ja nopeln\u012bt pa\u0161iem un b\u016bt daudz liel\u0101kiem savas dz\u012bves noteic\u0113jiem, kad nav j\u0101l\u016bdzas p\u0113c savas maz\u0101s p\u0101rdales da\u013ci\u0146as vai j\u0101str\u0101d\u0101 neleg\u0101li, lai pabarotu savu \u0123imeni. Manis izst\u0101st\u012btaj\u0101 model\u012b sabiedr\u012bbai ir ar\u012b daudz br\u012bv\u0101ka jo ir daudz maz\u0101k atkar\u012bga no politi\u0137iem un ier\u0113d\u0146iem.<\/p>\n\n\n\n
T\u0101p\u0113c ir p\u0113d\u0113jais laiks likmes p\u0101rlikt uz eksporta att\u012bst\u012b\u0161anu, priv\u0101to invest\u012bciju akt\u012bvu piesaisti, rado\u0161o ekonomiku un cilv\u0113kiem, kas nodarbojas ar uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbu. Ar\u012b l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anas kult\u016brai j\u0101main\u0101s, tai nav j\u0101paliek tikai ier\u0113d\u0146u kompetenc\u0113, nepiecie\u0161ama biznesa cilv\u0113ku l\u012bdzdal\u012bba. Ide\u0101l\u0101 gad\u012bjum\u0101 t\u0101 var\u0113tu b\u016bt publisk\u0101 un priv\u0101t\u0101 sektora kop\u012bgi izveidota domn\u012bca, kur\u0101 str\u0101d\u0101tu profesion\u0101li anal\u012bti\u0137i, p\u0113tnieki, kas politikas veidot\u0101jiem var\u0113tu pal\u012bdz\u0113t pie\u0146emt anal\u012bz\u0113 un datos pamatotus l\u0113mumus. Jo \u0161obr\u012bd virkne ekonomikai noz\u012bm\u012bgi l\u0113mumi, piem\u0113ram, ener\u0123\u0113tikas jom\u0101, tiek pie\u0146emti politisk\u0101s diskusij\u0101s, personisku amb\u012bciju vad\u012bti un tiem pamat\u0101 nav nek\u0101du p\u0113t\u012bjumu vai lab\u0101s prakses piem\u0113ru. Att\u012bst\u012bt\u0101s valstis, piem\u0113ram, Somija un Zviedrija, \u0161\u0101du domn\u012bcu r\u012bku izmanto un domn\u012bcas izveide Latvij\u0101 b\u016btu fundament\u0101ls un ekonomikai noz\u012bm\u012bgs l\u0113mums. Norm\u0101las ekonomikas strukt\u016bras, kas veicina valsts un iedz\u012bvot\u0101ju labkl\u0101j\u012bbu, pamat\u0101 ir re\u0101l\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bba, bet Eiropas fondi un da\u017e\u0101di atbalsta instrumenti ir tikai papildin\u0101jums.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
P\u0113c vair\u0101k nek\u0101 30 neatkar\u012bbas gadiem redzam, ka Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju labkl\u0101j\u012bba, p\u0113c da\u017e\u0101du p\u0113t\u012bjumu un r\u0101d\u012bt\u0101ju datiem, ir pieaugusi un m\u016bsu valsts ir pilnties\u012bga \u201cbag\u0101tnieku kluba\u201d jeb Rietumu ekonomikas dal\u012bbniece, tom\u0113r \u0161aj\u0101 Rietumu \u201cbag\u0101tnieku klub\u0101\u201d esam viena no nabadz\u012bg\u0101kaj\u0101m valst\u012bm un diem\u017e\u0113l m\u016bsu kaimi\u0146valstis daudz \u0101tr\u0101k virz\u0101s uz labkl\u0101j\u012bg\u0101ko valstu saraksta aug\u0161pusi, kam\u0113r Latvija turpina atpalikt aizvien vair\u0101k. <\/p>\n","protected":false},"author":1938,"featured_media":20613,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[23,47],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/20610"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1938"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=20610"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/20610\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":20612,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/20610\/revisions\/20612"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/20613"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=20610"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=20610"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=20610"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}