Finan\u0161u ministrija<\/p>\n\n\n\n
L\u012bdz \u0161\u012b gada janv\u0101rim kopum\u0101 ir bijis stabils progress Eiropas Savien\u012bbas (ES) fondu 2014. \u2013 2020. gada perioda \u00a0invest\u012bcij\u0101s. Vienlaic\u012bgi ES fondu jaun\u0101 2021. \u2013 2027. gada perioda invest\u012bciju iepl\u016b\u0161ana tautsaimniec\u012bb\u0101 un Atvese\u013co\u0161anas fonda (AF) 2. k\u0101rtas izvirz\u012bto m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161ana nenorit atbilsto\u0161i pl\u0101notajam, liecina Ministru kabineta s\u0113d\u0113 skat\u012btais Finan\u0161u ministrijas (FM) ikm\u0113ne\u0161a informat\u012bvais zi\u0146ojums par ES fondu invest\u012bciju aktualit\u0101t\u0113m.<\/p>\n\n\n\n
\u201cLatvijas ekonomikas transform\u0101cijas un iedz\u012bvot\u0101ju labkl\u0101j\u012bbas sekm\u0113\u0161anai\u00a0\u0161ogad ir\u00a0pieejamas\u00a0iev\u0113rojams\u00a0ES fondu\u00a0un Atvese\u013co\u0161anas fonda\u00a0finans\u0113jums 1,3 miljardu eiro apm\u0113r\u0101. T\u0101d\u0113\u013c\u00a0vis\u0101m ES fondu ievie\u0161an\u0101 iesaist\u012btaj\u0101m iest\u0101d\u0113m ir vit\u0101li svar\u012bgi mobiliz\u0113t visus savus resursus, lai var\u0113tu\u00a0nekav\u0113joties\u00a0uzs\u0101kt jaun\u0101\u00a0ES fondu\u00a0perioda finans\u0113juma ieguld\u012b\u0161anu\u00a0Latvijas\u00a0tautsaimniec\u012bb\u0101.\u00a0Kop\u0161 decembra esmu organiz\u0113jis vair\u0101kas darba san\u0101ksmes, kur\u0101s kop\u0101 ar noz\u012bm\u012bg\u0101ko ES fondu pie\u0161\u0137\u012brumu atbild\u012bgajiem ministriem p\u0101rrun\u0101jam progresu un pie\u0146emam nepiecie\u0161amos l\u0113mumus finan\u0161u pl\u016bsmas izpildes uzlabo\u0161anai,\u201d\u00a0uzsver finan\u0161u ministrs Arvils A\u0161eradens.<\/p>\n\n\n\n
L\u012bdz 2022. gada 31. decembrim \u012bsteno\u0161an\u0101 ir 2426 ES fondu projekti par gandr\u012bz visu Latvijai pieejamo ES fondu l\u012bdzfinans\u0113juma summu \u2013 4,6 miljardiem eiro. Taj\u0101 skait\u0101 pabeigti ir vair\u0101k nek\u0101 puse projektu par 1494 miljoniem eiro. Projektiem kopum\u0101 ir izmaks\u0101ti 3,47 miljardi eiro, kas ir 74,7 % no kop\u0113j\u0101 ES pie\u0161\u0137\u012bruma Latvijai. Savuk\u0101rt valsts bud\u017eet\u0101 no Eiropas Komisijas sa\u0146emti gandr\u012bz 3,1 miljards eiro, kas ir vair\u0101k nek\u0101 puse no pl\u0101no\u0161anas period\u0101 pieejam\u0101 finans\u0113juma. 2023. gads ir nosl\u0113dzo\u0161ais, kad projektu \u012bstenot\u0101jiem j\u0101veic p\u0113d\u0113jie maks\u0101jumi projektos, lai par veiktajiem izdevumiem var\u0113tu pretend\u0113t uz paredz\u0113to ES fondu l\u012bdzfinans\u0113jumu.<\/p>\n\n\n\n
Vienlaikus \u0161ogad ir \u012bpa\u0161i j\u0101intensific\u0113 jaunu invest\u012bciju uzs\u0101k\u0161ana. Teju divus gadus norit\u0113ja apjom\u012bgs un intens\u012bvs visu iesaist\u012bto pu\u0161u darbs pie ES fondu 2021.\u20132027. gada perioda invest\u012bciju pl\u0101no\u0161anas, paral\u0113li pl\u0101nojot un uzs\u0101kot ar\u012b Atvese\u013co\u0161anas fonda invest\u012bcijas. Pag\u0101ju\u0161\u0101 gada nogal\u0113 Eiropas Komisija (EK) ofici\u0101li apstiprin\u0101ja ES koh\u0113zijas politikas programmu Latvij\u0101 2021.\u20132027. gadam, t\u0101dej\u0101di nosl\u0113dzot pl\u0101no\u0161anas un invest\u012bciju strat\u0113\u0123ijas defin\u0113\u0161anas posmu un dodot \u201cza\u013co gaismu\u201d <\/em>4,3 miljardu eiro ES fondu finans\u0113juma iepl\u016b\u0161anai Latvijas ekonomik\u0101. \u0160obr\u012bd ir apstiprin\u0101ti nozaru ministriju k\u0101 politikas veidot\u0101ju rosin\u0101tie 14 invest\u012bciju konkursu projektu v\u0113rt\u0113\u0161anas krit\u0113riji, kas iepriek\u0161 diskut\u0113ti ar soci\u0101lajiem un sadarb\u012bbas partneriem. Pirm\u0101s projektu atlases pl\u0101nots izsludin\u0101t jau tuv\u0101kaj\u0101 laik\u0101 t\u0101d\u0101s jom\u0101s k\u0101 vesel\u012bbas veicin\u0101\u0161ana un slim\u012bbu profilakse, vesel\u012bbas infrastrukt\u016bras att\u012bst\u012bba, atbalsta pas\u0101kumi jaunajiem pedagogiem pirmaj\u0101 gad\u0101 p\u0113c kvalifik\u0101cijas ieg\u016b\u0161anas, profesion\u0101l\u0101s izgl\u012bt\u012bbas att\u012bst\u012bba, soci\u0101l\u0101s jomas sist\u0113mu un darbinieku kapacit\u0101tes cel\u0161anas pas\u0101kumi, k\u0101 ar\u012b pas\u0101kumi, kas m\u0113r\u0137\u0113ti uz soci\u0101lo iek\u013cau\u0161anu. Papildus nozaru ministrijas \u0161ogad pl\u0101no izstr\u0101d\u0101t projektu atlases krit\u0113rijus 106 projektu atla\u0161u uzs\u0101k\u0161anai par 3 miljardiem eiro.<\/p>\n\n\n\n Tom\u0113r ES fondu 2021.\u20132027. gada perioda nozaru ministriju un Valsts kancelejas izstr\u0101d\u0101t\u0101s indikat\u012bv\u0101s bud\u017eeta izdevumu prognozes nor\u0101da uz kritiski zemu jauno invest\u012bciju uzs\u0101k\u0161anas un \u012bsteno\u0161anas tempu \u2013 iest\u0101des prognoz\u0113 maks\u0101jumus projektos vien par pusi no 2023. gada bud\u017eeta likum\u0101 pieejamiem 200 miljoniem eiro. T\u0101dej\u0101di bud\u017eeta neizpilde un neizmantotas iesp\u0113jas 2023. gad\u0101 b\u016btu 95 miljonu eiro apm\u0113r\u0101. FM nor\u0101da, ka \u0161\u0101das prognozes jau gada s\u0101kum\u0101 un situ\u0101cija kopum\u0101 nav pie\u013caujama.<\/p>\n\n\n\n T\u0101pat \u0161ogad iest\u0101d\u0113m pastiprin\u0101ti j\u0101fokus\u0113jas uz AF pl\u0101n\u0101 noteikto 49 r\u0101d\u012bt\u0101ju pabeig\u0161anu, lai Latvija \u0161\u012b gada otraj\u0101 pus\u0113 var\u0113tu EK iesniegt n\u0101kamo un apjom\u012bg\u0101ko maks\u0101juma piepras\u012bjumu 438 miljonu eiro sa\u0146em\u0161anai. Tom\u0113r aktu\u0101l\u0101k\u0101 inform\u0101cija no iest\u0101d\u0113m liecina, ka l\u012bdz \u0161\u012b gada janv\u0101ra beig\u0101m izpild\u012bti tikai 10 jeb puse no pl\u0101n\u0101 noteiktajiem 25 r\u0101d\u012bt\u0101jiem. FM ir konstat\u0113jusi pieaugo\u0161us riskus AF 2022. gada r\u0101d\u012bt\u0101ju izpild\u0113 \u2013 ja iepriek\u0161 bija indik\u0101cijas tikai par tr\u012bs 2022. gada r\u0101d\u012bt\u0101ju sasnieg\u0161anas kav\u0113jumiem, kuru izpilde nevar iek\u013cauties 2023. gada 1. ceturksn\u012b, tad tagad iest\u0101des zi\u0146o jau par 12 \u0161\u0101diem gad\u012bjumiem. T\u0101pat iest\u0101\u017eu sniegtie koment\u0101ri un skaidrojumi par kav\u0113jumiem un prognoz\u0113tiem izpildes termi\u0146iem nor\u0101da uz iesp\u0113jam\u012bbu, ka atsevi\u0161\u0137i r\u0101d\u012bt\u0101ji var\u0113tu tikt izpild\u012bti tikai \u0161\u012b gada p\u0113d\u0113j\u0101 ceturksn\u012b. Paral\u0113li kav\u0113to 2022. gada r\u0101d\u012bt\u0101ju izpildei iest\u0101d\u0113m ar\u012b j\u0101nodro\u0161ina AF pl\u0101n\u0101 noteikto 2023. gada 35 r\u0101d\u012bt\u0101ju izpilde, lai Latvija 2024. gad\u0101 var\u0113tu iesniegt EK tre\u0161o maks\u0101juma piepras\u012bjumu un sa\u0146emtu n\u0101kamo maks\u0101jumu 365 miljonus eiro.<\/p>\n\n\n\n T\u0101dej\u0101di skatot abu pl\u0101no\u0161anas periodu ES fondu programmu un AF pl\u0101na ievie\u0161anai paredz\u0113to valsts bud\u017eeta izdevumu izpildi, j\u0101secina, ka 2022. gad\u0101 bija kritiski nepietiekams veikto invest\u012bciju apjoms, sal\u012bdzinot ar bud\u017eeta likum\u0101 iek\u013cautaj\u0101m prognoz\u0113m \u2013 izpilde vien 52,6 % (618 miljoni eiro). Tas signaliz\u0113 par iesp\u0113jamiem b\u016btiskiem riskiem invest\u012bciju pl\u0101na izpild\u0113 kopum\u0101 un rada b\u016btisku negat\u012bvu ietekmi uz valsts bud\u017eetu, jo valsts bud\u017eeta izdevumos ikgad\u0113ji rezerv\u0113t\u0101 finans\u0113juma neizpildes negat\u012bvi ietekm\u0113 apr\u0113\u0137inus par ikgad\u0113j\u0101 bud\u017eeta pl\u0101no\u0161an\u0101 pieejamo fisk\u0101lo telpu.<\/p>\n\n\n\n Lai p\u0101rrun\u0101tu iesp\u0113jamos risin\u0101jumus ES fondu 2021.\u20132027. gada perioda invest\u012bciju ievie\u0161anas tempa k\u0101pin\u0101\u0161anai, FM \u0161\u012b gada janv\u0101ra otraj\u0101 pus\u0113 organiz\u0113ja san\u0101ksmes ar ES fondu ievie\u0161an\u0101 iesaist\u012btaj\u0101m iest\u0101d\u0113m, tika rasti atsevi\u0161\u0137i pas\u0101kumi invest\u012bciju pl\u016bsmas uzlabo\u0161anai, vieno\u0161an\u0101s par m\u0113r\u0137tiec\u012bgu, pastiprin\u0101tu un koordin\u0113tu uzraudz\u012bbu progno\u017eu izpildei, riskiem, risin\u0101jumiem un starpinstit\u016bciju fokus\u0113tu sadarb\u012bbu, kad nepiecie\u0161ams. Tom\u0113r joproj\u0101m atsevi\u0161\u0137\u0101s nozar\u0113s, piem\u0113ram, \u012bpa\u0161i Satiksmes ministrijas, Vides aizsardz\u012bbas un re\u0123ion\u0101las politikas ministrijas, Izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministrijas, Vesel\u012bbas ministrijas p\u0101rzi\u0146\u0101 eso\u0161\u0101s invest\u012bciju jom\u0101s iest\u0101des l\u012bdz \u0161im v\u0113l nav radu\u0161as pietiekami labus risin\u0101jumus, lai \u0161ogad jau tiktu veikti bud\u017eeta izdevumi invest\u012bcij\u0101m vismaz proporcion\u0101li ES fondu pie\u0161\u0137\u012bruma sadal\u012bjumam programm\u0101, k\u0101 paredz\u0113ts bud\u017eeta likum\u0101. Savuk\u0101rt, pozit\u012bvi v\u0113rt\u0113jama aktu\u0101l\u0101k\u0101 Ekonomikas ministrijas prognoze par sav\u0101 p\u0101rzi\u0146\u0101 eso\u0161\u0101m invest\u012bcij\u0101m \u2013 t\u0101 ir iev\u0113rojami intens\u012bv\u0101ka, kam pamat\u0101, galvenok\u0101rt, ir \u0101tr\u0101k izstr\u0101d\u0101tie invest\u012bciju nosac\u012bjumi, \u0101tr\u0101k uzs\u0101kamas atlases un specifisks ievie\u0161anas veids finan\u0161u instrumentos.<\/p>\n\n\n\n \u0145emot v\u0113r\u0101 min\u0113to, iesaist\u012btaj\u0101m iest\u0101d\u0113m j\u0101veicina invest\u012bciju nekav\u0113jo\u0161a uzs\u0101k\u0161ana, naudas pl\u016bsmas intensific\u0113\u0161ana, veicot nepiecie\u0161am\u0101s proakt\u012bv\u0101s darb\u012bbas, lai veicin\u0101tu gan ieguld\u012bjumu iepl\u016b\u0161anu tautsaimniec\u012bb\u0101, gan saist\u012bbu izpildi atbilsto\u0161i ES normat\u012bvajiem regul\u0113jumiem. J\u0101mobiliz\u0113 resursi, j\u0101rod risin\u0101jumi, lai \u0161ogad tiktu izmantoti paredz\u0113tie 1,3 miljardi eiro bud\u017eeta izdevumos kop\u0101 abu ES fondu pl\u0101no\u0161anas periodu un AF pl\u0101na ievie\u0161anai, gan atsevi\u0161\u0137i dalot pa avotiem. Atbild\u012bgaj\u0101m iest\u0101d\u0113m j\u0101izstr\u0101d\u0101 ar\u012b ikm\u0113ne\u0161a bud\u017eeta pl\u016bsmu pl\u0101ni, lai sekotu l\u012bdzi izpildes datiem un proakt\u012bvi veiktu nepiecie\u0161am\u0101s korekcijas darb\u012bbas.<\/p>\n\n\n\n