Finan\u0161u ministrija<\/p>\n\n\n\n
Ministru kabinets (MK) apstiprin\u0101ja priek\u0161likumus valsts bud\u017eeta priorit\u0101rajiem pas\u0101kumiem 2023. gadam un bud\u017eeta ietvaram 2023.\u20132025. gadam, \u0161ogad paredzot noz\u012bm\u012bgus papildu l\u012bdzek\u013cus jaun\u0101m vald\u012bbas priorit\u0101t\u0113m 710\u00a0miljonu eiro apm\u0113r\u0101. Finans\u0113jums paredz\u0113ts gan valsts dro\u0161\u012bbas stiprin\u0101\u0161anai, gan konkur\u0113tsp\u0113jas uzlabo\u0161anai, gan dz\u012bves kvalit\u0101tes uzlabo\u0161anai un cit\u0101m priorit\u0101t\u0113m.<\/p>\n\n\n\n
\u201cValsts bud\u017eets ir vald\u012bbas darba instruments. Gatavojot 2023. gada valsts bud\u017eeta pied\u0101v\u0101jumu, uzsvaru lik\u0101m uz invest\u012bcij\u0101m m\u016bsu cilv\u0113kos un konkur\u0113tsp\u0113jas stiprin\u0101\u0161an\u0101, lai virz\u012btos uz ekonomikas transform\u0101ciju. Bud\u017eet\u0101 b\u016bs papildu l\u012bdzek\u013ci gan izgl\u012bt\u012bbai un zin\u0101tnei, gan iedz\u012bvot\u0101ju labkl\u0101j\u012bbas cel\u0161anai un vesel\u012bbas apr\u016bpes pakalpojumu pieejam\u012bbas uzlabo\u0161anai. Laik\u0101, kad \u0123eopolitisk\u0101 situ\u0101cija pasaul\u0113 un tuv\u0113j\u0101s kaimi\u0146valst\u012bs joproj\u0101m ir saspringta, m\u0113s nedr\u012bkstam aizmirst ar\u012b par savas valsts aizsardz\u012bbu un dro\u0161\u012bbas stiprin\u0101\u0161anu, t\u0101p\u0113c b\u016btiska da\u013ca papildu finans\u0113juma tiks novirz\u012bta tie\u0161i \u0161ai jomai. Tom\u0113r darbu pie \u0161\u0101 gada bud\u017eeta turpin\u0101m saska\u0146\u0101 ar Fisk\u0101l\u0101s discipl\u012bnas likuma pras\u012bb\u0101m, l\u012bdz ar to varu apliecin\u0101t, ka ar\u012b turpm\u0101k Latvija b\u016bs fisk\u0101li atbild\u012bgs eirozonas dal\u012bbnieks,\u201d\u00a0<\/em>uzsver finan\u0161u ministrs Arvils A\u0161eradens.<\/p>\n\n\n\n Lai turpm\u0101kajos gados var\u0113tu \u012bstenot ekonomikas transform\u0101ciju, saska\u0146\u0101 ar vald\u012bbas deklar\u0101ciju k\u0101 svar\u012bg\u0101k\u0101s priorit\u0101tes ir noteiktas valsts dro\u0161\u012bba un \u0101rpolitika, izgl\u012bt\u012bba, ener\u0123\u0113tika, klimats un vide, konkur\u0113tsp\u0113ja un dz\u012bves kvalit\u0101te. P\u0113c pla\u0161\u0101m diskusij\u0101m par nozaru ministriju iesniegtajiem priorit\u0101ro pas\u0101kumu priek\u0161likumiem vald\u012bb\u0101, 2023. gada valsts bud\u017eet\u0101 pied\u0101v\u0101ts \u012bstenot t\u0101dus priorit\u0101ros pas\u0101kumus, kas nodro\u0161in\u0101s sabalans\u0113tu vald\u012bbas deklar\u0101cij\u0101 iek\u013cauto m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161anu.<\/p>\n\n\n\n M\u016bsu vald\u012bbas m\u0113r\u0137is ir ekonomikas p\u0101rveido\u0161ana jeb transform\u0101cija, proti, k\u0101pinot eksportu ar augstu pievienoto v\u0113rt\u012bbu, pan\u0101kt, ka k\u013c\u016bstam k\u0101 valsts tur\u012bg\u0101ki, valsts tautsaimniec\u012bb\u0101 iepl\u016bst aizvien vair\u0101k kvalitat\u012bvas invest\u012bcijas un m\u016bsu dz\u012bves kvalit\u0101te pieaug. \u0160o ap\u0146em\u0161anos nostiprin\u0101j\u0101m vald\u012bbas deklar\u0101cij\u0101, nosakot piecas nozares, kur\u0101s nepiecie\u0161ams \u012bstenot izmai\u0146as \u2013 dro\u0161\u012bb\u0101, izgl\u012bt\u012bb\u0101, ener\u0123\u0113tik\u0101, konkur\u0113tsp\u0113j\u0101 un dz\u012bves kvalit\u0101t\u0113. Esmu gandar\u012bts, ka pan\u0101kt\u0101 politisk\u0101 vieno\u0161an\u0101s par bud\u017eeta projekt\u0101 paredz\u0113t\u0101 papildu finans\u0113juma ieguld\u012b\u0161anu sakr\u012bt ar m\u016bsu virsm\u0113r\u0137i, ekonomikas transform\u0101ciju tie\u0161i augst\u0101k min\u0113taj\u0101s nozar\u0113s, proti, visliel\u0101ko papildu finans\u0113jumu ieguld\u012bsim dro\u0161\u012bba \u2013 \u0101r\u0113j\u0101 un iek\u0161\u0113j\u0101 \u2013, vesel\u012bbas apr\u016bpe un izgl\u012bt\u012bba un zin\u0101tne,\u201d\u00a0<\/em>nor\u0101da Ministru prezidents Kri\u0161j\u0101nis Kari\u0146\u0161.<\/p>\n\n\n\n Gatavojot vid\u0113ja termi\u0146a valsts bud\u017eetu, Finan\u0161u ministrija pag\u0101ju\u0161\u0101 gada nogal\u0113 aktualiz\u0113ja makroekonomisko r\u0101d\u012bt\u0101ju prognozes 2022.-2025. gadam. R\u0101d\u012bt\u0101ji tika aktualiz\u0113ti, \u0146emot v\u0113r\u0101 Latvijas iek\u0161zemes kopprodukta (IKP) dinamiku pirmajos tr\u012bs p\u0113rn\u0101 gada ceturk\u0161\u0146os, k\u0101 ar\u012b prognoz\u0113to ekonomisk\u0101s izaugsmes pal\u0113nin\u0101\u0161anos Latvijas galvenaj\u0101s \u0101r\u0113j\u0101s tirdzniec\u012bbas partnervalst\u012bs \u0161ogad. Izstr\u0101d\u0101jot makroekonomisko r\u0101d\u012bt\u0101ju prognozes, Finan\u0161u ministrija balst\u0101s uz konservat\u012bviem pie\u0146\u0113mumiem. Vienlaikus ministrija izv\u0113rt\u0113ja ar\u012b \u0101r\u0113j\u0101s un iek\u0161\u0113j\u0101s vides riskus, un j\u0101nor\u0101da, ka prognozes joproj\u0101m ir izstr\u0101d\u0101tas \u0101rk\u0101rt\u012bgi augstas nenoteikt\u012bbas apst\u0101k\u013cos.<\/p>\n\n\n\n Latvijas ekonomikas att\u012bst\u012bbu visb\u016btisk\u0101k ietekm\u0113 situ\u0101cija t\u0101s galvenaj\u0101s \u0101r\u0113j\u0101s tirdzniec\u012bbas partnervalst\u012bs, no kur\u0101m liela da\u013ca ir starp Krievijas kara un cenu k\u0101puma visvair\u0101k skartaj\u0101m valst\u012bm. 2023. gad\u0101 tiek prognoz\u0113ts IKP kritums par 0,6%, savuk\u0101rt 2024. un 2025. gad\u0101 IKP pieaugums prognoz\u0113ts 3,0% l\u012bmen\u012b. Vienlaikus j\u0101atz\u012bm\u0113, ka l\u012bdz \u0161im ekonomikas izaugsme ES valst\u012bs 2022. gada laik\u0101 ir bijusi augst\u0101ka, nek\u0101 tika prognoz\u0113ts uzreiz p\u0113c kara s\u0101kuma un strauj\u0101 energoresursu cenu l\u0113ciena, un sp\u0113c\u012bg\u0101ka negat\u012bv\u0101 ietekme vair\u0101k b\u016bs j\u016btama 2023. gada pirmaj\u0101 pus\u0113.<\/p>\n\n\n\n Infl\u0101cijas prognoze 2022. gadam ir 17,3% un 2023. gadam ir 8,5%, kas ir attiec\u012bgi par 0,8 un 2,0 procentpunktiem vair\u0101k nek\u0101 augusta prognoz\u0113. Augst\u0101ka infl\u0101cijas prognoze ir saist\u012bta galvenok\u0101rt ar energoresursu, it \u012bpa\u0161i dabasg\u0101zes un ar to saist\u012bto siltumener\u0123ijas cenu k\u0101pumu, k\u0101 ar\u012b p\u0101rtikas cenu palielin\u0101\u0161anos un sp\u0113c\u012bg\u0101kiem otr\u0101s k\u0101rtas efektiem. N\u0101kamajos gados infl\u0101cijas spiediens mazin\u0101sies, un l\u012bdz 2025. gadam t\u0101 stabiliz\u0113sies 2,0% l\u012bmen\u012b. Lai samazin\u0101tu infl\u0101ciju, centr\u0101l\u0101s bankas, tostarp Eiropas Centr\u0101l\u0101 banka ir s\u0101kusi palielin\u0101t procentu likmes. T\u0101d\u0113j\u0101di ir j\u0101sp\u0113j sal\u0101got monet\u0101ro un fisk\u0101lo politiku t\u0101, lai maksim\u0101li mazin\u0101tu infl\u0101cijas straujo k\u0101pumu.<\/p>\n\n\n\n Papildu pas\u0101kumu \u012bsteno\u0161anai 2023. gada valsts bud\u017eet\u0101 ir paredz\u0113ti l\u012bdzek\u013ci no fisk\u0101l\u0101s telpas 215\u00a0miljonu eiro apm\u0113r\u0101. T\u0101pat k\u0101 nepiecie\u0161amie finan\u0161u resursi ir izmantoti ar\u012b bud\u017eeta izpildes proces\u0101 p\u0101rdal\u0101mie finan\u0161u l\u012bdzek\u013ci un papildu iemaksas valsts bud\u017eet\u0101 no valsts kapit\u0101lsabiedr\u012bb\u0101m, nodro\u0161inot nepiecie\u0161amo finans\u0113jumu 141 miljona eiro apm\u0113r\u0101. T\u0101pat valsts priorit\u0101t\u0113m un cit\u0101m iest\u0101d\u0113m \u0101rpus fisk\u0101l\u0101s telpas vienreiz\u0113j\u0101m invest\u012bcij\u0101m valsts dro\u0161\u012bbas sp\u0113ju stiprin\u0101\u0161anai ir paredz\u0113ti 354 miljoni eiro.<\/p>\n\n\n\n Vald\u012bba b\u016btisku finans\u0113jumu atv\u0113l\u0113ja valsts dro\u0161\u012bbas stiprin\u0101\u0161anai, kur pamat\u0101 tika atbalst\u012bts finans\u0113jums vienreiz\u0113jiem pas\u0101kumiem, kurus ir iesp\u0113jams finans\u0113t \u0101rpus fisk\u0101l\u0101s telpas (354 miljoni eiro<\/strong>). \u0160aj\u0101 svar\u012bgaj\u0101 dro\u0161\u012bbas poz\u012bcij\u0101 ir paredz\u0113ts finans\u0113jums ne tikai Aizsardz\u012bbas ministrijai un Iek\u0161lietu ministrijai, bet ar\u012b kritiski svar\u012bgu iek\u0101rtu ieg\u0101dei sabiedriskajiem medijiem. Tas nodro\u0161in\u0101s telev\u012bzijas sign\u0101lu nep\u0101rtraukt\u012bbu un mobilit\u0101ti, kas ir pamats sabiedr\u012bbas inform\u0113\u0161anai par notieko\u0161o valst\u012b.<\/p>\n\n\n\n Neatkar\u012bgo iest\u0101\u017eu kapacit\u0101tes stiprin\u0101\u0161anai (atalgojuma paaugstin\u0101\u0161anai) un sabiedrisko mediju Latvijas radio un Latvijas telev\u012bzijas kapacit\u0101tes stiprin\u0101\u0161anai un konkur\u0113tsp\u0113jas nodro\u0161in\u0101\u0161anai paredz\u0113ti 16 miljoni eiro<\/strong>.<\/p>\n\n\n\n Vald\u012bba ir vienojusies par kop\u012bg\u0101m (valsts) priorit\u0101t\u0113m, novirzot t\u0101m finans\u0113jumu 132 miljonu eiro<\/strong> apm\u0113r\u0101 no fisk\u0101l\u0101s telpas. 2023. gad\u0101 tiks palielin\u0101ts minim\u0101lo ien\u0101kumu l\u012bmenis, turpm\u0101k piesaistot to soci\u0101li ekonomiskajiem r\u0101d\u012bt\u0101jiem. Vienlaikus valsts priorit\u0101tes ir invest\u012bcijas m\u016bsu cilv\u0113kos un konkur\u0113tsp\u0113jas stiprin\u0101\u0161an\u0101, novirzot b\u016btisku finans\u0113jumu zin\u0101tnei, p\u0113t\u012bjumiem un augst\u0101k\u0101s izgl\u012bt\u012bbas jomai. Turpinot m\u0113r\u0137tiec\u012bgu atbalstu vesel\u012bbas stiprin\u0101\u0161anai, papildu finans\u0113jums pie\u0161\u0137irts vesel\u012bbas apr\u016bpes pakalpojumu pieejam\u012bbai onkolo\u0123ijas jom\u0101, taj\u0101 skait\u0101 inovat\u012bviem medikamentiem, k\u0101 ar\u012b pakalpojumu pieejam\u012bbai b\u0113rniem.<\/p>\n\n\n\n Paredz\u0113ts finans\u0113jums valsts p\u0101rvaldes kapacit\u0101tes stiprin\u0101\u0161anai, nodro\u0161inot strat\u0113\u0123iski svar\u012bgo amata grupu atl\u012bdz\u012bbu (25,8 miljoni eiro<\/strong>). Vald\u012bba ir atbalst\u012bjusi ar\u012b papildu finans\u0113jumu tiesu darbinieku kapacit\u0101tes stiprin\u0101\u0161anai un Uz\u0146\u0113mumu re\u0123istra veiktsp\u0113jai. Savuk\u0101rt ar valsts dro\u0161\u012bbu saist\u012btiem priorit\u0101riem pas\u0101kumiem, anal\u012btisko sp\u0113ju un kapacit\u0101tes stiprin\u0101\u0161anai \u2013 4,8 miljoni eiro<\/strong>.<\/p>\n\n\n\n Normat\u012bvo aktu un tiesas spriedumu izpildei paredz\u0113ts novirz\u012bt ap 11 miljoniem<\/strong> eiro.<\/p>\n\n\n\n Lai 2023.\u00a0gad\u0101 \u012bstenotu nozaru pieteikt\u0101s priorit\u0101tes, paredz\u0113ti\u00a0166,8 miljoni eiro<\/strong>, no kuriem tre\u0161\u0101 da\u013ca \u2013 vesel\u012bbas jomas pas\u0101kumiem, palielinot \u0101rstniec\u012bbas personu algas un vesel\u012bbas pakalpojumu pieejam\u012bbu iedz\u012bvot\u0101jiem.\u00a0<\/p>\n\n\n\n