{"id":19507,"date":"2022-11-30T09:31:00","date_gmt":"2022-11-30T07:31:00","guid":{"rendered":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=19507"},"modified":"2022-12-01T09:31:49","modified_gmt":"2022-12-01T07:31:49","slug":"ekonomikas-lejupslidi-tresaja-ceturksni-noteicis-kritums-vairumtirdznieciba-un-buvniecibas-apjomu-samazinasanas","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=19507","title":{"rendered":"Ekonomikas lejupsl\u012bdi tre\u0161aj\u0101 ceturksn\u012b noteicis kritums vairumtirdzniec\u012bb\u0101 un b\u016bvniec\u012bbas apjomu samazin\u0101\u0161an\u0101s"},"content":{"rendered":"\n<p>Finan\u0161u ministrija<\/p>\n\n\n\n<p>Latvijas ekonomikas izaugsmei 2022.&nbsp;gada laik\u0101 aizvien bremz\u0113joties, iek\u0161zemes kopprodukts (IKP) tre\u0161aj\u0101 ceturksn\u012b, sal\u012bdzinot ar pag\u0101ju\u0161\u0101 gada attiec\u012bgo ceturksni, samazin\u0101jies par 0,6%, bet sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar iepriek\u0161\u0113jo ceturksni p\u0113c sezon\u0101li un kalend\u0101ri kori\u0123\u0113tiem datiem IKP samazin\u0101jies par 1,7%, liecina jaun\u0101kie Centr\u0101l\u0101s statistikas p\u0101rvaldes dati. \u0160is samazin\u0101jums bijis tie\u0161i t\u0101ds pats, k\u0101 pirms m\u0113ne\u0161a r\u0101d\u012bja IKP \u0101tr\u0101 nov\u0113rt\u0113juma dati.<\/p>\n\n\n\n<p>Lai ar\u012b izaugsmes tempi gada laik\u0101 arvien samazin\u0101ju\u0161ies un tre\u0161aj\u0101 ceturksn\u012b jau piedz\u012bvots kritums, negat\u012bvie faktori biju\u0161i t\u0101di pa\u0161i k\u0101 iepriek\u0161\u0113jos ceturk\u0161\u0146os un b\u016btisk\u0101k\u0101 negat\u012bv\u0101 ietekme uz IKP samazin\u0101jumu tre\u0161aj\u0101 ceturksn\u012b bijusi vairumtirdzniec\u012bbas un b\u016bvniec\u012bbas nozar\u0113m, kur piedz\u012bvots attiec\u012bgi 23,0% un 13,6% kritums pret pag\u0101ju\u0161\u0101 gada tre\u0161o ceturksni. Noz\u012bm\u012bga loma bijusi ar\u012b produktu nodok\u013cu apjoma samazin\u0101jumam par 7,6%, un at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no gada pirmajiem ceturk\u0161\u0146iem izaugsme vairs nav v\u0113rojama apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bb\u0101, kas tre\u0161aj\u0101 ceturksn\u012b samazin\u0101jusies par 1,6%.<\/p>\n\n\n\n<p>Ja vairumtirdzniec\u012bb\u0101 kritums liel\u0101 m\u0113r\u0101 saist\u012bts ar dar\u012bjumu ierobe\u017eo\u0161anu ar Krieviju, b\u016bvniec\u012bbas nozari vistie\u0161\u0101k sk\u0101ris izmaksu pieaugums, kav\u0113jot darbu izpildi vai liekot atteikties no jauniem projektiem. Izmaksu pieaugums un \u0101r\u0113j\u0101 piepras\u012bjuma v\u0101jin\u0101\u0161an\u0101s s\u0101kusi ietekm\u0113t ar\u012b apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbu, kur kritumu tre\u0161aj\u0101 ceturksn\u012b piedz\u012bvoju\u0161as abas liel\u0101k\u0101s apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbas apak\u0161nozares \u2013 kokapstr\u0101de un p\u0101rtikas produktu ra\u017eo\u0161ana, samazinoties attiec\u012bgi par 9,0% un 2,0%.<\/p>\n\n\n\n<p>Vienlaikus pakalpojumu nozares, taj\u0101 skait\u0101 t\u0101s, kuru darb\u012bba visvair\u0101k bija ierobe\u017eota Covid-19 pand\u0113mijas laik\u0101, turpina uzr\u0101d\u012bt \u013coti sp\u0113c\u012bgus pieauguma tempus. Visliel\u0101k\u0101 pozit\u012bv\u0101 ietekme tre\u0161aj\u0101 ceturksn\u012b bijusi inform\u0101cijas un komunik\u0101ciju nozares pieaugumam par 14,2%. b\u016btisks k\u0101pums bijis izmitin\u0101\u0161anas un \u0113din\u0101\u0161anas nozar\u0113 \u2013 par 33,1%, komercpakalpojumu nozar\u0113s \u2013 par 13,2% un m\u0101kslas, izklaides un atp\u016btas nozar\u0113 \u2013 par 26,2%.<\/p>\n\n\n\n<p>L\u012bdz\u012bgi ar\u012b IKP izlietojuma puses dati par\u0101da joproj\u0101m sam\u0113r\u0101 sp\u0113c\u012bgu priv\u0101t\u0101 pat\u0113ri\u0146a pieaugumu, tam sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar pag\u0101ju\u0161\u0101 gada tre\u0161o ceturksni palielinoties par 5,5%, ko nodro\u0161in\u0101jusi pakalpojumu nozaru darb\u012bbas atjauno\u0161an\u0101s p\u0113c pand\u0113mijas ierobe\u017eojumiem. \u013boti sp\u0113c\u012bga izaugsme saglab\u0101jusies eksport\u0101 \u2013 par 12,3%, kam\u0113r&nbsp; invest\u012bciju apjomi l\u012bdz ar probl\u0113m\u0101m b\u016bvniec\u012bb\u0101 un augot priv\u0101to investoru piesardz\u012bbai, palielin\u0101ju\u0161ies tikai \u013coti m\u0113reni \u2013 par 0,4%, un m\u0113rens pieaugums bijis ar\u012b vald\u012bbas pat\u0113ri\u0146\u0101 \u2013 par 1,6%.<\/p>\n\n\n\n<p>2022.&nbsp;gada pirmajos tr\u012bs ceturk\u0161\u0146os kop\u0101 ekonomikas izaugsme veidojusi 2,4%, ta\u010du ceturtaj\u0101 ceturksn\u012b prognoz\u0113jams v\u0113l nedaudz liel\u0101ks ekonomikas kritums, ko noteiks strauj\u0101 cenu k\u0101puma pieaugo\u0161\u0101 negat\u012bv\u0101 ietekme uz priv\u0101t\u0101 pat\u0113ri\u0146a apjomu. V\u0101jin\u0101s ar\u012b \u0101r\u0113jais piepras\u012bjums, un visa \u0161\u012b gada laik\u0101 p\u0113c Krievijas iebrukuma Ukrain\u0101 un strauj\u0101 energoresursu cenu k\u0101puma pasaules tirgos, gan pasaules, gan Eiropas Savien\u012bbas valstu ekonomikas izaugsmes prognozes ir tiku\u0161as past\u0101v\u012bgi samazin\u0101tas.<\/p>\n\n\n\n<p>\u0145emot v\u0113r\u0101 tre\u0161\u0101 ceturk\u0161\u0146a IKP datus, kas par\u0101d\u012bja strauj\u0101ku ekonomikas sabremz\u0113\u0161anos, k\u0101 ar\u012b zem\u0101kus pasaules ekonomikas un Latvijas partnervalstu ekonomikas izaugsmes tempus, Finan\u0161u ministrija pa\u0161laik aktualiz\u0113 makroekonomisko r\u0101d\u012bt\u0101ju prognozes, p\u0101rskatot uz leju IKP pieauguma tempus 2022. un 2023.&nbsp;gadam.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Latvijas ekonomikas izaugsmei 2022.\u00a0gada laik\u0101 aizvien bremz\u0113joties, iek\u0161zemes kopprodukts (IKP) tre\u0161aj\u0101 ceturksn\u012b, sal\u012bdzinot ar pag\u0101ju\u0161\u0101 gada attiec\u012bgo ceturksni, samazin\u0101jies par 0,6%, bet sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar iepriek\u0161\u0113jo ceturksni p\u0113c sezon\u0101li un kalend\u0101ri kori\u0123\u0113tiem datiem IKP samazin\u0101jies par 1,7%, liecina jaun\u0101kie Centr\u0101l\u0101s statistikas p\u0101rvaldes dati. \u0160is samazin\u0101jums bijis tie\u0161i t\u0101ds pats, k\u0101 pirms m\u0113ne\u0161a r\u0101d\u012bja IKP \u0101tr\u0101 nov\u0113rt\u0113juma dati.<\/p>\n","protected":false},"author":1936,"featured_media":19511,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[20,175],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/19507"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1936"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=19507"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/19507\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":19510,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/19507\/revisions\/19510"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/19511"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=19507"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=19507"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=19507"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}