{"id":1942,"date":"2013-09-01T16:10:14","date_gmt":"2013-09-01T14:10:14","guid":{"rendered":"http:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=1942"},"modified":"2013-09-01T17:34:52","modified_gmt":"2013-09-01T15:34:52","slug":"cik-zals-ir-zalais-iepirkums","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=1942","title":{"rendered":"Cik za\u013c\u0161 ir Za\u013cais iepirkums?"},"content":{"rendered":"

Pag\u0101ju\u0161\u0101 gadsimta beig\u0101s, 1997. gad\u0101, Helsinku pa\u0161vald\u012bba izsludin\u0101ja konkursu par autobusu pakalpojuma iepirk\u0161anu. L\u012bdz ar t\u0101diem krit\u0113rijiem k\u0101 cena, autobusa parka kvalit\u0101te un ekspluat\u0101cijas kvalit\u0101te, pirmo reizi taml\u012bdz\u012bgu iepirkumu v\u0113stur\u0113 tika piepras\u012bta ar\u012b atbilst\u012bba noteiktam emisijas un trok\u0161\u0146u l\u012bmenim. Konkurs\u0101 uzvar\u0113ja pa\u0161vald\u012bbas transporta uz\u0146\u0113mums HKL.<\/em> Konkurenti Conkordia Bus<\/em> v\u0113rs\u0101s ties\u0101, apstr\u012bdot iepirkumu, jo, vi\u0146upr\u0101t, emisijas un trok\u0161\u0146a l\u012bmenis nevar\u0113ja kalpot par krit\u0113riju publiskajam iepirkumam. Eiropas tiesa l\u0113ma, ka var gan.
\n\u201e\u0160is gad\u012bjums tad ar\u012b kalpoja par aizs\u0101kumu diskusijai vis\u0101 Eirop\u0101 par Za\u013c\u0101 iepirkuma<\/em> nepiecie\u0161am\u012bbu,\u201d skaidro mans sarunu biedrs, sabiedrisk\u0101s vides aizsardz\u012bbas organiz\u0101cijas Za\u013c\u0101 br\u012bv\u012bba<\/em> valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js J\u0100NIS BRIZGA. <\/strong><\/p>\n

K\u0101 rad\u0101s Za\u013cais iepirkums<\/strong><\/p>\n

T\u0101tad \u0161is atgad\u012bjums, j\u016bsupr\u0101t, piev\u0113rsa sabiedr\u012bbas uzman\u012bbu jaut\u0101jumam, vai publiskais iepirkums var ietekm\u0113t apk\u0101rt\u0113jo vidi un k\u0101 pan\u0101kt, lai t\u0101 ietekme uz vidi b\u016btu p\u0113c iesp\u0113jas maz\u0101k negat\u012bva. Kas notika t\u0101l\u0101k?<\/strong><\/p>\n

2002. gad\u0101 Johannesburg\u0101 ilgtsp\u0113j\u012bgas att\u012bst\u012bbas samita laik\u0101 sabiedrisk\u0101s instit\u016bcijas tika aicin\u0101tas veicin\u0101t t\u0101du publisko iepirkumu, kas sekm\u0113tu videi draudz\u012bgu pre\u010du un pakalpojumu izplat\u012bbu. Bet 2004. gada 31. mart\u0101 ES Parlaments un Padome pie\u0146\u0113ma divas direkt\u012bvas \u2013 nr. 2004\/18\/EK par valsts iepirkumiem celtniec\u012bbas darbiem, l\u012bguma prec\u0113m un l\u012bguma pakalpojumiem, un nr. 2004\/17\/EK, kas regul\u0113 \u016bdens, ener\u0123\u0113tikas un transporta pakalpojumu pieg\u0101di. Ab\u0101s tiek skaidrots, k\u0101 pirc\u0113ji var pal\u012bdz\u0113t vides aizsardz\u012bb\u0101, taup\u012bbas veicin\u0101\u0161an\u0101 un vienlaikus, l\u012bgumus sl\u0113dzot, ar \u0161\u0101du iepirkuma starpniec\u012bbu pan\u0101kt visliel\u0101ko atdevi.<\/p>\n

K\u0101 notiku\u0161ais atbalsoj\u0101s Latvij\u0101? Un k\u0101 tad \u012bsti pan\u0101kt \u0161o visliel\u0101ko atdevi?<\/strong><\/p>\n

Balstoties uz ES direkt\u012bv\u0101m, Latvij\u0101 2005. gad\u0101 izstr\u0101d\u0101ja jaunu Publisko iepirkumu likumu, atbilsto\u0161i kuram vides nosac\u012bjumus var iek\u013caut konkursa nosaukum\u0101 un l\u012bguma priek\u0161met\u0101, tehniskaj\u0101 specifik\u0101cij\u0101, pretendentu atlases pras\u012bb\u0101s, saimnieciski visizdev\u012bg\u0101k\u0101 pied\u0101v\u0101juma v\u0113rt\u0113\u0161anas krit\u0113rijos vai speci\u0101los l\u012bguma izpildes nosac\u012bjumos. <\/p>\n

Tas viss izlas\u0101ms j\u016bsu sarakst\u012btaj\u0101 un biedr\u012bbas Za\u013c\u0101 br\u012bv\u012bba<\/em> izdotaj\u0101 Za\u013c\u0101 iepirkuma rokasgr\u0101mat\u0101.<\/em> T\u0101p\u0113c, pirms run\u0101t t\u0101l\u0101k par Za\u013co iepirkumu,<\/em> jaut\u0101jums, \u2013 kad un k\u0101 rad\u0101s sabiedrisk\u0101 organiz\u0101cija Za\u013c\u0101 br\u012bv\u012bba<\/em>? <\/strong><\/p>\n

Za\u013c\u0101 br\u012bv\u012bba<\/em> darbojas kop\u0161 1993. gada, kad, sadaloties vair\u0101k\u0101s organiz\u0101cij\u0101s, beidza past\u0101v\u0113t viens no Atmodas<\/em> veicin\u0101t\u0101jiem \u2013 Vides aizsardz\u012bbas klubs.<\/em> Savu darb\u012bbu s\u0101k\u0101m k\u0101 bibliot\u0113ka, jo klubs d\u0101vin\u0101jum\u0101 no ASV sa\u0146\u0113ma daudz gr\u0101matu, bet p\u0113c tam piev\u0113rs\u0101mies ilgtsp\u0113j\u012bgas att\u012bst\u012bbas jaut\u0101jumiem, m\u0113\u0123inot sasaist\u012bt vides probl\u0113mas ar soci\u0101laj\u0101m un ekonomiskaj\u0101m. Ekolo\u0123isk\u0101 ekonomika, Za\u013cais iepirkums,<\/em> vides nodok\u013cu lietas, klimata izmai\u0146as, sabiedr\u012bbas izgl\u012bto\u0161ana un l\u012bdzdal\u012bba \u0161o jaut\u0101jumu risin\u0101\u0161an\u0101. Tas tad ar\u012b ir galvenais, ar ko pa\u0161laik nodarbojamies. Partneri starp nevalstiskaj\u0101m organiz\u0101cij\u0101m ir Latvijas Za\u013c\u0101 kust\u012bba, Zemes draugi, Baltijas vides forums.<\/em> Tom\u0113r m\u016bsu m\u0113r\u0137is nekad nav bijis k\u013c\u016bt par pla\u0161u sabiedrisku kust\u012bbu. Biedr\u012bb\u0101 ir vair\u0101ki cilv\u0113ki ar doktora gr\u0101du, t\u0101p\u0113c m\u016bsu intelektu\u0101lais resurss \u013cauj sadarboties ar\u012b ar valsts instit\u016bcij\u0101m \u2013 gan k\u0101 konsultantiem, gan, izstr\u0101d\u0101jot normat\u012bvos dokumentus un veicot da\u017e\u0101dus p\u0113t\u012bjumus. Piem\u0113ram, p\u0113rn piev\u0113rs\u0101mies p\u0113t\u012bjumam par depoz\u012btsist\u0113mu, pa\u0161laik \u2013 par atkritumu noglab\u0101\u0161anas cenu izmai\u0146\u0101m. <\/p>\n

Esam non\u0101ku\u0161i l\u012bdz galvenajam jaut\u0101jumam \u2013 kas \u012bsti ir Za\u013cais iepirkums?<\/em><\/strong>
\n
\nManupr\u0101t, nav vienas visaptvero\u0161as defin\u012bcijas. Pamatprincips \u2013 iestr\u0101d\u0101t iepirkumos vides pras\u012bbas! Nevis vad\u012bties tikai no cenas vai funkcionalit\u0101tes, bet vienlaikus raudz\u012bties, k\u0101da ir attiec\u012bg\u0101 pakalpojuma vai produkta ietekme uz vidi. Un ietekme var izpausties gan produkta ra\u017eo\u0161anas, gan lieto\u0161anas laik\u0101, gan p\u0113c tam, kad mums to vajadz\u0113s p\u0101rstr\u0101d\u0101t vai utiliz\u0113t. Tas ir t\u0101 sauktais produkta dz\u012bves cikls, kur\u0161 s\u0101kas jau ar izgatavo\u0161anai nepiecie\u0161amo resursu ieg\u016b\u0161anu. Piem\u0113ram, p\u0101rtika. Tie\u0161i lauksaimnieciskai ra\u017eo\u0161anai ir visliel\u0101k\u0101 ietekme uz apk\u0101rt\u0113jo vidi. Taj\u0101 tiek izmantoti \u013coti daudz un da\u017e\u0101di resursi \u2013 \u016bdens, zeme, m\u0113slojums. T\u0101tad tiek ietekm\u0113ta augsne, \u016bdens sist\u0113ma, biolo\u0123isk\u0101 daudzveid\u012bba\u2026 Un visu, ieskaitot to, kas p\u0113c\u0101k notiek ar p\u0101rtikas atkritumiem, vajadz\u0113tu \u0146emt v\u0113r\u0101, veicot iepirkumu. <\/p>\n

T\u0101tad vair\u0101k vai maz\u0101k Za\u013cais iepirkums<\/em> attiecin\u0101ms uz piln\u012bgi visiem iepirkumiem. Jaut\u0101jums vien\u012bgi, vai \u0161o faktu \u0146em v\u0113r\u0101 un ar to r\u0113\u0137in\u0101s vai ar\u012b izliekas neredzam. <\/strong><\/p>\n

J\u0101, Za\u013co iepirkumu<\/em> var piem\u0113rot ikvienam iepirkumam, vien\u012bgi vis\u0101m prec\u0113m un pakalpojumiem nav vien\u0101da ietekme uz vidi. Bet trij\u0101s pat\u0113ri\u0146a kategorij\u0101s \u2013 transport\u0101, p\u0101rtikas ra\u017eo\u0161an\u0101 un energoresursu nozar\u0113 \u2013, ieskaitot ne tikai apkuri un apgaismojumu, bet ar\u012b da\u017e\u0101du elektroiek\u0101rtu izmanto\u0161anu, ietekme uz vidi ir visliel\u0101k\u0101. <\/p>\n

Taup\u012bt l\u0113ti p\u0113rkot vai ilgi lietojot<\/strong><\/p>\n

T\u0101tad teor\u0113tiski, vismaz normat\u012bvajos aktos, Za\u013cais iepirkums<\/em> Latvij\u0101 eksist\u0113, bet vai tas eksist\u0113 ar\u012b praktiski \u2013 veicot re\u0101lus iepirkumus?<\/strong><\/p>\n

Nevar\u0113tu teikt, ka Za\u013cais iepirkums<\/em> Latvij\u0101 re\u0101li neeksist\u0113. Ir! Vien\u012bgi ne vienm\u0113r tas tiek t\u0101 saukts, un ne vienm\u0113r \u0161\u0101du iepirkumu m\u0113r\u0137is ir vides slod\u017eu samazin\u0101\u0161ana. Parasti par to nemaz nedom\u0101. Bet, ja m\u0113r\u0137is, iep\u0113rkot, teiksim, transporta l\u012bdzek\u013cus vai elektropreces, ir samazin\u0101t lieto\u0161anas izmaksas \u2013 piem\u0113ram, automa\u0161\u012bnas ar maz\u0101ku degvielas pat\u0113ri\u0146u vai hibr\u012bdauto, tad to vienlaikus var saukt gan par taup\u012bbu, gan par Za\u013co iepirkumu.<\/em> M\u0113r\u0137is ir ietaup\u012bt naudu, bet samazinot emisiju, samazin\u0101s ar\u012b negat\u012bv\u0101 ietekme uz vidi. Un \u0161\u0101du piem\u0113ru Latvij\u0101 ir pietiekami daudz. Par to liecin\u0101ja ar\u012b pirms vair\u0101kiem gadiem veiktais ES p\u0113t\u012bjums, kur\u0161 atkl\u0101ja, ka p\u0113c naudas apjoma apm\u0113ram 9 % no visiem publiskajiem iepirkumiem Latvij\u0101 uzskat\u0101mi par za\u013cajiem. Ja r\u0113\u0137in\u0101tu p\u0113c iepirkumu skaita, skaitlis b\u016bs iev\u0113rojami maz\u0101ks. T\u0101p\u0113c gribot negribot j\u0101secina \u2013 tie galvenok\u0101rt biju\u0161i lieli un \u013coti lieli iepirkumu. Un tas liek b\u016bt uzman\u012bgiem, jo lielo iepirkumu jau nemaz nav tik daudz. Turkl\u0101t to skaits no gada uz gadu var stipri at\u0161\u0137irties. Toties \u013coti pozit\u012bvi, manupr\u0101t, ka Za\u013c\u0101 iepirkuma<\/em> principi pa\u0161laik iestr\u0101d\u0101ti elektroniskaj\u0101 iepirkum\u0101. Tur var ieg\u0101d\u0101ties otrreiz p\u0101rstr\u0101d\u0101to pap\u012bru, ir pieejama biolo\u0123isk\u0101 p\u0101rtika\u2026 Cits jaut\u0101jums, cik daudz cilv\u0113ku \u0161os produktus izv\u0113las, tom\u0113r labi, ka vismaz ir iesp\u0113ja izv\u0113l\u0113ties. Tas Latvijas situ\u0101cij\u0101 noz\u012bm\u0113 daudz\u2026<\/p>\n

\u2026p\u0101r\u0113jais atkar\u012bgs no iepirkumu veic\u0113ju lab\u0101s gribas. Bet, k\u0101 zin\u0101ms, labo gribu galvenok\u0101rt nosaka divi faktori \u2013 vispirms jau nauda. Par to mazliet v\u0113l\u0101k. Un otrs faktors \u2013 ieradums, rut\u012bna. K\u0101p\u0113c kaut ko main\u012bt, ja var iztikt t\u0101pat? Vai eksist\u0113 veids jeb meh\u0101nismi, k\u0101 \u0161os ieradumus main\u012bt?<\/strong><\/p>\n

Cik zinu, pirms p\u0101ris gadiem ES \u013coti akt\u012bvi mudin\u0101ja valstis un pa\u0161vald\u012bbas p\u0113c iesp\u0113jas vair\u0101k izmantot Za\u013co iepirkumu<\/em> publisk\u0101 iepirkuma proced\u016br\u0101s. To skait\u0101 ar\u012b iepirkumos, kuros tiek izmantoti ES fondu l\u012bdzek\u013ci. Latvij\u0101 labs piem\u0113rs bija Vides un re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas ministrijas pras\u012bba tiem, kas sa\u0146\u0113ma l\u012bdzfinans\u0113jumu no Klimata p\u0101rmai\u0146u finan\u0161u instrumenta,<\/em> lietot savos iepirkumos pras\u012bbas, kas samazina vides slodzes. Tas veiksm\u012bgi izdev\u0101s. Bet, iz\u0146emot fondu l\u012bdzek\u013cus un l\u012bdzfinans\u0113jumu, citu meh\u0101nismu, lai stimul\u0113to Za\u013co iepirkumu,<\/em> pa\u0161laik nav. Ja neskaita, protams, sabiedr\u012bbas izgl\u012bto\u0161anu.<\/p>\n

Iesp\u0113jams, viens no iemesliem, k\u0101p\u0113c Za\u013cais iepirkums<\/em> Latvij\u0101 nav popul\u0101rs, un daudzi uzskata, ka lab\u0101k braukt pa sen iebraukt\u0101m slied\u0113m, ir uzskats, ka tie vienlaikus ir ar\u012b papildu l\u012bdzek\u013ci. Jo piedev\u0101m v\u0113l j\u0101maks\u0101 par videi nodar\u012bto kait\u0113jumu. Bet, k\u0101 zin\u0101ms, Latvij\u0101 viens no galvenajiem, ja ne pats galvenais krit\u0113rijs publiskajos iepirkumos ir zem\u0101k\u0101 cena. K\u0101 atrisin\u0101t \u0161o pretrunu?<\/strong><\/p>\n

Vides resursu noplicin\u0101\u0161anas samazin\u0101\u0161ana un daudzveid\u012bbas saglab\u0101\u0161ana ir viens no ES un ar\u012b Latvijas strat\u0113\u0123iskajiem m\u0113r\u0137iem. T\u0101p\u0113c svar\u012bgi, lai vides aizsardz\u012bbas politika nekonflikt\u0113tu ar cit\u0101m politik\u0101m. Un \u0161aj\u0101 kontekst\u0101 publiskajam iepirkumam ir milz\u012bga noz\u012bme. Tas, ko m\u0113s p\u0113rkam, ietekm\u0113 gan dabu, gan klimatu. Turkl\u0101t Za\u013cais iepirkums<\/em> ne vienm\u0113r ir d\u0101rg\u0101ks. Viss atkar\u012bgs no t\u0101, ko un k\u0101 r\u0113\u0137ina. Par to liecina m\u016bsu pa\u0161u p\u0113t\u012bjums par mazg\u0101\u0161anas l\u012bdzek\u013ciem. Tirg\u016b pieejami vair\u0101k nek\u0101 20 da\u017e\u0101di mazg\u0101\u0161anas l\u012bdzek\u013ci ar da\u017e\u0101du koncentr\u0101ciju. Videi draudz\u012bgie bie\u017ei vien ir vair\u0101k koncentr\u0113ti nek\u0101 parastie. <\/p>\n

Un ar\u012b d\u0101rg\u0101ki\u2026<\/strong><\/p>\n

Ja m\u0113s r\u0113\u0137in\u0101m cenu par kilogramu, tad j\u0101, bet ja r\u0113\u0137in\u0101m, cik izmaks\u0101s viena mazg\u0101\u0161anas reize, tad cena b\u016bs t\u0101da pati vai pat l\u0113t\u0101ka. Jo ar vienu kilogramu var\u0113s izmazg\u0101t krietni vair\u0101k. <\/p>\n

Bet k\u0101 jau nereti, kad j\u0101c\u012bn\u0101s ar l\u012bdzek\u013cu tr\u016bkumu un nauda ir tik, cik t\u0101s ir \u2013 neviens nav ieinteres\u0113ts r\u0113\u0137in\u0101t, k\u0101ds ir ietaup\u012bjums ilgtermi\u0146\u0101 un vai visp\u0101r t\u0101ds b\u016bs. Galvenais, cik tas maks\u0101 \u0161odien.<\/strong><\/p>\n

J\u0101, diem\u017e\u0113l t\u0101 ir m\u016bsu realit\u0101te. Zem\u0101k\u0101 cena ir visvienk\u0101r\u0161\u0101kais no visiem krit\u0113rijiem ar vismaz\u0101ko risku, ka rezult\u0101ti var tikt apstr\u012bd\u0113ti. Un ac\u012bmredzot \u0161is hroniskais l\u012bdzek\u013cu tr\u016bkums ar\u012b nosaka attieksmi pret Za\u013co iepirkumu.<\/em> Bet es jau teicu \u2013 nevajag skat\u012bties uz s\u0101kotn\u0113j\u0101m invest\u012bcij\u0101m, vajag dom\u0101t, kur \u0146ems l\u012bdzek\u013cus, lietojot preces vai pakalpojumus. Turkl\u0101t v\u0113l viens no b\u016btiskiem Za\u013c\u0101 iepirkuma<\/em> nosac\u012bjumiem \u2013 pirkt p\u0113c iesp\u0113jas maz\u0101k, izvairoties no liekiem pirkumiem un izv\u0113rt\u0113jot, cik konkr\u0113t\u0101 prece vai pakalpojums visp\u0101r vajadz\u012bgs. Tas visvair\u0101k attiecas tie\u0161i uz ikdienas pat\u0113ri\u0146a prec\u0113m.<\/p>\n

K\u0101 Za\u013cais iepirkums stimul\u0113 viet\u0113jos ra\u017eot\u0101jus<\/strong><\/p>\n

Diem\u017e\u0113l ir lietas, kuru pat\u0113ri\u0146u ierobe\u017eot gr\u016bti. Pirmais, ar ko cilv\u0113kiem asoci\u0113jas Za\u013cais iepirkums,<\/em> ir nevis ve\u013cas pulveris vai automa\u0161\u012bnas, bet gan dab\u012bgi audz\u0113ta jeb biolo\u0123iska p\u0101rtika. Un ikviens zina, ka t\u0101 ir d\u0101rg\u0101ka par konvencion\u0101lo p\u0101rtiku un at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no cit\u0101m prec\u0113m ieguvumu no t\u0101s nav iesp\u0113jams apr\u0113\u0137in\u0101t ilgtermi\u0146\u0101. Jo vesel\u012bbu t\u0101 \u012bsti nav iesp\u0113jams nofiks\u0113t, un neviens nezina, cik t\u0101 maks\u0101. <\/strong><\/p>\n

J\u0101, diem\u017e\u0113l biolo\u0123iski audz\u0113ta p\u0101rtika ir un b\u016bs d\u0101rg\u0101ka. Ne tikai pie mums, bet vis\u0101 pasaul\u0113. L\u012bdz ar to tas ir jaut\u0101jums ne vairs par naudu, bet par priorit\u0101t\u0113m. K\u0101 zin\u0101ms, Anglij\u0101, V\u0101cij\u0101 un citur Rietumeirop\u0101 to iep\u0113rk b\u0113rnud\u0101rziem un skol\u0101m. Un \u0161im iepirkumam ir vair\u0101ki pozit\u012bvi blakusefekti. Pirmk\u0101rt, \u0161\u0101di tiek atbalst\u012bti viet\u0113jie ra\u017eot\u0101ji. Otrk\u0101rt, produkti nav t\u0101lu j\u0101transport\u0113. Bet tie\u0161i transports rada lielu papildu slodzi dabai. Tre\u0161k\u0101rt, nauda paliek viet\u0113j\u0101 pa\u0161vald\u012bb\u0101 vai pat re\u0123ion\u0101. Ne velti Lielbrit\u0101nij\u0101 pat cietumiem iecer\u0113ts iepirkt biolo\u0123isko p\u0101rtiku! Un \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 ir diezgan gr\u016bti atbild\u0113t uz jaut\u0101jumu \u2013 priorit\u0101te ir ieslodz\u012bto vesel\u012bba vai atbalsts viet\u0113jiem ra\u017eot\u0101jiem?! Diem\u017e\u0113l daudzas lietas, ko iep\u0113rkam, pie mums nera\u017eo. Bet p\u0101rtiku pie mums gan ra\u017eo, gan p\u0101rstr\u0101d\u0101, t\u0101p\u0113c t\u0101s izcelsmei viegli izsekot. Bezgala tuvredz\u012bgi iepirkt Polij\u0101 vai D\u0101nij\u0101 audz\u0113tus kartupe\u013cus. Un Latvij\u0101 ir \u0161\u0101di piem\u0113ri, lai gan iepirkuma proced\u016br\u0101 mier\u012bgi var iestr\u0101d\u0101t krit\u0113riju, cik t\u0101lu \u0161o p\u0101rtiku var transport\u0113t. Tas gan j\u0101dara pietiekami gudri, lai nerastos p\u0101rmetumi par konkurences ierobe\u017eo\u0161anu. <\/p>\n

Bet tas ir sare\u017e\u0123\u012bti! Un sare\u017e\u0123\u012bt\u012bba bied\u0113. Daudz vienk\u0101r\u0161\u0101k ir zem\u0101k\u0101 cena un miers m\u0101j\u0101s. <\/strong><\/p>\n

J\u0101, tas ir sare\u017e\u0123\u012bt\u0101k. Lai to izdar\u012btu vajadz\u012bga gan v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s, gan sp\u0113ja uz\u0146emties risku, gan zin\u0101\u0161anas, k\u0101 to izdar\u012bt. Manupr\u0101t, t\u0101s ar\u012b ir galven\u0101s barjeras, kas ierobe\u017eo Za\u013c\u0101 iepirkuma <\/em>att\u012bst\u012bbu Latvij\u0101. Un vienlaikus ar publisk\u0101 iepirkumu starpniec\u012bbu neveicina uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbu re\u0123ionos. Tr\u016bkst ar\u012b t\u0101da valsts pozit\u012bv\u0101 piem\u0113ra, kas to stimul\u0113tu. To nevar iestr\u0101d\u0101t likumdo\u0161an\u0101 un uzlikt par pien\u0101kumu, bet motiv\u0113jo\u0161a attieksme, atz\u012bstot \u0161\u0101du r\u012bc\u012bbu par pareizu, gan nepiecie\u0161ama. V\u0101rdu sakot, pietr\u016bkst pla\u0161\u0101ks skat\u012bjums uz procesu kopum\u0101.<\/p>\n

Bet k\u0101 Za\u013cais iepirkums<\/em> Latvij\u0101 ietekm\u0113 auto tirdzniec\u012bbu, b\u016bvniec\u012bbu, IT un citas nozares?<\/strong><\/p>\n

Es neredzu tur nek\u0101du lielu ietekmi, di\u017eu l\u0113cienu un milz\u012bgu interesi. Ietekm\u0113t var\u0113tu, ja to uzliktu par pien\u0101kumu, k\u0101 notika ar jau min\u0113to Klimata p\u0101rmai\u0146u finan\u0161u instrumentu,<\/em> kad videi draudz\u012bgu materi\u0101lu izv\u0113le un citas darb\u012bbas jau tika iestr\u0101d\u0101tas l\u012bgum\u0101. Gribi t\u0101s pild\u012bt \u2013 sa\u0146em naudu. Negribi \u2013 iztiec bez t\u0101s! Protams, jo stingr\u0101k tiks reglament\u0113tas CO2 emisijas normas, jo tie\u0161\u0101k tas ietekm\u0113s auto iepirkumus. Bet t\u0101du att\u012bst\u012bbas scen\u0101riju, ka ne no \u0161\u0101, ne no t\u0101 tagad masveid\u0101 tiks \u012bstenots Za\u013cais iepirkums,<\/em> neredzu. Tad jau dr\u012bz\u0101k tas notiks uz taup\u012bbas r\u0113\u0137ina, p\u0113rkot ekonomisk\u0101kas ma\u0161\u012bnas un citas videi draudz\u012bg\u0101kas lietas. Bet ar\u012b tas s\u0101kotn\u0113ji prasa liel\u0101kas invest\u012bcijas, ko nereti nabadz\u012bga valsts un nabadz\u012bgas pa\u0161vald\u012bbas nevar at\u013cauties.<\/p>\n

Tom\u0113r, ja nu p\u0113k\u0161\u0146i par\u0101d\u0101s k\u0101da jauna ES direkt\u012bva, kas ne vairs rekomend\u0113, bet padara Za\u013co iepirkumu<\/em> par normu, uzliek par pien\u0101kumu ikvien\u0101 iepirkum\u0101 iestr\u0101d\u0101t vides pras\u012bbas? <\/strong><\/p>\n

Nedom\u0101ju gan, ka b\u016bs \u0161\u0101da direkt\u012bva. T\u0101das prakses Eirop\u0101 nav. Ir kop\u0113ji m\u0113r\u0137i, kurus m\u0113\u0123in\u0101m sasniegt, bet izv\u0113le \u2013 br\u012bvpr\u0101t\u012bga. <\/p>\n

Atjaunojamo energoresursu \u0113nas puses<\/p>\n

Savulaik gan attiec\u012bb\u0101 uz atjaunojamiem energoresursiem \u0161\u0101das Eiropas pras\u012bbas bija un Latvij\u0101 tika izveidota d\u0101sna subsid\u0113t\u0101s elektroener\u0123ijas atbalsta sist\u0113ma, kas tagad gala pat\u0113r\u0113t\u0101jiem draud ar katastrof\u0101lu elektr\u012bbas cenas pieaugumu.<\/strong><\/p>\n

Es gan nezinu, vai to var \u012bsti saukt par Za\u013co iepirkumu<\/em> t\u0101d\u0101 noz\u012bm\u0113, k\u0101d\u0101 m\u0113s par to pa\u0161laik run\u0101jam. Lai gan\u2026 j\u0101, faktiski tas ir za\u013cais iepirkums\u2026<\/em> Par laimi, tagad ES pati sapratusi, ka ar \u0161iem atjaunojamiem energoresursiem pie\u013cauta k\u013c\u016bda. Sevi\u0161\u0137i attiec\u012bb\u0101 uz biodegvielas ra\u017eo\u0161anu. Secin\u0101ts, ka, ieg\u016bstot bioetanolu, vides slodze ir daudz liel\u0101ka, nek\u0101 ra\u017eojot fosilo degvielu. Uz mums tas gan attiecas maz\u0101k, bet, piem\u0113ram, Indon\u0113zij\u0101 un cit\u0101s valst\u012bs tiek izcirsti m\u016b\u017eame\u017ei un to viet\u0101 st\u0101d\u012btas palmas, no kur\u0101m ieg\u016bst e\u013c\u013cu, lai Eiropai pieg\u0101d\u0101tu biodegvielu. Un vide no t\u0101s nevis ieg\u016bst, bet gan glu\u017ei pret\u0113ji \u2013 ekosist\u0113ma tiek degrad\u0113ta. L\u012bdz\u012bgi attieksme main\u012bjusies ar\u012b ASV, kur etanolu ra\u017eoja no kukur\u016bzas. Tur secin\u0101ts, ka fosil\u0101s degvielas pat\u0113ri\u0146\u0161 beigu beig\u0101s ir liel\u0101ks nek\u0101 ener\u0123\u0113tiskais ieguvums no bioetanola. T\u0101p\u0113c dom\u0101ju, ka \u0161is posms ir noiets. Eirop\u0101 izstr\u0101d\u0101ti ilgtsp\u0113j\u012bgas biodegvielas krit\u0113riji, un, cik zinu, tad da\u017ei no Latvijas uz\u0146\u0113mumiem, kas tiem atbilst, var\u0113s turpin\u0101t str\u0101d\u0101t, \u2013 p\u0101r\u0113jiem ra\u017eo\u0161an\u0101 vajadz\u0113s ieviest zin\u0101mas p\u0101rmai\u0146as. <\/p>\n

Tas attiecas uz biodegvielu. Bet za\u013c\u0101s elektroener\u0123ijas ra\u017eot\u0101ji? Nekas neb\u016btu iebilstams, ja \u0161\u012b ener\u0123ija tiktu ra\u017eota no koksnes atlikumiem, ko cit\u0101di izmantot nevar, vai no k\u016btsm\u0113sliem k\u0101 neliel\u0101s ko\u0123ener\u0101cijas stacij\u0101s V\u0101cij\u0101, D\u0101nij\u0101 un citur Eirop\u0101. Piln\u012bgs absurds, ja klaj\u0101 lauk\u0101 uzce\u013c milz\u012bgu ko\u0123ener\u0101cijas staciju, simtiem hekt\u0101ru aps\u0113j ar kukur\u016bzu, p\u0113c tam nop\u013cauj, transport\u0113, t\u0113r\u0113jot tam visam fosilo degvielu, un visbeidzot sap\u016bd\u0113, lai tiktu pie biog\u0101zes, kas \u013cautu ra\u017eot elektr\u012bbu. Un valsts to visu subsid\u0113 uz gala pat\u0113r\u0113t\u0101ja r\u0113\u0137ina. <\/strong><\/p>\n

Tie pa\u0161i krit\u0113riji, kas attiecas uz biodegvielu, attieksies ar\u012b uz elektroener\u0123iju. Protams, nosl\u0113gtie l\u012bgumi tiks pild\u012bti, bet jaunus ac\u012bmredzot vairs nesl\u0113gts. Tas jau izskan\u0113jis ar\u012b vald\u012bbas l\u012bmen\u012b. Dom\u0101ju \u2013 poz\u012bcijas mai\u0146a vistie\u0161\u0101kaj\u0101 veid\u0101 saist\u012bta ar ES attieksmi pret \u0161iem jaut\u0101jumiem. <\/p>\n

Protams, labi, ka, m\u0101coties no savulaik pie\u013cautaj\u0101m k\u013c\u016bd\u0101m, Za\u013cais iepirkums<\/em> netiks ieviests piespiedu k\u0101rt\u0101. Bet k\u0101p\u0113c dar\u012bt to, kas nav oblig\u0101ti, ja lats kabat\u0101 Latvijas situ\u0101cij\u0101 bie\u017ei ir lab\u0101k nek\u0101 divi, ko m\u0113s kaut kad varb\u016bt ietaup\u012bsim?<\/strong><\/p>\n

Neatliek nekas cits k\u0101 balst\u012bties uz izgl\u012bto\u0161anu un inform\u0113\u0161anu. T\u0101 jau nav, ka cilv\u0113ki pret \u0161iem vides jaut\u0101jumiem iztur\u0113tos piln\u012bgi noraido\u0161i. Dr\u012bz\u0101k glu\u017ei pret\u0113ji! Vien\u012bgi vi\u0146i nezina, k\u0101 tos iestr\u0101d\u0101t iepirkumos. Piem\u0113ram, RTU izstr\u0101d\u0101ti elektroniski kalkulatori, ar kuru pal\u012bdz\u012bbu var apr\u0113\u0137in\u0101t da\u017e\u0101du ier\u012b\u010du ener\u0123ijas pat\u0113ri\u0146u, k\u0101 ar\u012b, ja nemaldos, ener\u0123ijas pat\u0113ri\u0146u \u0113k\u0101s, b\u016bvniec\u012bb\u0101 izv\u0113loties videi draudz\u012bgas pieejas. T\u0101d\u0113j\u0101di iesp\u0113jams uzzin\u0101t, cik daudz un cik ilg\u0101 laik\u0101 iesp\u0113jams re\u0101li ietaup\u012bt. Vien\u012bgi nepiecie\u0161ams pan\u0101kt, lai pa\u0161vald\u012bbas un citi iepirkumu organiz\u0113t\u0101ji zin\u0101tu par taml\u012bdz\u012bgiem pal\u012bginstrumentiem, kas pal\u012bdz pie\u0146emt pareizo l\u0113mumu. T\u0101p\u0113c izgl\u012bto\u0161anu un inform\u0113\u0161anu nevajadz\u0113tu nov\u0113rt\u0113t par zemu. Turkl\u0101t es ceru, ka n\u0101kamaj\u0101 Eiropas Savien\u012bbas pl\u0101no\u0161anas period\u0101 Za\u013c\u0101 iepirkuma idejas tiks iestr\u0101d\u0101tas strukt\u016brfondu apsaimnieko\u0161anas noteikumos. <\/p>\n

ES Direkt\u012bv\u0101s<\/strong> nr. 2004\/18\/EK un nr. 2004\/17\/EK ir noteikts, ka vides aspektus var iek\u013caut l\u012bgumu pie\u0161\u0137ir\u0161anas krit\u0113rijos.
\nSaimnieciski izdev\u012bg\u0101kais<\/em> pied\u0101v\u0101jums atbilsto\u0161i \u0161\u012bm direkt\u012bv\u0101m var iek\u013caut \u0161\u0101dus krit\u0113rijus:<\/p>\n