Ekonomikas ministrija<\/p>\n\n\n\n
2022. gada 15. novembr\u012b Ministru kabinets iepazin\u0101s ar Ekonomikas ministrijas (turpm\u0101k \u2013 EM) sagatavoto informat\u012bvo zi\u0146ojumu par situ\u0101cijas att\u012bst\u012bbu saist\u012bb\u0101 ar izejvielu un b\u016bvizstr\u0101d\u0101jumu pieejam\u012bbu un straujo cenu k\u0101pumu Latvijas b\u016bvniec\u012bbas nozar\u0113.<\/p>\n\n\n\n
EM ir konstat\u0113jusi, ka Krievijas milit\u0101r\u0101 agresija Ukrain\u0101 ir atst\u0101jusi ilgsto\u0161u ietekmi uz b\u016bvizstr\u0101d\u0101jumu pieejam\u012bbu, k\u0101 ar\u012b b\u016bvizstr\u0101d\u0101jumu, izejvielu un resursu cen\u0101m, turkl\u0101t, turpinoties milit\u0101r\u0101m darb\u012bb\u0101m, ietekme turpina pieaugt.<\/p>\n\n\n\n
Informat\u012bvaj\u0101 zi\u0146ojum\u0101 apskat\u012bta situ\u0101cijas att\u012bst\u012bba saist\u012bb\u0101 ar Krievijas milit\u0101r\u0101s agresijas izrais\u012btajiem izejvielu un b\u016bvizstr\u0101d\u0101jumu pieejam\u012bbas trauc\u0113jumiem, k\u0101 ar\u012b straujo cenu k\u0101pumu un turpm\u0101kajiem nepiecie\u0161amajiem risin\u0101jumiem. T\u0101pat apkopota inform\u0101cija no publisk\u0101 sektora pas\u016bt\u012bt\u0101jiem par paredzamo sad\u0101rdzin\u0101jumu eso\u0161aj\u0101s un pl\u0101notaj\u0101s b\u016bvdarbu iecer\u0113s. Zi\u0146ojum\u0101 ir iek\u013cauti statistikas dati l\u012bdz 2022.gada j\u016blija beig\u0101m.<\/p>\n\n\n\n
K\u0101 liecina apkopot\u0101 inform\u0101cija, 2022. gada j\u016bnij\u0101 un j\u016blij\u0101 b\u016bvniec\u012bbas tirg\u016b nov\u0113rotas pirm\u0101s stabiliz\u0113\u0161an\u0101s paz\u012bmes, b\u016bvizstr\u0101d\u0101jumu cenu k\u0101pums sabremz\u0113j\u0101s, uzlaboj\u0101s ar\u012b b\u016bvizstr\u0101d\u0101jumu pieejam\u012bba. Tom\u0113r komersanti ar ba\u017e\u0101m v\u0113ro b\u016bvizstr\u0101d\u0101jumu tirgus tendences, \u0146emot v\u0113r\u0101, ka vair\u0101ku b\u016bvizstr\u0101d\u0101jumu ra\u017eo\u0161ana ir energoietilp\u012bgs process, t.sk., ar lielu g\u0101zes pat\u0113ri\u0146u. Lai ar\u012b b\u016bvizstr\u0101d\u0101jumu pieg\u0101d\u0101t\u0101ji un vairumtirgot\u0101ji ir uzs\u0101ku\u0161i p\u0101rorient\u0113\u0161an\u0101s procesu, mekl\u0113jot jaunus pieg\u0101d\u0101t\u0101jus cit\u0101s valst\u012bs, jaun\u0101s lo\u0123istikas \u0137\u0113des un jaunie pieg\u0101des mar\u0161ruti v\u0113l l\u012bdz galam nav nostiprin\u0101ju\u0161ies. L\u012bdz ar to 2022. gada 2. ceturksn\u012b ir nov\u0113rotas b\u016btiskas probl\u0113mas b\u016bvizstr\u0101d\u0101jumu un izejmateri\u0101lu pieejam\u012bb\u0101, t.sk. strauj\u0161 cenu pieaugums.<\/p>\n\n\n\n
Lai veicin\u0101tu efekt\u012bvu un j\u0113gpilnu publisko b\u016bvdarbu l\u012bgumu vad\u012bbu, EM izstr\u0101d\u0101ja vadl\u012bnijas b\u016bvmateri\u0101lu izmaksu sad\u0101rdzin\u0101juma nov\u0113rt\u0113\u0161anai sakar\u0101 ar Krievijas milit\u0101ro agresiju Ukrain\u0101 groz\u012bjumu veik\u0161anai sp\u0113k\u0101 eso\u0161ajos publiskajos b\u016bvdarbu l\u012bgumos attiec\u012bb\u0101 uz \u0113ku b\u016bvniec\u012bbu<\/a> un Satiksmes ministrijas p\u0101rraudz\u012bb\u0101 eso\u0161\u0101 kapit\u0101lsabiedr\u012bba VSIA \u201cLatvijas Valsts ce\u013ci\u201d sadarb\u012bb\u0101 ar ce\u013cu b\u016bvniec\u012bbas nozari ir izstr\u0101d\u0101ju\u0161as l\u012bgumcenas p\u0101rr\u0113\u0137in\u0101\u0161anas metodi tipveida l\u012bgumiem autoce\u013cu b\u016bvdarbos \u201c<\/em>B\u016bvdarbu l\u012bguma vien\u012bbas cenu p\u0101rr\u0113\u0137ina metode<\/a>\u201d<\/em>, kas paredz sad\u0101rdzin\u0101juma nov\u0113rt\u0113\u0161anu sp\u0113k\u0101 eso\u0161ajos b\u016bvdarbu l\u012bgumos. Papildus EM ir izstr\u0101d\u0101jusi vadl\u012bnijas b\u016bvdarbu l\u012bguma cenas indeks\u0101cijai no jauna sl\u0113dzamajos publiskajos b\u016bvdarbu l\u012bgumos<\/a>. Vadl\u012bnijas b\u016bvdarbu l\u012bguma cenas p\u0101rskat\u012b\u0161anai ir efekt\u012bvs instruments riska, kas ir saist\u012bts ar b\u016bvdarbu izmaksu sv\u0101rst\u012bb\u0101m, p\u0101rvald\u012bbai b\u016bvdarbu l\u012bgumos. Regul\u0113juma par b\u016bvdarbu l\u012bgumu cenas sad\u0101rdzin\u0101juma nov\u0113rt\u0113\u0161anu un indeks\u0101ciju iek\u013cau\u0161ana b\u016bvdarbu l\u012bgumos \u013caus l\u012bgumsl\u0113dz\u0113jpus\u0113m elast\u012bgi piel\u0101goties b\u016bvdarbu tirgus sv\u0101rst\u012bb\u0101m.<\/p>\n\n\n\n EM r\u012bc\u012bb\u0101 eso\u0161ie dati liecina, ka no 2815 publiskajiem b\u016bvniec\u012bbas projektiem tikai 305 jeb 11% publisko infrastrukt\u016bras projektu \u012bsteno\u0161an\u0101 notiek sarunas par nepiecie\u0161amajiem risin\u0101jumiem publisko b\u016bvdarbu l\u012bgumu sekm\u012bgai pabeig\u0161anai. Zi\u0146ojum\u0101 uzsv\u0113rts, ka \u0161\u0101da situ\u0101cija nor\u0101da uz iesp\u0113jamiem riskiem, jo nepietiekam\u0101 publisko b\u016bvdarbu vad\u012bba var rezult\u0113ties publisko b\u016bvdarbu l\u012bguma izbeig\u0161an\u0101 no b\u016bvdarbu veic\u0113ju puses un infrastrukt\u016bras projektu \u012bsteno\u0161anas aptur\u0113\u0161an\u0101 vismaz l\u012bdz n\u0101kama gada sezonai.<\/p>\n\n\n\n Jaunie Centr\u0101l\u0101s statistikas p\u0101rvaldes dati liecina, ka b\u016bvniec\u012bbas nozar\u0113 jau piekto ceturksni p\u0113c k\u0101rtas ir nov\u0113rojams produkcijas apjoma kritums. Kav\u0113\u0161an\u0101s uzs\u0101kt Atvese\u013co\u0161anas un notur\u012bbas meh\u0101nisma pl\u0101na un ES strukt\u016brfondu projektu \u012bsteno\u0161anu un \u012bsteno\u0161anas p\u0101rcel\u0161anu uz v\u0113l\u0101ku laiku var palielin\u0101t nozares p\u0101rk\u0101r\u0161anas risku, veidojot p\u0101r\u0101k lielus b\u016bvdarbu apjomus 2024. gad\u0101 un 2025. gad\u0101.<\/p>\n\n\n\n Zi\u0146ojum\u0101 uzsv\u0113rts, ka b\u016bvprojektu aptur\u0113\u0161ana, \u0146emot v\u0113r\u0101 eso\u0161o soci\u0101lekonomisko situ\u0101ciju valst\u012b un glob\u0101los notikumus pasaul\u0113, nav v\u0113lama un n\u0101kotn\u0113 var rad\u012bt apst\u0101k\u013cus b\u016bvniec\u012bbas nozares p\u0101rkar\u0161anai, iz\u0146emot gad\u012bjumus, kad da\u017e\u0101du iemeslu d\u0113\u013c b\u016bvprojektu nav iesp\u0113jams turpin\u0101t vai ar\u012b b\u016bvprojekts ir tikai \u012bsteno\u0161anas s\u0101kumposm\u0101. B\u016bvprojektu turpin\u0101\u0161ana ir svar\u012bga ar\u012b no b\u016bvniec\u012bbas nozares darb\u012bbas specifikas un taj\u0101 darbojo\u0161os uz\u0146\u0113mumu finansi\u0101l\u0101 st\u0101vok\u013ca, lai uz\u0146\u0113mumiem nerad\u012btu finansi\u0101la rakstura gr\u016bt\u012bbas.<\/p>\n\n\n\n Lai turpm\u0101k mazin\u0101tu risku b\u016bvniec\u012bbas cenu sv\u0101rst\u012bbu gad\u012bjum\u0101, publiskajiem pas\u016bt\u012bt\u0101jiem ieteicams no jauna sl\u0113dzamajos publiskajos b\u016bvdarbu l\u012bgumos iek\u013caut l\u012bgumcenas indeks\u0101cijas noteikumus.<\/p>\n\n\n\n Iepriek\u0161, \u0161\u0101 gada 5.apr\u012bl\u012b, Ministru kabinets izskat\u012bja EM sagatavoto informat\u012bvo zi\u0146ojumu par Krievijas milit\u0101r\u0101s agresijas rad\u012bto t\u016bl\u012bt\u0113jo ietekmi uz publisko infrastrukt\u016bras projektu \u012bsteno\u0161anu, konstat\u0113jot t\u0101du neparedzamo apst\u0101k\u013cu iest\u0101\u0161anos, kas dod ties\u012bbas veikt b\u016btiskus groz\u012bjumus nosl\u0113gtajos publiskajos b\u016bvdarbu l\u012bgumos. T\u0101pat zi\u0146ojum\u0101 tika nor\u0101d\u012bts uz b\u016btisk\u0101m probl\u0113m\u0101m b\u016bvizstr\u0101d\u0101jumu un izejmateri\u0101lu pieejam\u012bb\u0101, jo atsevi\u0161\u0137i b\u016bvizstr\u0101d\u0101jumi nebija pieejami, savuk\u0101rt citiem cenas dubultoj\u0101s vai pat tr\u012bsk\u0101r\u0161oj\u0101s. \u0145emot v\u0113r\u0101, ka \u0161\u0101 gada pavasar\u012b nebija iesp\u0113jams izdar\u012bt objekt\u012bvus secin\u0101jumus par Ukrain\u0101 notieko\u0161\u0101 kara ilgtermi\u0146a ietekmi, EM tika uzdots sekot l\u012bdzi situ\u0101cijas att\u012bst\u012bbai b\u016bvniec\u012bbas nozar\u0113, it \u012bpa\u0161i publisko invest\u012bciju jom\u0101.<\/p>\n\n\n\n