{"id":19254,"date":"2022-11-08T09:33:11","date_gmt":"2022-11-08T07:33:11","guid":{"rendered":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=19254"},"modified":"2022-11-08T09:33:12","modified_gmt":"2022-11-08T07:33:12","slug":"ecofin-sanaksme-diskutes-par-butiskiem-ar-nodokliem-un-es-ekonomikas-attistibu-saistitiem-jautajumiem","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=19254","title":{"rendered":"ECOFIN san\u0101ksm\u0113 diskut\u0113s par b\u016btiskiem ar nodok\u013ciem un ES ekonomikas att\u012bst\u012bbu saist\u012btiem jaut\u0101jumiem"},"content":{"rendered":"\n<p>Finan\u0161u ministrija<\/p>\n\n\n\n<p>No 7. l\u012bdz 8. novembrim finan\u0161u ministrs J\u0101nis Reirs un Finan\u0161u ministrijas p\u0101rst\u0101vji piedal\u012bsies Eirogrupas san\u0101ksm\u0113 un Eiropas Savien\u012bbas (ES) Ekonomisko un finan\u0161u jaut\u0101jumu padomes (ECOFIN) san\u0101ksm\u0113, kas norisin\u0101sies Brisel\u0113, Be\u013c\u0123ij\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p>Eirogrupas san\u0101ksm\u0113 pl\u0101nots p\u0101rrun\u0101t eirozonas tautsaimniec\u012bbas norises un perspekt\u012bvas, fisk\u0101lo politiku eirozon\u0101, k\u0101 ar\u012b jaun\u0101ko inform\u0101ciju\u00a0par bud\u017eeta pl\u0101nu projektu procesu un turpm\u0101ko virz\u012bbu uz politikas koordin\u0101ciju. T\u0101pat tiks p\u0101rrun\u0101ti\u00a0bud\u017eeta pas\u0101kumi augsto ener\u0123ijas cenu ietekmes mazin\u0101\u0161anai, k\u0101 ar\u012b jaut\u0101jumi, kas saist\u012bti ar\u00a0It\u0101lijas vald\u012bbas politikas priorit\u0101t\u0113m un\u00a0Banku savien\u012bbas atjaunin\u0101jumu.<\/p>\n\n\n\n<p>ECOFIN san\u0101ksm\u0113\u00a0paredz\u0113ts diskut\u0113t un vienoties par direkt\u012bvu 1999\/62\/EK (Eurovignette) attiec\u012bb\u0101 uz atsevi\u0161\u0137iem noteikumiem par transportl\u012bdzek\u013cu aplik\u0161anu ar nodok\u013ciem. \u010cehijas prezident\u016bra pied\u0101v\u0101s pan\u0101kt politisko vieno\u0161anos par prezident\u016bras kompromisa priek\u0161likumu, kas paredz dal\u012bbvalstu izv\u0113les iesp\u0113ju no 2026.\u00a0gada 1.\u00a0janv\u0101ra samazin\u0101t transportl\u012bdzek\u013cu nodok\u013cu minim\u0101lo likmi l\u012bdz nulle procentiem smagajiem kravas transportl\u012bdzek\u013ciem, bet vienlaikus dodot ar\u012b iesp\u0113ju dal\u012bbvalst\u012bm nemain\u012bt to nodok\u013cu un nodevu strukt\u016bru attiec\u012bb\u0101 uz transportl\u012bdzek\u013ciem.<\/p>\n\n\n\n<p>San\u0101ksm\u0113 paredz\u0113ts p\u0101rrun\u0101t B\u0101zeles III \u012bsteno\u0161anu. Eiropas Komisija (EK) pag\u0101ju\u0161\u0101 gada oktobr\u012b n\u0101ca klaj\u0101 ar priek\u0161likumiem pla\u0161iem ES kred\u012btiest\u0101\u017eu darb\u012bbas regul\u0113juma groz\u012bjumu priek\u0161likumiem, kuru m\u0113r\u0137is ir starptautisko uzraudz\u012bbas standartu \u201cB\u0101zele III\u201d reformas atliku\u0161o elementu ievie\u0161ana ES l\u012bdz 2025. gada 1. janv\u0101rim. \u0160ai likumdo\u0161anas iniciat\u012bvai ir divi m\u0113r\u0137i \u2013 veicin\u0101t finan\u0161u stabilit\u0101ti un veicin\u0101t stabilu ekonomikas finans\u0113\u0161anu laik\u0101, kad notiek atg\u016b\u0161an\u0101s no Covid-19 kr\u012bzes.<\/p>\n\n\n\n<p>ECOFIN san\u0101ksmes laik\u0101\u00a0EK inform\u0113s ministrus par\u00a0finan\u0161u pakalpojumu ties\u012bbu aktu \u012bsteno\u0161anas statusu, un ministri tiks inform\u0113ti ar\u012b par progresu finan\u0161u pakalpojumu direkt\u012bvu ievie\u0161an\u0101. T\u0101pat EK inform\u0113s par sankciju \u012bsteno\u0161anu un sniegs v\u0113rt\u0113jumu par\u00a0Krievijas Feder\u0101cijas milit\u0101r\u0101s agresijas pret Ukrainu ekonomisko un finansi\u0101lo ietekmi.<\/p>\n\n\n\n<p>Ministri ar\u012b apmain\u012bsies viedok\u013ciem par Atvese\u013co\u0161anas fonda \u012bsteno\u0161anu. Kopum\u0101 ofici\u0101li iesniegti 27 atvese\u013co\u0161an\u0101s un notur\u012bbas pl\u0101ni, no tiem 26 pl\u0101niem ir EK nov\u0113rt\u0113jums un Padomes \u012bsteno\u0161anas l\u0113mumi ir apstiprin\u0101ti Padom\u0113. Pa\u0161reiz notiek diskusijas ar Ung\u0101riju.<\/p>\n\n\n\n<p>San\u0101ksmes dal\u012bbnieki izskat\u012bs Eiropas Fisk\u0101l\u0101s padomes (EFP) 2022. gada zi\u0146ojumu un apstiprin\u0101s secin\u0101jumus par ES statistiku. EFP 26.\u00a0oktobr\u012b public\u0113ja sesto gada zi\u0146ojumu. Taj\u0101 nov\u0113rt\u0113ta fisk\u0101l\u0101 politika, kas tika \u012bstenota ekonomikas atvese\u013co\u0161anas laik\u0101 p\u0113c Covid-19 pand\u0113mijas, un atjaunin\u0101ti EFB priek\u0161likumi ES fisk\u0101l\u0101s sist\u0113mas reformai. Pl\u0101nots, ka san\u0101ksm\u0113 piedal\u012bsies ar\u012b EFB priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js N\u012blss T\u012bgesens (Niels Thygesen).<\/p>\n\n\n\n<p>T\u0101pat paredz\u0113ts atskats uz G20 valstu finan\u0161u ministru un centr\u0101lo banku vad\u012bt\u0101ju san\u0101ksm\u0113m 2022. gada 12.\u201313. oktobr\u012b un Starptautisk\u0101 Val\u016btas fonda (SVF) ikgad\u0113jo pilnvarnieku gada san\u0101ksmju p\u0101rraudz\u012bba.<\/p>\n\n\n\n<p>Nosl\u0113gum\u0101 gaid\u0101ma EK inform\u0101cija un viedok\u013cu apmai\u0146a par infl\u0101cijas samazin\u0101\u0161anas aktu un t\u0101 ietekmi uz ES. Tas ir pla\u0161s ASV ties\u012bbu akts, kas ietver vair\u0101kus finansi\u0101lus stimulus ar m\u0113r\u0137i pa\u0101trin\u0101t ASV p\u0101reju uz ekonomiku ar zemu oglek\u013ca dioks\u012bda emisiju l\u012bmeni un veicin\u0101t ASV r\u012bc\u012bbu c\u012b\u0146ai ar klimata p\u0101rmai\u0146\u0101m. Latvija uzskata, ka attiec\u012bb\u0101 uz ASV Infl\u0101cijas samazin\u0101\u0161anas aktu ir b\u016btiski&nbsp; rast risin\u0101jumu, kas, no vienas puses, netrauc\u0113s ASV sasniegt izvirz\u012btos klimata m\u0113r\u0137us, bet, no otras puses,&nbsp; nenost\u0101d\u012bs ES uz\u0146\u0113m\u0113jus neizdev\u012bg\u0101k\u0101 situ\u0101cij\u0101.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>No 7. l\u012bdz 8. novembrim finan\u0161u ministrs J\u0101nis Reirs un Finan\u0161u ministrijas p\u0101rst\u0101vji piedal\u012bsies Eirogrupas san\u0101ksm\u0113 un Eiropas Savien\u012bbas (ES) Ekonomisko un finan\u0161u jaut\u0101jumu padomes (ECOFIN) san\u0101ksm\u0113, kas norisin\u0101sies Brisel\u0113, Be\u013c\u0123ij\u0101.<\/p>\n","protected":false},"author":1938,"featured_media":19253,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[23],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/19254"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1938"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=19254"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/19254\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":19255,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/19254\/revisions\/19255"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/19253"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=19254"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=19254"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=19254"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}