Finan\u0161u ministrija<\/p>\n\n\n\n
2022. gada devi\u0146i m\u0113ne\u0161i nosl\u0113gti ar defic\u012btu konsolid\u0113taj\u0101 kopbud\u017eet\u0101 315,1 miljona eiro apm\u0113r\u0101, liecina Valsts kases dati. Sal\u012bdzinot ar p\u0113rn\u0101 gada janv\u0101ri-septembri, ir v\u0113rojama bilances uzlabo\u0161an\u0101s par 429,1 miljonu eiro. Maz\u0101ku defic\u012btu kopbud\u017eet\u0101 nodro\u0161in\u0101ja p\u0101rpalikums valsts speci\u0101laj\u0101 bud\u017eet\u0101 320,1 miljona eiro apm\u0113r\u0101 un p\u0101rpalikums pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101 236,7 miljonu eiro apm\u0113r\u0101, liel\u0101 m\u0113r\u0101 pateicoties iev\u0113rojamam nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumu k\u0101pumam \u0161ajos bud\u017eetos. Savuk\u0101rt valsts pamatbud\u017eet\u0101 2022. gada tr\u012bs ceturk\u0161\u0146i nosl\u0113gu\u0161ies ar iev\u0113rojamu defic\u012btu 919,1 miljona eiro apm\u0113r\u0101, kas bija liel\u0101ks nek\u0101 p\u0113rn un pamat\u0101 skaidrojams ar vald\u012bbas t\u0113ri\u0146iem Covid-19 atbalsta pas\u0101kumu finans\u0113\u0161anai, energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazin\u0101\u0161anai un Ukrainas civiliedz\u012bvot\u0101ju atbalstam, k\u0101 ar\u012b ar \u0161\u0101 gada septembr\u012b veiktajiem izdevumiem g\u0101zes rezervju nodro\u0161in\u0101\u0161anai. 2022. gada devi\u0146os m\u0113ne\u0161os sniegt\u0101 kop\u0113j\u0101 atbalsta ietekme uz defic\u012btu p\u0113c FM nov\u0113rt\u0113juma bija 1,0 miljards eiro un gad\u0101 kopum\u0101 t\u0101 pl\u0101nota 1,7 miljardi eiro, sagaidot intens\u012bv\u0101kas energoatbalsta izmaksas gada p\u0113d\u0113j\u0101 ceturksn\u012b. T\u0101pat sagaid\u0101ms, ka oktobr\u012b tiks veikts otrs maks\u0101jums no valsts bud\u017eeta par dabasg\u0101zes rezervju ieg\u0101di. Tradicion\u0101li gada p\u0113d\u0113jos m\u0113ne\u0161os, nosl\u0113dzoties l\u012bgumiem un projektiem \u0161aj\u0101 saimnieciskaj\u0101 gad\u0101, palielin\u0101sies ar\u012b k\u0101rt\u0113jie un kapit\u0101lie izdevumi, kas ietekm\u0113s kopbud\u017eeta defic\u012bta palielin\u0101\u0161anos gad\u0101 kopum\u0101. Atbilsto\u0161i FM nov\u0113rt\u0113jumam, kas tika sagatavots \u0161\u0101 gada septembr\u012b Visp\u0101r\u0113j\u0101s vald\u012bbas bud\u017eeta pl\u0101na projektam 2023. gadam (apstiprin\u0101ts Ministru kabinet\u0101 \u0161\u0101 gada 11. oktobr\u012b), visp\u0101r\u0113j\u0101s vald\u012bbas bud\u017eeta defic\u012bts 2022. gad\u0101 tiek prognoz\u0113ts 7,0% no IKP.<\/p>\n\n\n\n
Turpinoties labai nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumu izpildei, kopbud\u017eeta ie\u0146\u0113mumos gada devi\u0146os m\u0113ne\u0161os sa\u0146emti 10,3 miljardi eiro un sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar pag\u0101ju\u0161\u0101 gada attiec\u012bgo periodu tas ir par nepilnu miljardu eiro jeb 9,5% vair\u0101k. Kopbud\u017eeta nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi p\u0101rskata period\u0101 bija par 1,1 miljardu eiro jeb 14,7% vair\u0101k k\u0101 tr\u012bs ceturk\u0161\u0146os p\u0113rn un veidoja 8,4 miljardus eiro. Ie\u0146\u0113mumu pieaugumu \u0161ogad noz\u012bm\u012bgi ietekm\u0113 strauji augo\u0161ais cenu l\u012bmenis visa veida prec\u0113m un pakalpojumiem, darba samaksas fonda k\u0101pums un ekonomisk\u0101s aktivit\u0101tes pieaugums kopum\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Valsts pamatbud\u017eeta nenodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi \u0161\u0101 gada devi\u0146os m\u0113ne\u0161os, izpildei p\u0101rsniedzot visa gada pl\u0101noto apjomu par 13%, bija 555,4 miljonu eiro un, sal\u012bdzinot ar attiec\u012bgo periodu p\u0113rn, tas ir par 36,2 miljoniem eiro jeb 7,0% vair\u0101k. Pl\u0101na p\u0101rpilde skaidrojama ar augst\u0101kiem sa\u0146emtajiem valsts kapit\u0101lsabiedr\u012bbu dividen\u017eu maks\u0101jumiem, ie\u0146\u0113mumiem no Latvijai pie\u0161\u0137irto emisijas kvotu izsol\u012b\u0161anas, t\u0101pat iekas\u0113ti ie\u0146\u0113mumi no konfisc\u0113tajiem noziedz\u012bgi ieg\u016btajiem l\u012bdzek\u013ciem.<\/p>\n\n\n\n
Kopbud\u017eeta izdevumi 2022. gada janv\u0101r\u012b-septembr\u012b tika veikti 10,6 miljardu eiro apm\u0113r\u0101, pieaugot par 489,4 miljoniem eiro jeb 4,8% sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar p\u0113rn\u0101 gada attiec\u012bgo periodu. B\u016btiski ir pieaugu\u0161i izdevumi prec\u0113m un pakalpojumiem \u2013 par 416,8 miljoniem eiro jeb 40,6%, tai skait\u0101 valsts pamatbud\u017eet\u0101, \u0146emot v\u0113r\u0101 septembr\u012b valsts ieg\u0101d\u0101t\u0101s dabasg\u0101zes rezerves, pieaugums bija 300,5 miljoni eiro jeb 55,2%, savuk\u0101rt pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101 izdevumi pieauga par 91,1 miljonu eiro jeb 22,9%. Izdevumu pieaugumu prec\u0113m un pakalpojumiem pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eetos ietekm\u0113ja augst\u0101ki k\u0101 p\u0113rn izdevumi autoce\u013cu un ielu uztur\u0113\u0161anai, it \u012bpa\u0161i gada s\u0101kum\u0101, liel\u0101ki izdevumi par siltumener\u0123iju un elektroener\u0123iju, liel\u0101ki t\u0113ri\u0146i \u0113din\u0101\u0161anai pa\u0161vald\u012bbu iest\u0101d\u0113s un sabiedrisko aktivit\u0101\u0161u \u012bsteno\u0161anai. Ar\u012b oktobr\u012b kopbud\u017eeta izdevumi prec\u0113m un pakalpojumiem tiek sagaid\u012bti noz\u012bm\u012bg\u0101 apjom\u0101, \u0146emot v\u0113r\u0101 otro maks\u0101jumu par dabasg\u0101zes rezervju ieg\u0101di.<\/p>\n\n\n\n
Kopbud\u017eeta izdevumi subs\u012bdij\u0101m un dot\u0101cij\u0101m 2022. gada devi\u0146os m\u0113ne\u0161os k\u0101pu\u0161i par 476,4 miljoniem eiro jeb 24%, galvenok\u0101rt pieaugot valsts pamatbud\u017eeta izdevumiem atbalsta pas\u0101kumiem. B\u016btiska atbalsta da\u013ca, piem\u0113ram, Covid-19 atbalsts vesel\u012bbas un cit\u0101m nozar\u0113m, atbalsts energoresursu cenu kompens\u0113\u0161anai tiek dot\u0113ts no valsts pamatbud\u017eeta un, k\u0101pinot atbalsta izmaksas p\u0113d\u0113j\u0101 ceturksn\u012b, izdevumi subs\u012bdiju un dot\u0101ciju poz\u012bcij\u0101 turpin\u0101s strauji augt l\u012bdz gada beig\u0101m.<\/p>\n\n\n\n
Lai gan kopbud\u017eeta soci\u0101la rakstura maks\u0101jumi \u0161\u0101 gada devi\u0146os m\u0113ne\u0161os bija par 440,8 miljoniem eiro jeb 11,7% zem\u0101ki nek\u0101 p\u0113rn, situ\u0101cija pa bud\u017eeta l\u012bme\u0146iem bija at\u0161\u0137ir\u012bga. Valsts pamatbud\u017eet\u0101 izdevumi soci\u0101la rakstura maks\u0101jumiem ir samazin\u0101ju\u0161ies vair\u0101k nek\u0101 uz pusi. B\u016btiski zem\u0101ku pabalstu l\u012bmeni noteica augstais izdevumu apm\u0113rs 2021. gada attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101, Covid-19 sakar\u0101 izmaks\u0101jot d\u012bkst\u0101ves pabalstus, vienreiz\u0113jus pabalstus senioriem un \u0123imen\u0113m ar b\u0113rniem. Turpret\u012b valsts speci\u0101l\u0101 bud\u017eeta izdevumi k\u0101pu\u0161i par 259 miljoniem eiro jeb 11%, ko pamat\u0101 nosaka par 158,2 miljoniem eiro jeb 9,7% augst\u0101ki izdevumi vecuma pensij\u0101m, k\u0101 ar\u012b par 50,9 miljoniem eiro jeb 22,4% liel\u0101ki slim\u012bbas pabalsti, ko noteica gad\u0101 s\u0101kum\u0101 strauji pieaugo\u0161ais slim\u012bbas gad\u012bjumu skaits d\u0113\u013c Covid-19 v\u012brusa omikrona paveida. Izdevumu k\u0101pums skaidrojams ar pensiju indeks\u0101ciju, kas \u0161ogad tika veikta divus m\u0113ne\u0161us agr\u0101k k\u0101 ierasts jeb ar 1. augustu, lai mazin\u0101tu augst\u0101s infl\u0101cijas negat\u012bvo ietekmi maz\u0101k aizsarg\u0101taj\u0101m iedz\u012bvot\u0101ju grup\u0101m. J\u0101atz\u012bm\u0113, ka \u0161ogad nepieredz\u0113ti strauj\u0101 infl\u0101cija noteica \u013coti augstu pensiju indeks\u0101cijas koeficientu \u2013 1,2287, l\u012bdz ar ko valsts speci\u0101l\u0101 bud\u017eeta izdevumi vecuma, izdienas, invalidit\u0101tes, apg\u0101dnieka zaud\u0113juma pensij\u0101m \u0161\u0101 gada nogal\u0113 pieaugs krietni strauj\u0101k.<\/p>\n\n\n\n
Ar samazin\u0101juma tendenci \u0161\u0101 gada devi\u0146os m\u0113ne\u0161os bija ar\u012b kopbud\u017eeta kapit\u0101lie izdevumi \u2013 tie bija par 34 miljoniem eiro jeb 4,6% zem\u0101ki nek\u0101 attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101 p\u0113rn. \u0160\u0101 gada devi\u0146os m\u0113ne\u0161os augst\u0101s izmaksas negat\u012bvi ietekm\u0113ju\u0161as b\u016bvniec\u012bbas apjomus, samazinot kapit\u0101los izdevumus pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101 par 62,7 miljoniem eiro jeb 16,5% sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar p\u0113rn\u0101 gada attiec\u012bgo periodu. Neskatoties uz to, ka pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eetos joproj\u0101m tiek \u012bstenoti augstas gatav\u012bbas projekti, kas tika apstiprin\u0101ti, lai mazin\u0101tu Covid-19 kr\u012bzes sekas, k\u0101 ar\u012b ir pietiekamas iesp\u0113jas aiz\u0146emties no Valsts kases, kapit\u0101lie izdevumi ir samazin\u0101ju\u0161ies gan pamatfunkcij\u0101s, gan ES fondu da\u013c\u0101. L\u012bdz\u012bgu tendenci FM prognoz\u0113 ar\u012b gad\u0101 kopum\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Turpret\u012b valsts pamatbud\u017eet\u0101 kapit\u0101lo izdevumu t\u0113ri\u0146i (bez transfertiem pa\u0161vald\u012bb\u0101m) 2022. gada tr\u012bs ceturk\u0161\u0146os biju\u0161i par 34,9 miljoniem jeb 11,1% augst\u0101ki. Izdevumiem ES fondu projektiem paliekot p\u0113rn\u0101 gada l\u012bmen\u012b, pamatfunkciju izdevumos bruto pamatkapit\u0101la veido\u0161anai bija v\u0113rojams k\u0101pums, p\u0101rsvar\u0101 satiksmes un iek\u0161lietu nozares invest\u012bciju projektiem.<\/p>\n\n\n\n
Analiz\u0113jot kopum\u0101 valsts pamatbud\u017eeta izdevumus \u0101rvalstu finan\u0161u pal\u012bdz\u012bbas l\u012bdzfinans\u0113tajiem projektiem, j\u0101secina, ka tie devi\u0146os m\u0113ne\u0161os bija 708,3 miljoni eiro un sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2021. gada devi\u0146iem m\u0113ne\u0161iem tas bija vair\u0101k par 16,1 miljonu eiro jeb 2,3%, ta\u010du pieaugumu galvenok\u0101rt nodro\u0161in\u0101ja par 22 miljoniem eiro jeb 15% liel\u0101ki izdevumi Zemkop\u012bbas ministrijas p\u0101rzi\u0146\u0101 eso\u0161ajos lauksaimniec\u012bbas fondos. Savuk\u0101rt, izdevumi ES strukt\u016brfondu un Koh\u0113zijas fonda 2014.-2020. gada pl\u0101no\u0161anas perioda projektiem, sal\u012bdzinot ar attiec\u012bgo periodu p\u0113rn, samazin\u0101j\u0101s par 27,8 miljoniem eiro jeb 6,7% galvenok\u0101rt projektu \u012bsteno\u0161anas termi\u0146u pagarin\u0101jumu d\u0113\u013c, atsaucoties uz Eiropas re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas fonda un Koh\u0113zijas fonda l\u012bdzfinans\u0113to infrastrukt\u016bras projektu \u012bsteno\u0161anu. Bud\u017eeta izdevumi TEN-T fond\u0101, kas paredz\u0113ti Rail Baltica b\u016bvniec\u012bbai, devi\u0146os m\u0113ne\u0161os bija 49 miljoni eiro, kas ir zem 2021. gada izdevumu l\u012bme\u0146a, savuk\u0101rt Atvese\u013co\u0161anas fonda izdevumi l\u012bdz \u0161\u0101 gada septembra beig\u0101m bija 2,6 miljoni eiro un pl\u0101nots tos k\u0101pin\u0101t l\u012bdz gada beig\u0101m.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
2022. gada devi\u0146i m\u0113ne\u0161i nosl\u0113gti ar defic\u012btu konsolid\u0113taj\u0101 kopbud\u017eet\u0101 315,1 miljona eiro apm\u0113r\u0101, liecina Valsts kases dati. Sal\u012bdzinot ar p\u0113rn\u0101 gada janv\u0101ri-septembri, ir v\u0113rojama bilances uzlabo\u0161an\u0101s par 429,1 miljonu eiro.<\/p>\n","protected":false},"author":1936,"featured_media":19181,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[23],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/19179"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1936"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=19179"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/19179\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":19182,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/19179\/revisions\/19182"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/19181"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=19179"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=19179"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=19179"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}