Finan\u0161u ministrija<\/p>\n\n\n\n
Piektdien, 7. oktobr\u012b, finan\u0161u ministrs J\u0101nis Reirs tik\u0101s ar Eiropas Komisijas (EK) priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101jas izpildvietnieku Valdi Dombrovski, lai p\u0101rrun\u0101tu Latvijas Atvese\u013co\u0161anas fonda (AF) pl\u0101na ievie\u0161anu un no EK sa\u0146emto maks\u0101jumu 201 miljona eiro apm\u0113r\u0101*<\/a><\/sup> par pirmajiem devi\u0146iem izpild\u012btajiem AF pl\u0101na r\u0101d\u012bt\u0101jiem nevienl\u012bdz\u012bbas mazin\u0101\u0161anas, likuma varas un digit\u0101l\u0101s transform\u0101cijas jom\u0101s.<\/p>\n\n\n\n Latvija sa\u0146em pirmo Atvese\u013co\u0161anas fonda pl\u0101na maks\u0101jumu 201 miljona eiro apm\u0113r\u0101. Maks\u0101juma sa\u0146em\u0161anai Latvija ir \u012bstenojusi vair\u0101kas reformas, tai skait\u0101 ir pilnveidota minim\u0101la ien\u0101kumu apr\u0113\u0137in\u0101\u0161anas metodika, uzlabota infrastrukt\u016bra platjoslas internetam re\u0123ionos un att\u0101lin\u0101tajai izgl\u012bt\u012bbai, k\u0101 ar\u012b atvieglotas normat\u012bvo aktu pras\u012bbas \u012bres m\u0101jok\u013cu b\u016bvniec\u012bbai. N\u0101kamaj\u0101 posm\u0101 uzsvars tiks likts uz reform\u0101m un invest\u012bcij\u0101m ener\u0123ijas jom\u0101, nodro\u0161inot ener\u0123\u0113tisko neatkar\u012bbu un emisiju samazin\u0101\u0161anu,\u201c uzsver V.Dombrovskis.<\/p>\n\n\n\n No EK sa\u0146emtais pirmais maks\u0101jums nodro\u0161in\u0101s t\u0101l\u0101ko naudas pl\u016bsmu AF pl\u0101n\u0101 paredz\u0113t\u0101m invest\u012bcij\u0101m, piem\u0113ram, energoefektivit\u0101tes paaugstin\u0101\u0161anas aktivit\u0101t\u0113m, uz\u0146\u0113mumu un valsts p\u0101rvaldes digitaliz\u0101cijai, valsts un re\u0123ion\u0101las noz\u012bmes autoce\u013ciem, dzelzce\u013ca infrastrukt\u016bras uzlabojumiem, R\u012bgas metropoles are\u0101la transporta sist\u0113mas za\u013cin\u0101\u0161anai, t\u0101pat ar\u012b vesel\u012bbas jomai, stiprinot slimn\u012bcu gatav\u012bbu epidemiolo\u0123iskaj\u0101m kr\u012bz\u0113m un veicinot kvalitat\u012bvu vesel\u012bbas pakalpojumu pieejam\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n \u0160obr\u012bd ir b\u016btiski nemazin\u0101t uz\u0146emto tempu, attiec\u012bgi atbild\u012bgaj\u0101m ministrij\u0101m l\u012bdz n\u0101kam\u0101 gada vasarai j\u0101sp\u0113j izpild\u012bt jau n\u0101kamie 49 AF pl\u0101n\u0101 noteiktie reformu pas\u0101kumi, par kuru izpildi Latvija EK pl\u0101no iesniegt finansi\u0101li apjom\u012bg\u0101ko maks\u0101juma piepras\u012bjumu 503 miljonu eiro apm\u0113r\u0101,\u201d nor\u0101da J. Reirs. Vienlaikus ar\u012b uzsver, ka AF pl\u0101na \u012bsteno\u0161ana ir \u013coti b\u016btiska, lai stiprin\u0101tu tautsaimniec\u012bbu \u0161ajos pasaules un Latvijas ekonomikai sare\u017e\u0123\u012btajos apst\u0101k\u013cos, turkl\u0101t AF l\u012bdzek\u013ci sniegs b\u016btisku pienesumu ar\u012b t\u0101da \u0161obr\u012bd aktu\u0101la izaicin\u0101juma risin\u0101\u0161an\u0101 k\u0101 Eiropas ener\u0123\u0113tisk\u0101s neatkar\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161ana.<\/p>\n\n\n\n ES pras\u012bbas paredz, ka piepras\u012btais maks\u0101jums katras valsts bud\u017eet\u0101 tiek ieskait\u012bts tikai ar nosac\u012bjumu, ja izpild\u012bti konkr\u0113ti AF pl\u0101n\u0101 noteikti m\u0113r\u0137i un r\u0101d\u012bt\u0101ji. Lai sa\u0146emtu visu AF finans\u0113jumu 1,82 miljardu eiro apm\u0113r\u0101, Latvijai l\u012bdz 2026. gada augusta beig\u0101m ir nepiecie\u0161ams sasniegt kopum\u0101 214 m\u0113r\u0137us un r\u0101d\u012bt\u0101jus, kas ir sadal\u012bti 6 maks\u0101jumos reizi gad\u0101 no EK.<\/p>\n\n\n\n Liel\u0101ko maks\u0101juma piepras\u012bjumu 503 miljonu eiro apm\u0113r\u0101 Latvija EK pl\u0101no iesniegt 2023. gad\u0101 par 49 r\u0101d\u012bt\u0101jiem, no kuriem devi\u0146i uz \u0161o br\u012bdi jau ir izpild\u012bti, piem\u0113ram, pie\u0146emti Ekonomikas ministrijas virz\u012btie noteikumi, veicinot m\u016bsdienu dz\u012bves pras\u012bb\u0101m atbilsto\u0161u m\u0101jok\u013cu pieejam\u012bbu re\u0123ionos. T\u0101 ir viena no \u0161\u012b br\u012b\u017ea valsts priorit\u0101t\u0113m, \u0146emot v\u0113r\u0101 priv\u0101to invest\u012bciju tr\u016bkumu daudzdz\u012bvok\u013cu \u012bres m\u0101ju celtniec\u012bb\u0101 un vienlaikus piepras\u012bjumu p\u0113c cenu zi\u0146\u0101 pieejamiem \u012bres m\u0101jok\u013ciem, k\u0101 rezult\u0101t\u0101 m\u0101jsaimniec\u012bb\u0101m tr\u016bkst izmaksu zi\u0146\u0101 pieejamu m\u0101jok\u013cu alternat\u012bvu.<\/p>\n\n\n\n Ar pirmajiem devi\u0146iem sasniegtajiem atskaites punktiem Latvija akt\u012bvi \u012bstenojusi savu AF pl\u0101na reformu programmu, tai skait\u0101 veikti nepiecie\u0161amie so\u013ci, att\u012bstot minim\u0101l\u0101 ien\u0101kuma atbalsta sist\u0113mu, pie\u0146emts likums par \u012brnieku un iz\u012br\u0113t\u0101ju ties\u012bbu l\u012bdzsvaro\u0161anu, ieviesti noteikumi konkurences vides uzlabo\u0161anai un korupcijas risku mazin\u0101\u0161anai publiskaj\u0101 iepirkum\u0101, k\u0101 ar\u012b pie\u0146emti likuma groz\u012bjumi, lai apkarotu noziedz\u012bgi ieg\u016btu l\u012bdzek\u013cu legaliz\u0113\u0161anu. T\u0101pat ar\u012b sperti so\u013ci, lai sak\u0101rtotu visp\u0101r\u0113j\u0101s vid\u0113j\u0101s izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101\u017eu t\u012bklu un mazin\u0101tu digit\u0101lo plaisu soci\u0101li neaizsarg\u0101tajiem skol\u0113niem att\u0101lin\u0101taj\u0101s m\u0101c\u012bb\u0101s.<\/p>\n\n\n\n *Latvijai no katra maks\u0101juma piepras\u012bjuma atskaita 13%, t\u0101 dz\u0113\u0161ot EK 2021.\u00a0gada septembr\u012b Latvijai izmaks\u0101to AF priek\u0161finans\u0113jumu 237,4 miljonu eiro apm\u0113r\u0101. Attiec\u012bgi, lai ar\u012b pirmais maks\u0101juma piepras\u012bjums ir par 231 miljonu eiro, bud\u017eeta ie\u0146\u0113mumos Latvijai tiek iemaks\u0101ts 201\u00a0miljons EUR.\u00a0 \u00a0 \u00a0 \u21a9<\/a><\/sup><\/p>\n\n\n\n Atvese\u013co\u0161anas fonda pirmie 9 sasniegtie r\u0101d\u012bt\u0101ji<\/a><\/p>\n\n\n\n Atvese\u013co\u0161anas fonda ievie\u0161anas progress<\/a><\/p>\n\n\n\n