Finan\u0161u ministrija<\/p>\n\n\n\n
Atbilsto\u0161i Valsts kases datiem 2022. gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os konsolid\u0113t\u0101 kopbud\u017eeta defic\u012bts bija 98,2 miljoni eiro, kas ir par 774,7 miljoniem eiro maz\u0101ks, sal\u012bdzinot ar 2021. gada janv\u0101ri-j\u016bliju. Kopbud\u017eeta ie\u0146\u0113mumos pirmajos septi\u0146os m\u0113ne\u0161os sa\u0146emti 8 miljardi eiro un sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar pag\u0101ju\u0161\u0101 gada attiec\u012bgo periodu tas ir par 827,9 miljoniem eiro jeb 11,5% vair\u0101k. Kopbud\u017eeta izdevumi tika veikti 8,1 miljarda eiro apm\u0113r\u0101, pieaugot vien par 53,3 miljoniem eiro jeb 0,7%. Lai gan izdevumi kopbud\u017eet\u0101 \u0161ogad pieaug m\u0113reni, tie, sal\u012bdzinot ar attiec\u012bgo periodu pirms pand\u0113mijas, bija par 30,7% augst\u0101ki.<\/p>\n\n\n\n
Valsts pamatbud\u017eet\u0101 \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os defic\u012bts bija 652,1 miljons eiro, kas pamat\u0101 skaidrojams ar vald\u012bbas t\u0113ri\u0146iem Covid-19 atbalsta pas\u0101kumu finans\u0113\u0161anai, energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazin\u0101\u0161anai un Ukrainas civiliedz\u012bvot\u0101ju atbalstam. Savuk\u0101rt, virspl\u0101na nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi 2022. gada janv\u0101r\u012b-j\u016blij\u0101 nodro\u0161in\u0101ja p\u0101rpalikumu valsts speci\u0101laj\u0101 bud\u017eet\u0101 un pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101, attiec\u012bgi 326,9 miljonu eiro un 179,8 miljonu eiro apm\u0113r\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Kopbud\u017eeta nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi septi\u0146os m\u0113ne\u0161os bija par 873,2 miljoniem eiro jeb 15,7% vair\u0101k k\u0101 p\u0113rn attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101 un veidoja 6,4 miljardus eiro. Ie\u0146\u0113mumu pieaugumu \u0161ogad noz\u012bm\u012bgi ietekm\u0113 ekonomisk\u0101s aktivit\u0101tes pieaugums gada s\u0101kum\u0101, k\u0101 ar\u012b strauji augo\u0161ais cenu l\u012bmenis visa veida prec\u0113m un pakalpojumiem.<\/p>\n\n\n\n
PVN ie\u0146\u0113mumi \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os sasniedza 1,9 miljardus eiro, pieaugot par 351,2 miljoniem eiro jeb 22%. Divas tre\u0161da\u013cas no PVN ie\u0146\u0113mumiem veidoja tirdzniec\u012bbas nozares samaks\u0101tie nodok\u013ci, kas ir b\u016btiski pieaugu\u0161i, \u0146emot v\u0113r\u0101 pat\u0113ri\u0146a cenu un iek\u0161\u0113j\u0101 piepras\u012bjuma pieaugumu. Saska\u0146\u0101 ar CSP datiem 2022. gada pirmaj\u0101 pusgad\u0101 pat\u0113ri\u0146a cenas vid\u0113ji bija par 12,9% augst\u0101kas nek\u0101 2021. gada attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101. Savuk\u0101rt, strauji augo\u0161ais energoresursu cenu k\u0101pums veicin\u0101ja augst\u0101kus samaks\u0101tos nodok\u013cus elektroener\u0123ijas, g\u0101zes apg\u0101des un siltumapg\u0101des nozar\u0113.<\/p>\n\n\n\n
Darbasp\u0113ka nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumos v\u0113rojams liel\u0101kais k\u0101pums, teju par tre\u0161da\u013cu p\u0101rsniedzot iekas\u0113to p\u0113rn\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os, ko pamat\u0101 ietekm\u0113ja straujais darba samaksas fonda pieaugums. Valsts soci\u0101l\u0101s apdro\u0161in\u0101\u0161anas iemaksas kopbud\u017eet\u0101 \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os pieauga par 468,7 miljoniem eiro jeb 28,4%, sasniedzot 2,1 miljardu eiro, savuk\u0101rt iedz\u012bvot\u0101ju ien\u0101kuma nodok\u013ca ie\u0146\u0113mumos sa\u0146emti 1,2 miljardi eiro, kas bija par 304,7 miljoniem eiro jeb 32,8% vair\u0101k k\u0101 p\u0113rn\u0101 gada attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101. P\u0113c VID datiem \u0161\u0101 gada pirmaj\u0101 pusgad\u0101 nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumus pamat\u0101 nodro\u0161in\u0101ja vid\u0113j\u0101s darba algas k\u0101pums, kas bija strauj\u0101ks nek\u0101 darba \u0146\u0113m\u0113ju skaita pieaugums. Darba samaksas pieaugumi v\u0113rojami apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbas, vesel\u012bbas, IT un tirdzniec\u012bbas nozar\u0113s. P\u0113c Covid-19 kr\u012bzes atg\u016bstas ar\u012b izmitin\u0101\u0161anas un \u0113din\u0101\u0161anas, k\u0101 ar\u012b m\u0101kslas un atp\u016btas nozares, uzr\u0101dot strauju nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumu pieaugumu.<\/p>\n\n\n\n
Savuk\u0101rt, akc\u012bzes nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os 644,8 miljonu eiro apm\u0113r\u0101 pieauga vien par 26,7 miljoniem eiro jeb 4,3%. Ie\u0146\u0113mumu pieaugumu nodro\u0161in\u0101ja nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumu pieaugums no tabakas izstr\u0101d\u0101jumiem (+9,6 milj. eiro jeb 7,0%), alkoholiskajiem dz\u0113rieniem (+8,5 milj. eiro jeb 7,9%), p\u0101r\u0113j\u0101m akc\u012bzes prec\u0113m (+7,0 milj. eiro jeb 64%), kur dz\u0113rieniem ar palielin\u0101tu cukura daudzumu no 2022. gada 1. janv\u0101ra tika palielin\u0101ts akc\u012bzes nodoklis. Akc\u012bzes nodok\u013ca ie\u0146\u0113mumi par naftas produktiem septi\u0146os m\u0113ne\u0161os pieauga m\u0113reni – par 4,3 milj. eiro jeb 1,3%, jo atbilsto\u0161i VID datiem augsto degvielas cenu ietekm\u0113 samazinoties gan benz\u012bna, gan d\u012bze\u013cdegvielas realiz\u0101cijas apjomiem \u0161\u0101 gada j\u016bnij\u0101 sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar pag\u0101ju\u0161\u0101 gada j\u016bniju, ar\u012b kop\u0113j\u0101 realiz\u0101cija se\u0161os m\u0113ne\u0161os benz\u012bnam samazin\u0101j\u0101s un d\u012bze\u013cdegvielai bija 2021. gada se\u0161u m\u0113ne\u0161u l\u012bmen\u012b.<\/p>\n\n\n\n
Ir b\u016btiski atz\u012bm\u0113t, ka ar\u012b \u0161ogad VID turpina pilnveidot nodok\u013cu sadali p\u0113c vienot\u0101 nodok\u013cu konta ievie\u0161anas 2021. gad\u0101 un atbilsto\u0161i Valsts kases datiem nesadal\u012btais ie\u0146\u0113mumu atlikums septi\u0146os m\u0113ne\u0161os tika uzskait\u012bts 93,7 miljonu eiro apm\u0113r\u0101, t\u0101d\u0113\u013c nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumu anal\u012bze pa veidiem m\u0113ne\u0161u griezum\u0101 b\u016btu j\u0101veic piesardz\u012bgi.<\/p>\n\n\n\n
Kopbud\u017eeta nenodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os 585,8 miljonu eiro apm\u0113r\u0101 bija par 51,1 miljonu eiro jeb 9,6% augst\u0101ki nek\u0101 attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101 p\u0113rn, kas pamat\u0101 saist\u012bts ar Valsts kases eirooblig\u0101ciju papildu emisijas pr\u0113mijas ie\u0146\u0113mumiem. T\u0101pat palielin\u0101ju\u0161ies ie\u0146\u0113mumi no Latvijai pie\u0161\u0137irto emisijas kvotu izsol\u012b\u0161anas.<\/p>\n\n\n\n
Kopbud\u017eet\u0101 augstu izdevumu l\u012bmeni turpina noteikt vald\u012bbas apstiprin\u0101t\u0101 atbalsta izmaksa. Lai gan kopbud\u017eeta izdevumi \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os bija tikai nedaudz virs 2021. gada l\u012bme\u0146a, tom\u0113r tie bija par 30,7% augst\u0101ki k\u0101 pirms pand\u0113mijas jeb 2019. gada janv\u0101r\u012b-j\u016blij\u0101. Liel\u0101kie t\u0113ri\u0146i biju\u0161i valsts pamatbud\u017eet\u0101, kur izdevumu l\u012bmenis sasniedzis 5,3 miljardus eiro, sar\u016bkot par 106,7 miljoniem eiro jeb 2% sal\u012bdzinot ar p\u0113rn\u0101 gada septi\u0146iem m\u0113ne\u0161iem. Liel\u0101kais izdevumu kritums valsts pamatbud\u017eet\u0101 v\u0113rojams soci\u0101lajiem pabalstiem \u2013 par 745,6 miljoniem eiro jeb 63,1%, galvenok\u0101rt samazinoties Covid-19 atbalsta izmaks\u0101m 2022. gada janv\u0101r\u012b-j\u016blij\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Turpret\u012b, valsts pamatbud\u017eeta izdevumi subs\u012bdij\u0101m un dot\u0101cij\u0101m \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os pieaugu\u0161i par 452,4 miljoniem eiro jeb 32,3%, sasniedzot 1,9 miljardus eiro. Pieaugums galvenok\u0101rt saist\u012bts ar jau gada s\u0101kum\u0101 vald\u012bbas apstiprin\u0101t\u0101 energoatbalsta izmaksu, kas pamat\u0101 tika \u012bstenots l\u012bdz \u0161\u0101 gada 30. apr\u012blim. T\u0101pat subs\u012bdiju un dot\u0101ciju pieaugumu noteica papildu pie\u0161\u0137irtais finans\u0113jums vesel\u012bbas nozarei, k\u0101 ar\u012b finan\u0161u instit\u016bcijai ALTUM pie\u0161\u0137irtie 41 miljoni eiro, lai finans\u0113tu aizdevumus ar kapit\u0101la atlaidi Latvijas liel\u0101kajiem komersantiem.<\/p>\n\n\n\n
Valsts speci\u0101laj\u0101 bud\u017eet\u0101 un pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101 v\u0113rojams izdevumu k\u0101pums. \u0160\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os valsts speci\u0101laj\u0101 bud\u017eet\u0101 t\u0113r\u0113ts par 126,5 miljoniem eiro jeb 6,9% vair\u0101k nek\u0101 p\u0113rn, izdevumiem sasniedzot gandr\u012bz 2 miljardus eiro. Izdevumi pensij\u0101m septi\u0146os m\u0113ne\u0161os veidoja 1,5 miljardus eiro, kas bija par 63 miljoniem eiro jeb 4,5% vair\u0101k nek\u0101 gadu iepriek\u0161. J\u0101atz\u012bm\u0113, ka sakar\u0101 ar \u0101tr\u0101ku pensiju indeks\u0101ciju \u0161ogad, t.i., no 1. augusta, izdevumi valsts speci\u0101laj\u0101 bud\u017eet\u0101 ar \u0161\u0101 gada septembri pieaugs krietni strauj\u0101k.<\/p>\n\n\n\n
Pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eeta izdevumi \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os bija 1,7 miljardi eiro un pieauga par 59,9 miljoniem eiro jeb 3,7%, sal\u012bdzinot ar p\u0113rno gadu. Liel\u0101kais izdevumu k\u0101pums pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101 \u0161ogad ir soci\u0101lajam atbalstam, kur t\u0113r\u0113ts par 27,2 miljoniem eiro jeb 34,9% vair\u0101k nek\u0101 2022. gada janv\u0101r\u012b-j\u016blij\u0101. Izdevumu k\u0101pums saist\u0101ms ar garant\u0113t\u0101 minim\u0101l\u0101 ien\u0101kuma un m\u0101jok\u013ca pabalstu, k\u0101 ar\u012b pa\u0161vald\u012bbu pabalstu kr\u012bzes situ\u0101cij\u0101 pieaugumu, ko ietekm\u0113ja gan izmai\u0146as likumdo\u0161an\u0101, ce\u013cot garant\u0113t\u0101 neapliekam\u0101 minimuma apm\u0113rus, gan \u0161o pabalstu izmaksa Ukrainas civiliedz\u012bvot\u0101jiem. J\u0101atz\u012bm\u0113, ka ir b\u016btiski k\u0101pu\u0161i pa\u0161vald\u012bbu izdevumi par soci\u0101lo apr\u016bpi m\u0101j\u0101s un soci\u0101l\u0101s apr\u016bpes instit\u016bcij\u0101s.<\/p>\n\n\n\n
Pieaugo\u0161ie izdevumi par energoresursu pat\u0113ri\u0146u veicin\u0101ju\u0161i pre\u010du un pakalpojumu izdevumu palielin\u0101\u0161anos pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101 par 65 miljoniem eiro jeb 21%. Izdevumi prec\u0113m un pakalpojumiem septi\u0146os m\u0113ne\u0161os veidoja 374,7 miljonus eiro un augst\u0101ki k\u0101 p\u0113rn biju\u0161i izdevumi autoce\u013cu un ielu uztur\u0113\u0161anai, izdevumi par siltumener\u0123iju un elektroener\u0123iju, liel\u0101ki t\u0113ri\u0146i pa\u0161vald\u012bb\u0101s v\u0113rojami ar\u012b \u0113din\u0101\u0161anai un sabiedrisko aktivit\u0101\u0161u \u012bsteno\u0161anai.<\/p>\n\n\n\n
Savuk\u0101rt, b\u016bvniec\u012bbas apjomu krituma ietekm\u0113 kapit\u0101lie izdevumi pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101 \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os samazin\u0101j\u0101s par 63,2 miljoniem eiro jeb 23,1%. B\u016bvniec\u012bbas izaugsmi ierobe\u017eo k\u0101 atsevi\u0161\u0137u materi\u0101lu tr\u016bkums tirg\u016b, t\u0101 strauji augo\u0161\u0101s izmaksas, kuras v\u0113l vair\u0101k paaugstina Krievijas uzs\u0101ktais kar\u0161 Ukrain\u0101, t\u0101dej\u0101di b\u016bvniekiem nesp\u0113jot realiz\u0113t projektus nosl\u0113gto l\u012bgumu ietvaros.<\/p>\n\n\n\n
Pa\u0161vald\u012bbu naudas l\u012bdzek\u013cu atlikums uz \u0161\u0101 gada j\u016blija beig\u0101m bija 665 miljoni eiro, ta\u010du j\u0101atz\u012bm\u0113, ka pa\u0161vald\u012bb\u0101m ir uzkr\u0101tas iev\u0113rojamas saist\u012bbas, kop\u0113jam apm\u0113ram sasniedzot 2,5\u00a0miljardus eiro, kas ir j\u0101sedz turpm\u0101kajos gados. Piem\u0113ram, n\u0101kamajos divos gados ir j\u0101sedz saist\u012bbas – 2022.\u00a0gad\u0101 207\u00a0miljonus eiro, bet 2023.\u00a0gad\u0101 218 miljonus eiro.<\/p>\n\n\n\n