Finan\u0161u ministrija<\/p>\n\n\n\n
Uzs\u0101kot 2023.\u00a0gada valsts bud\u017eeta sagatavo\u0161anu, Finan\u0161u ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko r\u0101d\u012bt\u0101ju prognozes 2022.-2025.\u00a0gadam. \u0145emot v\u0113r\u0101 sp\u0113c\u012bgo ekonomisk\u0101s izaugsmes atjauno\u0161anos p\u0113c Covid-19 ierobe\u017eojumiem un tikai ierobe\u017eoto kara ietekmi gada pirmaj\u0101 pus\u0113, ekonomikas izaugsmes prognoze 2022.\u00a0gadam ir paaugstin\u0101ta l\u012bdz 2,8%. Savuk\u0101rt gada otraj\u0101 pus\u0113 kara, tirdzniec\u012bbas ierobe\u017eojumu un strauj\u0101 cenu k\u0101puma ietekm\u0113 ekonomikas att\u012bst\u012bba b\u016btiski pal\u0113nin\u0101sies un n\u0101kamaj\u0101 gad\u0101 veidos vairs tikai 1,0%. Vid\u0113j\u0101 termi\u0146\u0101 atkal gaid\u0101ma izaugsmes tempu palielin\u0101\u0161an\u0101s, iek\u0161zemes kopprodukta (IKP) pieaugumam 2025.\u00a0gad\u0101 sasniedzot 3,4%.<\/p>\n\n\n\n
Finan\u0161u ministrs J\u0101nis Reirs:\u00a0\u201cAktualiz\u0113t\u0101s prognozes \u0146em v\u0113r\u0101 izmai\u0146as \u0101r\u0113j\u0101 vid\u0113 un ekonomikas att\u012bst\u012bbu Latvij\u0101. J\u0101atz\u012bm\u0113, ka joproj\u0101m pasaul\u0113 valda augsta nenoteikt\u012bba par glob\u0101l\u0101s ekonomikas turpm\u0101ko att\u012bst\u012bbu\u00a0un \u0161ajos nenoteikt\u012bbas apst\u0101k\u013cos situ\u0101cija var main\u012bties gan uz vienu, gan otru pusi. Pateicoties augst\u0101kai izaugsmei \u0161ogad un l\u012bdz ar to augst\u0101kiem nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumiem, vald\u012bba sniegs atbalstu iedz\u012bvot\u0101jiem kr\u012bzes p\u0101rvar\u0113\u0161anai.\u201d<\/p>\n\n\n\n
Sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar iepriek\u0161\u0113j\u0101m, \u0161\u0101 gada marta s\u0101kum\u0101 izstr\u0101d\u0101t\u0101j\u0101m makroekonomisko r\u0101d\u012bt\u0101ju prognoz\u0113m IKP pieauguma prognoze 2022. gadam ir paaugstin\u0101ta par 0,7 procentpunktiem, bet 2023. gadam samazin\u0101ta par 1,5 procentpunktiem. Ekonomikas izaugsmi 2022. gad\u0101 nodro\u0161in\u0101s galvenok\u0101rt sp\u0113c\u012bgais priv\u0101t\u0101 pat\u0113ri\u0146a k\u0101pums p\u0113c pag\u0101ju\u0161\u0101 gada Covid-19 ierobe\u017eojumiem, ta\u010du gada otraj\u0101 pus\u0113 augsto cenu un pirktsp\u0113jas samazin\u0101\u0161an\u0101s ietekm\u0113 pat\u0113ri\u0146a pieauguma tempi b\u016btiski mazin\u0101sies. J\u016btama pozit\u012bva ietekme uz ekonomikas izaugsmi \u0161ogad b\u016bs ar\u012b eksporta pieaugumam, kam\u0113r invest\u012bciju un sabiedrisk\u0101 pat\u0113ri\u0146a pieauguma tempi b\u016bs maz\u0101ki. Savuk\u0101rt n\u0101kamaj\u0101 gad\u0101 ekonomikas izaugsm\u0113 b\u016btisk\u0101ka loma b\u016bs invest\u012bciju k\u0101pumam, taj\u0101 skait\u0101 palielinoties Eiropas Savien\u012bbas fondu finans\u0113jumam, k\u0101 ar\u012b \u0101r\u0113j\u0101s tirdzniec\u012bbas bilances uzlabojumam, eksportam palielinoties strauj\u0101k par importu.<\/p>\n\n\n\n
Sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar Latvijas Stabilit\u0101tes programmas 2022-2025 prognoz\u0113m, atjaunotaj\u0101 makroekonomisko r\u0101d\u012bt\u0101ju scen\u0101rij\u0101 b\u016btiski paaugstin\u0101ta infl\u0101cijas prognoze gan 2022., gan 2023. gadam. P\u0113c aktualiz\u0113taj\u0101m FM prognoz\u0113m, infl\u0101cija 2022. gad\u0101 var sasniegt 16,5% un 2023. gad\u0101 \u2013 6,5%, kas ir attiec\u012bgi par 8,0 un 3,0 procentpunktiem vair\u0101k nek\u0101 tika prognoz\u0113ts \u0161\u0101 gada mart\u0101. Infl\u0101cijas prognozes paaugstin\u0101\u0161ana ir saist\u012bta, pirmk\u0101rt, ar energoresursu, it \u012bpa\u0161i dabasg\u0101zes un ar to saist\u012bto siltumener\u0123ijas cenu b\u016btiski strauj\u0101ku k\u0101pumu, k\u0101 ar\u012b p\u0101rtikas cenu strauj\u0101ku palielin\u0101\u0161anos un sp\u0113c\u012bg\u0101kiem otr\u0101s k\u0101rtas efektiem. N\u0101kamajos divos gados infl\u0101cijas spiediens mazin\u0101sies, l\u012bdz 2025. gadam tai stabiliz\u0113joties 2,0% l\u012bmen\u012b.<\/p>\n\n\n\n
Darba tirg\u016b Krievijas s\u0101kt\u0101 kara, tirdzniec\u012bbas ierobe\u017eojumu un cenu k\u0101puma negat\u012bv\u0101 ietekme 2022. gada pirmaj\u0101 pus\u0113 v\u0113l nav bijusi j\u016btama un izpaud\u012bsies ar liel\u0101ku laika nob\u012bdi, nek\u0101 s\u0101kotn\u0113ji prognoz\u0113ts. Attiec\u012bgi 2022. gadam bezdarba l\u012bme\u0146a prognoze ir samazin\u0101ta l\u012bdz 7,1% jeb par 0,5 procentpunktiem. \u0160\u0101d\u0101 l\u012bmen\u012b bezdarbs var\u0113tu saglab\u0101ties ar\u012b 2023. gad\u0101, kas ir par 0,4 procentpunktiem vair\u0101k, nek\u0101 tika prognoz\u0113ts \u0161\u0101 gada mart\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Darba samaksas pieauguma prognoze 2022. gadam, \u0146emot v\u0113r\u0101 strauji augo\u0161\u0101s pat\u0113ri\u0146a cenas, ir paaugstin\u0101ta no 6,0% l\u012bdz 8,0%, m\u0113ne\u0161a vid\u0113jai bruto darba samaksai gad\u0101 kopum\u0101 sasniedzot 1379 eiro. 2023. gad\u0101 prognoz\u0113ts darba samaksas pieaugums par 6,0%, kas ir par 0,3 procentpunktiem vair\u0101k nek\u0101 marta s\u0101kuma prognoz\u0113s.<\/p>\n\n\n\n
Izstr\u0101d\u0101jot makroekonomisko r\u0101d\u012bt\u0101ju prognozes, FM balst\u012bj\u0101s uz pie\u0146\u0113mumu, ka \u0123eopolitisk\u0101 situ\u0101cija b\u016btiski nepasliktin\u0101s un nenotiek karadarb\u012bbas t\u0101l\u0101ka eskal\u0101cija, k\u0101 ar\u012b nav gaid\u0101ms tik sp\u0113c\u012bgs Covid-19 uzliesmojums, ka b\u016btu nepiecie\u0161ams noteikt jaunus pulc\u0113\u0161an\u0101s, biznesa un citus ierobe\u017eojumus, kas negat\u012bvi ietekm\u0113tu ekonomikas att\u012bst\u012bbu. Vienlaikus FM izv\u0113rt\u0113ja ar\u012b \u0101r\u0113j\u0101s un iek\u0161\u0113j\u0101s vides riskus un nor\u0101da, ka prognozes, t\u0101pat k\u0101 iepriek\u0161\u0113jos divos gados, ir izstr\u0101d\u0101tas \u0101rk\u0101rt\u012bgi augstas nenoteikt\u012bbas apst\u0101k\u013cos. B\u016btisk\u0101kie negat\u012bvie riski ir saist\u012bti ar \u0123eopolitisko situ\u0101ciju, k\u0101 ar\u012b ar energoresursu cenu k\u0101pumu un ierobe\u017eoto pieejam\u012bbu, kas var negat\u012bv\u0101k ietekm\u0113t ekonomikas izaugsmi. Vienlaikus past\u0101v ar\u012b Covid-19 jaunu mut\u0101ciju un uzliesmojuma riski, k\u0101 ar\u012b lok\u0101lu konfliktu eskal\u0101cijas iesp\u0113jas vair\u0101kos citos pasaules re\u0123ionos, tostarp saist\u012bb\u0101 ar \u0136\u012bnu, kas ir pasaules otr\u0101 liel\u0101k\u0101 ekonomika. Riskus pasaules ekonomikas izaugsmei var rad\u012bt ar\u012b centr\u0101lo banku s\u0101ktais procentu likmju paaugstin\u0101\u0161anas cikls.<\/p>\n\n\n\n
Izstr\u0101d\u0101jot makroekonomisko r\u0101d\u012bt\u0101ju prognozes, FM ir konsult\u0113jusies ar Starptautisk\u0101 Val\u016btas fonda, Eiropas Komisijas un komercbanku ekspertiem. Atjaunot\u0101s makroekonomisko r\u0101d\u012bt\u0101ju prognozes ir saska\u0146otas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, k\u0101 ar\u012b t\u0101s 10. august\u0101 ir apstiprin\u0101jusi Fisk\u0101l\u0101s discipl\u012bnas padome.<\/p>\n\n\n\n