{"id":18585,"date":"2022-08-10T09:37:00","date_gmt":"2022-08-10T07:37:00","guid":{"rendered":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=18585"},"modified":"2022-08-11T09:39:17","modified_gmt":"2022-08-11T07:39:17","slug":"junija-straujs-precu-eksporta-kapums-kas-turpmakajos-menesos-visticamak-bremzesies","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=18585","title":{"rendered":"J\u016bnij\u0101 strauj\u0161 pre\u010du eksporta k\u0101pums, kas turpm\u0101kajos m\u0113ne\u0161os visticam\u0101k bremz\u0113sies"},"content":{"rendered":"\n<p>Finan\u0161u ministrija<\/p>\n\n\n\n<p>Atbilsto\u0161i jaun\u0101kajiem Centr\u0101l\u0101s statistikas p\u0101rvaldes datiem, \u0161\u0101 gada j\u016bnij\u0101 turpin\u0101j\u0101s strauj\u0161 pre\u010du eksporta k\u0101pums. Pre\u010du eksporta v\u0113rt\u012bba veidoja 1650&nbsp;miljonus eiro, kas bija par 28,6% augst\u0101ka nek\u0101 p\u0113rn\u0101 gada j\u016blij\u0101. T\u0101d\u0113j\u0101di saglab\u0101j\u0101s iepriek\u0161\u0113jo m\u0113ne\u0161u strauj\u0101 pre\u010du eksporta pieauguma tendence. 2022.&nbsp;gada pirmaj\u0101 pusgad\u0101 pre\u010du eksporta v\u0113rt\u012bba palielin\u0101j\u0101s par 31,8% sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar attiec\u012bgo periodu iepriek\u0161\u0113j\u0101 gad\u0101, ko veicin\u0101ja visas liel\u0101k\u0101s pre\u010du eksporta grupas.<\/p>\n\n\n\n<p>Viens no galvenajiem iemesliem tik straujai un notur\u012bgai pre\u010du eksporta izaugsmei bija cenu k\u0101pums. Dati par j\u016bniju v\u0113l nav pieejami, bet maija dati liecina, ka eksporta vien\u012bbas v\u0113rt\u012bbas indekss gada laik\u0101 ir palielin\u0101jies par 25,3%. Attiecinot maij\u0101 fiks\u0113to eksporta cenu k\u0101pumu uz j\u016bnija pre\u010du eksporta datiem, re\u0101l\u0101 izteiksm\u0113 (jeb izsl\u0113dzot cenu ietekmi) pre\u010du eksports j\u016bnij\u0101 pieauga vien par 3,3%. Savuk\u0101rt pirmajos se\u0161os m\u0113ne\u0161os eksporta re\u0101l\u0101 izaugsme bija 8,4%. Cenu k\u0101pums v\u0113rojams praktiski vis\u0101m izejviel\u0101m, proti, energoresursiem, p\u0101rtikai, met\u0101liem, koksnei, t\u0101d\u0113j\u0101di ietekm\u0113jot gala pre\u010du cenas, jo lo\u0123istikas un ra\u017eo\u0161anas izmaksas ir b\u016btiski pieaugu\u0161as. Augsts izejvielu cenu l\u012bmenis saglab\u0101sies vismaz l\u012bdz pat \u0161\u0101 gada beig\u0101m. T\u0101d\u0113j\u0101di nomin\u0101l\u0101 izteiksm\u0113 pre\u010du eksporta v\u0113rt\u012bba palielin\u0101sies ar\u012b turpm\u0101kajos m\u0113ne\u0161os, bet pieaugums pak\u0101peniski bremz\u0113sies.<\/p>\n\n\n\n<p>Pre\u010du eksporta v\u0113rt\u012bbu pieaugums \u0161\u0101 gada j\u016bnij\u0101 fiks\u0113ts vairumam pre\u010du grupu. Tom\u0113r liel\u0101ko devumu eksporta izaugsm\u0113 nodro\u0161in\u0101ja lauksaimniec\u012bbas un p\u0101rtikas grupas eksports, b\u016btiski palielinoties graudaugu, piena produktu, alkoholisko dz\u0113rienu eksportam. Eksportu veicin\u0101ja ar\u012b miner\u0101lproduktu grupa, pieaugot naftas p\u0101rstr\u0101des produktu reeksportam un elektroener\u0123ijas eksportam. Papildus tam pre\u010du eksportu nodro\u0161in\u0101ja augst\u0101ka meh\u0101nismu un elektroiek\u0101rtu eksporta v\u0113rt\u012bba.<\/p>\n\n\n\n<p>\u0160\u0101 gada j\u016bnij\u0101 pirmo reizi kop\u0161 2021.&nbsp;gada s\u0101kuma samazin\u0101jies koksnes un koka izstr\u0101d\u0101jumu eksports. Gada griezum\u0101 kritums veido 4,3%, bet, sal\u012bdzinot ar iepriek\u0161\u0113jo m\u0113nesi, koksnes un koka eksporta v\u0113rt\u012bba samazin\u0101j\u0101s par 26,5%. L\u012bdz \u0161im tie\u0161i \u0161\u012b pre\u010du eksporta grupa nodro\u0161in\u0101ja liel\u0101ko devumu kop\u0113j\u0101 pre\u010du eksporta izaugsm\u0113. Negat\u012bvi v\u0113rt\u0113jams tas, ka kritums tika fiks\u0113ts pla\u0161am pre\u010du kl\u0101stam, proti, kokskaidu pl\u0101tn\u0113s, malk\u0101, koksnes granul\u0101s, garum\u0101 saz\u0101\u0123\u0113tiem kokmateri\u0101liem. Pieaugums tika fiks\u0113ts vien neapstr\u0101d\u0101tiem kokmateri\u0101liem un sapl\u0101ksnim. Noieta tirgus zi\u0146\u0101 j\u0101secina, ka situ\u0101cija nav viennoz\u012bm\u012bga, jo eksporta kritums ir fiks\u0113ts uz Apvienoto Karalisti, ASV un D\u0101niju. Vienlaic\u012bgi koka un koksnes eksports palielin\u0101jies uz Igauniju, Lietuvu, N\u012bderlandi un It\u0101liju. Tom\u0113r koksnes eksports uz Apvienoto Karalisti, kas ir liel\u0101kais noieta tirgus \u0161ai pre\u010du grupai, b\u016btiski samazin\u0101jies \u2013 kopum\u0101 par 41,1%. Neskatoties uz samazin\u0101jumu, Apvienot\u0101 Karaliste paliek liel\u0101kais tirgus Latvijas koksnei.<\/p>\n\n\n\n<p>Krievijas agresija Ukrain\u0101 un no t\u0101s izrieto\u0161\u0101s ekonomisk\u0101s sekas jeb saboj\u0101tas pieg\u0101\u017eu \u0137\u0113des, k\u0101 ar\u012b atsevi\u0161\u0137u izejvielu defic\u012bts piln\u0101 apm\u0113r\u0101 v\u0113l nav atspogu\u013cojies Latvijas pre\u010du \u0101r\u0113j\u0101s tirdzniec\u012bbas datos. Tom\u0113r \u0161\u0101 gada nogal\u0113 un n\u0101kam\u0101 gada s\u0101kum\u0101 Latvijas pre\u010du \u0101r\u0113j\u0101s tirdzniec\u012bbas att\u012bst\u012bba bremz\u0113sies. To, ka \u0101r\u0113jais papras\u012bjums bremz\u0113sies, nor\u0101da ar\u012b starptautisko instit\u016bciju atjaunot\u0101s ekonomisk\u0101s prognozes. Ja \u0161\u0101 gada janv\u0101r\u012b Starptautiskais Val\u016btas fonds (SVF) prognoz\u0113ja, ka pasaules ekonomika 2022.&nbsp;gad\u0101 var\u0113tu palielin\u0101ties par 4,4%, tad, pasliktinoties \u0123eopolitiskajai situ\u0101cijai, SVF \u0161\u0101 gada j\u016blij\u0101, aktualiz\u0113jot ekonomisk\u0101s prognozes, v\u0113lreiz samazin\u0101ja glob\u0101l\u0101s ekonomikas izaugsmes prognozes 2022.&nbsp;gadam l\u012bdz 3,2%. Tika p\u0101rskat\u012bta ar\u012b n\u0101kam\u0101 gada ekonomisk\u0101 izaugsme, samazinot pasaules IKP pieaugumu l\u012bdz 2,9%. Ekonomisko progno\u017eu p\u0101rskat\u012b\u0161ana liel\u0101 m\u0113r\u0101 ir saist\u012bta ar Krievijas iebrukumu Ukrain\u0101 un t\u0101 sek\u0101m.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Atbilsto\u0161i jaun\u0101kajiem Centr\u0101l\u0101s statistikas p\u0101rvaldes datiem, \u0161\u0101 gada j\u016bnij\u0101 turpin\u0101j\u0101s strauj\u0161 pre\u010du eksporta k\u0101pums. Pre\u010du eksporta v\u0113rt\u012bba veidoja 1650\u00a0miljonus eiro, kas bija par 28,6% augst\u0101ka nek\u0101 p\u0113rn\u0101 gada j\u016blij\u0101. <\/p>\n","protected":false},"author":1938,"featured_media":18584,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[45,47],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/18585"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1938"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=18585"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/18585\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":18586,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/18585\/revisions\/18586"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/18584"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=18585"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=18585"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=18585"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}