Ekonomikas ministrija<\/p>\n\n\n\n
2022. gada 22. j\u016blij\u0101 sperts noz\u012bm\u012bgs solis Latvijas ener\u0123\u0113tisk\u0101s neatkar\u012bbas nodro\u0161in\u0101jumam \u2013 dibin\u0101ts AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts me\u017ei” kopuz\u0146\u0113mums SIA “Latvijas v\u0113ja parki”. <\/p>\n\n\n\n
SIA “Latvijas v\u0113ja parki” ir nacion\u0101ls uz\u0146\u0113mums, kura darb\u012bbas m\u0113r\u0137is ir energoneatkar\u012bbas, ilgtermi\u0146a atjaun\u012bg\u0101s ener\u0123ijas un v\u0113rt\u012bbas pieaugums visu Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju un uz\u0146\u0113mumu interes\u0113s. Kopuz\u0146\u0113mums ir pirmais, kas paredz kompens\u0113jo\u0161o meh\u0101nismu viet\u0113j\u0101m kopien\u0101m. Kopuz\u0146\u0113muma uzdevums ir l\u012bdz 2030. gadam uzb\u016bv\u0113t v\u0113ja parkus ar kop\u0113jo jaudu vismaz 800 megavatu (MW), kas nodro\u0161in\u0101s atjaun\u012bg\u0101s elektroener\u0123ijas ra\u017eo\u0161anas jaudas iev\u0113rojamu pieaugumu un veicin\u0101s Latvijas virz\u012bbu uz ener\u0123\u0113tisko neatkar\u012bbu, dro\u0161\u012bbu un klimatneitralit\u0101ti, vienlaikus samazinot SEG emisijas, saglab\u0101jot dabas daudzveid\u012bbu un att\u012bstot aprites ekonomiku.<\/p>\n\n\n\n
Kopuz\u0146\u0113muma dibin\u0101\u0161ana notiek laik\u0101, kad Latvija un pasaule saskaras ar \u013coti nopietniem \u0123eopolitiskajiem, energoneatkar\u012bbas un dro\u0161\u012bbas izaicin\u0101jumiem, k\u0101 ar\u012b ar klimata p\u0101rmai\u0146\u0101m un to izrais\u012btajam sek\u0101m. <\/p>\n\n\n\n
Ministru prezidents Kri\u0161j\u0101nis Kari\u0146\u0161 uzsver: “\u0160odien ir noz\u012bm\u012bga diena Latvijas ener\u0123\u0113tisk\u0101s neatkar\u012bbas stiprin\u0101\u0161an\u0101 – atz\u012bm\u0113jam \u201cLatvenergo\u201d un \u201cLatvijas Valsts me\u017eu\u201d kopuz\u0146\u0113muma \u201cLatvijas V\u0113ja parki\u201d izveidi, kas ir valsts atbilde vid\u0113j\u0101 termi\u0146\u0101 uz jaut\u0101jumu par Latvijas atkar\u012bbas mazin\u0101\u0161anu no fosilajiem energoresursiem, kas l\u012bdz \u0161im pamat\u0101 tika import\u0113ti no Krievijas. Proti, ne uz r\u012btdienu, bet vair\u0101ku gadu garum\u0101 Latvija sp\u0113s pati sara\u017eot nepiecie\u0161amo elektroener\u0123ijas daudzumu no atjaun\u012bgajiem energoresursiem, maz\u0101k izmantojot import\u0113jamos fosilos energoresursus. Tas noz\u012bm\u0113 prognoz\u0113jamu elektroener\u0123ijas cenu un resursa pieejam\u012bbu iedz\u012bvot\u0101jiem un uz\u0146\u0113mumiem, k\u0101 ar\u012b m\u016bsu tautsaimniec\u012bbas konkur\u0113tsp\u0113jas stiprin\u0101\u0161anu. V\u0113los pateikties \u201cLatvenergo\u201d un \u201cLatvijas Valsts me\u017eu\u201d vad\u012bbai par sp\u0113ju atrast kop\u012bgu valodu, lai \u012bstenotu Latvijas ekonomikai un sabiedr\u012bbai noz\u012bm\u012bgu projektu. T\u0101pat v\u0113los pateikties ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei un zemkop\u012bbas ministram Kasparam Gerhardam par ieguld\u012bto darbu, kas v\u0113lreiz par\u0101da \u2013 liekot kop\u0101 da\u017e\u0101das idejas un politisk\u0101s p\u0101rliec\u012bbas, m\u0113s vald\u012bb\u0101 sp\u0113jam vienoties un rast kop\u012bgu valodu, lai stiprin\u0101tu m\u016bsu valsti un virz\u012btu Latvijas valsts att\u012bst\u012bbu pareiz\u0101 virzien\u0101.”<\/p>\n\n\n\n
Kopuz\u0146\u0113muma m\u0113r\u0137is ir g\u016bt maksim\u0101lu labumu sabiedr\u012bbai, izmantojot siner\u0123iju no valstij piedero\u0161u divu strat\u0113\u0123isku kapit\u0101lsabiedr\u012bbu akt\u012bvu, resursu un kompeten\u010du apvieno\u0161anas. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone nor\u0101da: \u201cLatvijas ener\u0123\u0113tisk\u0101s neatkar\u012bbas stiprin\u0101\u0161anai ir b\u016btiski \u012bstenot liela m\u0113roga strat\u0113\u0123iskus v\u0113ja parkus, lai k\u0101pin\u0101tu viet\u0113j\u0101s \u0123ener\u0101cijas jaudas, sniegtu b\u016btisku devumu elektroener\u0123ijas cenas stabiliz\u0101cij\u0101, kas ilgtermi\u0146\u0101 nodro\u0161in\u0101s Latvijas sabiedr\u012bbai un uz\u0146\u0113mumiem konkur\u0113tsp\u0113j\u012bgas elektroener\u0123ijas izmaksas. Turkl\u0101t \u0161\u0101da m\u0113roga projekts nodro\u0161in\u0101s ar\u012b b\u016btiskas invest\u012bcijas Latvijas tautsaimniec\u012bb\u0101, k\u0101 ar\u012b sekm\u0113s apk\u0101rt\u0113jo re\u0123ionu ekonomisko aktivit\u0101ti. Projekta atra\u0161an\u0101s Latvij\u0101 veicin\u0101s ar\u012b ilgtermi\u0146a piepras\u012bjumu apkalpojo\u0161aj\u0101m augsto tehnolo\u0123iju nozar\u0113m Latvij\u0101.\u201d<\/p>\n\n\n\n
Kopuz\u0146\u0113mums SIA “Latvijas v\u0113ja parki” ir divu Latvijas kapit\u0101lsabiedr\u012bbu \u2013 AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts me\u017ei” pieredzes, iesp\u0113ju un zin\u0101\u0161anu apvienojums visp\u0101r\u0113jam valsts, sabiedr\u012bbas, uz\u0146\u0113m\u0113ju un ar\u012b re\u0123iona labumam. Nacion\u0101l\u0101 uz\u0146\u0113muma v\u0113rt\u012bbu p\u012bl\u0101ri ir t\u012br\u0101ka un za\u013c\u0101ka n\u0101kotne, cie\u0146a un siner\u0123ija, viet\u0113jiem iedz\u012bvot\u0101jiem \u2013 da\u013ca no nopeln\u012bt\u0101.<\/p>\n\n\n\n
SIA “Latvijas v\u0113ja parki” <\/strong>att\u012bst\u012bs vair\u0101kus lieljaudas v\u0113ja parkus Latvij\u0101 ar kop\u0113jo jaudu vismaz 800 MW. V\u0113ja parkus un tiem nepiecie\u0161amo infrastrukt\u016bru projekt\u0113s, izb\u016bv\u0113s un ekspluat\u0113s valsts \u012bpa\u0161um\u0101 eso\u0161\u0101 teritorij\u0101, kuru apsaimnieko AS “Latvijas valsts me\u017ei”, k\u0101 ar\u012b AS “Latvijas valsts me\u017ei” \u012bpa\u0161um\u0101 eso\u0161aj\u0101 teritorij\u0101, kur apb\u016bves ties\u012bbas ir ieguvis kopuz\u0146\u0113mums. Kopuz\u0146\u0113muma pamatkapit\u0101ls dibin\u0101\u0161anas br\u012bd\u012b ir 2 miljoni EUR, 80 % kopuz\u0146\u0113muma kapit\u0101lda\u013cu pieder AS “Latvenergo”, bet 20 % AS “Latvijas valsts me\u017ei”. Uz\u0146\u0113muma pagaidu vad\u012bb\u0101 ir Ilvija Boreiko, SIA “Latvijas v\u0113ja parki” valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja, un Zane Norenberga, SIA “Latvijas v\u0113ja parki” valdes locekle.<\/p>\n\n\n\n Kopuz\u0146\u0113mumam ir \u013coti ambiciozs m\u0113r\u0137is \u2013 l\u012bdz 2030. gadam nodro\u0161in\u0101t Latvijas valsts energoneatkar\u012bbas un klimatneitralit\u0101tes m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161anu atbilsto\u0161i Nacion\u0101lajam ener\u0123\u0113tikas un klimata pl\u0101nam.<\/p>\n\n\n\n “Latvijas un Latvenergo ener\u0123\u0113tikas kods ir rodams atjaun\u012bgaj\u0101 ener\u0123ij\u0101. T\u0101pat k\u0101 1939. gad\u0101 \u0136eguma HES atv\u0113ra spo\u017eu lappusi, ar\u012b tagad esam jauna ce\u013ca s\u0101kum\u0101 \u2013 SIA “Latvijas v\u0113ja parki” ir k\u0101 jauns s\u0101kums, radot augstu nozares kvalit\u0101ti un lab\u0101kaj\u0101 veid\u0101 izmantojot m\u016bsu nacion\u0101los resursus kop\u0113jam labumam, neatkar\u012bbai un dro\u0161umam,” saka M\u0101rti\u0146\u0161 \u010cakste, AS “Latvenergo” valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js.<\/p>\n\n\n\n Balstoties uz neatkar\u012bgu, kompetentu ekspertu nov\u0113rt\u0113jumu un izmantojot jaun\u0101k\u0101s tehnolo\u0123ijas, v\u0113ja turb\u012bnu izvieto\u0161ana ir iesp\u0113jama un ekonomiski izdev\u012bga gandr\u012bz vis\u0101 Latvij\u0101. Zemkop\u012bbas ministrs Kaspars Gerhards uzskata: \u201cKopuz\u0146\u0113muma SIA “Latvijas v\u0113ja parki” dibin\u0101\u0161ana ir noz\u012bm\u012bgs notikums, kas \u013caus spert b\u016btisku soli m\u016bsu valsts ener\u0123\u0113tisk\u0101s neatkar\u012bbas veido\u0161an\u0101. \u0160is projekts iez\u012bm\u0113 ar\u012b jaunu soli Latvijas tautsaimniec\u012bbas att\u012bst\u012bb\u0101 \u2013 jauna veida kopdarb\u012bba starp vado\u0161aj\u0101m valsts kapit\u0101lsabiedr\u012bb\u0101m, kur, izmantojot katras kapit\u0101lsabiedr\u012bbas uzkr\u0101t\u0101s zin\u0101\u0161anas un pieredzi, tiks rad\u012bta jauna pievienot\u0101 v\u0113rt\u012bba. T\u0101 k\u0101 valsts me\u017eu zeme aiz\u0146em vair\u0101k nek\u0101 pusi Latvijas teritorijas, b\u016bs iesp\u0113jams v\u0113ja parkus izvietot t\u0101l\u0101k no apdz\u012bvot\u0101m viet\u0101m, vienlaikus stimul\u0113jot ekonomisko aktivit\u0101ti re\u0123ionos.\u201d<\/p>\n\n\n\n V\u0113ja parkus paredz\u0113ts b\u016bv\u0113t viet\u0101s ar iesp\u0113jami maz\u0101ku ietekmi uz ainavu, viet\u0113jiem iedz\u012bvot\u0101jiem un vidi. <\/p>\n\n\n\n \u201cMums, \u201cLatvijas valsts me\u017eiem\u201d, valsts ir uztic\u0113jusi g\u0101d\u0101t par lielu da\u013cu no liel\u0101k\u0101 un v\u0113rt\u012bg\u0101k\u0101 Latvijas resursa \u2013 zemes, t\u0101d\u0113\u013c arvien ievie\u0161am efekt\u012bv\u0101kos un inovat\u012bv\u0101kos veidus, k\u0101 ilgtsp\u0113j\u012bgi to apsaimniekot un vienlaikus rad\u012bt iesp\u0113jami liel\u0101ku v\u0113rt\u012bbu visai Latvijas sabiedr\u012bbai. \u0160odien divu sp\u0113c\u012bgu Latvijas uz\u0146\u0113mumu komandas zin\u0101\u0161anas un pieredze paver jaunas durvis nacion\u0101lo resursu gudrai apsaimnieko\u0161anai \u2013 t\u012bras ener\u0123ijas ra\u017eo\u0161anai,\u201d uzsver AS \u201cLatvijas valsts me\u017ei\u201d valdes loceklis J\u0101nis Lapi\u0146\u0161.<\/p>\n\n\n\n SIA “Latvijas v\u0113ja parki” ir pirmais v\u0113ja parku att\u012bst\u012bt\u0101js, kas pied\u0101v\u0101s pa\u0161vald\u012bb\u0101m sa\u0146emt ieguvumus no v\u0113ja ener\u0123\u0113tikas. Daloties ar v\u0113ja ener\u0123ijas tirdzniec\u012bbas ie\u0146\u0113mumiem, paredz\u0113ti kompens\u0113jo\u0161i maks\u0101jumi viet\u0113j\u0101m pa\u0161vald\u012bb\u0101m, vairojot viet\u0113jo kopienu labkl\u0101j\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n “M\u016bsu priek\u0161noteikums \u0161im projektam ir caurskat\u0101m\u012bba \u2013 m\u0113s esam Latvijas nacion\u0101ls uz\u0146\u0113mums un esam ieinteres\u0113ti sekm\u012bg\u0101 ilgtermi\u0146a sadarb\u012bb\u0101. T\u0101s ir cie\u0146pilnas attiec\u012bbas ar viet\u0113jo sabiedr\u012bbu un ar apk\u0101rt\u0113jo vidi, kas piln\u012bb\u0101 atspogu\u013co ar\u012b Latvenergo strat\u0113\u0123isko virz\u012bbu \u2013 izmantot savus viet\u0113jos resursus lab\u0101kaj\u0101 veid\u0101,” saka Kaspars Cikma\u010ds, AS “Latvenergo” valdes loceklis.<\/p>\n\n\n\n “Kopuz\u0146\u0113muma v\u0113ja parku sara\u017eot\u0101 v\u0113ja ener\u0123ija nodro\u0161in\u0101s sabiedr\u012bbas pras\u012bbas p\u0113c t\u012bras, uzticamas un pieejamas ener\u0123ijas. M\u016bsu galven\u0101s v\u0113rt\u012bbas ir cie\u0146a pret vidi un ainavu, k\u0101 ar\u012b za\u013c\u0101kas n\u0101kotnes nodro\u0161in\u0101\u0161ana n\u0101kamaj\u0101m paaudz\u0113m, jo esam nacion\u0101ls uz\u0146\u0113mums un esam uz palik\u0161anu! Lieljaudas v\u0113ja parku izb\u016bve dro\u0161\u0101 un soci\u0101li atbild\u012bg\u0101 veid\u0101, piev\u0113r\u0161ot lielu uzman\u012bbu cilv\u0113ka, vides un ener\u0123\u0113tikas l\u012bdz\u0101spast\u0101v\u0113\u0161anai ir Latvijas ener\u0123\u0113tisk\u0101s neatkar\u012bbas un ekonomikas ilgtsp\u0113jas mugurkauls,\u201d<\/em> saka Ilvija Boreiko, SIA “Latvijas v\u0113ja parki” valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja. <\/p>\n\n\n\n SIA “Latvijas v\u0113ja parki” v\u0113ja parku pl\u0101not\u0101 jauda b\u016bs neatsverams ieguld\u012bjums kop\u0113jam Latvijas elektroener\u0123ijas \u0123ener\u0101cijas portfelim. Veicinot atjaun\u012bg\u0101s ener\u0123ijas ra\u017eo\u0161anu un izb\u016bv\u0113jot lieljaudas v\u0113ja parkus, tiks sekm\u0113ta Latvijas energoneatkar\u012bba, ieviestas bezemisiju ener\u0123ijas sist\u0113mas, samazin\u0101ta fosilo energoresursu izmanto\u0161ana un uzlabota elektroener\u0123ijas importa \u2013 eksporta bilance, kas sekm\u0113s ar\u012b elektroener\u0123ijas cenas stabilit\u0101ti re\u0123ion\u0101. SIA “Latvijas v\u0113ja parki” lieljaudas sauszemes v\u0113ja parki ne tikai ra\u017eos elektroener\u0123iju, bet ar\u012b veicin\u0101s inovat\u012bvo tehnolo\u0123iju att\u012bst\u012bbu un sekm\u0113s izmai\u0146as vair\u0101k\u0101s tautsaimniec\u012bbas jom\u0101s \u2013 ener\u0123\u0113tik\u0101, r\u016bpniec\u012bb\u0101, lauksaimniec\u012bb\u0101 un transporta nozar\u0113.<\/p>\n\n\n\n U<\/strong>zzi\u0146ai par lieljaudas v\u0113ja parku projektu:<\/strong><\/p>\n\n\n\n Iedz\u012bvot\u0101ju viedoklis:<\/p>\n\n\n\n 87,6 % Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju uzskata, ka Latvijai b\u016btu j\u0101cen\u0161as pa\u0161ai piln\u012bb\u0101 sara\u017eot nepiecie\u0161amo elektroener\u0123iju.*<\/p>\n\n\n\n 77,2 % Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju atbalsta v\u0113ja parku izveidi Latvij\u0101.<\/p>\n\n\n\n (SKDS p\u0113t\u012bjumu centra 2022. gada apr\u012bl\u012b-maij\u0101 veikt\u0101s aptaujas dati)<\/em><\/p>\n\n\n\n Tautsaimniec\u012bbas un sabiedr\u012bbas ieguvumi:<\/p>\n\n\n\n Invest\u012bcijas \u2013 apt. 940 milj. EUR<\/p>\n\n\n\n Saist\u012bto nozaru att\u012bst\u012bba \u2013 apt. 20 milj. EUR gad\u0101<\/p>\n\n\n\n Dividendes valsts bud\u017eet\u0101 izgl\u012bt\u012bbas, medic\u012bnai un valsts aizsardz\u012bbai \u2013 apt. 50 milj. EUR gad\u0101<\/p>\n\n\n\n Papildu za\u013c\u0101 ener\u0123ija 800 MW\/+2,7 TWh gad\u0101<\/p>\n\n\n\n Minim\u0101la CO2<\/sub> p\u0113da<\/p>\n\n\n\n N\u0101kotnes v\u0113rt\u012bba:<\/p>\n\n\n\n \u0100r\u0113j\u0101s tirdzniec\u012bbas bilanc\u0113 uzlabojums par 140 milj. EUR gad\u0101<\/p>\n\n\n\n Valsts me\u017ea zemju ienes\u012bguma pieaugums \u2013 apt. 5,5 milj. EUR gad\u0101<\/p>\n\n\n\n Visa pe\u013c\u0146a projekta dz\u012bves cikl\u0101 non\u0101k sabiedr\u012bbas r\u012bc\u012bb\u0101<\/p>\n\n\n\n Ietekme uz vidi:<\/p>\n\n\n\n V\u0113ja parkus izb\u016bv\u0113s viet\u0101s, kur tie p\u0113c iesp\u0113jas maz\u0101k ietekm\u0113s ainavu, viet\u0113jos iedz\u012bvot\u0101jus un vidi<\/p>\n\n\n\n Vietas izv\u0113li noteiks kompetentu un neatkar\u012bgu Latvijas un starptautisko ekspertu veikti p\u0113t\u012bjumi par biotopiem un cit\u0101m dabas v\u0113rt\u012bb\u0101m<\/p>\n\n\n\n Modernu tehnolo\u0123iju izmanto\u0161ana \u013caus samazin\u0101t turb\u012bnu skaitu vismaz 5 reizes<\/p>\n\n\n\n Atme\u017eo\u0161ana l\u012bdz 0,8 hekt\u0101riem vienai turb\u012bnai jeb ne vair\u0101k k\u0101 0,01 % no LVM apsaimniekot\u0101s valsts me\u017ea zemes.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":" 2022. gada 22. j\u016blij\u0101 sperts noz\u012bm\u012bgs solis Latvijas ener\u0123\u0113tisk\u0101s neatkar\u012bbas nodro\u0161in\u0101jumam \u2013 dibin\u0101ts AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts me\u017ei” kopuz\u0146\u0113mums SIA “Latvijas v\u0113ja parki”.\u00a0<\/p>\n","protected":false},"author":1938,"featured_media":18525,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[22,418],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/18526"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1938"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=18526"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/18526\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":18536,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/18526\/revisions\/18536"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/18525"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=18526"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=18526"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=18526"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}