{"id":18157,"date":"2022-06-29T06:50:00","date_gmt":"2022-06-29T04:50:00","guid":{"rendered":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=18157"},"modified":"2022-07-01T07:46:53","modified_gmt":"2022-07-01T05:46:53","slug":"es-jauna-finansu-perioda-uzsaukuma-rail-baltica-pieskir-vairak-neka-350-miljonus-eiro","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=18157","title":{"rendered":"ES jaun\u0101 finan\u0161u perioda uzsaukum\u0101 &#8220;Rail Baltica&#8221; pie\u0161\u0137ir vair\u0101k nek\u0101 350 miljonus eiro"},"content":{"rendered":"\n<p>LETA<\/p>\n\n\n\n<p>Eiropas Klimata, infrastrukt\u016bras un vides izpilda\u0123ent\u016bra (CINEA) jaun\u0101 Eiropas Savien\u012bbas (ES) finan\u0161u perioda no 2021. l\u012bdz 2027.gadam pirmaj\u0101 uzsaukum\u0101 dzelzce\u013ca projektam &#8220;Rail Baltica&#8221; pie\u0161\u0137ir vair\u0101k nek\u0101 350 miljonus eiro, a\u0123ent\u016bru LETA inform\u0113ja projekta \u012bsteno\u0161anai izveidot\u0101 Baltijas valstu kopuz\u0146\u0113muma AS &#8220;RB Rail&#8221; p\u0101rst\u0101vji.<\/p>\n\n\n\n<p>Kop\u0101 ar tr\u012bs Baltijas valstu nacion\u0101lo l\u012bdzfinans\u0113jumu tas p\u0101rsniegs 400 miljonus eiro.<\/p>\n\n\n\n<p>CINEA sa\u0146\u0113ma 399 priek\u0161likumus par kop\u0113jo summu 14 miljardu eiro apm\u0113r\u0101. No tiem Eiropas infrastrukt\u016bras savieno\u0161anas instrumenta finans\u0113juma pie\u0161\u0137ir\u0161anai vis\u0101s ES dal\u012bbvalst\u012bs tika izv\u0113l\u0113ti 135 projektu priek\u0161likumi ar kop\u0113jo pl\u0101noto finans\u0113jumu 5,4 miljardu eiro apm\u0113r\u0101. &#8220;Rail Baltica&#8221; projektam pie\u0161\u0137irt\u0101 summa ir tre\u0161\u0101 liel\u0101k\u0101 starp visiem pieteiktajiem projektiem.<\/p>\n\n\n\n<p>Finans\u0113juma l\u012bgums, kuru pl\u0101nots parakst\u012bt 2022.gada tre\u0161aj\u0101 ceturksn\u012b, ietvers atliku\u0161o &#8220;Rail Baltica&#8221; pamattrases posmu projekt\u0113\u0161ana Lietuv\u0101, tai skait\u0101 posmam no Kau\u0146as l\u012bdz Lietuvas\/Polijas robe\u017eai, Kau\u0146as centr\u0101laj\u0101 mezgl\u0101, k\u0101 ar\u012b posmam starp Kau\u0146u un Vi\u013c\u0146u. Pie\u0161\u0137irtais finans\u0113jums t\u0101pat segs ar\u012b da\u013cu no zemju atsavin\u0101\u0161anas kompens\u0101cij\u0101m.<\/p>\n\n\n\n<p>T\u0101pat finans\u0113jums ietvers &#8220;Rail Baltica&#8221; Latvijas pamattrases b\u016bvniec\u012bbas darbu uzs\u0101k\u0161ana priorit\u0101raj\u0101 posm\u0101 no Latvijas\/Lietuvas robe\u017eas, k\u0101 ar\u012b Skultes infrastrukt\u016bras apkopes punkta un b\u016bvniec\u012bbas b\u0101zes detaliz\u0113t\u0101 tehnisk\u0101 projekta izstr\u0101de.<\/p>\n\n\n\n<p>ES finans\u0113jums ietvers ari &#8220;Rail Baltica&#8221; pamattrases apak\u0161b\u016bves un saist\u012bto elementu b\u016bvniec\u012bbu, tai skait\u0101 Ulemistes transporta mezgla b\u016bvniec\u012bbu un projekt\u0113\u0161anas darbus, lai mazin\u0101tu ietekmi uz med\u0146u migr\u0101ciju posm\u0101 no P\u0113rnavas l\u012bdz Igaunijas\/Latvijas robe\u017eai.<\/p>\n\n\n\n<p>Turkl\u0101t finans\u0113juma ietvaros paredz\u0113ts veikt ar\u012b aktivit\u0101tes, kuru m\u0113r\u0137is ir stiprin\u0101t p\u0101rrobe\u017eu dimensiju un nodro\u0161in\u0101t tehnisko savietojam\u012bbu, tostarp pazi\u0146ot\u0101s instit\u016bcijas (NoBo) un nov\u0113rt\u0113\u0161anas iest\u0101des (AsBo) nov\u0113rt\u0113\u0161anas pakalpojumu &#8220;Rail Baltica&#8221; projekt\u0113\u0161anas un b\u016bvniec\u012bbas darbus, projekt\u0113\u0161anas autoruzraudz\u012bba detaliz\u0113ta tehnisk\u0101 projekta \u012bsteno\u0161anai b\u016bvniec\u012bbas laik\u0101, b\u016bvdarbu uzraudz\u012bbu, ko veic FIDIC in\u017eenieris, k\u0101 ar\u012b p\u0101rrobe\u017eu posmu b\u016bvniec\u012bbas&nbsp;iepirkumu&nbsp;mode\u013cu anal\u012bzi. <\/p>\n\n\n\n<p>Finans\u0113jums pie\u0161\u0137irts ar\u012b aktivit\u0101t\u0113m, kas nodro\u0161in\u0101s vides pras\u012bbu ievie\u0161anas uzraudz\u012bbas metodolo\u0123ijas izstr\u0101di.<\/p>\n\n\n\n<p>&#8220;RB Rail&#8221; valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js Agnis Driksna nor\u0101da, ka p\u0113d\u0113jos gados &#8220;Rail Baltica&#8221; projekta ievie\u0161an\u0101 vis\u0101s Baltijas valstis ir sasniegts b\u016btisks progress. Projekt\u0113\u0161anas darbi norisin\u0101s 640 kilometros no visas &#8220;Rail Baltica&#8221; 870 kilometrus gar\u0101s pamattrases, par priorit\u0101ti izvirzot darbu pabeig\u0161anu tajos posmos, kas defin\u0113ti k\u0101 priorit\u0101rie n\u0101kamajiem b\u016bvniec\u012bbas darbiem. T\u0101pat s\u0101kti projekt\u0113\u0161anas un projekt\u0113\u0161anas uzraudz\u012bbas&nbsp;iepirkumi&nbsp;Kau\u0146a &#8211; Vi\u013c\u0146a un Kau\u0146a &#8211; Lietuvas\/Polijas robe\u017ea posmos.<\/p>\n\n\n\n<p>Driksna pau\u017e, ka vis\u0101s Baltijas valst\u012bs norit pirmie b\u016bvniec\u012bbas darbi da\u017eos no visapjom\u012bg\u0101kajiem &#8220;Rail Baltica&#8221; pamattrases posmiem, ir izsludin\u0101ti b\u016bvniec\u012bbas&nbsp;iepirkumi, kas \u013caus turpin\u0101t ar v\u0113rien\u012bgiem pamattrases b\u016bvniec\u012bbas darbiem br\u012bd\u012b, kad b\u016bs nosl\u0113gusies projekt\u0113\u0161ana un zemju atsavin\u0101\u0161ana.<\/p>\n\n\n\n<p>&#8220;T\u0101pat akt\u012bvi str\u0101d\u0101jam valstu l\u012bmen\u012b, lai uzlabotu proced\u016bras un procesus, tostarp likumdo\u0161anas pras\u012bbas, lai atvieglotu projekta ievie\u0161anu, k\u0101 ar\u012b mobiliz\u0113tu strat\u0113\u0123iskos projekta partnerus efekt\u012bv\u0101kai l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anai,&#8221; pau\u017e Driksna.<\/p>\n\n\n\n<p>\u0145emot v\u0113r\u0101, ka \u0161is finans\u0113juma pieteikums tika iesniegts, pamatojoties uz 2021.gada vasar\u0101 defin\u0113tajiem nosac\u012bjumiem, tiek prognoz\u0113ts, ka n\u0101kamais finan\u0161u uzsaukums 2022.gad\u0101 atspogu\u013cos finans\u0113\u0161anas nosac\u012bjumus un nepiecie\u0161amo elast\u012bbu, lai pa\u0101trin\u0101tu \u012bpa\u0161i nobriedu\u0161u un strat\u0113\u0123isku svar\u012bgu ES aktivit\u0101\u0161u izpildi, tai skait\u0101 kontekst\u0101 ar \u0123eopolitisko situ\u0101ciju p\u0113c 2022.gada 24.febru\u0101ra. T\u0101s &#8220;Rail Baltica&#8221; projekta aktivit\u0101tes, kas tika pieteiktas 2021.gada uzsaukuma ietvaros, bet netika apstiprin\u0101tas, tiks iek\u013cautas pieteikum\u0101 n\u0101kamajam finan\u0161u periodam.<\/p>\n\n\n\n<p>Zieme\u013cj\u016bras-Baltijas TEN-T koridora Eiropas koordinatore Katr\u012bna Trautmane nor\u0101da, ka \u0161is 2021.-2027.gada finan\u0161u period\u0101 pie\u0161\u0137irtais finans\u0113jums apliecina Eiropas Komisijas atbalstu \u0161im strat\u0113\u0123iski noz\u012bm\u012bgajam infrastrukt\u016bras projektam un t\u0101 veiksm\u012bgai turpm\u0101kai \u012bsteno\u0161anai, kas pa\u0161reiz\u0113j\u0101 \u0123eopolitiskaj\u0101 situ\u0101cij\u0101 ir ieguvusi pavisam citu noz\u012bmi. &#8220;T\u0101 k\u0101 projekts sasniedz n\u0101kamo brieduma f\u0101zi, gaid\u012bsim pieteikumus finans\u0113juma sa\u0146em\u0161anai ar\u012b n\u0101kamajos uzsaukumos,&#8221; pau\u017e Trautmane.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>\u0160oned\u0113\u013c &#8220;Rail Baltica&#8221; projekta partneri tiekas Eiropas mobilit\u0101tes vado\u0161\u0101 pas\u0101kuma &#8220;Connecting Europe Days&#8221; ietvaros, kas norisin\u0101s no 28. l\u012bdz 30.j\u016bnijam Lion\u0101, Francij\u0101, lai p\u0101rrun\u0101tu konkr\u0113tus so\u013cus \u0123eopolitisk\u0101s situ\u0101cijas negat\u012bvo seku mazin\u0101\u0161anai, k\u0101 ar\u012b iesp\u0113jas stiprin\u0101t dzelzce\u013ca ievie\u0161anu Baltijas un ES l\u012bmen\u012b.<\/p>\n\n\n\n<p>Driksna atzin\u012bgi nov\u0113rt\u0113 sa\u0146emto finans\u0113jumu, nor\u0101dot, ka tas \u013caus \u012bstenot t\u0101s projekta aktivit\u0101tes, kur\u0101s sasniegts pietiekams brieduma l\u012bmenis, tai skait\u0101 kontekst\u0101 ar jau sa\u0146emto un apg\u016bto finans\u0113jumu. Vienlaikus l\u012bdz ar projekt\u0113\u0161anas darbu nosl\u0113g\u0161anu un b\u016bvniec\u012bbas l\u012bgumu&nbsp;iepirkumu&nbsp;virz\u012bbu, &#8220;Rail Baltica&#8221; projekts b\u016bs gatavs v\u0113l ambicioz\u0101kai programmai n\u0101kamaj\u0101 finans\u0113juma uzsaukum\u0101, uzsver Driksna.<\/p>\n\n\n\n<p>&#8220;Rail Baltica&#8221; glob\u0101lajam projektam ieteicam\u0101 \u0161\u012b finans\u0113juma iev\u0113rojam\u0101 summa tiks pievienota jau pieejamajam finans\u0113jumam no 2014.-2021.gada finan\u0161u perioda, kur &#8220;Rail Baltica&#8221; \u012bsteno\u0161anai ir pieejami vair\u0101k nek\u0101 1,2 miljardi eiro, no kuriem 85% veido Eiropas infrastrukt\u016bras savieno\u0161anas instruments (CEF).<\/p>\n\n\n\n<p>&#8220;Rail Baltica&#8221; projekts paredz izveidot Eiropas standarta slie\u017eu platuma dzelzce\u013ca l\u012bniju no Tallinas l\u012bdz Lietuvas un Polijas robe\u017eai, lai t\u0101l\u0101k ar dzelzce\u013cu Baltijas valstis b\u016btu iesp\u0113jams savienot ar cit\u0101m Eiropas valst\u012bm. Baltijas valst\u012bs pl\u0101nots izb\u016bv\u0113t jaunu, 870 kilometru garu Eiropas slie\u017eu platuma (1435 milimetru) dzelzce\u013ca l\u012bniju ar vilcienu maksim\u0101lo \u0101trumu 240 kilometri stund\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p>Paredz\u0113ts, ka &#8220;Rail Baltica&#8221; izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izb\u016bv\u0113t starp Kau\u0146u un Vi\u013c\u0146u. Da\u013ca izmaksu tiks segtas no Eiropas Savien\u012bbas l\u012bdzek\u013ciem. Pl\u0101nots, ka &#8220;Rail Baltica&#8221; dzelzce\u013ca l\u012bnija b\u016bs gatava satiksmei 2026.gad\u0101.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Eiropas Klimata, infrastrukt\u016bras un vides izpilda\u0123ent\u016bra (CINEA) jaun\u0101 Eiropas Savien\u012bbas (ES) finan\u0161u perioda no 2021. l\u012bdz 2027.gadam pirmaj\u0101 uzsaukum\u0101 dzelzce\u013ca projektam &#8220;Rail Baltica&#8221; pie\u0161\u0137ir vair\u0101k nek\u0101 350 miljonus eiro, a\u0123ent\u016bru LETA inform\u0113ja projekta \u012bsteno\u0161anai izveidot\u0101 Baltijas valstu kopuz\u0146\u0113muma AS &#8220;RB Rail&#8221; p\u0101rst\u0101vji.<\/p>\n","protected":false},"author":1938,"featured_media":18156,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[23,1,46],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/18157"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1938"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=18157"}],"version-history":[{"count":3,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/18157\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":18181,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/18157\/revisions\/18181"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/18156"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=18157"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=18157"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=18157"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}