Finan\u0161u ministrija<\/p>\n\n\n\n
Piektdien, 2022. gada 17. j\u016bnij\u0101, starptautisk\u0101 kred\u012btreitingu a\u0123ent\u016bra \u201cS&P Global Ratings\u201d apstiprin\u0101ja Latvijas kred\u012btreitingu augstaj\u0101 \u201cA+\u201d l\u012bmen\u012b, saglab\u0101jot stabilu n\u0101kotnes nov\u0113rt\u0113jumu.<\/p>\n\n\n\n
A\u0123ent\u016bra inform\u0113, ka pas\u0101kumi Latvijas ener\u0123\u0113tisk\u0101s atkar\u012bbas no Krievijas mazin\u0101\u0161anai, dal\u012bba NATO un Eiropas Savien\u012bb\u0101, m\u0113renais valsts par\u0101da l\u012bmenis un kopum\u0101 efekt\u012bvas valsts ekonomikas politikas veido\u0161ana, pamato Latvijas kred\u012btreitinga saglab\u0101\u0161anu l\u012bdz\u0161in\u0113j\u0101 l\u012bmen\u012b.<\/p>\n\n\n\n
A\u0123ent\u016bra uzskata, ka Krievijas kar\u0161 Ukrain\u0101 palielina Latvijas atv\u0113rt\u0101s ekonomikas l\u0113n\u0101kas izaugsmes risku, jo konflikts iev\u0113rojami ietekm\u0113 transporta sektoru. Vienlaikus a\u0123ent\u016bra atz\u012bm\u0113, ka Eiropas Savien\u012bbas fondu ietvaros pieejamais finans\u0113jums un ilgtsp\u0113j\u012bgs valsts par\u0101da l\u012bmenis, kas joproj\u0101m ir viens no zem\u0101kajiem l\u012bdz\u012bga kred\u012btreitinga valstu vid\u016b, \u013cauj absorb\u0113t ar karu saist\u012bto faktoru ietekmi uz Latvijas ekonomiku vid\u0113j\u0101 termi\u0146\u0101, lai ar\u012b vald\u012bbas \u012bstenotais fisk\u0101lais atbalsts konflikta izrais\u012bt\u0101 energoresursu cenu k\u0101puma ietekmes uz m\u0101jsaimniec\u012bb\u0101m un uz\u0146\u0113mumiem mazin\u0101\u0161anai, ieguld\u012bjumi valsts dro\u0161\u012bbas stiprin\u0101\u0161anai, k\u0101 ar\u012b infl\u0101cijas spiediens uz invest\u012bciju projektu izmaks\u0101m ierobe\u017eo iesp\u0113jas samazin\u0101t valsts bud\u017eeta defic\u012bta l\u012bmeni \u0161ogad. T\u0101pat a\u0123ent\u016bra uzskata, ka riski, kas izriet no Latvijas centieniem nodro\u0161in\u0101t neatkar\u012bbu no Krievijas energoresursiem, ir p\u0101rvald\u0101mi, k\u0101 ar\u012b Latvijas ekonomikas izaugsmes iesp\u0113jas vid\u0113j\u0101 termi\u0146\u0101 ir sp\u0113c\u012bgas.<\/p>\n\n\n\n
\u201cKred\u012btreitingu a\u0123ent\u016bras S&P nov\u0113rt\u0113jums apliecina, ka valsts ener\u0123\u0113tisk\u0101s neatkar\u012bbas stiprin\u0101\u0161ana ir svar\u012bgs faktors ne tikai valsts dro\u0161\u012bbas, bet ar\u012b valsts kred\u012btsp\u0113jas uztur\u0113\u0161anai un ekonomikas izaugsmes veicin\u0101\u0161anai vid\u0113j\u0101 termi\u0146\u0101. Tas ir svar\u012bgs ieguld\u012bjums m\u016bsu valsts n\u0101kotn\u0113\u201d, uzsver finan\u0161u ministrs J\u0101nis Reirs.<\/p>\n\n\n\n
A\u0123ent\u016bra atz\u012bm\u0113, ka Latvijas kred\u012btreitinga paaugstin\u0101\u0161anu vid\u0113j\u0101 termi\u0146\u0101 veicin\u0101tu t\u0101s ekonomikas izaugsme, kas past\u0101v\u012bgi p\u0101rsniegtu l\u012bdz\u012bga kred\u012btreitinga valstu r\u0101d\u012bt\u0101jus, k\u0101 ar\u012b valsts bud\u017eeta defic\u012bta un l\u012bdz ar to ar\u012b valsts par\u0101da l\u012bme\u0146a notur\u012bga samazin\u0101\u0161an\u0101s tendence.<\/p>\n\n\n\n
Iepriek\u0161\u0113jais \u201cS&P Global Rating\u201d pazi\u0146ojums tika public\u0113ts 2022. gada 7. febru\u0101r\u012b, kad a\u0123ent\u016bra nemain\u012bja Latvijas kred\u012btreitinga augsto \u201cA+\u201d l\u012bmeni un stabilo kred\u012btreitinga n\u0101kotnes nov\u0113rt\u0113jumu.<\/p>\n\n\n\n