Atbilsto\u0161i Valsts kases public\u0113tajiem datiem par \u0161\u0101 gada pirmajiem \u010detriem m\u0113ne\u0161iem konsolid\u0113taj\u0101 kopbud\u017eet\u0101 janv\u0101r\u012b-apr\u012bl\u012b bijis 82,5 miljonu eiro defic\u012bts, kas bija par 591,5 miljoniem eiro maz\u0101k nek\u0101 p\u0113rn attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101. Ekonomik\u0101 turpinoties izaugsmei, kopbud\u017eet\u0101 sa\u0146emtie ie\u0146\u0113mumi \u0161ogad biju\u0161i par 602,2 miljoniem eiro jeb 15,3% augst\u0101ki nek\u0101 p\u0113rn \u010detros m\u0113ne\u0161os, veidojot 4,5 miljardus eiro. Savuk\u0101rt izdevumi, \u0146emot v\u0113r\u0101 augsto l\u012bmeni p\u0113rn, saglab\u0101j\u0101s aptuveni t\u0101d\u0101 pa\u0161\u0101 l\u012bmen\u012b, pieaugot tikai par 10,7 miljoniem eiro jeb 0,2%, un veidoja 4,6 miljardus eiro.<\/p>\n\n\n\n
Vald\u012bbas apstiprin\u0101t\u0101 atbalsta izmaksa nosaka defic\u012bta veido\u0161anos valsts pamatbud\u017eet\u0101, kur t\u0101 apm\u0113rs sasniedzis 406,4 miljonus eiro, kas bija par 252 miljoniem eiro maz\u0101k nek\u0101 p\u0113rn \u010detros m\u0113ne\u0161os. Valsts speci\u0101laj\u0101 bud\u017eet\u0101 tikm\u0113r veidojies 87,7 miljonu eiro p\u0101rpalikums, un bilance uzlabojusies par 235,2 miljoniem eiro, bet pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101 p\u0101rpalikuma apm\u0113rs sasniedzis pat 164,6 miljonus eiro un bija par 92,9 miljoniem eiro liel\u0101ks nek\u0101 2021. gada janv\u0101r\u012b-apr\u012bl\u012b.<\/p>\n\n\n\n
\u0160\u0101 gada s\u0101kum\u0101 turpin\u0101jusies strauja ekonomisk\u0101 izaugsme p\u0113c Covid-19 izplat\u012bbas mazin\u0101\u0161anai noteikto ierobe\u017eojumu pak\u0101peniskas atcel\u0161anas. Centr\u0101l\u0101s statistikas p\u0101rvaldes (CSP) public\u0113tie dati par \u0161\u0101 gada pirmo ceturksni nor\u0101da uz provizoriski 5,9% iek\u0161zemes kopprodukta re\u0101lo pieaugumu sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2021. gada pirmo ceturksni. Tom\u0113r j\u0101atz\u012bm\u0113, ka, \u0146emot v\u0113r\u0101 b\u016btisko pat\u0113ri\u0146a cenu pieaugumu, faktiskais iek\u0161zemes kopprodukta pieaugums ir bijis iev\u0113rojami augst\u0101ks, kas liel\u0101 m\u0113r\u0101 v\u0113rojams ar\u012b kopbud\u017eeta nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumu pieauguma tempos. \u0160ogad, strauji augot priv\u0101tajam pat\u0113ri\u0146am, t\u0101pat ar\u012b palielinoties darba samaksas fondam, nomaks\u0101tie nodok\u013ci, ieskaitot vienot\u0101 nodok\u013cu konta nesadal\u012bto atlikumu, janv\u0101r\u012b-apr\u012bl\u012b biju\u0161i par 519,4 miljoniem eiro jeb 17,2% augst\u0101ki nek\u0101 p\u0113rn \u010detros m\u0113ne\u0161os un veidoja 3,5 miljardus eiro. Kopbud\u017eeta nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi \u0161ogad janv\u0101r\u012b-apr\u012bl\u012b sa\u0146emti 367,9 miljonus eiro jeb 11,6% virs bud\u017eet\u0101 pl\u0101not\u0101 apm\u0113ra.<\/p>\n\n\n\n
Pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas nodok\u013ca (PVN) ie\u0146\u0113mumi p\u0101rskata period\u0101 sa\u0146emti 1,1 miljarda eiro apm\u0113r\u0101, kas bija par 241,1 miljonu eiro jeb 28,8% vair\u0101k nek\u0101 p\u0113rn \u010detros m\u0113ne\u0161os. Tostarp apr\u012bl\u012b ie\u0146\u0113mumi par 76,9 miljoniem eiro jeb 32% p\u0101rsniegu\u0161i iepriek\u0161\u0113j\u0101 gada PVN ie\u0146\u0113mumu l\u012bmeni. Valsts ie\u0146\u0113mumu dienesta (VID) dati liecina, ka liel\u0101kais ie\u0146\u0113mumu pieaugums bijis tie\u0161i tirdzniec\u012bbas nozar\u0113 un ar energoresursu apg\u0101di un ra\u017eo\u0161anu saist\u012btaj\u0101s nozar\u0113s, ko liel\u0101 m\u0113r\u0101 nosaka ar\u012b cenu l\u012bme\u0146a izmai\u0146as. Atbilsto\u0161i CSP datiem infl\u0101cija apr\u012bl\u012b, neskatoties uz pla\u0161o valsts atbalstu, lai bremz\u0113tu strauj\u0101ku pieaugumu maks\u0101jumos par energoresursu pat\u0113ri\u0146u, sasniedza jau 13%. Vienlaikus \u013coti pozit\u012bva situ\u0101cija v\u0113rojama mazumtirdzniec\u012bb\u0101, kur p\u0113c CSP datiem apgroz\u012bjums faktiskaj\u0101s cen\u0101s bija par nepilniem 30% liel\u0101ks nek\u0101 2021. gada apr\u012bl\u012b.<\/p>\n\n\n\n
\u0160ogad augsti nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumu pieauguma tempi, Latvijas ekonomikai atg\u016bstoties no pand\u0113mijas laika ierobe\u017eojumiem, biju\u0161i vis\u0101s liel\u0101kaj\u0101s tautsaimniec\u012bbas nozar\u0113s. Vienlaikus ar pirmo m\u0113ne\u0161u pozit\u012bvajiem r\u0101d\u012bt\u0101jiem ekonomik\u0101, l\u012bdz ar kara s\u0101kumu Ukrain\u0101 situ\u0101cija pasaul\u0113 un Latvijas ekonomik\u0101 ir krasi main\u012bjusies, un gada turpin\u0101jum\u0101 j\u0101r\u0113\u0137in\u0101s ar zem\u0101kiem izaugsmes tempiem. Soci\u0101l\u0101s apdro\u0161in\u0101\u0161anas iemaksas kopbud\u017eet\u0101 janv\u0101r\u012b-apr\u012bl\u012b sa\u0146emtas par 319,5 miljoniem eiro jeb 37,2% liel\u0101k\u0101 apm\u0113r\u0101 nek\u0101 p\u0113rn un sasniedz 1,2 miljardus eiro, bet iedz\u012bvot\u0101ju ien\u0101kuma nodok\u013ca ie\u0146\u0113mumi k\u0101pu\u0161i par 166,9 miljoniem eiro jeb 34,9% un veidoja 645,1 miljonu eiro. VID dati nor\u0101da, ka darba samaksas fonds Latvij\u0101 pirmaj\u0101 ceturksn\u012b bijis vid\u0113ji par 12-15% augst\u0101ks nek\u0101 p\u0113rn, bet augstais darba samaksas nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumu pieaugums saist\u0101ms ar\u012b ar zemo ie\u0146\u0113mumu b\u0101zi p\u0113rn janv\u0101r\u012b, s\u0101koties jaunajai nodok\u013cu samaksas un uzskaites sist\u0113mai, k\u0101 ar\u012b ar operat\u012bv\u0101ku iemaks\u0101to nodok\u013cu sadali no vienot\u0101 nodok\u013cu konta.<\/p>\n\n\n\n
M\u0113ren\u0101ks pieaugums \u0161ogad \u010detros m\u0113ne\u0161os bijis ie\u0146\u0113mumos no akc\u012bzes nodok\u013ca, kas biju\u0161i 21,9 miljonus eiro jeb 6,5% virs iepriek\u0161\u0113j\u0101 gada l\u012bme\u0146a. \u0145emot v\u0113r\u0101 naftas produktu un tabakas izstr\u0101d\u0101jumu pat\u0113ri\u0146a palielin\u0101\u0161anos, \u0161o akc\u012bzes pre\u010du grupu ie\u0146\u0113mumi palielin\u0101ju\u0161ies par attiec\u012bgi 12,1 miljonu eiro jeb 7% un 5,2 miljoniem eiro jeb 7,3%.<\/p>\n\n\n\n
Kopbud\u017eeta nenodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi sa\u0146emti 236 miljonu eiro apm\u0113r\u0101 un bija par 76,9 miljoniem eiro jeb 48,3% augst\u0101ki nek\u0101 p\u0113rn \u010detros m\u0113ne\u0161os. Pieaugums skaidrojams ar augst\u0101kiem sa\u0146emtajiem valsts kapit\u0101lsabiedr\u012bbu dividen\u017eu maks\u0101jumiem, t\u0101pat ar\u012b ie\u0146\u0113mumiem no Latvijai pie\u0161\u0137irto emisijas kvotu izsol\u012b\u0161anas. Nenodok\u013cu ie\u0146\u0113mumu pl\u0101ns valsts pamatbud\u017eet\u0101 tika p\u0101rsniegts par 61,4 miljonu eiro jeb 53,5%. Pl\u0101na p\u0101rpilde l\u012bdz\u012bgi k\u0101 iepriek\u0161\u0113j\u0101 gad\u0101 notikusi sa\u0146emto Valsts kases eirooblig\u0101ciju papildu emisijas pr\u0113mijas ie\u0146\u0113mumu d\u0113\u013c, t\u0101pat sa\u0146emti ie\u0146\u0113mumi no konfisc\u0113tajiem noziedz\u012bgi ieg\u016btajiem l\u012bdzek\u013ciem, un pl\u0101noto p\u0101rsniegu\u0161i ar\u012b ie\u0146\u0113mumi no Latvijai pie\u0161\u0137irto emisijas kvotu izsol\u012b\u0161anas un dividen\u017eu maks\u0101jumi.<\/p>\n\n\n\n
Kopbud\u017eet\u0101 augstu izdevumu l\u012bmeni turpina noteikt vald\u012bbas apstiprin\u0101t\u0101 atbalsta izmaksa. Lai gan kopbud\u017eeta izdevumi \u0161\u0101 gada pirmajos \u010detros m\u0113ne\u0161os bija tikai nedaudz virs 2021. gada l\u012bme\u0146a, tom\u0113r tie bija par 34% augst\u0101ki nek\u0101 pirms pand\u0113mijas jeb 2019. gad\u0101. Atbilsto\u0161i Finan\u0161u ministrijas nov\u0113rt\u0113jumam gada pirmajos \u010detros m\u0113ne\u0161os noz\u012bm\u012bgas izmaksas biju\u0161as Covid-19 atbalsta veid\u0101, kas \u0161im gadam kopum\u0101 paredz\u0113ts 1,4 miljardu eiro apm\u0113r\u0101, savuk\u0101rt izmaks\u0101t\u0101 energoatbalsta apm\u0113rs tuvojas 0,3 miljardiem eiro un izmaksas turpin\u0101s. T\u0101pat p\u0113c Krievijas iebrukuma Ukrain\u0101 papildus finans\u0113jums tika novirz\u012bts valsts aizsardz\u012bbas sp\u0113ju stiprin\u0101\u0161anai un Ukrainas civiliedz\u012bvot\u0101ju atbalstam, kam pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101 veikto izdevumu apm\u0113rs par izmitin\u0101\u0161anu, \u0113din\u0101\u0161anu, izgl\u012bt\u012bbu un soci\u0101lo pal\u012bdz\u012bbu uz apr\u012b\u013ca beig\u0101m sasniedzis 10,8 miljonus eiro.<\/p>\n\n\n\n
Finans\u0113juma novirz\u012b\u0161ana energoatbalstam un ar\u012b vesel\u012bbas nozares vajadz\u012bbu finans\u0113\u0161ana noteica kopbud\u017eeta subs\u012bdiju un dot\u0101ciju palielin\u0101\u0161anos par 307,1 miljonu eiro jeb 35,4%, t\u0101m veidojot 1,2 miljardus eiro. Noz\u012bm\u012bgs pieaugums v\u0113rojams ar\u012b pre\u010du un pakalpojumu izdevumos, kas bija par 111,4 miljoniem eiro jeb 26,2% liel\u0101ki nek\u0101 p\u0113rn \u010detros m\u0113ne\u0161os un sasniegu\u0161i 535,7 miljonus eiro. Noz\u012bm\u012bgu da\u013cu pieauguma veido vajadz\u012bbu finans\u0113\u0161ana Nacion\u0101lajos bru\u0146otajos sp\u0113kos. Pieaugo\u0161\u0101s energoresursu cenas b\u016btiski palielin\u0101ju\u0161as pre\u010du un pakalpojumu izdevumus pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101, kur gada s\u0101kum\u0101 pieaugu\u0161i ar\u012b izdevumi autoce\u013cu uztur\u0113\u0161anai. L\u012bdz\u012bga situ\u0101cija ar izdevumu pieaugumu v\u0113rojama ar\u012b atvasin\u0101to publisko personu (augstskolas, zin\u0101tnisk\u0101s instit\u016bcijas u.c.) bud\u017eet\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Izdevumi pensij\u0101m kopbud\u017eet\u0101 biju\u0161i 883 miljoni eiro, kas bija par 48,9 miljoniem eiro jeb 5,9% vair\u0101k nek\u0101 p\u0113rn \u010detros m\u0113ne\u0161os, un to pieaugumu nosaka pensiju indeks\u0101cija p\u0113rn oktobr\u012b. P\u0101r\u0113jo pabalstu izdevumi kopbud\u017eet\u0101 veikti b\u016btiski maz\u0101k\u0101 apm\u0113r\u0101 nek\u0101 p\u0113rn, kad tika izmaks\u0101ti vald\u012bbas apstiprin\u0101tie vienreiz\u0113jie pabalsti 500 eiro \u0123imen\u0113m ar b\u0113rniem un 200 eiro pension\u0101riem. \u0160ogad p\u0101r\u0113jo pabalstu izdevumi biju\u0161i 727,3 miljoni eiro, kas bija par 371,7 miljoniem eiro jeb 33,8% maz\u0101k nek\u0101 p\u0113rn \u010detros m\u0113ne\u0161os. J\u0101atz\u012bm\u0113, ka izdevumu samazin\u0101jums var\u0113ja b\u016bt v\u0113l strauj\u0101ks, tom\u0113r ar\u012b \u0161ogad atbalsta izmaksa turpin\u0101jusies un pabalstus, lai mazin\u0101tu energoresursu cenu pieauguma ietekmi, par pirmajiem \u010detriem gada m\u0113ne\u0161iem 50 eiro apm\u0113r\u0101 sa\u0146em \u0123imenes ar b\u0113rniem un 20 eiro apm\u0113r\u0101 seniori.<\/p>\n\n\n\n
Zem\u0101k\u0101 apm\u0113r\u0101 nek\u0101 p\u0113rn \u010detros m\u0113ne\u0161os kopbud\u017eet\u0101 biju\u0161i procentu izdevumi un kapit\u0101lie izdevumi. Procentu izdevumi samazin\u0101ju\u0161ies par 78,6 miljoniem eiro jeb 54,9%, veidojot 64,6 miljonus eiro. Atbilsto\u0161i Valsts kases sniegtajai inform\u0101cijai zem\u0101ki procentu maks\u0101jumi \u0161ogad saist\u012bti ar atsevi\u0161\u0137u saist\u012bbu nosl\u0113g\u0161anu p\u0113rn, par kur\u0101m \u0161ogad nor\u0113\u0137inu veik\u0161ana netiek pl\u0101nota, t\u0101pat ar\u012b k\u0101rt\u0113jo maks\u0101jumu veik\u0161anu \u0161ogad v\u0113l\u0101k\u0101 period\u0101 (maij\u0101) nek\u0101 p\u0113rn. Kapit\u0101lie izdevumi kopbud\u017eet\u0101 biju\u0161i par 10 miljoniem eiro jeb 4,6% maz\u0101ki nek\u0101 p\u0113rn un veidoja 206,9 miljonus eiro. Zem\u0101ki izdevumi invest\u012bcij\u0101m biju\u0161i pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101, tostarp no \u0101rvalstu finan\u0161u pal\u012bdz\u012bbas finans\u0113to pas\u0101kumu \u012bsteno\u0161anai. Gada s\u0101kum\u0101, \u0146emot v\u0113r\u0101 pieaugo\u0161\u0101s izejmateri\u0101lu cenas, sare\u017e\u0123\u012bjumus pieg\u0101\u017eu \u0137\u0113d\u0113s un no t\u0101 izrieto\u0161os apgr\u016btin\u0101jumus sekm\u012bg\u0101 iepirkumu l\u012bgumu izpildes noris\u0113, da\u013ca b\u016bvniec\u012bbas projektu bremz\u0113jas.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
Atbilsto\u0161i Valsts kases public\u0113tajiem datiem par \u0161\u0101 gada pirmajiem \u010detriem m\u0113ne\u0161iem konsolid\u0113taj\u0101 kopbud\u017eet\u0101 janv\u0101r\u012b-apr\u012bl\u012b bijis 82,5 miljonu eiro defic\u012bts, kas bija par 591,5 miljoniem eiro maz\u0101k nek\u0101 p\u0113rn attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101. Ekonomik\u0101 turpinoties izaugsmei, kopbud\u017eet\u0101 sa\u0146emtie ie\u0146\u0113mumi \u0161ogad biju\u0161i par 602,2 miljoniem eiro jeb 15,3% augst\u0101ki nek\u0101 p\u0113rn \u010detros m\u0113ne\u0161os, veidojot 4,5 miljardus eiro. Savuk\u0101rt izdevumi, \u0146emot v\u0113r\u0101 augsto l\u012bmeni p\u0113rn, saglab\u0101j\u0101s aptuveni t\u0101d\u0101 pa\u0161\u0101 l\u012bmen\u012b, pieaugot tikai par 10,7\u00a0miljoniem eiro jeb 0,2%, un veidoja 4,6 miljardus eiro.<\/p>\n","protected":false},"author":1938,"featured_media":17893,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[23],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/17894"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1938"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=17894"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/17894\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":17895,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/17894\/revisions\/17895"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/17893"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=17894"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=17894"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=17894"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}