Vides aizsardz\u012bbas un re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas ministrija (VARAM) ir veikusi aptauju un apkopojusi inform\u0101ciju par decentraliz\u0113to kanaliz\u0101cijas sist\u0113mu re\u0123istru izveidi un t\u0101s organiz\u0113\u0161anu pa\u0161vald\u012bb\u0101s, re\u0123istr\u0113\u0161anas rezult\u0101tiem.<\/p>\n\n\n\n
K\u0101 inform\u0113j\u0101m 2021.gada ruden\u012b, lai mazin\u0101tu vides un lok\u0101lo \u016bdens \u0146em\u0161anas vietu pies\u0101r\u0146ojuma risku, ko rada vid\u0113 non\u0101ku\u0161i notek\u016bde\u0146i no \u0113k\u0101m, kas nav piesl\u0113gtas centraliz\u0113taj\u0101m kanaliz\u0101cijas sist\u0113m\u0101m, VARAM izstr\u0101d\u0101ja Ministru kabineta noteikumus \u201cNoteikumi par decentraliz\u0113to kanaliz\u0101cijas sist\u0113mu apsaimnieko\u0161anu un re\u0123istr\u0113\u0161anu\u201d<\/a>. Tie paredz, ka l\u012bdz 2021. gada 31. decembrim t\u0101m m\u0101jsaimniec\u012bb\u0101m, kuras izmanto decentraliz\u0113to kanaliz\u0101cijas sist\u0113mu, sav\u0101 viet\u0113j\u0101 pa\u0161vald\u012bb\u0101 bija nepiecie\u0161ams re\u0123istr\u0113t decentraliz\u0113t\u0101s notek\u016bde\u0146u sav\u0101k\u0161anas vai att\u012br\u012b\u0161anas sist\u0113mas un j\u0101sak\u0101rto atbilsto\u0161i normat\u012bvu pras\u012bb\u0101m. \u0160ie noteikumi neattiecas uz lauku teritorij\u0101m, tostarp viens\u0113t\u0101m.<\/p>\n\n\n\n Pras\u012bbas centraliz\u0113ti sav\u0101kto notek\u016bde\u0146u att\u012br\u012b\u0161anai Latvij\u0101 past\u0101v jau vair\u0101k nek\u0101 20 gadus. Tom\u0113r gan liel\u0101s un maz\u0101s pils\u0113t\u0101s, gan ciemos da\u013cai iedz\u012bvot\u0101ju centraliz\u0113tie kanaliz\u0101cijas t\u012bkli nav pieejami, jo to izb\u016bve nav tehniski vai ekonomiski pamatota. T\u0101p\u0113c kop\u0161 2017. gada pras\u012bbas ir noteiktas ar\u012b notek\u016bde\u0146u kr\u0101jtvert\u0146u, septi\u0137u, lok\u0101lu att\u012br\u012b\u0161anas iek\u0101rtu apsaimnieko\u0161ana1<\/a><\/sup>, paredzot pa\u0161vald\u012bb\u0101m noz\u012bm\u012bgu lomu decentraliz\u0113to kanaliz\u0101cijas sist\u0113mu uzraudz\u012bb\u0101 un taj\u0101s uzkr\u0101to notek\u016bde\u0146u sav\u0101k\u0161anas kontrol\u0113. Pa\u0161vald\u012bbas izdod ar\u012b saisto\u0161os noteikumus par decentraliz\u0113to kanaliz\u0101cijas pakalpojumu snieg\u0161anu un uzskaites kart\u012bbu un par citiem ar decentraliz\u0113to kanaliz\u0101cijas sist\u0113mu apsaimnieko\u0161anu saist\u012btiem jaut\u0101jumiem.<\/p>\n\n\n\n VARAM aptauju r\u012bkoja ar m\u0113r\u0137i, lai ieg\u016btu datus par eso\u0161o situ\u0101ciju decentraliz\u0113to kanaliz\u0101cijas sist\u0113mu jaut\u0101jumos. P\u0113c visu pa\u0161vald\u012bbu sniegt\u0101s inform\u0101cijas, decentraliz\u0113to kanaliz\u0101cijas sist\u0113mu re\u0123istri ir izveidoti vis\u0101s pa\u0161vald\u012bb\u0101s. Aptaujas dati ar\u012b nor\u0101da, ka gandr\u012bz puse pa\u0161vald\u012bbu jeb 45% ir izveidoju\u0161as vienotu re\u0123istru visam novadam vai valstspils\u0113tai; savuk\u0101rt p\u0101r\u0113j\u0101s pa\u0161vald\u012bb\u0101s izmanto vair\u0101kus re\u0123istrus (\u0146emot v\u0113r\u0101, ka tie s\u0101kti veidot v\u0113l pirms administrat\u012bvi teritori\u0101l\u0101s reformas).<\/p>\n\n\n\n P\u0113c pa\u0161vald\u012bbu apl\u0113s\u0113m, to pils\u0113t\u0101s un ciemos, uz kuriem attiecas Ministru kabineta noteikumu Nr. 384 pras\u012bbas, kopum\u0101 ir 97 t\u016bksto\u0161i (97101) decentraliz\u0113to kanaliz\u0101cijas sist\u0113mu. Liel\u0101kais decentraliz\u0113to kanaliz\u0101cijas sist\u0113mu kopskaits ir liel\u0101kaj\u0101s pils\u0113t\u0101s \u2013 R\u012bg\u0101, Daugavpil\u012b, J\u016brmal\u0101, no novadiem \u2013 Olaines, Jelgavas un \u0100da\u017eu novad\u0101.<\/p>\n\n\n\n \u0160\u012b gada mart\u0101 kopum\u0101 re\u0123istr\u0113tas 26 666 decentraliz\u0113t\u0101s kanaliz\u0101cijas sist\u0113mas jeb 27,5% no apl\u0113st\u0101 kopskaita. Vis\u0101s pils\u0113t\u0101s un novados da\u013ca decentraliz\u0113to kanaliz\u0101cijas sist\u0113mu atrodas teritorij\u0101s, kur\u0101s ir iesp\u0113jams ier\u012bkot piesl\u0113gumu centraliz\u0113tajiem kanaliz\u0101cijas t\u012bkliem. \u0160\u0101du decentraliz\u0113to kanaliz\u0101cijas sist\u0113mu \u012bpatsvars ir \u013coti at\u0161\u0137ir\u012bgs un sv\u0101rst\u0101s no 0% Olaines novad\u0101 l\u012bdz 99,99% Liep\u0101j\u0101. \u0160\u0101das at\u0161\u0137ir\u012bbas nosaka centraliz\u0113to kanaliz\u0101cijas t\u012bklu p\u0101rkl\u0101jums, kas tipiski ir daudz augst\u0101ks lielaj\u0101s pils\u0113t\u0101s, kur apb\u016bve liel\u0101koties ir koncentr\u0113t\u0101ka nek\u0101 mazpils\u0113t\u0101s un ciemos. Ar Eiropas Savien\u012bbas fondu atbalstu l\u012bdz 2022.gada s\u0101kumam 14 818 iedz\u012bvot\u0101jiem ir nodro\u0161in\u0101ti centraliz\u0113tie notek\u016bde\u0146u sav\u0101k\u0161anas pakalpojumi, t\u012bklu papla\u0161in\u0101\u0161ana un piesl\u0113gumu tiem ier\u012bko\u0161ana turpin\u0101sies v\u0113l l\u012bdz 2023. gada beig\u0101m.<\/p>\n\n\n\n P\u0113c pa\u0161vald\u012bbu sniegt\u0101s inform\u0101cijas, visizplat\u012bt\u0101kais decentraliz\u0113to kanaliz\u0101cijas sist\u0113mu veids ir kr\u0101jtvertnes jeb herm\u0113tiska, nosl\u0113gta tvertne, kur tiek uzkr\u0101ti m\u0101jsaimniec\u012bbas notek\u016bde\u0146i. No re\u0123istr\u0113taj\u0101m decentraliz\u0113taj\u0101m kanaliz\u0101cijas sist\u0113m\u0101m 70% ir kr\u0101jtvertnes, 18% \u2013 septi\u0137i, 10% \u2013 lok\u0101las notek\u016bde\u0146u att\u012br\u012b\u0161anas iek\u0101rtas, kuru kop\u0113j\u0101 jauda ir maz\u0101ka par 5 m3<\/sup>\/diennakt\u012b.<\/p>\n\n\n\n T\u0101d\u0113j\u0101di liel\u0101kaj\u0101 da\u013c\u0101 gad\u012bjumu notek\u016bde\u0146i no decentraliz\u0113taj\u0101m kanaliz\u0101cijas sist\u0113m\u0101m ir j\u0101izved att\u012br\u012b\u0161anai uz komun\u0101laj\u0101m notek\u016bde\u0146u att\u012br\u012b\u0161anas iek\u0101rt\u0101m. Pa\u0161vald\u012bb\u0101m, nepiecie\u0161ams pl\u0101not k\u0101 organiz\u0113t kanaliz\u0101cijas pakalpojumus, j\u0101dom\u0101 gan par vajadz\u012bbu nodro\u0161in\u0101t, lai novad\u0101 vai valstpils\u0113t\u0101 b\u016btu aseniz\u0101cijas pakalpojumu sniedz\u0113ji, gan par komun\u0101lo att\u012br\u012b\u0161anas iek\u0101rtu sp\u0113ju pie\u0146emt izvedamos notek\u016bde\u0146us. P\u0113c pa\u0161vald\u012bbu sniegt\u0101s inform\u0101cijas 2020. gad\u0101 no decentraliz\u0113taj\u0101m kanaliz\u0101cijas sist\u0113m\u0101m uz komun\u0101laj\u0101m notek\u016bde\u0146u att\u012br\u012b\u0161anas iek\u0101rt\u0101m izvesti ap 143 600 m3 <\/sup>notek\u016bde\u0146u, 2021. gad\u0101 \u2013 ap 178 800 m3<\/sup>. Liel\u0101kie notek\u016bde\u0146u apjomi sav\u0101kti R\u012bg\u0101, Daugavpil\u012b, \u0100da\u017eu, Smiltenes un Valmieras novad\u0101.<\/p>\n\n\n\n Pa\u0161vald\u012bbu sniegto inform\u0101ciju ministrija izmantos, lai izstr\u0101d\u0101tu darba k\u0101rt\u012bbu vebin\u0101ram apr\u012b\u013ca m\u0113nes\u012b, lai p\u0101rrun\u0101tu pa\u0161vald\u012bbu pieredzi un rastu risin\u0101jumus neskaidr\u012bb\u0101m un gr\u016bt\u012bb\u0101m, kas radu\u0161\u0101s decentraliz\u0113to kanaliz\u0101cijas sist\u0113mu re\u0123istr\u0101cijas un uzraudz\u012bbas gait\u0101.<\/p>\n\n\n