Pieaugo\u0161o izmaksu d\u0113\u013c b\u016bvdarbu veic\u0113jam ir ties\u012bbas ierosin\u0101t b\u016btiskus groz\u012bjumus publiskaj\u0101 b\u016bvdarbu l\u012bgum\u0101 un \u0161\u0101du b\u016btisku groz\u012bjumu veik\u0161ana publiskajos b\u016bvdarbu l\u012bgumos ir pie\u013caujama, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) informat\u012bvaj\u0101 zi\u0146ojum\u0101, kas iesniegts Ministru kabinet\u0101.<\/p>\n\n\n\n
\u0145emot v\u0113r\u0101 kop\u0113jo Eiropas Savien\u012bbas (ES) regul\u0113jumu publisko\u00a0iepirkumu\u00a0jom\u0101, \u0161obr\u012bd nav iesp\u0113jams ar groz\u012bjumiem ieviest l\u012bgumcenas indeks\u0101ciju nosl\u0113gtajos publiskos b\u016bvdarbu l\u012bgumos, kuros t\u0101 jau s\u0101kotn\u0113ji nav paredz\u0113ta, tom\u0113r b\u016bvdarbu veic\u0113jam ir ties\u012bbas ierosin\u0101t b\u016btiskus groz\u012bjumus publiskaj\u0101 b\u016bvdarbu l\u012bgum\u0101, v\u0113r\u0161oties ar attiec\u012bgu l\u016bgumu pie pas\u016bt\u012bt\u0101ja, nor\u0101da EM.<\/p>\n\n\n\n
Zi\u0146ojum\u0101 teikts, ka b\u016bvniec\u012bbas nozare 2021.gada beig\u0101s s\u0101ka atkopties no Covid-19 pand\u0113mijas ietekmes un t\u0101s darb\u012bba s\u0101ka stabiliz\u0113ties, ta\u010du 2022.gada 24.febru\u0101r\u012b Krievijas s\u0101ktais kar\u0161 Ukrain\u0101 rad\u012bja nozarei b\u016btisku negat\u012bvu ietekmi, izraisot strauju un neprognoz\u0113jamu b\u016bvizstr\u0101d\u0101jumu cenu k\u0101pumu, k\u0101 ar\u012b atsevi\u0161\u0137u b\u016bvizstr\u0101d\u0101jumu nepieejam\u012bbu un darba sp\u0113ka iztr\u016bkumu.<\/p>\n\n\n\n
EM zi\u0146ojum\u0101 teikts, ka b\u016bvizstr\u0101d\u0101jumu pieejam\u012bbu, k\u0101 ar\u012b cenu k\u0101pumu ietekm\u0113ja divi faktori – kara darb\u012bbas rezult\u0101t\u0101 pre\u010du imports no Ukrainas b\u016btiski saruka, r\u016bpn\u012bcas ir sl\u0113gtas, uz\u0146\u0113mumi aptur\u0113ju\u0161i ra\u017eo\u0161anas procesus, nav iesp\u0113jama sara\u017eoto pre\u010du pieg\u0101de, k\u0101 ar\u012b pasaules tirgus reakcija uz Krievijas \u012bstenoto iebrukumu Ukrain\u0101, kam sekoja ES sankcijas.<\/p>\n\n\n\n
Informat\u012bvaj\u0101 zi\u0146ojum\u0101 skaidrots, ka aizliegts koksnes un cementa izstr\u0101d\u0101jumu imports uz ES valst\u012bm, ja to izcelsme ir Baltkrievija vai tie tiek eksport\u0113ti no Baltkrievijas. T\u0101pat ir aizliegts tie\u0161i vai netie\u0161i iepirkt koksnes un cementa izstr\u0101d\u0101jumus, kas atrodas Baltkrievij\u0101 vai ir Baltkrievijas izcelsmes izstr\u0101d\u0101jumu, k\u0101 ar\u012b transport\u0113t \u0161os izstr\u0101d\u0101jumus uz cit\u0101m valst\u012bm. L\u012bdz\u012bgi ierobe\u017eojumi tiek ieviesti attiec\u012bb\u0101 uz dzelzs un t\u0113rauda izstr\u0101d\u0101jumu importu no Krievijas. Sankcijas padara b\u016bvizstr\u0101d\u0101jumu importu no \u0161im valst\u012bm par neiesp\u0113jamu.<\/p>\n\n\n\n
Visliel\u0101k\u0101s probl\u0113mas ir nov\u0113rotas attiec\u012bb\u0101 uz t\u0113rauda, koka un betona pieejam\u012bbu, kas v\u0113sturiski lielos apjomos tika import\u0113ti no kara skartaj\u0101m valst\u012bm. No Krievijas galvenok\u0101rt tika import\u0113ts dzelzs, t\u0113rauds un to izstr\u0101d\u0101jumi, bet no Baltkrievijas un Ukrainas – koks un koka izstr\u0101d\u0101jumi, kokogle, inform\u0113 EM.<\/p>\n\n\n\n
Zi\u0146ojum\u0101 teikts, ka \u012bpa\u0161i smaga situ\u0101cija izveidojas t\u0113rauda un citu met\u0101lizstr\u0101d\u0101jumu pieg\u0101d\u0113m, \u0146emot v\u0113r\u0101, ka Latvij\u0101 nav savas t\u0113rauda ra\u017eo\u0161anas, k\u0101 ar\u012b sankcij\u0101m ir pak\u013cauts vien\u012bgais Baltijas valstu servisa centrs, kas veica augstas pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas met\u0101lizstr\u0101d\u0101jumu ra\u017eo\u0161anu. Latvija import\u0113 visus tautsaimniec\u012bbai nepiecie\u0161amos t\u0113rauda un dzelzs izstr\u0101d\u0101jumus.<\/p>\n\n\n\n
B\u016bvkomersanti \u0161obr\u012bd zi\u0146o par vismaz 142 sortimenta vien\u012bbu nepieejam\u012bbu, partneri nesp\u0113j nodro\u0161in\u0101t regul\u0101ras pieg\u0101des, nor\u0101da EM. Koka un koka izstr\u0101d\u0101jumu jom\u0101 pieejam\u012bba trauc\u0113ta apdares d\u0113\u013ciem, za\u0123materi\u0101liem, sapl\u0101ksnim, finier\u0113t\u0101m loksn\u0113m, OSB, MDS un citiem pl\u0101t\u0146u materi\u0101liem, b\u016bv\u0137\u012bmijas jom\u0101 – epoks\u012bda b\u0101zes materi\u0101liem, cementa piedev\u0101m, l\u012bm\u0113m, miner\u0101lproduktu jom\u0101 – bitumena mais\u012bjumiem, akmenim, miner\u0101lu izstr\u0101d\u0101jumu jom\u0101 – bru\u0123akmenim, apmal\u0113m, miner\u0101lvatei, asfalta izstr\u0101d\u0101jumiem, \u0123ip\u0161a b\u0101zes izstr\u0101d\u0101jumiem.<\/p>\n\n\n\n
EM inform\u0113, ka \u0161obr\u012bd tirg\u016b ak\u016bts tr\u016bkums nov\u0113rots 49 b\u016bvizstr\u0101d\u0101jumu poz\u012bcij\u0101m, tostarp t\u0113rauda stiegrojumam, alum\u012bnijam, kaparam, konstrukciju profiliem.<\/p>\n\n\n\n
Latvijas B\u016bvuz\u0146\u0113m\u0113ju partner\u012bba EM ir inform\u0113jusi, ka p\u0113d\u0113jo dienu laik\u0101 eso\u0161\u0101s materi\u0101lu pieg\u0101des \u0137\u0113des ir p\u0101rtrauktas, k\u0101 ar\u012b iztr\u016bkstot b\u016btiskam daudzumam b\u016bvniec\u012bb\u0101 izmantojamo materi\u0101lu – met\u0101la, koksnes, polim\u0113ru, siltumizol\u0101cijas materi\u0101lu, ir strauji palielin\u0101ju\u0161\u0101s to cenas – 20-200% apjom\u0101 atkar\u012bb\u0101 no materi\u0101lu grupas. Turkl\u0101t vair\u0101ku b\u016bvmateri\u0101lu, piem\u0113ram, cementa izmaksas d\u0113\u013c energoresursu strauj\u0101 k\u0101puma sankciju un karadarb\u012bbas d\u0113\u013c ir augu\u0161as par vair\u0101kiem desmitiem procentu.<\/p>\n\n\n\n
Savuk\u0101rt SIA “Ce\u013cu b\u016bvniec\u012bbas sabiedr\u012bba “Igate”” (“Igate”)v\u0113stul\u0113 EM inform\u0113jusi, ka pa\u0161laik kritiska ietekme ir uz vis\u0101m ce\u013cu un in\u017eenierb\u016bvju b\u016bvniec\u012bbas izmaks\u0101m, iz\u0146emot darbasp\u0113ku. \u0160o kritisko izmaksu apm\u0113rs nozar\u0113 ir aptuveni 70-80% no kop\u0113j\u0101m ce\u013cu un tiltu b\u016bvniec\u012bbas izmaks\u0101m.<\/p>\n\n\n\n
Bitumena nozare, kuras gada pat\u0113ri\u0146\u0161 ir aptuveni 100 000 metrisko tonnu, l\u012bdz \u0161im to iepirka Krievij\u0101, Baltkrievij\u0101 un Polij\u0101, kas ar\u012b to ra\u017eo no Krievij\u0101 ieg\u0101d\u0101tas naftas. P\u0113c “Igates” r\u012bc\u012bb\u0101 eso\u0161\u0101m zi\u0146\u0101m, divas Polijas naftas p\u0101rstr\u0101des r\u016bpn\u012bcas saist\u012bb\u0101 ar remontdarbiem ir pazi\u0146oju\u0161as par darba p\u0101rtrauk\u0161anu \u0161\u0101 gada maij\u0101-j\u016bnij\u0101. Bitumena un to saturo\u0161o produktu cena Polij\u0101 no 2021.gada l\u012bdz 2022.gada 4.martam ir pieaugusi par 37%, bet 2022.gada 7.marta pied\u0101v\u0101jums uz n\u0101kamaj\u0101m \u010detr\u0101m dien\u0101m sasniedza 670 eiro par tonnu (“Orlen”) un 710 eiro par tonnu (“Lotos”). N\u0101kamajam m\u0113nesim v\u0113l ir pieteikts cenas palielin\u0101jums par 40 eiro tonn\u0101.<\/p>\n\n\n\n
EM informat\u012bvaj\u0101 zi\u0146ojum\u0101 teikts, ka l\u012bdz\u012bga situ\u0101cija ir ar\u012b ar met\u0101lizstr\u0101d\u0101jumiem, ko nozare gada laik\u0101 pat\u0113r\u0113 – da\u017e\u0101du veidu armat\u016bru aptuveni 20 000 tonnu apm\u0113r\u0101 un velm\u0113jumus aptuveni 4500 tonnu apm\u0113r\u0101. L\u012bdz\u0161in\u0113j\u0101s pieg\u0101des p\u0113d\u0113jos 10 gados pamat\u0101 bija no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas, un to cena par tonnu nedaudz sv\u0101rst\u012bj\u0101s robe\u017e\u0101s ap 800 eiro. \u0160obr\u012bd k\u0101 alternat\u012bvas ieg\u0101des vietas ir V\u0101cija, Turcija un It\u0101lija, tikai met\u0101la cena par vienu tonnu sv\u0101rst\u0101s robe\u017e\u0101s no 2100 l\u012bdz 2500 eiro.<\/p>\n\n\n\n
Ar\u012b degvielas cenu dinamika liecina par aptuveni 40-50% sad\u0101rdzin\u0101jumu, sal\u012bdzinot 2022.gada marta cenas ar 2021.gada p\u0113d\u0113j\u0101 ceturk\u0161\u0146a cen\u0101m, nor\u0101da EM. Degvielas cena b\u016btiski ietekm\u0113 ar\u012b izejmateri\u0101lu ieguvi, ra\u017eo\u0161anu, transport\u0113\u0161anu un materi\u0101lu iestr\u0101di, kur \u0161is iz\u0161\u0137iro\u0161ais degvielas faktors ir kritisks.<\/p>\n\n\n\n
EM r\u012bc\u012bb\u0101 eso\u0161\u0101 inform\u0101cija liecina, ka \u0161obr\u012bd liela da\u013ca ra\u017eot\u0101ju ietur pauzi un neko nepied\u0101v\u0101, lai nov\u0113rt\u0113tu tirgus tendences un p\u0101rk\u0101rtotu izejmateri\u0101lu pieg\u0101des. Materi\u0101lu cenas vairumtirgot\u0101ju pied\u0101v\u0101jumos der\u012bgas divas l\u012bdz tr\u012bs stundas.<\/p>\n\n\n\n
B\u016bvizstr\u0101d\u0101jumu pieg\u0101d\u0101t\u0101ji un vairumtirgot\u0101ji ir s\u0101ku\u0161i p\u0101rorient\u0113\u0161anas procesu, mekl\u0113jot sankcij\u0101m pak\u013cauto b\u016bvizstr\u0101d\u0101jumu ra\u017eot\u0101jus cit\u0101s valst\u012bs un dibinot jaunas pieg\u0101\u017eu \u0137\u0113des, teikts EM informat\u012bvaj\u0101 zi\u0146ojum\u0101. Ta\u010du \u0161\u0101da p\u0101rorient\u0101cija pras\u012bs laiku, \u0146emot v\u0113r\u0101 Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas b\u016bvizstr\u0101d\u0101jumu importa lielo \u012bpatsvaru.<\/p>\n\n\n\n
L\u012bdz jaunu pieg\u0101\u017eu organiz\u0113\u0161anai Latvijas b\u016bvniec\u012bbas nozar\u0113 turpin\u0101sies gan b\u016bvizstr\u0101d\u0101jumu cenu pieaugums, gan t\u0113rauda, koka un citu b\u016bvizstr\u0101d\u0101jumu b\u016btisks defic\u012bts, prognoz\u0113 EM.<\/p>\n\n\n\n
Informat\u012bvaj\u0101 zi\u0146ojum\u0101 teikts, ka vair\u0101ki uz\u0146\u0113mumi ir nor\u0101d\u012bju\u0161i, ka tie nesp\u0113j izpild\u012bt iepriek\u0161 uz\u0146emt\u0101s saist\u012bbas, jo situ\u0101cija b\u016bvizstr\u0101d\u0101jumu tirg\u016b ir neprognoz\u0113jama, k\u0101 ar\u012b cenu k\u0101pums ir b\u016btisks.<\/p>\n\n\n\n
EM skaidro, ka probl\u0113mas publiskajos b\u016bvdarbu iepirkumos, past\u0101v vis\u0101s stadij\u0101s – b\u016bvkomersantu pied\u0101v\u0101jumi publiskajos b\u016bvdarbu iepirkumos iesniegti pirms \u0161\u0101 gada 24.febru\u0101ra un publiskais b\u016bvdarbu l\u012bgums v\u0113l nav nosl\u0113gts, savuk\u0101rt b\u016bvkomersants inform\u0113, ka tas nevar uz\u0146emties objekta b\u016bvniec\u012bbu par pied\u0101v\u0101to cenu, publiskais b\u016bvdarbu l\u012bgums ir nosl\u0113gts pirms \u0161\u0101 gada 24.febru\u0101ra, b\u016bvkomersants nesp\u0113j izpild\u012bt uz\u0146emt\u0101s saist\u012bbas publiskaj\u0101 b\u016bvdarbu l\u012bgum\u0101 noteiktajos termi\u0146os par nol\u012bgto l\u012bgumcenu. T\u0101pat probl\u0113mas ir jaunu publisku b\u016bvdarbu\u00a0iepirkumu\u00a0r\u012bko\u0161an\u0101.<\/p>\n\n\n\n
EM skaidro, ka b\u016bvkomersanti sagatavoja t\u0101mi un iesniedza finan\u0161u pied\u0101v\u0101jumu publiskajos b\u016bvdarbu iepirkumos, balstoties uz t\u0101m tendenc\u0113m b\u016bvniec\u012bbas tirg\u016b, k\u0101das past\u0101v\u0113ja pied\u0101v\u0101juma sagatavo\u0161anas br\u012bd\u012b. Situ\u0101cijai strauji mainoties p\u0113c \u0161\u0101 gada 24.febru\u0101ra, b\u016bvkomersanti faktiski nesp\u0113j izpild\u012bt b\u016bvdarbus par pied\u0101v\u0101jum\u0101 nor\u0101d\u012bto l\u012bgumcenu un publisko b\u016bvdarbu\u00a0iepirkuma\u00a0nolikum\u0101 paredz\u0113tajos termi\u0146os.<\/p>\n\n\n\n
EM r\u012bc\u012bb\u0101 eso\u0161\u0101 inform\u0101cija liecina, ka b\u016bvkomersanti var\u0113tu atteikties sl\u0113gt publisko b\u016bvdarbu l\u012bgumu. \u0160aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 pas\u016bt\u012bt\u0101jam b\u016bs j\u0101s\u0101k jauns publisko b\u016bvdarbu iepirkums. Savuk\u0101rt gad\u012bjum\u0101, ja b\u016bvkomersants nosl\u0113dz publisko b\u016bvdarbu l\u012bgumu atbilsto\u0161i iesniegtajam pied\u0101v\u0101jumam, past\u0101v\u0113s risks, ka tas, nesp\u0113jot izpild\u012bt uz\u0146emt\u0101s saist\u012bbas, vienpus\u0113j\u0101 k\u0101rt\u0101 atk\u0101psies no l\u012bguma izpildes.
B\u016bvkomersanti saskaras ar objekt\u012bv\u0101m probl\u0113m\u0101m izpild\u012bt iepriek\u0161 uz\u0146emtas l\u012bgumsaist\u012bbas un nodro\u0161in\u0101t publisko b\u016bvdarbu l\u012bgumu izpildi. Pieaugot b\u016bvkomersantu zaud\u0113jumu apm\u0113ram, pieaug risks, ka b\u016bvkomersanti vienpus\u0113ji atk\u0101psies no publiskajiem b\u016bvdarbu l\u012bgumiem, atst\u0101jot nepabeigtus b\u016bvobjektus, secin\u0101ts informat\u012bvaj\u0101 zi\u0146ojum\u0101.
EM uzsver, ka \u0161\u0101da notikumu att\u012bst\u012bba rad\u012bs zaud\u0113jumus pas\u016bt\u012bt\u0101jam, jo jauna publisko b\u016bvdarbu\u00a0iepirkuma\u00a0r\u012bko\u0161ana ir laikietilp\u012bgs process, sadrumstalots b\u016bvdarbu veik\u0161anas process samazina pas\u016bt\u012bt\u0101ja iesp\u0113ju efekt\u012bvi aizst\u0101v\u0113t savas intereses, b\u016bvobjekta uztur\u0113\u0161ana d\u012bkst\u0101ves laik\u0101 pras\u012bs papildu finan\u0161u resursus, jaun\u0101 l\u012bgumcena b\u016bs d\u0101rg\u0101ka, \u0146emot v\u0113r\u0101 nestabilo situ\u0101ciju nozar\u0113.<\/p>\n\n\n\n
EM inform\u0113, ka \u0161\u012b br\u012b\u017ea situ\u0101cija b\u016bvniec\u012bbas nozar\u0113, ko izrais\u012bjusi karadarb\u012bba Ukrain\u0101 un ar to saist\u012bt\u0101 b\u016bvizstr\u0101d\u0101jumu nepieejam\u012bba un b\u016bvizstr\u0101d\u0101jumu cenu strauj\u0161 pieaugums, viennoz\u012bm\u012bgi atbilst Publisko\u00a0iepirkumu\u00a0likum\u0101, Sabiedrisko pakalpojumu sniedz\u0113ju\u00a0iepirkuma\u00a0likum\u0101 un Publisk\u0101s un priv\u0101t\u0101s partner\u012bbas likum\u0101 min\u0113tajiem apst\u0101k\u013ciem, kurus pas\u016bt\u012bt\u0101js, sabiedrisko pakalpojumu sniedz\u0113js vai publiskais partneris vai t\u0101 p\u0101rst\u0101vis iepriek\u0161 nevar\u0113ja paredz\u0113t, attiec\u012bgi l\u012bgumsl\u0113dz\u0113jpus\u0113m ir ties\u012bbas veikt b\u016btiskus l\u012bguma groz\u012bjumus, nemainot l\u012bguma visp\u0101r\u0113jo raksturu.<\/p>\n\n\n\n
Pus\u0113m ir ties\u012bbas vienoties par l\u012bguma izpildes termi\u0146a pagarin\u0101\u0161anu, l\u012bgumcenas p\u0101rskat\u012b\u0161anu (l\u012bdz 50% no s\u0101kotn\u0113j\u0101s l\u012bguma cenas), k\u0101 ar\u012b par citiem nepiecie\u0161amajiem groz\u012bjumiem. Papildus tam\u00a0iepirkumu\u00a0jomas regul\u0113jums paredz ar\u012b citus instrumentus l\u012bguma izmai\u0146u vad\u012bbai.<\/p>\n\n\n\n
Atbilsto\u0161i publisko\u00a0iepirkumus\u00a0regul\u0113jo\u0161ajiem normat\u012bviem tie\u0161i pas\u016bt\u012bt\u0101jam ir akt\u012bva loma l\u012bguma vad\u012bb\u0101, it \u012bpa\u0161i, ja rodas sare\u017e\u0123\u012bjumi l\u012bguma izpild\u0113, pas\u016bt\u012bt\u0101jam akt\u012bvi j\u0101lemj par l\u012bguma turpin\u0101\u0161anas iesp\u0113j\u0101m un pieejamo instrumentu izmanto\u0161anu l\u012bguma izpildes nodro\u0161in\u0101\u0161anai, nor\u0101da EM.
B\u016btiskie publisko b\u016bvdarbu l\u012bguma groz\u012bjumi ir veicami, pus\u0113m savstarp\u0113ji vienojoties, \u0146emot v\u0113r\u0101, piem\u0113ram, \u0161\u0101dus aspektus – katras konkr\u0113tas b\u016bvniec\u012bbas ieceres raksturu, b\u016bvdarbu izpildes stadiju, riskus, kas ir saist\u012bti ar nosl\u0113gta publisk\u0101 b\u016bvdarbu l\u012bguma p\u0101rtrauk\u0161anu, groz\u012bjumu sam\u0113r\u012bgumu un atbilst\u012bbu pas\u016bt\u012bt\u0101ja interes\u0113m, pas\u016bt\u012bt\u0101ja sp\u0113ju nodro\u0161in\u0101t papildu nepiecie\u0161amo finans\u0113jumu.\u00a0<\/p>\n\n\n\n
Lemjot par publisk\u0101 b\u016bvdarbu l\u012bguma groz\u012bjumiem un paredzot l\u012bgumcenas p\u0101rskat\u012b\u0161anu, pas\u016bt\u012bt\u0101jam b\u016bs j\u0101nodro\u0161ina b\u016bvdarbu \u012bsteno\u0161anai nepiecie\u0161amais papildu finans\u0113jums. Ja pas\u016bt\u012bt\u0101ja r\u012bc\u012bb\u0101 nav sad\u0101rdzin\u0101juma seg\u0161anai pietiekams finans\u0113jums, tam b\u016bs j\u0101mekl\u0113 citi finan\u0161u avoti, tostarp iesp\u0113ju aiz\u0146emties iztr\u016bksto\u0161us finan\u0161u l\u012bdzek\u013cus, teikts informat\u012bvaj\u0101 zi\u0146ojum\u0101.<\/p>\n\n\n\n
B\u016bvdarbu veic\u0113jam ir ties\u012bbas ierosin\u0101t b\u016btiskus groz\u012bjumus publiskaj\u0101 b\u016bvdarbu l\u012bgum\u0101, v\u0113r\u0161oties ar attiec\u012bgu l\u016bgumu pie pas\u016bt\u012bt\u0101ja. Ierosinot b\u016btiskus l\u012bguma groz\u012bjumus, b\u016bvdarbu veic\u0113jam ir pien\u0101kums iesniegt pamatojumu neprognoz\u0113to apst\u0101k\u013cu ietekmei uz konkr\u0113to l\u012bgumsaist\u012bbu izpildi, nor\u0101da EM. \u0160aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 b\u016bvdarbu veic\u0113jam ir j\u0101pier\u0101da, ka Krievijas milit\u0101r\u0101s agresijas Ukrain\u0101 izrais\u012btas probl\u0113mas ar b\u016bvizstr\u0101d\u0101jumu pieejam\u012bbu un b\u016bvizstr\u0101d\u0101jumu cenu strauju k\u0101pumu atst\u0101j tie\u0161u un likumsakar\u012bgu ietekmi uz konkr\u0113tu b\u016bvniec\u012bbas ieceri.<\/p>\n\n\n\n
Vienlaikus, \u0146emot v\u0113r\u0101 kop\u0113jo ES normat\u012bvo regul\u0113jumu publisko\u00a0iepirkumu\u00a0jom\u0101, \u0161obr\u012bd nav iesp\u0113jams ar groz\u012bjumiem ieviest l\u012bgumcenas indeks\u0101ciju nosl\u0113gtajos publiskos b\u016bvdarbu l\u012bgumos, kuros t\u0101 jau s\u0101kotn\u0113ji nav paredz\u0113ta. EM skaidro, ka indeks\u0101cijas ievie\u0161ana b\u016btu pretrun\u0101 ar ES un attiec\u012bgi Latvijas normat\u012bvos nostiprin\u0101to pamatprincipu, atbilsto\u0161i kuram l\u012bgums izpild\u0101ms t\u0101, k\u0101 tas paredz\u0113ts pa\u0161\u0101 nosl\u0113gtaj\u0101 l\u012bgum\u0101, savuk\u0101rt l\u012bgum\u0101 neparedz\u0113tas izmai\u0146as iesp\u0113jamas iz\u0146\u0113muma gad\u012bjum\u0101.<\/p>\n\n\n\n
EM informat\u012bvaj\u0101 zi\u0146ojum\u0101 secin\u0101ts, ka b\u016bvniec\u012bbas nozares pieredze p\u0113d\u0113jos divos gados izgaismoja vair\u0101kas nepiln\u012bbas publisko b\u016bvdarbu l\u012bgumu regul\u0113jum\u0101. Pirmk\u0101rt, l\u012bgumos nepietiekam\u0101 uzman\u012bba ir piev\u0113rsta neparedz\u0113to apst\u0101k\u013cu, jeb “force majeure” noteikumiem, k\u0101 rezult\u0101t\u0101 abas l\u012bgumsl\u0113dz\u0113jpuses nesp\u0113j efekt\u012bvi aizsarg\u0101t savas intereses, iest\u0101joties t\u0101diem iepriek\u0161 neprognoz\u0113tiem apst\u0101k\u013ciem, kas b\u016btiski apgr\u016btina iepriek\u0161 uz\u0146emto saist\u012bbu izpildi, vai padara \u0161\u0101du izpildi par neiesp\u0113jamu.<\/p>\n\n\n\n
Otrk\u0101rt, publiskajos b\u016bvdarbu l\u012bgumos netiek ietverti l\u012bgumcenas indeks\u0101cijas noteikumi, kas ir instruments riska sadal\u012b\u0161anai starp pas\u016bt\u012bt\u0101ju un b\u016bvdarbu veic\u0113ju b\u016bvniec\u012bbas izmaksu strauju izmai\u0146u rezult\u0101t\u0101, inform\u0113 EM. Vairums l\u012bdz \u0161im nosl\u0113gto l\u012bgumu nepie\u013cauj l\u012bgumcenas groz\u012b\u0161anu vai l\u012bgumcenas indeks\u0101ciju, visu risku saist\u012bb\u0101 ar b\u016bvniec\u012bbas izmaksu sv\u0101rst\u012bb\u0101m uz\u0146emoties b\u016bvdarbu veic\u0113jam.<\/p>\n\n\n\n
Informat\u012bvaj\u0101 zi\u0146ojum\u0101 skaidrots, ka fiks\u0113t\u0101s l\u012bgumcenas paredz\u0113\u0161ana publiskajos b\u016bvdarbu l\u012bgumos ir efekt\u012bva \u012bstermi\u0146a l\u012bgumos, k\u0101 ar\u012b pie stabil\u0101s un prognoz\u0113jam\u0101s b\u016bvniec\u012bbas nozares att\u012bst\u012bbas, tas ir, gad\u012bjumos, kad b\u016bvdarbu veic\u0113js sp\u0113j objekt\u012bvi noteikt b\u016bvdarbu izmaksas. Savuk\u0101rt pie tirgus satricin\u0101jumiem un b\u016bvdarbu cenu strauj\u0101m izmai\u0146\u0101m, fiks\u0113t\u0101 cena k\u013c\u016bst re\u0101liem apst\u0101k\u013ciem neatbilsto\u0161a.\u00a0<\/p>\n\n\n\n
EM skaidro, ka b\u016bvdarbu veic\u0113js, izvairoties no zaud\u0113jumiem, mekl\u0113s iesp\u0113ju ietaup\u012bt, tostarp uz b\u016bvdarbu kvalit\u0101tes r\u0113\u0137ina vai da\u013c\u0113ji ieejot \u0113nu ekonomik\u0101, savuk\u0101rt nesp\u0113dams zaud\u0113jumus kompens\u0113t, izbeigs l\u012bgumu vienpus\u0113j\u0101 k\u0101rt\u0101, atst\u0101jot nepabeigtu objektu. Cenu indeks\u0101cija, ja t\u0101s noteikumi ir sam\u0113r\u012bgi, ir instruments risku vad\u012bbai strauju cenu izmai\u0146u gad\u012bjum\u0101, aizsarg\u0101jot abu l\u012bgumsl\u0113dz\u0113jpu\u0161u intereses.<\/p>\n\n\n\n
EM ir izstr\u0101d\u0101jusi noteikumu projektu “Noteikumi par publisko b\u016bvdarbu l\u012bgumos oblig\u0101ti iek\u013caujamiem noteikumiem un to saturu”. Noteikumu projekts ir papildin\u0101ts ar regul\u0113jumu, kas paredz pien\u0101kumu pas\u016bt\u012bt\u0101jam publiskajos b\u016bvdarbu l\u012bgumos ietvert l\u012bgumcenas indeks\u0101cijas noteikumus. Noteikumu projekts nenosaka konkr\u0113tu indeks\u0101cijas modeli vai indeks\u0101cijas noteikumus, atst\u0101jot to l\u012bgumsl\u0113dz\u0113jpu\u0161u kompetenc\u0113. Noteikumu projekts \u0161\u0101 gada apr\u012bl\u012b tiks iesniegts izskat\u012b\u0161anai Valsts sekret\u0101ru san\u0101ksm\u0113 un Ministru kabineta.<\/p>\n\n\n\n
L\u012bgumcenas indeks\u0101cijas noteikumu iek\u013cau\u0161ana publiskajos b\u016bvdarbu l\u012bgumos ievies\u012bs skaidr\u012bbu attiec\u012bb\u0101 uz pu\u0161u ties\u012bb\u0101m un pien\u0101kumiem b\u016bvniec\u012bbas izmaksu strauju sv\u0101rst\u012bbu gad\u012bjum\u0101, uzsver EM. Lai nodro\u0161in\u0101tu j\u0113gpilnu un darbotiessp\u0113j\u012bgu indeks\u0101cijas modeli, EM sadarb\u012bb\u0101 ar b\u016bvniec\u012bbas nozares p\u0101rst\u0101vjiem un pas\u016bt\u012bt\u0101ju intere\u0161u p\u0101rst\u0101vjiem izstr\u0101d\u0101s vadl\u012bnijas, ietverot taj\u0101s visp\u0101r\u012bgos l\u012bgumcenas indeks\u0101cijas mode\u013cus, k\u0101 ar\u012b ieteikumus pas\u016bt\u012bt\u0101jiem atsevi\u0161\u0137iem indeks\u0101cijas piem\u0113ro\u0161anas aspektiem.<\/p>\n\n\n\n
T\u0101pat EM nor\u0101da, ka jau \u0161obr\u012bd, pl\u0101nojot un veicot publiskos\u00a0iepirkumus, normat\u012bvais regul\u0113jums neliedz iek\u013caut l\u012bgumcenas indeks\u0101cijas noteikumus publisko\u00a0iepirkumu\u00a0dokument\u0101cij\u0101 un attiec\u012bgi p\u0113c tam b\u016bvdarbu l\u012bgumos, ja \u0161\u0101di noteikumi ir paredz\u0113ti jau publisk\u0101\u00a0iepirkuma\u00a0norises laik\u0101, vienlaikus pas\u016bt\u012bt\u0101jam nodro\u0161inot finans\u0113jumu un nep\u0101rk\u0101pjot likum\u0101 “Par bud\u017eetu un finan\u0161u vad\u012bbu” paredz\u0113tos noteikumus, lai uz\u0146emtos saist\u012bbas.
\u00a0<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
Pieaugo\u0161o izmaksu d\u0113\u013c b\u016bvdarbu veic\u0113jam ir ties\u012bbas ierosin\u0101t b\u016btiskus groz\u012bjumus publiskaj\u0101 b\u016bvdarbu l\u012bgum\u0101 un \u0161\u0101du b\u016btisku groz\u012bjumu veik\u0161ana publiskajos b\u016bvdarbu l\u012bgumos ir pie\u013caujama, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) informat\u012bvaj\u0101 zi\u0146ojum\u0101, kas iesniegts Ministru kabinet\u0101.<\/p>\n","protected":false},"author":1938,"featured_media":17426,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[20],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/17427"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1938"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=17427"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/17427\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":17429,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/17427\/revisions\/17429"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/17426"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=17427"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=17427"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=17427"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}