\u0160\u0101 gada janv\u0101r\u012b, atbilsto\u0161i Valsts kases public\u0113tajiem datiem, konsolid\u0113taj\u0101 kopbud\u017eet\u0101 bijis 218,4 miljonu eiro p\u0101rpalikums, kas bija par 48,2 miljoniem eiro vair\u0101k nek\u0101 p\u0113rn\u0101 gada pirmaj\u0101 m\u0113nes\u012b. Noz\u012bm\u012bgs pieaugums sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2021. gada janv\u0101ri v\u0113rojams gan kopbud\u017eeta ie\u0146\u0113mumos, gan izdevumos. Ie\u0146\u0113mumi, sal\u012bdzinot ar 2021. gadu, augu\u0161i par 204,4 miljoniem eiro jeb 19,9% un veido 1 230,2 miljonus eiro, bet izdevumi bija par 156,2 miljoniem eiro jeb 18,3% augst\u0101ki, sasniedzot 1 011,8 miljonus eiro. Janv\u0101r\u012b ie\u0146\u0113mumu palielin\u0101\u0161anos kopbud\u017eet\u0101 turpina noteikt ekonomisk\u0101s aktivit\u0101tes pieaugums un vid\u0113j\u0101s darba samaksas k\u0101pums. Savuk\u0101rt augst\u0101ks izdevumu l\u012bmenis galvenok\u0101rt skaidrojams ar l\u012bdzek\u013cu pie\u0161\u0137ir\u0161anu finan\u0161u instit\u016bcijai ALTUM komersantu atbalsta programmu nodro\u0161in\u0101\u0161anai, izmaks\u0101m Covid-19 ietekmes mazin\u0101\u0161anai smag\u0101k skartaj\u0101s nozar\u0113s, atbalstu iedz\u012bvot\u0101jiem energoresursu cenu pieauguma mazin\u0101\u0161anai un pieaugo\u0161iem izdevumiem komun\u0101lo pakalpojumu apmaksai.<\/p>\n\n\n\n
Kopbud\u017eet\u0101 liels pieaugums gada s\u0101kum\u0101 bijis nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumiem, kas janv\u0101r\u012b par 158,8 miljoniem eiro jeb 20,3% p\u0101rsniedza 2021. gada janv\u0101ra l\u012bmeni. Nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi kopbud\u017eet\u0101 sa\u0146emti 941,8 miljonu eiro apm\u0113r\u0101. Detaliz\u0113ta nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumu anal\u012bze pa veidiem un bud\u017eeta l\u012bme\u0146iem l\u012bdz\u012bgi k\u0101 p\u0113rn ir apgr\u016btino\u0161a, \u0146emot v\u0113r\u0101, ka ar 2021. gada 1. janv\u0101ri valst\u012b tika ieviesta jauna nodok\u013cu nomaksas sist\u0113ma, kad maks\u0101jumi tiek veikti vienot\u0101 nodok\u013cu samaksas kont\u0101, bet maks\u0101jumu sadali uz attiec\u012bgajiem nodok\u013ciem Valsts ie\u0146\u0113mumu dienests (VID) veic atbilsto\u0161i iesniegto deklar\u0101ciju datiem, tos sasaistot ar maks\u0101jumiem l\u012bdz ar nodok\u013cu samaksas termi\u0146u iest\u0101\u0161anos.<\/p>\n\n\n\n
Atbilsto\u0161i VID datiem par deklar\u0113to darba samaksu, p\u0113rn\u0101 gada decembr\u012b darba samaksas fonds bija par nepilniem 15% augst\u0101ks nek\u0101 2020. gada nogal\u0113, sekm\u0113jot nomaks\u0101to darbasp\u0113ka nodok\u013cu pieaugumu \u0161\u0101 gada janv\u0101r\u012b. J\u0101atz\u012bm\u0113, ka noz\u012bm\u012bgi pieaugumi v\u0113rojami vis\u0101s tautsaimniec\u012bbas nozar\u0113s. Savuk\u0101rt, pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas nodok\u013ca (PVN) deklar\u0101ciju dati apliecina, ka pieaug ekonomisk\u0101 aktivit\u0101te un decembr\u012b par gandr\u012bz piektda\u013cu ir pieaudzis apr\u0113\u0137in\u0101t\u0101 nodok\u013ca apjoms, \u0146emot v\u0113r\u0101 noz\u012bm\u012bgu ar nodokli apliekam\u0101s dar\u012bjumu v\u0113rt\u012bbas k\u0101pumu. Nomin\u0101li liel\u0101kais pieaugums atbilsto\u0161i VID datiem apr\u0113\u0137in\u0101taj\u0101 PVN bijis tirdzniec\u012bbas un energoapg\u0101des nozar\u0113s, ko ietekm\u0113ja ne tikai pozit\u012bvas tendences pat\u0113ri\u0146a dinamik\u0101, bet ar\u012b augo\u0161\u0101s pre\u010du un pakalpojumu cenas.<\/p>\n\n\n\n
Analiz\u0113jot Valsts kases datus pa kopbud\u017eeta l\u012bme\u0146iem situ\u0101cija v\u0113rojama at\u0161\u0137ir\u012bga. Valsts speci\u0101laj\u0101 bud\u017eet\u0101 un pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101 bijis noz\u012bm\u012bgs p\u0101rpalikums, attiec\u012bgi 108,6 miljoni eiro un 106,4 miljoni eiro, kam\u0113r valsts pamatbud\u017eet\u0101 izdevumi p\u0101rsniedza ie\u0146\u0113mumus un veidojies 22,6 miljonu eiro defic\u012bts.<\/p>\n\n\n\n
Valsts pamatbud\u017eet\u0101 izdevumu pieaugums par 121,7 miljoniem eiro jeb 21,4% saist\u012bts ar augst\u0101ku subs\u012bdiju un dot\u0101ciju l\u012bmeni (+105,3 miljoni eiro jeb 78,1%) nek\u0101 p\u0113rn, t\u0101pat augu\u0161i soci\u0101lo pabalstu izdevumi. Ja p\u0113rn gada s\u0101kum\u0101 valsts pamatbud\u017eeta izdevumi sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar gadu iepriek\u0161 faktiski nepieauga, tad \u0161ogad izdevumos v\u0113rojams b\u016btisks pieaugums. To sekm\u0113ja 41 miljona eiro pie\u0161\u0137ir\u0161ana finan\u0161u instit\u016bcijai ALTUM aizdevumu programmas invest\u012bciju projektiem ar kapit\u0101la atlaidi \u012bsteno\u0161anai, lai mazin\u0101tu Covid-19 sekas uz\u0146\u0113mumiem, veicinot to izaugsmi. T\u0101pat pie\u0161\u0137irti l\u012bdzek\u013ci, lai nodro\u0161in\u0101tu elektroener\u0123ijas sist\u0113mas pakalpojumu izmaksu kompens\u0113\u0161anu 50 procentu apm\u0113r\u0101 visiem elektroener\u0123ijas galalietot\u0101jiem, k\u0101 ar\u012b augst\u0101ki nek\u0101 p\u0113rn izdevumi biju\u0161i vesel\u012bbas apr\u016bpes nodro\u0161in\u0101\u0161anai. Soci\u0101lo pabalstu izdevumu k\u0101pums par 34,5 miljoniem eiro jeb 48,2% skaidrojams ar VID izmaks\u0101m komersantiem algu subs\u012bdij\u0101m un grantiem apgroz\u0101majiem l\u012bdzek\u013ciem, \u0146emot v\u0113r\u0101 epidemiolo\u0123iskos ierobe\u017eojumus p\u0113rn\u0101 gada nogal\u0113.<\/p>\n\n\n\n
Valsts speci\u0101laj\u0101 bud\u017eet\u0101 ie\u0146\u0113mumi, \u0146emot v\u0113r\u0101 soci\u0101l\u0101s apdro\u0161in\u0101\u0161anas iemaksu sadali no vienot\u0101 nodok\u013cu konta, augu\u0161i krietni strauj\u0101k par izdevumiem, nodro\u0161inot augstu p\u0101rpalikuma l\u012bmeni. Nodok\u013cu uzskaites sist\u0113mas mai\u0146as ietekm\u0113 \u0161\u0101 gada janv\u0101r\u012b valsts speci\u0101l\u0101 bud\u017eeta ie\u0146\u0113mumi biju\u0161i divas reizes augst\u0101ki nek\u0101 p\u0113rn janv\u0101r\u012b jeb palielin\u0101ju\u0161ies par 191,7 miljoniem eiro. Savuk\u0101rt valsts speci\u0101l\u0101 bud\u017eeta izdevumi kopum\u0101 augu\u0161i m\u0113reni \u2013 par 20,3 miljoniem eiro jeb 8,3%, pamat\u0101 pieauguma d\u0113\u013c pensiju izdevumos (+16,6 miljoni eiro).<\/p>\n\n\n\n
Pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101 p\u0101rpalikuma l\u012bmenis \u0161\u0101 gada janv\u0101r\u012b bijis par 54,6 miljoniem eiro augst\u0101ks nek\u0101 p\u0113rn janv\u0101r\u012b. \u0145emot v\u0113r\u0101 nodok\u013cu sadali, ie\u0146\u0113mumi palielin\u0101j\u0101s par 76,5 miljoniem eiro jeb 37,4%, bet izdevumi bija par 22 miljoniem eiro jeb 14,4% augst\u0101ki nek\u0101 p\u0113rn janv\u0101r\u012b. Liel\u0101kais izdevumu k\u0101pums v\u0113rojams prec\u0113m un pakalpojumiem. Autoce\u013cu un ielu p\u0101rvald\u012b\u0161anai un uztur\u0113\u0161anai gada pirmaj\u0101 m\u0113nes\u012b izlietots tr\u012bs reizes vair\u0101k, izdevumiem pieaugot par 6,2 miljoniem eiro, tostarp R\u012bg\u0101 par 4,5 miljoniem eiro vair\u0101k nek\u0101 p\u0113rn. T\u0101pat krietni augu\u0161i pa\u0161vald\u012bbu izdevumi par komun\u0101lajiem pakalpojumiem – izdevumi par siltumener\u0123iju biju\u0161i par 4,2 miljoniem eiro jeb 92% augst\u0101ki, savuk\u0101rt, izdevumi par elektroener\u0123iju k\u0101pu\u0161i par 2,4 miljoniem eiro jeb 53,2%.<\/p>\n\n\n