2021.\u00a0gada nogal\u0113 Eiropas Komisija (turpm\u0101k \u2013 EK) public\u0113ja Vienot\u0101 tirgus rezult\u0101tu p\u0101rskatu\u00a0(Single Market Scoreboard), kur\u0101 atzin\u012bgi nov\u0113rt\u0113ts Latvijas sniegums Eiropas Savien\u012bbas vienot\u0101 tirgus \u012bsteno\u0161an\u0101. P\u0101rskats sniedz izv\u0113rt\u0113jumu par 10 r\u0101d\u012bt\u0101jiem.<\/p>\n\n\n\n
EK atzin\u012bgi v\u0113rt\u0113 Latvijas sniegumu\u00a0Iek\u0161\u0113j\u0101 tirgus inform\u0101cijas sist\u0113mas\u00a0(IMI)\u00a0darb\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161an\u0101. IMI ir elektroniska sist\u0113ma, kas atvieglo inform\u0101cijas apmai\u0146u starp valstu iest\u0101d\u0113m. Latvijai ir viens no lab\u0101kajiem rezult\u0101tiem trijos r\u0101d\u012bt\u0101jos: apmierin\u0101t\u012bba ar atbildi (98%), atbildes sa\u0146em\u0161anas laiks (96%) un iek\u013cau\u0161an\u0101s noteiktajos termi\u0146os (77%). \u0160obr\u012bd IMI pieejamas 67 administrat\u012bv\u0101s sadarb\u012bbas proced\u016bras 17 da\u017e\u0101d\u0101s politikas jom\u0101s. Lai ar\u012b IMI galalietot\u0101jas ir valsts iest\u0101des, ieguv\u0113ji no uzlabot\u0101s valsts iest\u0101\u017eu sadarb\u012bbas ir uz\u0146\u0113mumi un iedz\u012bvot\u0101ji, jo t\u0101 pal\u012bdz samazin\u0101t administrat\u012bvo slogu.<\/p>\n\n\n\n
T\u0101pat\u00a0augsti nov\u0113rt\u0113ta ir Latvijas SOLVIT centra darb\u012bba.\u00a0SOLVIT centrs ir EK un dal\u012bbvalstu izveidots alternat\u012bvs str\u012bdu risin\u0101\u0161anas meh\u0101nisms uz\u0146\u0113m\u0113jiem un iedz\u012bvot\u0101jiem. Tas pal\u012bdz risin\u0101t probl\u0113mas, kas radu\u0161\u0101s saist\u012bb\u0101 ar profesion\u0101l\u0101s kvalifik\u0101cijas atz\u012b\u0161anu, pre\u010du savstarp\u0113jo atz\u012b\u0161anu, br\u012bv\u012bbu veikt uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbu, k\u0101 ar\u012b cit\u0101m s\u016bdz\u012bb\u0101m, kas saist\u012btas ar k\u0101das ES, Islandes, Lihten\u0161teinas vai Norv\u0113\u0123ijas valsts iest\u0101des r\u012bc\u012bbu. Latvijas SOLVIT centrs 2020.\u00a0gad\u0101 no uz\u0146\u0113m\u0113jiem un iedz\u012bvot\u0101jiem pie\u0146\u0113ma risin\u0101\u0161anai 18\u00a0 lietas un jau tre\u0161o gadu p\u0113c k\u0101rtas t\u0101s visas 100% apm\u0113r\u0101 ar\u012b tika atrisin\u0101tas.<\/p>\n\n\n\n
ES joproj\u0101m turpin\u0101s darbs pie 2018.\u00a0gad\u0101 izveidot\u0101 port\u0101la\u00a0\u201cTava Eiropa\u201d\u00a0uzlabo\u0161anas, kur\u0101 iedz\u012bvot\u0101ji un uz\u0146\u0113mumi var ieg\u016bt inform\u0101ciju par vi\u0146u ties\u012bb\u0101m ES vienotaj\u0101 tirg\u016b. ES izveidot\u0101 vienot\u0101 digit\u0101l\u0101 v\u0101rteja nodro\u0161ina piek\u013cuvi inform\u0101cijai, proced\u016br\u0101m, pal\u012bdz\u012bbas un probl\u0113mu risin\u0101\u0161anas pakalpojumiem. Ar\u012b Latvij\u0101 turpin\u0101s darbs pie inform\u0101cijas un elektroniski izpild\u0101mo proced\u016bru pilnveido\u0161anas, padarot t\u0101s lietot\u0101jam draudz\u012bgas.<\/p>\n\n\n\n
Ekonomikas ministrijai ir svar\u012bgi nodro\u0161in\u0101t, ka vienotais tirgus darbojas Latvijas uz\u0146\u0113mumu un iedz\u012bvot\u0101ju interes\u0113s \u2013 ka regul\u0113jums \u013cauj dro\u0161i str\u0101d\u0101t, ce\u013cot, iepirkties, invest\u0113t un veikt uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbu ES dal\u012bbvalst\u012bs, k\u0101 ar\u012b Island\u0113, Lihten\u0161tein\u0101 un Norv\u0113\u0123ij\u0101. Ta\u010du, lai pilnv\u0113rt\u012bgi baud\u012btu vienot\u0101 tirgus priek\u0161roc\u012bbas, ir svar\u012bgi nodro\u0161in\u0101t ES ties\u012bbu normu savlaic\u012bgu un korektu ievie\u0161anu.<\/p>\n\n\n\n
Neskatoties uz pozit\u012bvo tendenci, vis\u0101m ES dal\u012bbvalst\u012bm ir noteiktas jomas, kuras j\u0101uzlabo. Turkl\u0101t ar\u012b Covid-19 pand\u0113mija ir ietekm\u0113jusi vienot\u0101 tirgus darb\u012bbu. EK nor\u0101da, ka laik\u0101\u00a0nep\u0101r\u0146emto ES ties\u012bbu normu\u00a0skaits Latvij\u0101 palielin\u0101jies par 0.5%, bet joproj\u0101m saglab\u0101jas 1% robe\u017e\u0101s (kas ir ES vid\u0113jais r\u0101d\u012bt\u0101js).<\/p>\n\n\n\n
Vienot\u0101 tirgus rezult\u0101tu p\u0101rskat\u0101 ir iek\u013cautas\u00a0tr\u012bs jaunas politikas jomas:\u00a0mazie un vid\u0113jie uz\u0146\u0113m\u0113ji (MVU) un uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas vide, r\u016bpniec\u012bbas\u00a0za\u013cin\u0101\u0161ana<\/em>\u00a0un tirgus uzraudz\u012bba, kas ir priorit\u0101ri jaut\u0101jumi, \u0146emot v\u0113r\u0101 Covid-19 rad\u012bto kr\u012bzi.\u00a0Pand\u0113mija ir apgr\u016btin\u0101jusi daudzu\u00a0MVU\u00a0darb\u012bbu vis\u0101 Eirop\u0101 un to skaits ES 2020.\u00a0gad\u0101 samazin\u0101jies par 1,3%, savuk\u0101rt nodarbin\u0101t\u012bba samazin\u0101j\u0101s par 1,7%. Prasmes, apm\u0101c\u012bbas, inov\u0101cijas un digitaliz\u0101cija joproj\u0101m ir MVU galvenie izaicin\u0101jumi. L\u012bdz ar to, ES dal\u012bbvalst\u012bm j\u0101turpina mazin\u0101t Covid-19 pand\u0113mijas ietekme, \u013caujot saglab\u0101t darba vietas un veicinot MVU piek\u013cuvi finans\u0113jumam.<\/p>\n\n\n\n EK nor\u0101da, ka\u00a0za\u013c\u0101 p\u0101reja\u00a0tuv\u0101kaj\u0101 n\u0101kotn\u0113 veicin\u0101s ES r\u016bpniec\u012bbu un ekonomiku atkop\u0161anos. Neskatoties uz atsevi\u0161\u0137iem uzlabojumiem p\u0113d\u0113jos gados, ES ekonomika joproj\u0101m, galvenok\u0101rt, izmanto prim\u0101r\u0101s izejvielas, savuk\u0101rt otrreiz\u0113jie materi\u0101li veido tikai 12% no kop\u0113j\u0101 materi\u0101lu piepras\u012bjuma.<\/p>\n\n\n\n Tirgus uzraudz\u012bba\u00a0nodro\u0161ina, ka produkti atbilst normat\u012bvajiem aktiem un neapdraud pat\u0113r\u0113t\u0101jus ES iek\u0161\u0113j\u0101 tirg\u016b. T\u0101 ietver produktu iz\u0146em\u0161anu no tirgus, at\u013cauju atsauk\u0161anu un sankciju piem\u0113ro\u0161anu, lai aptur\u0113tu neatbilst\u012bgu produktu apriti un\/vai pan\u0101ktu to atbilst\u012bbu. L\u012bdz ar to, b\u016btiska ir inform\u0101cijas apmai\u0146a starp ES valstu iest\u0101d\u0113m EK inform\u0101cijas un komunik\u0101cijas tirgus uzraudz\u012bbas sist\u0113m\u0101 (ICSMS).<\/p>\n\n\n\n Vienot\u0101 tirgus rezult\u0101tu p\u0101rskats ir ikgad\u0113js EK apkopojums, kas sniedz ieskatu vienot\u0101 tirgus praktiskaj\u0101 p\u0101rvald\u012bb\u0101. Tas \u013cauj ne tikai ieg\u016bt inform\u0101ciju par vis\u0101m dal\u012bbvalst\u012bm, bet ar\u012b atspogu\u013co sasniegtos rezult\u0101tus, sa\u0146emt\u0101s atsauksmes un izdar\u012btos secin\u0101jumus, nodro\u0161inot pamatu turpm\u0101kai att\u012bst\u012bbai.<\/p>\n\n\n\n Ar Vienot\u0101 tirgus rezult\u0101tu p\u0101rskatu var iepaz\u012bties \u0161eit.<\/a><\/p>\n\n\n\n