{"id":16797,"date":"2022-01-14T16:02:24","date_gmt":"2022-01-14T14:02:24","guid":{"rendered":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=16797"},"modified":"2022-01-14T16:02:25","modified_gmt":"2022-01-14T14:02:25","slug":"buvniecibas-nozare-2022-gada-var-stiprinat-kopejo-valsts-ekonomiku","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=16797","title":{"rendered":"B\u016bvniec\u012bbas nozare 2022.gad\u0101 var stiprin\u0101t kop\u0113jo valsts ekonomiku"},"content":{"rendered":"\n<p><strong>Latvijas B\u016bvuz\u0146\u0113m\u0113ju partner\u012bba ir noteikusi nozares att\u012bst\u012bbas priorit\u0101tes 2022.gadam.<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>Gada s\u0101kum\u0101 b\u016bvniec\u012bbas nozares uz\u0146\u0113mumi, kas apvienoju\u0161ies Latvijas B\u016bvuz\u0146\u0113m\u0113ju partner\u012bb\u0101, redz, ka nozarei ir liels potenci\u0101ls uzlabot kop\u0113jos valsts ekonomiskos r\u0101d\u012bt\u0101jus. Tam nepiecie\u0161ama saska\u0146ota un m\u0113r\u0137tiec\u012bga darb\u012bba no valsts p\u0101rvaldes un uz\u0146\u0113m\u0113ju puses. K\u0101 2022.gada priorit\u0101tes nozares att\u012bst\u012bb\u0101 partner\u012bba redz invest\u012bciju \u0101tr\u0101ku nok\u013c\u016b\u0161anu l\u012bdz re\u0101liem projektiem, uzlabojumus b\u016bvniec\u012bbas regul\u0113jum\u0101 un konkr\u0113tus so\u013cus za\u013c\u0101s b\u016bvniec\u012bbas atbalstam.<\/p>\n\n\n\n<p>Partner\u012bbas vad\u012bt\u0101js Gints Mi\u0137elsons uzsver: &#8220;Sekm\u012bga za\u013c\u0101s b\u016bvniec\u012bbas ievie\u0161ana re\u0101los projektos un b\u016bv\u0113s nav atraujama no finans\u0113\u0161anas politikas un visp\u0101r\u012bg\u0101 b\u016bvniec\u012bbas procesa, t\u0101p\u0113c 2022.gad\u0101 k\u0101 vienu no b\u016btisk\u0101kaj\u0101m priorit\u0101t\u0113m ar\u012b nozares att\u012bst\u012bb\u0101 b\u016bvuz\u0146\u0113m\u0113ji saredz tie\u0161i za\u013c\u0101s b\u016bvniec\u012bbas jom\u0101.&#8221;<\/p>\n\n\n\n<p>Latvijas b\u016bvuz\u0146\u0113m\u0113ju partner\u012bba ar savu biedru rosin\u0101tiem pas\u0101kumiem jau iepriek\u0161 ir pan\u0101kusi b\u016btiskas p\u0101rmai\u0146as, kas ietekm\u0113ju\u0161as ikvienu b\u016bvniec\u012bb\u0101 iesaist\u012bto. Lai turpin\u0101tu j\u0113gpilnas p\u0101rmai\u0146as, 2022.gad\u0101 svar\u012bgi pan\u0101kt virz\u012bbu \u0161\u0101dos jaut\u0101jumos.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Pirm\u0101 priorit\u0101te: pa\u0101trin\u0101t invest\u012bciju pieejam\u012bbu un efektivit\u0101ti ieguld\u012bjumiem publiskajos nekustamos \u012bpa\u0161umos un infrastrukt\u016br\u0101<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>Latvijas b\u016bvniec\u012bbas nozare ir viena no lielaj\u0101m tautsaimniec\u012bbas nozar\u0113m, kura pand\u0113mijas apst\u0101k\u013cos sp\u0113j dro\u0161i darboties un rad\u012bt pievienoto v\u0113rt\u012bbu Latvijas infrastrukt\u016brai un kop\u0113jai ekonomikas izaugsmei, papildinot valsts bud\u017eetu ar nodok\u013ciem. Nozar\u0113 tie\u0161\u0101 un netie\u0161\u0101 veid\u0101 ir nodarbin\u0101ti aptuveni 15% no visiem darba \u0146\u0113m\u0113jiem, k\u0101 ar\u012b noz\u012bm\u012bgu t\u0101s da\u013cu veido b\u016bvmateri\u0101lu un pakalpojumu eksports.<\/p>\n\n\n\n<p>\u0160aj\u0101 gad\u0101 svar\u012bgi uzs\u0101kt Eiropas Savien\u012bbas (ES) atvese\u013co\u0161an\u0101s invest\u012bciju programmu projektus, lai finans\u0113jums non\u0101ktu l\u012bdz pas\u016bt\u012bt\u0101jiem, projekt\u0113t\u0101jiem, b\u016bvniekiem, b\u016bvmateri\u0101lu ra\u017eot\u0101jiem un tirgot\u0101jiem. Publiskais pas\u016bt\u012bjums veido b\u016btisku da\u013cu no b\u016bvniec\u012bbas nozares apgroz\u012bjuma, t\u0101p\u0113c b\u016bvniec\u012bb\u0101 iesaist\u012btajiem ir svar\u012bgi redz\u0113t, k\u0101, cik efekt\u012bvi un kam tas tiek pl\u0101nots. Efektivit\u0101ti var uzlabot, veicinot konkurenci un projektu standartiz\u0101ciju, t\u0101p\u0113c nozare sagaida, ka vald\u012bb\u0101 tiktu apstiprin\u0101ti b\u016bvniec\u012bbas tipveida l\u012bgumu nosac\u012bjumi. T\u0101pat nozarei kop\u0101 ar valsts p\u0101rvaldi b\u016btu j\u0101izstr\u0101d\u0101 cenu indeks\u0101cijas modelis, lai pas\u016bt\u012bt\u0101jiem un pieg\u0101d\u0101t\u0101jiem b\u016btu jauns instruments, k\u0101 p\u0101rvald\u012bt b\u016bvniec\u012bbas riskus. \u0160aj\u0101 gad\u0101 j\u0101turpina darbs pie Publisko\u00a0iepirkuma\u00a0likuma groz\u012bjumiem, lai saimnieciski izdev\u012bg\u0101ko krit\u0113riju piem\u0113ro\u0161ana b\u016btu oblig\u0101ta. Vienlaikus j\u0101turpina pilnveidot elektronisko\u00a0iepirkumu\u00a0sist\u0113mu (EIS), lai pas\u016bt\u012bt\u0101jiem b\u016btu vienas pieturas inform\u0101cija par pieg\u0101d\u0101t\u0101jiem, kas dotu iesp\u0113ju pa\u0101trin\u0101t b\u016bvniec\u012bbas\u00a0iepirkumus.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Otr\u0101 priorit\u0101te: pilnveidot b\u016bvniec\u012bbas procesu un regul\u0113jumu<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>2021.gad\u0101 tika pie\u0146emti groz\u012bjumi B\u016bvniec\u012bbas likum\u0101, kuri preciz\u0113 procesa pu\u0161u atbild\u012bbas, uzraudz\u012bbas funkciju izpildes termi\u0146us, k\u0101 ar\u012b ieviesa klus\u0113\u0161anas-piekri\u0161anas principu projekt\u0113\u0161anas posm\u0101. \u0160ogad ir j\u0101turpina darbs pie Visp\u0101r\u012bgo b\u016bvnoteikumu groz\u012bjumiem, lai kop\u0113jais process b\u016btu efekt\u012bv\u0101ks, kur b\u016btu skaidr\u0101k defin\u0113tas pas\u016bt\u012bt\u0101ja, projekt\u0113t\u0101ja un b\u016bvnieka atbild\u012bbas izmai\u0146as vad\u012bbas jaut\u0101jumos. Lai tre\u0161\u0101s puses b\u016btu vair\u0101k pasarg\u0101tas no da\u017e\u0101diem ar b\u016bvniec\u012bbu saist\u012btiem riskiem, j\u0101ievie\u0161 B\u016bvniec\u012bbas oblig\u0101t\u0101 civiltiesisk\u0101 atbild\u012bba (BOCTA). Partner\u012bbas ieskat\u0101 Latvijas b\u016bvniec\u012bbas regul\u0113jums b\u016btu j\u0101veido p\u0113c D\u0101nijas piem\u0113ra, kur process ir maz\u0101k birokr\u0101tisks ar liel\u0101ku profesion\u0101lo atbild\u012bbu uz nozar\u0113 sertific\u0113tiem uz\u0146\u0113mumiem un speci\u0101listiem. Papildus b\u016btu v\u0113lams izveidot jaunu civilo b\u016bvju b\u016bvprojekta LVS standartu, lai uzlabotu b\u016bvprojektu kvalit\u0101ti un var\u0113tu veiksm\u012bg\u0101k standartiz\u0113t BIM projektus. Svar\u012bgs uzdevums b\u016bs turpin\u0101t nozares procesu digitaliz\u0101ciju, pabeigt B\u016bvniec\u012bbas inform\u0101cijas sist\u0113mas BIS 2.0 izstr\u0101di, veikt apm\u0101c\u012bbas un uzs\u0101kt BIS 3.0 att\u012bst\u012bbu, kur\u0101 iesaist\u0101s gan nekustamo \u012bpa\u0161umu att\u012bst\u012bt\u0101ji, apsaimniekot\u0101ji, arhitekti, projekt\u0113t\u0101ji un b\u016bvnieki.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Tre\u0161\u0101 priorit\u0101te: veidot un \u012bstenot konkr\u0113tus pas\u0101kumus b\u016bvniec\u012bbas za\u013c\u0101 kursa virzien\u0101<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>B\u016bvniec\u012bbas nozarei ir noz\u012bm\u012bga loma visp\u0101r\u0113jo klimata politikas m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161an\u0101. Green Deal jeb ES Za\u013cais kursa ietvars tuv\u0101kajos piecos l\u012bdz desmit gados skars ar\u012b p\u0101rmai\u0146as b\u016bvniec\u012bbas nozar\u0113, jo b\u016bvmateri\u0101lu ra\u017eo\u0161ana, lo\u0123istika, b\u016bvlaukumi un \u0113ku ekspluat\u0101cija rada daudz SEG emisiju un t\u0101s ir j\u0101mazina.<\/p>\n\n\n\n<p>Komercsektors lielajos projektos jau vair\u0101kus gadus akt\u012bvi izmanto starptautiskas ilgtsp\u0113j\u012bgas b\u016bvniec\u012bbas sist\u0113mas BREEAM un LEED, un \u0161ogad tirg\u016b ien\u0101ks ar\u012b V\u0101cijas sertific\u0113\u0161anas pakalpojumi DGNB. Turkl\u0101t Latvijas komercbankas akt\u012bvi turpina darbu pie taksonomijas regul\u0113juma ievie\u0161anas un za\u013co kred\u012btu standartiz\u0101cijas, kur pamat\u0101 ir j\u0101b\u016bt vienk\u0101r\u0161iem un saprotamiem za\u013c\u0101s b\u016bves krit\u0113rijiem un monitoringa sist\u0113mai, kura balst\u012bta lielajos datos.<\/p>\n\n\n\n<p>Za\u013c\u0101s b\u016bvniec\u012bbas jom\u0101 \u0161ogad svar\u012bgi b\u016btu izstr\u0101d\u0101t sabalans\u0113tu pas\u016bt\u012bt\u0101ju un pieg\u0101d\u0101t\u0101ju b\u016bvniec\u012bbas SEG emisiju samazin\u0101\u0161anas taktisko pl\u0101nu l\u012bdz 2030.gadam. Valsts p\u0101rvaldei kop\u0101 ar nozari b\u016btu j\u0101s\u0101k darbs pie jaunas b\u016bvniec\u012bbas nozares SEG emisiju apr\u0113\u0137inu un monitoringa sist\u0113mas, p\u0101rstr\u0101d\u0101jamo b\u016bvmateri\u0101lu aprites sist\u0113mas izveides, j\u0101pilnveido publisko telpu mikroklimata standarti, j\u0101veido vienota \u0113ku energoefektivit\u0101tes uzskaites sist\u0113ma. B\u016btu j\u0101veic groz\u012bjumi MK noteikumos Nr. 353, lai defin\u0113tu vair\u0101kus oblig\u0101tos za\u013c\u0101 publisk\u0101\u00a0iepirkuma\u00a0(ZPI) krit\u0113rijus attiec\u012bb\u0101 uz vid\u0113jiem un lieliem b\u016bvprojektiem un b\u016bvdarbiem. B\u016btiski, lai \u0161ie oblig\u0101tie za\u013c\u0101s b\u016bvniec\u012bbas krit\u0113riji b\u016btu sasaist\u012bti ar ES fondu invest\u012bciju programm\u0101m.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Latvijas B\u016bvuz\u0146\u0113m\u0113ju partner\u012bba ir noteikusi nozares att\u012bst\u012bbas priorit\u0101tes 2022.gadam.<br \/>\nGada s\u0101kum\u0101 b\u016bvniec\u012bbas nozares uz\u0146\u0113mumi, kas apvienoju\u0161ies Latvijas B\u016bvuz\u0146\u0113m\u0113ju partner\u012bb\u0101, redz, ka nozarei ir liels potenci\u0101ls uzlabot kop\u0113jos valsts ekonomiskos r\u0101d\u012bt\u0101jus. <\/p>\n","protected":false},"author":1936,"featured_media":16798,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[20,120,71],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/16797"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1936"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=16797"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/16797\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":16800,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/16797\/revisions\/16800"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/16798"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=16797"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=16797"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=16797"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}