Konkurences padome (turpm\u0101k \u2013 KP) ir nosl\u0113gusi iev\u0113rojamu un komplic\u0113tu izmekl\u0113\u0161anu divu gadu garum\u0101, t\u0101d\u0113j\u0101di nosl\u0113dzot vienu no visu laiku iev\u0113rojam\u0101kaj\u0101m karte\u013cu izp\u0113tes liet\u0101m KP v\u0113stur\u0113. 30. j\u016blij\u0101 tika pie\u0146emts l\u0113mums, ar kuru KP konstat\u0113ja desmit b\u016bvniec\u012bbas uz\u0146\u0113mumu darb\u012bb\u0101s ilggad\u0113ju aizliegtu vieno\u0161anos par dal\u012bbas nosac\u012bjumiem publiskajos un priv\u0101tajos iepirkumos Latvij\u0101. Par \u012bstenoto konkurences ties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumu uz\u0146\u0113mumiem tika piem\u0113rots naudas sods kopum\u0101 16 652 027,40 eiro apm\u0113r\u0101.<\/p>\n\n\n\n
<\/a> Starpinstit\u016bciju sadarb\u012bba sniedz rezult\u0101tu<\/strong><\/em><\/p>\n\n\n\n Konkurences ties\u012bbu p\u0101rk\u0101pums tika konstat\u0113ts SIA \u201cSKONTO B\u016aVE\u201d, SIA \u201cLATVIJAS ENERGOCELTNIEKS\u201d, SIA \u201cVELVE\u201d, SIA \u201cAR\u010cERS\u201d, SIA \u201cRERE B\u016aVE\u201d, SIA \u201cRE & RE\u201d, SIA \u201cRBSSkals B\u016bvvad\u012bba\u201d, SIA \u201cABORA\u201d, AS \u201cLNK Industries\u201d un SIA \u201cMERKS\u201d darb\u012bb\u0101s.<\/p>\n\n\n\n \u0145emot v\u0113r\u0101 apjom\u012bgos iepirkumus, kas sasniedzot noteiktu l\u012bgumcenas robe\u017ev\u0113rt\u012bbu, ir pazi\u0146ojami Eiropas Savien\u012bbas (turpm\u0101k \u2013 ES) Ofici\u0101laj\u0101 V\u0113stnes\u012b, k\u0101 tas, piem\u0113ram, bija Me\u017eaparka estr\u0101des 1. k\u0101rtas iepirkum\u01011<\/a><\/sup>, p\u0101rsniedzot noteikto l\u012bgumcenas robe\u017ev\u0113rt\u012bbu 5 350 000 eiro apm\u0113r\u0101, k\u0101 ar\u012b \u0146emot v\u0113r\u0101 lietas dal\u012bbnieku tirgus da\u013cas un apgroz\u012bjuma r\u0101d\u012bt\u0101jus2<\/a><\/sup>, kas raksturo min\u0113t\u0101 karte\u013ca apjomu un ietekmi tirg\u016b, \u0161\u012b bija viena no t\u0101m KP p\u0101rk\u0101puma izp\u0113tes liet\u0101m, kur KP ir piem\u0113rojusi ne tikai nacion\u0101l\u0101s ties\u012bbu normas, bet ar\u012b L\u012bguma par Eiropas Savien\u012bbas darb\u012bbu 101.pantu.<\/p>\n\n\n\n \u0160\u0101da apjoma p\u0101rk\u0101puma atkl\u0101\u0161ana neb\u016btu iesp\u0113jama bez atbalsta, ko KP sa\u0146\u0113ma no sadarb\u012bbas partneriem. Korupcijas nov\u0113r\u0161anas un apkaro\u0161anas birojs (turpm\u0101k \u2013 KNAB) nodeva b\u016bvnieku sarunu audioierakstu at\u0161ifr\u0113jumus un KP pirmo reizi kop\u012bgi veica procesu\u0101l\u0101s darb\u012bbas pie uz\u0146\u0113m\u0113jiem sadarbojoties KP ar KNAB un Ekonomisko noziegumu apkaro\u0161anas p\u0101rvaldi. \u0160\u012b lieta ir lielisks piem\u0113rs, k\u0101 starpinstit\u016bciju sadarb\u012bba var sniegt kop\u012bgu un veiksm\u012bgu rezult\u0101tu. \u0160\u0101da prakse ir smag\u0101ko izp\u0113tes lietu izmekl\u0113\u0161anas virziens, kuru KP stiprin\u0101s ar\u012b turpm\u0101k.<\/p>\n\n\n\n Sadala tirgu p\u0113c principa \u201cpuse uz pusi\u201d<\/strong><\/em><\/p>\n\n\n\n No KNAB nodotajiem b\u016bvnieku audioierakstu at\u0161ifr\u0113jumiem secin\u0101ms, ka liel\u0101ko b\u016bvniec\u012bbas komercsabiedr\u012bbu p\u0101rst\u0101vji vismaz no 2015. l\u012bdz 2018. gadam kop\u0101 12 tik\u0161an\u0101s reiz\u0113s, tiekoties vismaz tr\u012bs reizes gad\u0101 un veicot iepirkumus sadali, p\u0101rrun\u0101ja dal\u012bbas nosac\u012bjumus iepirkumos. Kopum\u0101 sarun\u0101s tika p\u0101rrun\u0101ti gandr\u012bz 90 iepirkumi, no kuriem vismaz 70 KP sp\u0113ja identific\u0113t.<\/p>\n\n\n\n Lietas dal\u012bbnieki vienoj\u0101s gan par priv\u0101tajiem, gan publiskajiem iepirkumiem, t.sk. ES l\u012bdzfinans\u0113tajiem iepirkumiem, kas ietv\u0113ra da\u017e\u0101das b\u016bvniec\u012bbas jomas un b\u016bvdarbu veidus vis\u0101 Latvijas teritorij\u0101, tostarp R\u012bg\u0101, J\u016brmal\u0101, Valmier\u0101, Jelgav\u0101, Liep\u0101j\u0101, Ventspil\u012b, Siguld\u0101, J\u0113kabpil\u012b, R\u0113zekn\u0113 un citur. T\u0101d\u0113j\u0101di tika ietekm\u0113ts viss Latvijas b\u016bvniec\u012bbas tirgus.<\/p>\n\n\n\n KP, veicot lietas materi\u0101lu anal\u012bzi, secin\u0101ja, ka b\u016bvniec\u012bbas uz\u0146\u0113mumi bija sadal\u012bju\u0161ies div\u0101s liel\u0101s grup\u0101s, kuras sav\u0101 starp\u0101 cent\u0101s sadal\u012bt iepirkumus p\u0113c principa \u201c fifty-fifty jeb puse uz pusi\u201d<\/em> jeb t\u0101, lai starp ab\u0101m grup\u0101m kop\u0113jie apjomi p\u0113c summ\u0101m b\u016btu p\u0113c iesp\u0113jas l\u012bdz\u012bgi. Sarun\u0101s tika apspriests potenci\u0101lais iepirkuma uzvar\u0113t\u0101js, kam pien\u0101ktos konkr\u0113tais iepirkums, t\u0101pat piedal\u012b\u0161an\u0101s form\u0101li ar \u201caizsega pied\u0101v\u0101jumu\u201d vai tie\u0161i otr\u0101di \u2013 nepiedal\u012b\u0161an\u0101s iepirkumos.<\/p>\n\n\n\n Palielina cenas un balst\u0101s v\u0113sturisk\u0101s iestr\u0101dn\u0113s<\/strong><\/em><\/p>\n\n\n\n V\u0113rt\u0113tos audioierakstu at\u0161ifr\u0113jumus bija ar\u012b atrodama inform\u0101cija par lietas dal\u012bbnieku m\u0113r\u0137iem un vienlaikus ieguvumiem, kuru d\u0113\u013c tika izveidota un sistem\u0101tiski uztur\u0113ta aizliegt\u0101 karte\u013ca vieno\u0161an\u0101s.<\/p>\n\n\n\n <\/a> Pirmk\u0101rt, b\u016bvniekiem bija v\u0113lme palielin\u0101t objektu cenu jeb k\u0101 to nor\u0101da pa\u0161i sarunas dal\u012bbnieki \u201cnedempingot\u201d<\/em>. T\u0101d\u0113j\u0101di sarun\u0101s b\u016bvnieki nor\u0101da, ka \u201c<\/em>m\u0113s visi str\u0101d\u0101jam par gra\u0161iem\u201d<\/em> un ka ir nepiecie\u0161am\u012bba \u201c<\/em>nopeln\u012bt beig\u0101s kaut k\u0101du naudu<\/em>\u201c. <\/em>T\u0101pat sarunas atkl\u0101j, ka vieno\u0161an\u0101s m\u0113r\u0137is ir g\u016bt visiem kop\u012bgu labumu, sprie\u017eot: \u201cJa apgroz\u012bjums 60-70 miljoni, m\u0113s beig\u0101s esam pusmiljonu nopeln\u012bju\u0161i, nu! Priek\u0161 kam! Tad lab\u0101k tos 70 miljonus b\u016bv\u0113 tr\u012bs, un katrs nopelna to miljonu<\/em>\u201d. Otrk\u0101rt, karte\u013ca m\u0113r\u0137is bija ar maz\u0101ku resursu ieguld\u012bjumu pan\u0101kt liel\u0101ku individu\u0101lo ieguvumu. Par to liecina k\u0101d\u0101 no sarun\u0101m fiks\u0113tais: \u201cT\u0101 doma ir, vai m\u0113s varam katrs, varb\u016bt\u0101s, maz\u0101k str\u0101d\u0101t, bet kaut ko nopeln\u012bt\u201d. <\/em>Savuk\u0101rt, tre\u0161k\u0101rt, karte\u013ca m\u0113r\u0137is bija veiksm\u012bgi sadal\u012bt iepirkumu objektus , tostarp p\u0113c attiec\u012bg\u0101 lietas dal\u012bbnieka specializ\u0101cijas un atsaucoties uz iestr\u0101d\u0113m3<\/a><\/sup> un v\u0113sturisk\u0101m vieno\u0161an\u0101m.<\/p>\n\n\n\n V\u0113sturisk\u0101s vieno\u0161an\u0101s tika izmantotas, kad uz\u0146\u0113mumam bija zin\u0101ms objekts un pas\u016bt\u012bt\u0101js. Proti, ja uz\u0146\u0113mums objekt\u0101 k\u0101dreiz ir veicis k\u0101dus b\u016bvniec\u012bbas darbus. Par to liecina saruna par tehnikumu iepirkumiem, t.sk. Ogres tehnikumu: \u201c[..] Bet es, es grib\u0113tu koncentr\u0113ties tur, kur es esmu str\u0101d\u0101jis, kur man ir, k\u0101 saka, jau iestr\u0101des. Kur ir, k\u0101 saka, zin\u0101ms pas\u016bt\u012bt\u0101js. Zinu n\u0101kotnes probl\u0113mas, zem\u016bdens akme\u0146us. Es grib\u0113tu koncentr\u0113ties uz \u0161o.<\/em>.\u201d<\/p>\n\n\n\n <\/a> S\u0101kotn\u0113j\u0101s sarun\u0101s, kuras non\u0101ca KNAB un v\u0113l\u0101k KP r\u012bc\u012bb\u0101, lietas dal\u012bbnieki viens otram atg\u0101din\u0101ja un st\u0101st\u012bja par v\u0113sturisk\u0101m vieno\u0161an\u0101m un iestr\u0101dn\u0113m, kas liecina, ka pat pirms KNAB fiks\u0113taj\u0101m tik\u0161an\u0101s reiz\u0113m, visticam\u0101k, vieno\u0161an\u0101s starp atsevi\u0161\u0137iem lietas dal\u012bbniekiem jau past\u0101v\u0113ja. Par to ir vair\u0101kas atsauces ar\u012b kartelistu sarun\u0101s. \u0160\u012bs v\u0113sturisk\u0101s vieno\u0161an\u0101s bija tiem saisto\u0161as liet\u0101 v\u0113rt\u0113taj\u0101 period\u0101, t\u0101pat t\u0101m bija noz\u012bme karte\u013ca vieno\u0161an\u0101s \u012bsteno\u0161anas gait\u0101, iepirkumu sadal\u0113 un attiec\u012bgi karte\u013ca vieno\u0161an\u0101s izpild\u0113.<\/p>\n\n\n\n Deform\u0113ts b\u016bvniec\u012bbas tirgus vis\u0101 Latvij\u0101<\/strong><\/em><\/p>\n\n\n\n KP izp\u0113tes laik\u0101 izdev\u0101s identific\u0113ja vismaz 70 no teju 90 p\u0101rrun\u0101tajiem iepirkumiem, no kuriem liel\u0101k\u0101 da\u013ca tika nosl\u0113gti ar rezult\u0101tu par kop\u0113jo l\u012bgumsummu 686 989 991 eiro apm\u0113r\u0101. No tiem 44 iepirkumi bija t\u0101di, kurus uzvar\u0113t\u0101ja k\u0101ds no karte\u013ca dal\u012bbniekiem, un \u0161o iepirkumu kop\u0113j\u0101 l\u012bguma summu bija 570 857 714 eiro.<\/p>\n\n\n\n T\u0101d\u0113j\u0101di, uz\u0146\u0113mumiem vienojoties par iepirkumu sadali un dal\u012bbas nosac\u012bjumiem iepirkumos, pas\u016bt\u012bt\u0101ji sa\u0146\u0113ma nevis konkur\u0113jo\u0161u pretendentu pied\u0101v\u0101jumus, bet gan tikai konkurenci imit\u0113jo\u0161us, kas deform\u0113ja b\u016bvniec\u012bbas tirgu vis\u0101 Latvijas teritorij\u0101. Turkl\u0101t aizliegtas vieno\u0161an\u0101s rezult\u0101t\u0101 tika ietekm\u0113ta publisko l\u012bdzek\u013cu, t.sk. ES fondu l\u012bdzek\u013cu taisn\u012bga un tiesiska izlieto\u0161ana. Ieg\u016btie dati liecina, ka vair\u0101k nek\u0101 puse jeb 52 % iepirkumi bija tapu\u0161i ar ES l\u012bdzfinans\u0113jumu un 48 % bez ES l\u012bdzfinans\u0113juma. Iepirkumi p\u0113c to apm\u0113ra ar\u012b bija da\u017e\u0101di \u2013 maz\u0101k\u0101 l\u012bgumsumma bija maz\u0101ka par vienu miljonu, bet liel\u0101k\u0101 virs 100 miljoniem eiro. Tom\u0113r vid\u0113jie r\u0101d\u012bt\u0101ji liecina, ka liel\u0101k\u0101 da\u013ca iepirkumu ir biju\u0161i par summ\u0101m, kas m\u0113r\u0101mas vair\u0101kos miljonos eiro.<\/p>\n\n\n\n Kopum\u0101 konkurence tika krop\u013cota iepirkumos, kas bija saist\u012bti ar izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101\u017eu, tirdzniec\u012bbas centru, \u0101rstniec\u012bbas iest\u0101\u017eu, sporta laukumu un centru, stadionu, ties\u012bbsarg\u0101jo\u0161o iest\u0101\u017eu, radioakt\u012bvo atkritumu tvert\u0146u un glab\u0101tavu, da\u017e\u0101du infrastrukt\u016bras objektu b\u016bvniec\u012bbu, p\u0101rb\u016bvi un rekonstrukciju, t\u0101pat tehnisko projektu un b\u016bvprojektu izstr\u0101di, autoruzraudz\u012bbu, projekt\u0113\u0161anu un papla\u0161in\u0101\u0161anu u.tml. B\u016bvnieku aizliegta vieno\u0161an\u0101s bija, piem\u0113ram, par Me\u017eaparka estr\u0101des, R\u012bgas Tehnisk\u0101s universit\u0101tes, Jaun\u0101 R\u012bgas te\u0101tra, Ventspils koncertz\u0101les, Kult\u016bras pils \u201cZieme\u013cbl\u0101zma\u201d, Latvijas Nacion\u0101l\u0101 m\u0101kslas muzeja, Okup\u0101cijas muzeja, VEF iepirkumiem, k\u0101 ar\u012b daudziem citiem. Aizliegtu vieno\u0161anos pamat\u0101 bija ne tikai publiskie iepirkumi, bet ar\u012b priv\u0101tie, piem\u0113ram, tirdzniec\u012bbas centra \u201cAkropole\u201d b\u016bvniec\u012bbas, \u201cAlfas\u201d p\u0101rb\u016bves un \u201cRimi\u201d lo\u0123istikas centra b\u016bvniec\u012bbas iepirkumi.<\/p>\n\n\n\n Vienoj\u0101s v\u0113l pirms iepirkums bija izsludin\u0101ts<\/strong><\/em><\/p>\n\n\n\n Kartelis tika realiz\u0113ts gan par iepirkumiem, kas bija jau izsludin\u0101ti, gan t\u0101diem, kas v\u0113l nebija. Piem\u0113ram, par t\/c \u201cAlfa\u201d iepirkumu b\u016bvnieki run\u0101ja vair\u0101k k\u0101 gadu pirms un par t\/c \u201cAkropole\u201d iepirkumu nedaudz maz\u0101k k\u0101 gadu pirms iepirkuma izsludin\u0101\u0161anas. L\u012bdz\u012bga r\u012bc\u012bba nov\u0113rota ar\u012b citk\u0101rt, t.sk. publiskajos iepirkumos. T\u0101pat no b\u016bvnieku audioierakstu at\u0161ifr\u0113jumiem KP secina, ka b\u016bvniekiem nereti ir nevis lieti\u0161\u0137i, bet person\u012bga rakstura kontakti ar pas\u016bt\u012bt\u0101jiem, kurus bez vilcin\u0101\u0161an\u0101s var izmantot, lai \u012bstenotu karte\u013ca vieno\u0161anos un pan\u0101ktu nepiecie\u0161amo un iecer\u0113to sadales rezult\u0101tu konkr\u0113t\u0101 iepirkum\u0101. <\/p>\n\n\n\n Audioierakstu at\u0161ifr\u0113jumi apliecina, ka lietas dal\u012bbnieki apzin\u0101j\u0101s savas pretlikum\u012bg\u0101s darb\u012bbas, t\u0101p\u0113c darboj\u0101s sl\u0113pt\u0101 veid\u0101, vair\u0101kk\u0101rt atg\u0101dinot sarunas biedriem \u201catst\u0101t telefonus \u0101rpus tik\u0161an\u0101s vietas\u201d<\/em> un sarun\u0101 nelietot v\u0101rdu \u201csh\u0113ma\u201d,<\/em> bet gan \u201ckop\u012bga sapratne\u201d.<\/em> T\u0101pat KP secina, ka lietas dal\u012bbnieki apzin\u0101j\u0101s savas r\u012bc\u012bbas neatbilst\u012bbu konkurences ties\u012bb\u0101m, nor\u0101dot sarun\u0101: \u201c<\/em>Bet princip\u0101 ar to Konkurences padomi j\u0101b\u016bt uzman\u012bgiem ir. J\u0101b\u016bt uzman\u012bgiem<\/em>.\u201d T\u0101pat viens no lietas dal\u012bbniekiem p\u0113c juridisk\u0101 p\u0101rst\u0101vja sniegtas konsult\u0101cijas uz br\u012bdi vairs nev\u0113l\u0113j\u0101s tikties ar karte\u013ca dal\u012bbniekiem. To apstiprina k\u0101da no sarun\u0101m dal\u012bbnieku starp\u0101: \u201cVi\u0146\u0161 ar mani run\u0101 caur juristiem(..)Vi\u0146am ir, saprotami, ir sast\u0101st\u012bts, ka vi\u0146\u0161 ir karte\u013ca vad\u012bt\u0101js un v\u0113l kaut kas, nu, (smejas) Nu, zini k\u0101, nu.<\/em>\u201d<\/p>\n\n\n\n Soda apm\u0113ru ietekm\u0113 uz\u0146\u0113muma apgroz\u012bjums<\/strong><\/em><\/p>\n\n\n\n Kop\u0113jais izp\u0113tes periods ir par laika periodu vismaz no 2011. gada l\u012bdz 2019. gadam. \u201cB\u016bvnieku karte\u013ca\u201d lieta liecina par ilgsto\u0161u p\u0101rk\u0101pumu, ta\u010du p\u0101rk\u0101puma periods tiek individualiz\u0113ti noteikts katram konkr\u0113tajam lietas dal\u012bbniekam. Atsevi\u0161\u0137iem lietas dal\u012bbniekiem tas p\u0101rsniedz se\u0161u gadu periodu, ta\u010du nevienam nav maz\u0101ks par vienu gadu un asto\u0146iem m\u0113ne\u0161iem. Savuk\u0101rt sodi t\u0101pat k\u0101 p\u0101rk\u0101puma periods tiek individualiz\u0113ts, \u0146emot v\u0113r\u0101 p\u0101rk\u0101puma smagumu, ilgumu, k\u0101 ar\u012b tiek nov\u0113rt\u0113ta katra p\u0101rk\u0101p\u0113ja loma, m\u012bkstino\u0161ie un pastiprino\u0161ie apst\u0101k\u013ci. KP piem\u0113ro sodu, \u0146emot v\u0113r\u0101 Ministru kabineta noteikumus3<\/a><\/sup> un izsakot naudas sodu procentos. Savuk\u0101rt <\/p>\n\n\n\n piem\u0113rotais soda procents tiek p\u0101rv\u0113rsts re\u0101los skait\u013cos, balstoties uz katra lietas dal\u012bbnieka p\u0113d\u0113j\u0101 apstiprin\u0101t\u0101 gada neto apgroz\u012bjuma.<\/p>\n\n\n\n Attiec\u012bgi liel\u0101ks sods piem\u0113rots tiem lietas dal\u012bbniekiem, kas akt\u012bv\u0101k iesaist\u012bj\u0101s aizliegt\u0101s vieno\u0161an\u0101s att\u012bst\u012b\u0161an\u0101 un nodro\u0161in\u0101\u0161an\u0101, piem\u0113ram, defin\u0113jot karte\u013ca vieno\u0161an\u0101s pamatprincipus, m\u0113r\u0137us un vieno\u0161an\u0101s realiz\u0101cijas formu, ka vieno\u0161an\u0101s starp lietas dal\u012bbniekiem ir mutv\u0101rdu, un tiem, kuri bie\u017ei piedal\u012bj\u0101s fiks\u0113taj\u0101s sarun\u0101s vienlaikus ar\u012b ar liel\u0101ku kl\u0101teso\u0161o p\u0101rst\u0101vju skaitu. T\u0101d\u0113j\u0101di KP konstat\u0113ja, ka SIA \u201cVELVE\u201d, SIA \u201cSKONTO B\u016aVE\u201d un SIA \u201cRE & RE\u201d izc\u0113l\u0101s ar augst\u0101ku aktivit\u0101tes l\u012bmeni sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar citiem lietas dal\u012bbniekiem.<\/p>\n\n\n\n KP piem\u0113rotie naudas sodi karte\u013ca dal\u012bbniekiem ir j\u0101nomaks\u0101 solid\u0101ri ar to m\u0101tes sabiedr\u012bb\u0101m. \u0145emot v\u0113r\u0101, ka SIA\u202f\u201cVELVE\u201d sadarboj\u0101s ar iest\u0101di un iesniedza visu t\u0101s r\u012bc\u012bb\u0101 eso\u0161o inform\u0101ciju, uz\u0146\u0113mumam tika piem\u0113rots naudas soda samazin\u0101jumu par 1,5 %. T\u0101pat ar SIA \u201cVELVE\u201d tika pan\u0101kts izl\u012bgums par tiesisk\u0101 str\u012bda izbeig\u0161anu liet\u0101, uz\u0146\u0113mumam piekr\u012btot konstat\u0113tajiem faktiem un ap\u0146emoties nep\u0101rs\u016bdz\u0113t KP gala l\u0113mumu. Izl\u012bgums paredz soda samazin\u0101jumu par 10 %. Savuk\u0101rt SIA \u201cRBSSKALS\u202fB\u016bvvad\u012bba\u201d ir pieteikta maks\u0101tnesp\u0113ja, t\u0101p\u0113c l\u0113mums par naudas sodu netika pie\u0146emts.<\/p>\n\n\n\n Karte\u013ca dal\u012bbnieki un tiem piem\u0113roti naudas sodi procentos no iepriek\u0161\u0113j\u0101 finan\u0161u gada apgroz\u012bjuma un absol\u016btos skait\u013cos (eiro):<\/strong><\/em><\/p>\n\n\n\n