{"id":163,"date":"2013-01-29T23:25:44","date_gmt":"2013-01-29T21:25:44","guid":{"rendered":"http:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=163"},"modified":"2013-03-06T17:07:04","modified_gmt":"2013-03-06T15:07:04","slug":"vertikalas-partneribas-koncepta-izmainas-publiskajos-iepirkumos","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=163","title":{"rendered":"Vertik\u0101l\u0101s partner\u012bbas koncepta izmai\u0146as publiskajos iepirkumos"},"content":{"rendered":"

Publiskie iepirkumi ir joma, kur\u0101 saskaras da\u017e\u0101das intereses, kas ir pa\u0161saprotami, \u0146emot v\u0113r\u0101, ka izdevumi par iepirkuma l\u012bgumu izpildi saska\u0146\u0101 ar Iepirkumu uzraudz\u012bbas biroja (IUB) apkopoto inform\u0101ciju 2010.gad\u0101 bija 1,2 miljardi latu, bet 2011.gad\u0101 – gandr\u012bz 1,5 miljardi latu, turkl\u0101t ir prognoz\u0113jams \u0161\u0101 r\u0101d\u012bt\u0101ja pieaugums, Latvijas ekonomikai p\u0101rvarot piedz\u012bvot\u0101s kr\u012bzes sekas. Protams, da\u017e\u0101do intere\u0161u sadursmes rezult\u0101t\u0101 nereti izkristaliz\u0113jas v\u0113r\u0101 \u0146emami un noder\u012bgi priek\u0161likumi, kas turkl\u0101t iek\u013caujas Latvijas ties\u012bbu sist\u0113m\u0101, gan ar\u012b ir atbilsto\u0161i Latvijas saist\u012bb\u0101m pret Eiropas Savien\u012bbu un cit\u0101m starptautiskaj\u0101m saist\u012bb\u0101m, tostarp nosl\u0113gtajiem nol\u012bgumiem Pasaules tirdzniec\u012bbas organiz\u0101cijas ietvaros. \u0160\u0101di priek\u0161likumi ar\u012b nodro\u0161ina publisko iepirkumu sist\u0113mas kvalitat\u012bvu pilnveido\u0161anu.<\/strong><\/p>\n

Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 ir b\u016btisks t\u0101du priek\u0161likumu apjoms, kas ir v\u0113rsti uz \u0161\u0137ietami le\u0123it\u012bmu m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161anu, tom\u0113r praks\u0113 tie nav \u012bstenojami vai pat ir kait\u012bgi. Neap\u0161aub\u0101mi, visspilgt\u0101k da\u017e\u0101d\u0101s intereses k\u013c\u016bst paman\u0101mas, diskut\u0113jot par k\u0101rt\u0113jiem groz\u012bjumiem Publisko iepirkumu likum\u0101 (PIL), no kuriem p\u0113d\u0113jie ir pie\u0146emti Saeim\u0101 tre\u0161aj\u0101 las\u012bjum\u0101 12.07.2012. Lai ar\u012b liel\u0101k\u0101 da\u013ca groz\u012bjumu, kas t\u0101 vai cit\u0101di sk\u0101ra gandr\u012bz pusi PIL pantu, ir st\u0101ju\u0161ies sp\u0113k\u0101 jau 01.08.2012., tom\u0113r b\u016btiski groz\u012bjumi \u0161\u0101 likuma 3.panta pirm\u0101s da\u013cas 7.punkt\u0101 st\u0101j\u0101s sp\u0113k\u0101 tikko, 01.01.2013. PIL 3.panta pirm\u0101s da\u013cas 7.punkt\u0101 ietvertais regul\u0113jums tiks detaliz\u0113t\u0101k apl\u016bkots \u0161aj\u0101 rakst\u0101, cen\u0161oties izskaidrot \u0161\u0101 regul\u0113juma b\u016bt\u012bbu, k\u0101 ar\u012b v\u0113rst uzman\u012bbu uz saist\u012btiem, joproj\u0101m neatrisin\u0101tiem jaut\u0101jumiem.<\/p>\n

PIL 3.panta pirm\u0101s da\u013cas 7.punkt\u0101 ietvertais regul\u0113jums ir bijis diskusiju objekts jau ilgsto\u0161i un visdr\u012bz\u0101k jaut\u0101jums par \u0161aj\u0101 norm\u0101 ietverto regul\u0113jumu turpin\u0101s b\u016bt aktu\u0101ls ar\u012b n\u0101kotn\u0113. To apliecina ar\u012b fakts, ka jau pirms vieni groz\u012bjumi PIL 3.panta pirm\u0101s da\u013cas 7.punkt\u0101 ir st\u0101ju\u0161ies sp\u0113k\u0101, Saeimas Tautsaimniec\u012bbas, agr\u0101r\u0101s, vides un re\u0123ion\u0101l\u0101s politikas komisij\u0101 jau bija iesniegti priek\u0161likumi jauniem groz\u012bjumiem min\u0113taj\u0101 norm\u0101 un uzs\u0101kta viedok\u013cu apmai\u0146a par tiem.<\/p>\n

Ko paredz piesauktais PIL 3.panta pirm\u0101s da\u013cas 7.punkts?<\/strong><\/p>\n

\u012asum\u0101 – PIL 3.panta pirm\u0101s da\u013cas 7.punkt\u0101 ietvertais likuma piem\u0113ro\u0161anas iz\u0146\u0113mums noteiktos gad\u012bjumos dod ties\u012bbas pas\u016bt\u012bt\u0101jam, nepiem\u0113rojot PIL un neizsludinot iepirkumu, tie\u0161i nosl\u0113gt l\u012bgumus vai uz citu tiesisko attiec\u012bbu pamata sa\u0146emt pieg\u0101des, pakalpojumus vai b\u016bvdarbus no sev piedero\u0161iem komersantiem. Tikai nedaudz gar\u0101k iepriek\u0161 bija formul\u0113ta pati ties\u012bbu norma, saska\u0146\u0101 ar kuru \u0161o likumu nepiem\u0113ro, ja pas\u016bt\u012bt\u0101js sl\u0113dz l\u012bgumu par t\u0101das instit\u016bcijas veiktajiem b\u016bvdarbiem vai pieg\u0101d\u0113m vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura atrodas piln\u012bg\u0101 pas\u016bt\u012bt\u0101ja kontrol\u0113 un kura galvenok\u0101rt veic b\u016bvdarbus vai pieg\u0101des vai sniedz pakalpojumus pas\u016bt\u012bt\u0101jam.<\/em> T\u0101tad, lai piem\u0113rotu iz\u0146\u0113mumu un sa\u0146emtu pieg\u0101des, pakalpojumus vai b\u016bvdarbus, attiec\u012bgajam komersantam, pirmk\u0101rt, j\u0101atrodas piln\u012bg\u0101 pas\u016bt\u012bt\u0101ja kontrol\u0113 un, otrk\u0101rt, b\u016bvdarbi vai pieg\u0101des j\u0101veic vai pakalpojumi j\u0101sniedz galvenok\u0101rt pas\u016bt\u012bt\u0101jam.<\/p>\n

Izklaus\u0101s vienk\u0101r\u0161i, tom\u0113r praks\u0113 normas visp\u0101r\u012bgais un lakoniskais formul\u0113jums nereti rad\u012bja jaut\u0101jumus par nosac\u012bjumiem t\u0101s piem\u0113ro\u0161anai. IUB ir sagatavojis un sniedzis neskait\u0101mus individu\u0101lus skaidrojumus, k\u0101 ar\u012b skaidrojumu public\u0113jis sav\u0101 m\u0101jaslap\u0101 internet\u0101, tom\u0113r joproj\u0101m daudziem rodas jaut\u0101jumi par \u0161\u0101 iz\u0146\u0113muma piem\u0113ro\u0161anu da\u017e\u0101d\u0101s situ\u0101cij\u0101s. Visaktu\u0101l\u0101kie jaut\u0101jumi saist\u012bti ar to, kas saprotams ar terminu \u201einstit\u016bcija\u201d, ko noz\u012bm\u0113 formul\u0113jums \u201eatrodas pas\u016bt\u012bt\u0101ja piln\u012bg\u0101 kontrol\u0113\u201d, t.i., kad kontroli uzskata par piln\u012bgu, k\u0101 ar\u012b ar to, ko noz\u012bm\u0113 formul\u0113jums \u201egalvenok\u0101rt pas\u016bt\u012bt\u0101jam\u201d, t.i., kad uzskat\u0101ms, ka attiec\u012bgais komersants galvenok\u0101rt b\u016bvdarbus vai pieg\u0101des veic vai pakalpojumus sniedz pas\u016bt\u012bt\u0101jam. Papildus jau min\u0113tajiem jaut\u0101jumiem nereti tiek uzdots glob\u0101l\u0101ks jaut\u0101jums \u2013 k\u0101d\u0113\u013c visp\u0101r \u0161\u0101da norma iek\u013cauta PIL?<\/p>\n

Lai izprastu apl\u016bkojam\u0101 regul\u0113juma b\u016bt\u012bbu un atbild\u0113tu uz min\u0113tajiem jaut\u0101jumiem, nepiecie\u0161ams iel\u016bkoties Eiropas Savien\u012bbas normat\u012bvaj\u0101 regul\u0113jum\u0101, kas pamat\u0101 PIL iek\u013cautajam regul\u0113jumam, un Eiropas Savien\u012bbas Tiesas (EST) praks\u0113, kur atrodami skaidrojumi \u0161im regul\u0113jumam.<\/p>\n

J\u0101apb\u0113dina ikviens, kur\u0161 \u0161o regul\u0113jumu vai tie\u0161as nor\u0101des par to m\u0113\u0123in\u0101s atrast sp\u0113k\u0101 eso\u0161aj\u0101 publisko iepirkumu jomu regul\u0113jo\u0161aj\u0101 direkt\u012bv\u0101 2004\/18\/EK.1<\/a><\/sup> PIL 3.panta pirm\u0101s da\u013cas 7.punkt\u0101 ietvertais likuma piem\u0113ro\u0161anas iz\u0146\u0113mums ir faktiski vien\u012bgais PIL iz\u0146\u0113mums, kas nav tie\u0161i paredz\u0113ts direkt\u012bv\u0101 2004\/18\/EK. J\u0101atg\u0101dina, ka saska\u0146\u0101 ar EST sprieduma liet\u0101 C-107\/98 Teckal<\/em> 43.punktu un sprieduma liet\u0101 C-340\/04 Carbotermo<\/em> 45. un 55.punktu normat\u012bvo aktu publisko iepirkumu jom\u0101 piem\u0113ro\u0161anas iz\u0146\u0113mumi ir j\u0101interpret\u0113 \u0161auri, t.i., \u0161ie iz\u0146\u0113mumi nav papla\u0161in\u0101mi, t.sk. paredzot papildu iz\u0146\u0113mumus. Tom\u0113r, lai pareizi izprastu apl\u016bkojamos EST spriedumus un nemekl\u0113tu tajos \u0161\u0137ietamas pretrunas, j\u0101nor\u0101da, ka EST konkr\u0113taj\u0101 situ\u0101cij\u0101 faktiski neapl\u016bko publisko iepirkumu jomas direkt\u012bvu iz\u0146\u0113mumus, bet gan situ\u0101cijas, uz kur\u0101m neattiecas publisko iepirkumu direkt\u012bvu darb\u012bbas jeb piem\u0113ro\u0161anas joma. T\u0101d\u0113j\u0101di EST faktiski apl\u016bko un norobe\u017eo iepirkuma l\u012bgumus direkt\u012bvas 2004\/18\/EK 1.panta 2.punkta izpratn\u0113 (attiec\u012bgi PIL 2.panta 14.punkta izpratn\u0113) no cit\u0101m l\u012bdz\u012bg\u0101m darb\u012bb\u0101m, \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 \u2013 publisko instit\u016bciju vertik\u0101l\u0101s sadarb\u012bbas jeb t.s. in-house<\/em> situ\u0101cijas. \u0160o no\u0161\u0137\u012brumu tad ar\u012b turpm\u0101k rakst\u0101 cent\u012b\u0161os paskaidrot, sniedzot atbildes uz iepriek\u0161 izvirz\u012btajiem jaut\u0101jumiem. B\u016btiski piebilst, ka EST ir pie\u0146\u0113musi sal\u012bdzino\u0161i daudz spriedumus par \u0161o jaut\u0101jumu, t\u0101p\u0113c turpm\u0101k piemin\u0113\u0161u tikai b\u016btisk\u0101kos, kas ir devu\u0161i b\u016btiskas nor\u0101des vertik\u0101l\u0101s sadarb\u012bbas koncepta izpratnei.<\/p>\n

EST sprieduma liet\u0101 C-107\/98 Teckal<\/em> 50.punkt\u0101 nor\u0101da, ka atbilsto\u0161i publisko iepirkumu jomu regul\u0113jo\u0161aj\u0101 direkt\u012bv\u0101 paredz\u0113tajai publiska iepirkuma l\u012bguma defin\u012bcijai (laika gait\u0101 publisko iepirkumu jomas direkt\u012bv\u0101s paredz\u0113t\u0101s valsts l\u012bgumu jeb publisku iepirkuma l\u012bgumu defin\u012bcijas nav main\u012btas) l\u012bgumu sl\u0113g\u0161anas ties\u012bbu pie\u0161\u0137ir\u0161anu regul\u0113jo\u0161ie normat\u012bvie akti ir piem\u0113rojami katr\u0101 gad\u012bjum\u0101, kad publisk\u0101 persona (pas\u016bt\u012bt\u0101js) izlemj uztic\u0113t darbu veik\u0161anu vai pakalpojumu citai personai (pieg\u0101d\u0101t\u0101jam), kas ir juridiski no\u0161\u0137irta no \u0161\u012bs personas. Vienlaikus EST atz\u012bst, ka t\u0101s nost\u0101ja b\u016btu pret\u0113ja tikai gad\u012bjum\u0101, ja pas\u016bt\u012bt\u0101js p\u0101r pieg\u0101d\u0101t\u0101ju \u012bstenotu t\u0101du kontroli, k\u0101du tas \u012bsteno p\u0101r saviem dienestiem un vienlaikus attiec\u012bgais pieg\u0101d\u0101t\u0101js b\u016btisk\u0101ko da\u013cu (ang\u013cu val. – the essential part<\/em>) savu darb\u012bbu veiktu saist\u012bb\u0101 ar to kontrol\u0113jo\u0161o pas\u016bt\u012bt\u0101ju vai pas\u016bt\u012bt\u0101jiem. Sprieduma 51.punkt\u0101 EKT atz\u012bst, ka attiec\u012bg\u0101 publisko iepirkumu jomu regul\u0113jo\u0161\u0101 direkt\u012bva ir piem\u0113rojama gad\u012bjum\u0101, ja pas\u016bt\u012bt\u0101js pl\u0101no finansi\u0101l\u0101s interes\u0113s rakstveid\u0101 nosl\u0113gt l\u012bgumu ar juridiski no\u0161\u0137irtu personu, kura ir neatkar\u012bga l\u0113mumu pie\u0146em\u0161an\u0101, par pieg\u0101\u017eu veik\u0161anu, neatkar\u012bgi no t\u0101, vai pieg\u0101d\u0101t\u0101js pats ir pas\u016bt\u012bt\u0101js. Iepriek\u0161 min\u0113taj\u0101 liet\u0101 defin\u0113to konceptu par gad\u012bjumu, kad tom\u0113r nav j\u0101piem\u0113ro publisko iepirkumu jomas direkt\u012bvu pras\u012bbas, EST nostiprina un t\u0101l\u0101k skaidro spriedum\u0101 liet\u0101 C-26\/03 Stadt Halle<\/em> un RPL Lochau<\/em>. <\/p>\n

\u0160\u0101 sprieduma 48. un 49.punkt\u0101 EST nor\u0101da, ka \u201evalsts iest\u0101de, kas ir l\u012bgumsl\u0113dz\u0113ja iest\u0101de, var veikt visp\u0101r\u0113jas noz\u012bmes uzdevumus, kas tai ir j\u0101veic, liekot liet\u0101 ar\u012b pati savus administrat\u012bvos, tehniskos un citus l\u012bdzek\u013cus, un tai nav pien\u0101kuma pieaicin\u0101t \u0101r\u0113jas strukt\u016bras, kas darbojas \u0101rpus t\u0101s dienestiem. \u0160\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 nevar rasties jaut\u0101jums par l\u012bgumu ar finansi\u0101l\u0101m sek\u0101m, kas nosl\u0113gts ar strukt\u016bru, kura ir juridiski neatkar\u012bga no l\u012bgumsl\u0113dz\u0113jas iest\u0101des. L\u012bdz ar to nav j\u0101piem\u0113ro Kopienas noteikumi valsts l\u012bgumu jom\u0101. Saska\u0146\u0101 ar EST judikat\u016bru nav izsl\u0113gti ar\u012b citi apst\u0101k\u013ci, kuros nav oblig\u0101ti j\u0101izsludina konkursi, pat ja l\u012bdzatbild\u012bgais l\u012bgumsl\u0113dz\u0113js ir strukt\u016bra, kura ir juridiski at\u0161\u0137ir\u012bga no l\u012bgumsl\u0113dz\u0113jas iest\u0101des. Tas pats ir sp\u0113k\u0101 gad\u012bjumos, kad valsts iest\u0101de, kas ir l\u012bgumsl\u0113dz\u0113ja iest\u0101de, veic patst\u0101v\u012bg\u0101 strukt\u016br\u0101 kontroli, kas ir analoga pa\u0161as dienestos veiktajai kontrolei, un (sk. sprieduma redakciju ang\u013cu valod\u0101 \u2013 autora piez\u012bme) kad \u0161\u012b strukt\u016bra liel\u0101ko da\u013cu darba veic kop\u0101 ar valsts iest\u0101di vai iest\u0101d\u0113m, kurai (kur\u0101m) t\u0101 pieder\u201d. <\/p>\n

Ar min\u0113tajiem spriedumiem EST no publisko iepirkumu direkt\u012bvu piem\u0113ro\u0161anas jomas no\u0161\u0137ir t\u0101du situ\u0101ciju, kur\u0101 var tikt uzskat\u012bts, ka netiek sl\u0113gts iepirkuma l\u012bgums publisko iepirkumu jomu regul\u0113jo\u0161o direkt\u012bvu izpratn\u0113, t.i., nevis tiek rad\u012bts jauns \u0161o direkt\u012bvu piem\u0113ro\u0161anas iz\u0146\u0113mums, bet gan defin\u0113ta situ\u0101cija, ko neaptver publisko iepirkumu direkt\u012bvu piem\u0113ro\u0161anas joma, kam jebkur\u0101 gad\u012bjum\u0101 faktisk\u0101s sekas ir vien\u0101das, t.i., abos gad\u012bjumos \u0161\u012bs direkt\u012bvas nav j\u0101piem\u0113ro iepirkuma l\u012bgumu sl\u0113g\u0161anas ties\u012bbu pie\u0161\u0137ir\u0161anai. <\/p>\n

Latvijas likumdev\u0113js ir izv\u0113l\u0113jies risin\u0101jumu apl\u016bkoto situ\u0101ciju tom\u0113r defin\u0113t k\u0101 PIL piem\u0113ro\u0161anas iz\u0146\u0113mumu, normu ietverot PIL 3.panta pirm\u0101s da\u013cas 7.punkt\u0101. \u0160\u0101da pieeja nodro\u0161ina liel\u0101ku tiesisko noteikt\u012bbu PIL piem\u0113rot\u0101jiem, turkl\u0101t t\u0101 ar\u012b p\u0113c b\u016bt\u012bbas nav nepareiza un pretrun\u0101 EST spriedumu iek\u0161\u0113jai lo\u0123ikai. EST nav izsl\u0113gusi, ka jebkur\u0101 gad\u012bjum\u0101 ar\u012b l\u012bgums var b\u016bt k\u0101 juridisks instruments, lai pas\u016bt\u012bt\u0101js sa\u0146emtu pieg\u0101des, pakalpojumus vai b\u016bvdarbus no t\u0101 piln\u012bg\u0101 kontrol\u0113 eso\u0161as instit\u016bcijas, tom\u0113r \u0161ajos apst\u0101k\u013cos b\u016btiska ir tie\u0161i atra\u0161an\u0101s piln\u012bg\u0101 pas\u016bt\u012bt\u0101ja kontrol\u0113 un pieg\u0101\u017eu, pakalpojumu vai b\u016bvdarbu veik\u0161ana galvenok\u0101rt pas\u016bt\u012bt\u0101jam, kas gan mazina nosl\u0113gt\u0101 l\u012bguma noz\u012bmi, \u0146emot v\u0113r\u0101 pas\u016bt\u012bt\u0101ja iesp\u0113ju ietekm\u0113t jebk\u0101dus ar pieg\u0101d\u0101t\u0101ja darb\u012bbu saist\u012btus aspektus, t.sk. konkr\u0113t\u0101 l\u012bguma izpildi, gan ar\u012b nodro\u0161ina, ka pieg\u0101d\u0101t\u0101js nedarbojas k\u0101 jebkur\u0161 komersants, kur\u0161 var br\u012bvi konkur\u0113t un tiekties nostiprin\u0101t savu komercdarb\u012bbu ar\u012b \u0101rpus sadarb\u012bbas ar to kontrol\u0113jo\u0161o pas\u016bt\u012bt\u0101ju. T\u0101d\u0113j\u0101di Latvijas likumdev\u0113ja pieeja faktiski sasniedz to pa\u0161u rezult\u0101tu, k\u0101du sasniedz EST pieeja.<\/p>\n

Kad noskaidrota apl\u016bkojam\u0101s normas izcelsme, nepiecie\u0161ams izprast taj\u0101 ietverto elementu noz\u012bmi, sniedzot atbildes uz p\u0101r\u0113jiem iepriek\u0161 defin\u0113tajiem jaut\u0101jumiem.
\nNoskaidrojot termina \u201einstit\u016bcija\u201d izpratni, j\u0101v\u0113r\u0161 uzman\u012bba, ka EST spriedumos ar terminu \u201einstit\u016bcija\u201d tiek saprasta pas\u016bt\u012bt\u0101jam \u201ekapit\u0101lsabiedr\u012bba\u201d, vismaz t\u0101 tas izriet no EST sprieduma liet\u0101 C-26\/03 Stadt Halle<\/em> un RPL Lochau<\/em> un sprieduma liet\u0101 C-340\/04 Carbotermo<\/em>, k\u0101 ar\u012b citiem zin\u0101majiem spriedumiem par \u0161o jaut\u0101jumu. Tom\u0113r vienlaikus, jo sevi\u0161\u0137i Eiropas Savien\u012bbas ties\u012bbu kontekst\u0101, neb\u016bt nav izsl\u0113dzamas citas iesp\u0113jam\u0101s komercdarb\u012bbas formas, k\u0101 ar\u012b cita veida strukt\u016bru aptver\u0161ana ar terminu \u201einstit\u016bcija\u201d, kam ir visai pla\u0161a noz\u012bme.<\/p>\n

N\u0101kamais noskaidrojamais aspekts ir v\u0101rdu \u201eatrodas piln\u012bg\u0101 pas\u016bt\u012bt\u0101ja kontrol\u0113\u201d izpratne.<\/strong> <\/p>\n

EST sprieduma liet\u0101 C-324\/07 Coditel Brabant SA<\/em> 29.punkt\u0101 ir nor\u0101d\u012bjusi aspektus, kas ir izv\u0113rt\u0113jami, lai secin\u0101tu, vai pas\u016bt\u012bt\u0101js \u012bsteno piln\u012bgu kontroli p\u0101r attiec\u012bgo instit\u016bciju, un tie ir: pirmk\u0101rt, attiec\u012bg\u0101s instit\u016bcijas, ar kuru pl\u0101nots nosl\u0113gt l\u012bgumu, kapit\u0101la da\u013cu tur\u0113jums, otrk\u0101rt, t\u0101s l\u0113m\u0113jinstit\u016bcijas sast\u0101vs un, tre\u0161k\u0101rt, t\u0101s p\u0101rvaldes instit\u016bcijai pie\u0161\u0137irto pilnvaru apjoms.<\/p>\n

T\u0101tad vispirms ir analiz\u0113jams tas, kas ir attiec\u012bg\u0101s instit\u016bcijas kapit\u0101lda\u013cu tur\u0113t\u0101js. \u0160aj\u0101 jaut\u0101jum\u0101 ir b\u016btiski nor\u0101d\u012bt uz EST spriedumu liet\u0101 C-26\/03 Stadt Halle<\/em> un RPL Lochau<\/em>. Viens no spriedum\u0101 uzdotajiem prejudici\u0101lajiem jaut\u0101jumiem EST bija par to, vai gad\u012bjumos, kad pas\u016bt\u012bt\u0101js ir nodom\u0101jis ar priv\u0101tu uz\u0146\u0113m\u0113jsabiedr\u012bbu, kas ir priv\u0101to ties\u012bbu subjekts un kas ir juridiski neatkar\u012bga no \u0161\u012b pas\u016bt\u012bt\u0101ja, bet kur\u0101 tam pieder vair\u0101kuma akciju pakete un kuru tas zin\u0101m\u0101 m\u0113r\u0101 kontrol\u0113, nosl\u0113gt l\u012bgumu, kam ir finansi\u0101las sekas un kas saist\u012bts ar pakalpojumiem, uz kuriem attiecas Padomes direkt\u012bvas 92\/50\/EEK par proced\u016bru koordin\u0113\u0161anu valsts pakalpojumu l\u012bgumu pie\u0161\u0137ir\u0161anai (\u0161o direkt\u012bvu aizst\u0101ja direkt\u012bva 2004\/18\/EK) materi\u0101ltiesisk\u0101 piem\u0113ro\u0161anas joma, \u0161im pas\u016bt\u012bt\u0101jam tik un t\u0101 ir j\u0101piem\u0113ro \u0161ai direkt\u012bv\u0101 paredz\u0113t\u0101s iepirkuma proced\u016bras tikai t\u0101p\u0113c, ka \u0161aj\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113jsabiedr\u012bb\u0101, kas nosl\u0113dz l\u012bgumu, k\u0101 akciju tur\u0113t\u0101js l\u012bdzdarbojas k\u0101da cita priv\u0101ta uz\u0146\u0113m\u0113jsabiedr\u012bba, pat ja tai pieder maz\u0101kuma akciju pakete. Atbildot uz \u0161o jaut\u0101jumu, EST nor\u0101d\u012bja, ka Eiropas Kopienas ties\u012bbu aktu publisk\u0101 iepirkuma jom\u0101 galvenais m\u0113r\u0137is ir pakalpojumu snieg\u0161anas br\u012bv\u012bba un netrauc\u0113ta konkurence vis\u0101s dal\u012bbvalst\u012bs. <\/p>\n

No \u0161\u012b m\u0113r\u0137a izriet ar\u012b ikviena pas\u016bt\u012bt\u0101ja pien\u0101kums piem\u0113rot attiec\u012bgos ties\u012bbu aktus, kad ir izpild\u012bti tajos paredz\u0113tie nosac\u012bjumi, un jebkur\u0161 iz\u0146\u0113mums no direkt\u012bv\u0101 noteikto pras\u012bbu piem\u0113ro\u0161anas ir nopietni izv\u0113rt\u0113jams. EST atsauc\u0101s uz sprieduma liet\u0101 C-107\/98 Teckal<\/em> 50.punktu, kur\u0101 noteikts, ka iepirkuma proced\u016bras var nepiem\u0113rot gad\u012bjumos, kad pas\u016bt\u012bt\u0101js sl\u0113dz iepirkuma l\u012bgumu ar t\u0101du instit\u016bciju, kas ir juridiski no\u0161\u0137irta no pas\u016bt\u012bt\u0101ja, bet p\u0101r kuru pas\u016bt\u012bt\u0101js \u012bsteno t\u0101du kontroli, kas ir analoga p\u0101r sav\u0101m strukt\u016brvien\u012bb\u0101m veiktajai kontrolei, un kura liel\u0101ko da\u013cu darba veic pas\u016bt\u012bt\u0101jam (pas\u016bt\u012bt\u0101jiem), kuram (kuriem) t\u0101 pieder. Turpretim pas\u016bt\u012bt\u0101js nevar p\u0101r pieg\u0101d\u0101t\u0101ju (komersantu) \u012bstenot t\u0101du pa\u0161u kontroli k\u0101 p\u0101r saviem dienestiem, ja priv\u0101tam uz\u0146\u0113mumam pieder \u0161\u012b pieg\u0101d\u0101t\u0101ja kapit\u0101la da\u013cas. Liet\u0101 C-107\/98 Teckal<\/em> attiec\u012bg\u0101s instit\u016bcijas kapit\u0101lda\u013cu tur\u0113t\u0101ji bija tikai pas\u016bt\u012bt\u0101ji, turpretim \u0161aj\u0101 liet\u0101 RPL Lochau<\/em> kapit\u0101lda\u013cas pieder ar\u012b priv\u0101to ties\u012bbu subjektam, kas nav pas\u016bt\u012bt\u0101js, un t\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 \u0161\u0101da priv\u0101to ties\u012bbu subjekta dal\u012bba t\u0101das instit\u016bcijas kapit\u0101l\u0101, kur\u0101 piedal\u0101s ar\u012b attiec\u012bgais pas\u016bt\u012bt\u0101js, pat ja \u0161\u012b dal\u012bba ir maz\u0101kum\u0101, jebkur\u0101 gad\u012bjum\u0101 izsl\u0113dz pas\u016bt\u012bt\u0101ja iesp\u0113ju kontrol\u0113t \u0161o instit\u016bciju t\u0101d\u0101 veid\u0101, k\u0101d\u0101 t\u0101 kontrol\u0113 savas strukt\u016brvien\u012bbas. \u0160\u0101du secin\u0101jumu EST balsta uz to, ka priv\u0101tais sektors sabiedr\u012bb\u0101 iesaist\u0101s ar no publisk\u0101 sektora at\u0161\u0137ir\u012bgiem m\u0113r\u0137iem un interes\u0113m. T\u0101d\u0113j\u0101di jebk\u0101da priv\u0101ta kapit\u0101la l\u012bdzdal\u012bba pieg\u0101d\u0101t\u0101ja pamatkapit\u0101l\u0101 izsl\u0113dz piln\u012bgu pas\u016bt\u012bt\u0101ja kontroli p\u0101r \u0161o pieg\u0101d\u0101t\u0101ju un l\u012bdz ar to ar\u012b iesp\u0113ju atsaukties uz \u0161o iz\u0146\u0113mumu. <\/p>\n

Vienlaikus EST sprieduma liet\u0101 C-26\/03 Stadt Halle<\/em> 48. un 49.punkt\u0101 ir pie\u013c\u0101vusi iesp\u0113ju, ka attiec\u012bgais pakalpojumu sniedz\u0113js pieder vienai vai vair\u0101k\u0101m l\u012bgumsl\u0113dz\u0113j\u0101m iest\u0101d\u0113m jeb pas\u016bt\u012bt\u0101jiem. Ar\u012b sprieduma liet\u0101 C-340\/04 Carbotermo<\/em> 70.punkt\u0101 EST ir devusi nor\u0101di, ka gad\u012bjum\u0101, kad uz\u0146\u0113muma kapit\u0101lda\u013cas pieder vair\u0101kiem pas\u016bt\u012bt\u0101jiem, nosac\u012bjums ir izpild\u012bts, ja \u0161is uz\u0146\u0113mums liel\u0101ko da\u013cu savu darb\u012bbu veic nevis vienas, bet gan visu \u0161o pas\u016bt\u012bt\u0101ju lab\u0101. L\u012bdz ar to min\u0113tajos EST spriedumos ir atz\u012bts, ka ar v\u0101rdiem \u201eatrodas piln\u012bg\u0101 pas\u016bt\u012bt\u0101ja kontrol\u0113\u201d ir j\u0101saprot ar\u012b t\u0101da situ\u0101cija, kad kapit\u0101lsabiedr\u012bbas kapit\u0101la da\u013cas vai akcijas pieder vair\u0101kiem pas\u016bt\u012bt\u0101jiem, t.i., apst\u0101klis, ka pas\u016bt\u012bt\u0101jam vienam vai kop\u0101 ar citiem pas\u016bt\u012bt\u0101jiem pieder visas pieg\u0101d\u0101t\u0101ja (kapit\u0101lsabiedr\u012bbas) kapit\u0101la da\u013cas vai akcijas, nor\u0101da, ka \u0161is pas\u016bt\u012bt\u0101js to kontrol\u0113 glu\u017ei t\u0101pat k\u0101 savus dienestus. <\/p>\n

Nereti praks\u0113 ir diskut\u0113ts, vai ir pietiekami, ja, piem\u0113ram, pa\u0161vald\u012bbai vair\u0101ku pa\u0161vald\u012bbu izveidot\u0101 atkritumu apsaimnieko\u0161anas kapit\u0101lsabiedr\u012bb\u0101 pieder kapit\u0101la da\u013cu skaits, kas nesasniedz pat 1% no kop\u0113j\u0101 kapit\u0101la da\u013cu skaita. Piem\u0113ram, EST sprieduma liet\u0101 C 295\/05 Asemfo<\/em> 56.\u201361.punkt\u0101 atzina, ka zin\u0101mos apst\u0101k\u013cos nosac\u012bjumu par pa\u0161vald\u012bbas \u012bstenoto kontroli var izpild\u012bt gad\u012bjumos, kad \u0161ai pa\u0161vald\u012bbai pieder tikai 0,25 % valsts uz\u0146\u0113muma kapit\u0101lda\u013cu. L\u012bdz ar to ar\u012b tad, ja pa\u0161vald\u012bba k\u013c\u016bst par maz\u0101kuma kapit\u0101lda\u013cu tur\u0113t\u0101ju akciju sabiedr\u012bb\u0101 ar piln\u012bb\u0101 publisku kapit\u0101lu, lai attiec\u012bgajai sabiedr\u012bbai sabiedrisko pakalpojumu p\u0101rvald\u012bbu, kontroli, kuru attiec\u012bgaj\u0101 sabiedr\u012bb\u0101 iesaist\u012bt\u0101s pa\u0161vald\u012bbas \u012bsteno, var uzskat\u012bt par kontroli, kas ir t\u0101da pati k\u0101 kontrole, kuru t\u0101s \u012bsteno p\u0101r saviem dienestiem, tad, ja to \u0161\u012bs pa\u0161vald\u012bbas \u012bsteno kop\u0101.<\/p>\n

Sekojo\u0161i ir v\u0113rt\u0113jams kontrol\u0113t\u0101s sabiedr\u012bbas l\u0113m\u0113jinstit\u016bcijas sast\u0101vs. EST sprieduma liet\u0101 C 324\/07 Coditel Brabant SA<\/em> 34.punkt\u0101 ir atzinusi, ka apst\u0101klis, ka l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anas strukt\u016bras sast\u0101v no valsts iest\u0101\u017eu, kuras ir t\u0101s biedri, p\u0101rst\u0101vjiem, nor\u0101da, ka min\u0113t\u0101s iest\u0101des kontrol\u0113 sabiedr\u012bbas l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anas strukt\u016bras un t\u0101m var b\u016bt ar\u012b noteico\u0161a ietekme gan attiec\u012bb\u0101 uz \u0161\u012bs sabiedr\u012bbas strat\u0113\u0123iskajiem m\u0113r\u0137iem, gan ar\u012b uz svar\u012bgiem l\u0113mumiem.<\/p>\n

Visbeidzot ir j\u0101izv\u0113rt\u0113 kontrol\u0113t\u0101 komersanta p\u0101rvaldes instit\u016bcijai pie\u0161\u0137irto pilnvaru apjoms. \u0160aj\u0101 aspekt\u0101 no vair\u0101kiem EST spriedumiem, piem\u0113ram, sprieduma liet\u0101 C-458\/03 Parking Brixen<\/em>, liet\u0101 C 324\/07 Coditel<\/em> un liet\u0101 C-573\/07 Sea<\/em> izriet princips, saska\u0146\u0101 ar kuru ir j\u0101v\u0113rt\u0113, vai attiec\u012bgais komersants faktiski ir ieguvis t\u0101du tirgus orient\u0101ciju un neatkar\u012bbas pak\u0101pi, kas liedz iesp\u0113ju t\u0101 biedriem to kontrol\u0113t. \u0160aj\u0101 aspekt\u0101 noteico\u0161ais ir, vai komersants \u012bsteno to kontrol\u0113jo\u0161\u0101 pas\u016bt\u012bt\u0101ja dotos uzdevumus, k\u0101 ar\u012b vai \u0161is pas\u016bt\u012bt\u0101js var efekt\u012bvi ietekm\u0113t b\u016btiskos komersanta l\u0113mumus. Princip\u0101 \u0161\u0101di ietekm\u0113\u0161anu ierobe\u017eojo\u0161ie vai izsl\u0113dzo\u0161ie apst\u0101k\u013ci var\u0113tu b\u016bt ar\u012b, piem\u0113ram, akcion\u0101ru vai dal\u012bbnieku l\u012bgumi, ar kuriem b\u016btisku l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anas ties\u012bbas tiek nodotas k\u0101dai citai personai, ierobe\u017eojot dal\u012bbnieku vai akcion\u0101ru iesp\u0113jas \u012bstenot neierobe\u017eotu kontroli p\u0101r sabiedr\u012bbu.<\/p>\n

Visneskaidr\u0101kais un gr\u016bt\u0101k atbildamais jaut\u0101jums ir par formul\u0113juma \u201egalvenok\u0101rt veic b\u016bvdarbus vai pieg\u0101des vai sniedz pakalpojumus pas\u016bt\u012bt\u0101jam\u201d<\/em> izpratni.
\nLai noteiktu, vai izpild\u0101s apl\u016bkojamais nosac\u012bjums, ir izv\u0113rt\u0113jams pas\u016bt\u012bt\u0101ja kontrol\u0113t\u0101 komersanta apgroz\u012bjums. Tas, ka izv\u0113rt\u0113jams ir tie\u0161i apgroz\u012bjums, izriet no jau EKT sprieduma liet\u0101 C-340\/04 Carbotermo<\/em> 65.punkta, k\u0101 ar\u012b netie\u0161i \u2013 no direkt\u012bvas 2004\/17\/EK2<\/a><\/sup> 23.panta, kas specifiski sabiedrisko pakalpojumu sniedz\u0113ju veikto iepirkumu gad\u012bjum\u0101 regul\u0113 ties\u012bbas nepiem\u0113rot attiec\u012bgo direkt\u012bvu, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedz\u0113js sl\u0113dz l\u012bgumu ar saist\u012btu personu. Pieg\u0101d\u0101t\u0101ja apgroz\u012bjums ir noskaidrojams t\u0101 gr\u0101matved\u012bbas dokumentos. Par pieg\u0101d\u0101t\u0101ja apgroz\u012bjumu, kas veidojas saist\u012bb\u0101 ar attiec\u012bgo pas\u016bt\u012bt\u0101ju, ir uzskat\u0101ms apgroz\u012bjums, ko pieg\u0101d\u0101t\u0101js g\u016bst, starp to un attiec\u012bgo pas\u016bt\u012bt\u0101ju nosl\u0113gto l\u012bgumu rezult\u0101t\u0101, neatkar\u012bgi no t\u0101, kas ir \u0161o l\u012bgumu izpild\u012bjuma sa\u0146\u0113m\u0113js un maks\u0101t\u0101js \u2013 pas\u016bt\u012bt\u0101js pats vai, piem\u0113ram, attiec\u012bgo pakalpojumu sa\u0146\u0113m\u0113ji, piem\u0113ram, iedz\u012bvot\u0101ji. K\u0101 nor\u0101d\u012bts \u0123ener\u0101ladvok\u0101ta secin\u0101jumu liet\u0101 C-340\/04 Carbotermo<\/em> 80.punkt\u0101, tad past\u0101v vair\u0101kas izpratnes par nepiecie\u0161am\u0101 apgroz\u012bjuma apm\u0113ru. <\/p>\n

\u0160is apm\u0113rs ir no 50% l\u012bdz \u201epiemin\u0113\u0161anas v\u0113rtam apm\u0113ram\u201d, \u201ep\u0101rsvar\u0101 eso\u0161s\u201d, no \u201egandr\u012bz ekskluz\u012bva\u201d l\u012bdz \u201eekskluz\u012bvam\u201d. Spriedum\u0101 min\u0113taj\u0101 liet\u0101 EST nenosauca konkr\u0113tu minim\u0101lo pagroz\u012bjuma apm\u0113ru, k\u0101dam ir j\u0101b\u016bt, lai iz\u0146\u0113mums b\u016btu piem\u0113rojams, tom\u0113r nor\u0101d\u012bja gan uz to, ka, izv\u0113rt\u0113jot, vai pieg\u0101d\u0101t\u0101ja apgroz\u012bjumu \u201egalvenok\u0101rt\u201d veido ar pas\u016bt\u012bt\u0101ju nosl\u0113gto l\u012bgumu izpilde, j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 visi apst\u0101k\u013ci \u2013 gan kvalitat\u012bvie, gan ar\u012b kvantitat\u012bvie, gan ar\u012b nor\u0101d\u012bja, ka ir nepiecie\u0161ams, lai \u0161\u012b uz\u0146\u0113muma darb\u012bba b\u016btu orient\u0113ta vien\u012bgi uz attiec\u012bgo iest\u0101di. EST ar\u012b secin\u0101ja, ka, piem\u0113rojot \u0161os principus, uzskat\u012bt, ka attiec\u012bgais uz\u0146\u0113mums liel\u0101ko da\u013cu savu darb\u012bbu veic iest\u0101des, kura ir t\u0101 kapit\u0101lda\u013cu tur\u0113t\u0101ja, lab\u0101 var tikai tad, ja \u0161is uz\u0146\u0113mums princip\u0101 darbojas \u0161\u012bs iest\u0101des lab\u0101 un ja citas darb\u012bbas ir mazsvar\u012bgas. Vadoties no min\u0113tajiem apsv\u0113rumiem, Eiropas Komisija priek\u0161likum\u0101 Eiropas Padomes un Parlamenta direkt\u012bvai par publisko iepirkumu3<\/a><\/sup> noteica, ka apgroz\u012bjuma apm\u0113ram j\u0101b\u016bt \u201evismaz 90%\u201d, lai iz\u0146\u0113mums var\u0113tu tikt piem\u0113rots. Diskusiju Eiropas Savien\u012bbas Padom\u0113 rezult\u0101t\u0101 min\u0113tais nepiecie\u0161amais apgroz\u012bjuma apm\u0113rs ir defin\u0113ts k\u0101 \u201evair\u0101k k\u0101 80%\u201d. Tas noz\u012bm\u0113, ka Eiropas Komisijas ieskat\u0101 nav pie\u013caujama \u0161\u0101 iz\u0146\u0113muma piem\u0113ro\u0161ana situ\u0101cij\u0101, kad pas\u016bt\u012bt\u0101ja kontrol\u0113t\u0101 komersanta apgroz\u012bjums, ko tas g\u016bst pas\u016bt\u012bt\u0101ja pie\u0146emto l\u0113mumu rezult\u0101t\u0101 tikai nedaudz p\u0101rsniedz 50% no pas\u016bt\u012bt\u0101ja kontrol\u0113t\u0101 komersanta kop\u0113j\u0101 apgroz\u012bjuma, uz ko iepriek\u0161 Latvijai bija nor\u0101d\u012bju\u0161i ar\u012b Eiropas Komisijas p\u0101rst\u0101vji. <\/p>\n

Ko paredz groz\u012bjumi PIL?<\/strong><\/p>\n

Groz\u012bjumiem PIL 3.panta pirm\u0101s da\u013cas 7.punkt\u0101 ir divi m\u0113r\u0137i \u2013 pirmk\u0101rt, paaugstin\u0101t tiesisko noteikt\u012bbu PIL iz\u0146\u0113mumu piem\u0113ro\u0161an\u0101, mazinot normas piem\u0113ro\u0161anas nosac\u012bjumu da\u017e\u0101das interpret\u0101cijas iesp\u0113jas, un, otrk\u0101rt, nodro\u0161in\u0101t normas atbilst\u012bbu EST spriedumos ietvertaj\u0101m atzi\u0146\u0101m, samazinot pas\u016bt\u012bt\u0101ju piln\u012bb\u0101 kontrol\u0113to komersantu, kam uz \u0161\u0101 iz\u0146\u0113muma pamata tie\u0161i pie\u0161\u0137irtas ties\u012bbas pieg\u0101d\u0101t preces, sniegt pakalpojumus vai veikt b\u016bvdarbus, iesp\u0113jas negat\u012bvi ietekm\u0113t konkurenci, darbojoties ar\u012b tirg\u016b un konkur\u0113jot ar citiem komersantiem.
\nNo 01.01.2013. PIL 3.panta pirm\u0101s da\u013cas 7.punkts noteic, ka \u0161o likumu nepiem\u0113ro, ja pas\u016bt\u012bt\u0101js sl\u0113dz l\u012bgumu par t\u0101das instit\u016bcijas veiktajiem b\u016bvdarbiem vai pieg\u0101d\u0113m vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura vienlaikus atbilst \u0161\u0101diem krit\u0113rijiem:<\/p>\n

a) t\u0101 atrodas viena vai vair\u0101ku pas\u016bt\u012bt\u0101ju piln\u012bg\u0101 kontrol\u0113 (\u0161\u0101da kontrole izpau\u017eas k\u0101 ties\u012bbas ietekm\u0113t kontrol\u0113 eso\u0161\u0101s instit\u016bcijas darb\u012bbas b\u016btiskus m\u0113r\u0137us un l\u0113mumus),
\nb) vismaz 80% t\u0101s gada finan\u0161u apgroz\u012bjuma veido konkr\u0113tu uzdevumu izpilde kontrol\u0113jo\u0161o pas\u016bt\u012bt\u0101ju interes\u0113s vai citu pas\u016bt\u012bt\u0101ju interes\u0113s, kurus kontrol\u0113 \u0161o instit\u016bciju kontrol\u0113jo\u0161ie pas\u016bt\u012bt\u0101ji,
\nc) t\u0101s kapit\u0101la da\u013cas vai akcijas piln\u012bb\u0101 pieder pas\u016bt\u012bt\u0101jiem, kas to kontrol\u0113.<\/em><\/p>\n

Ar atsevi\u0161\u0137i izdal\u012btajiem apak\u0161punktiem iev\u0113rojami skaidr\u0101k nor\u0101d\u012bts uz priek\u0161noteikumiem, kam vienlaic\u012bgi j\u0101izpild\u0101s, lai pas\u016bt\u012bt\u0101js b\u016btu ties\u012bgs iz\u0146\u0113mumu piem\u0113rot. Nor\u0101des dotas atbilsto\u0161u jau iepriek\u0161 apl\u016bkotajai EST praksei. Pirmk\u0101rt, normas \u201ea\u201d un \u201ec\u201d apak\u0161punkt\u0101 sniegts izv\u0113rsts skaidrojums par to, ko saprot ar \u201epiln\u012bgu … kontroli\u201d. Lai konstat\u0113tu \u0161\u0101das kontroles esam\u012bbu, vis\u0101m kontrol\u0113t\u0101s instit\u016bcijas kapit\u0101la da\u013c\u0101m vai akcij\u0101m j\u0101pieder pas\u016bt\u012bt\u0101jiem, kas to kontrol\u0113, t\u0101d\u0113j\u0101di izsl\u0113dzot priv\u0101t\u0101 kapit\u0101la l\u012bdzdal\u012bbu kontrol\u0113taj\u0101 instit\u016bcij\u0101. T\u0101pat preciz\u0113ts, ka kontrol\u0113t\u0101 sabiedr\u012bba var atrasties viena vai vair\u0101ku pas\u016bt\u012bt\u0101ju kontrol\u0113, nov\u0113r\u0161ot spekul\u0101cijas par vair\u0101ku pas\u016bt\u012bt\u0101ju kontroles pie\u013caujam\u012bbu un atbilst\u012bbu nosac\u012bjumam \u201epiln\u012bg\u0101 … kontrol\u0113\u201d. Apraksto\u0161\u0101 veid\u0101 sniegts skaidrojums, k\u0101d\u0101 veid\u0101 \u0161\u012b piln\u012bg\u0101 kontrole izpau\u017eas, t.i., tai j\u0101izpau\u017eas k\u0101 ties\u012bb\u0101m ietekm\u0113t kontrol\u0113 eso\u0161\u0101s instit\u016bcijas darb\u012bbas b\u016btiskus m\u0113r\u0137us un l\u0113mumus. S\u0101kotn\u0113ji \u0161\u0101da nor\u0101de var\u0113tu \u0161\u0137ist lieka, \u0146emot v\u0113r\u0101 \u201ec\u201d apak\u0161punkt\u0101 noteikto par kapit\u0101la da\u013cu un akciju piln\u012bgu pieder\u0113\u0161anu pas\u016bt\u012bt\u0101jiem, tom\u0113r tie\u0161i \u0161\u012b normas da\u013ca izsl\u0113dz, piem\u0113ram, jebk\u0101du saist\u012bbu ties\u012bbu past\u0101v\u0113\u0161anu, kas ierobe\u017eotu pas\u016bt\u012bt\u0101ju ties\u012bbas efekt\u012bvi ietekm\u0113t \u0161os l\u0113mumus, k\u0101du iemeslu d\u0113\u013c dele\u0123\u0113jot \u0161\u0101du b\u016btisku l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anu person\u0101m, kas nep\u0101rst\u0101v pas\u016bt\u012bt\u0101jus. <\/p>\n

Visb\u016btisk\u0101k\u0101s izmai\u0146as norm\u0101 ietvertas \u201eb\u201d apak\u0161punkt\u0101, ar kuru l\u012bdz\u0161in\u0113jais formul\u0113jums \u201egalvenok\u0101rt veic b\u016bvdarbus vai pieg\u0101des vai sniedz pakalpojumus pas\u016bt\u012bt\u0101jam\u201d aizst\u0101ts ar daudz prec\u012bz\u0101k izteikto pras\u012bbu, ka vismaz 80% kontrol\u0113t\u0101s instit\u016bcijas gada finan\u0161u apgroz\u012bjuma j\u0101veidojas saist\u012bb\u0101 ar tai uzdotu konkr\u0113tu uzdevumu izpildi. Par konkr\u0113tu uzdevumu izpildi jebkur\u0101 gad\u012bjum\u0101 nevar\u0113s tikt uzskat\u012bta tik visp\u0101r\u012bgi formul\u0113tu uzdevumu izpilde k\u0101, piem\u0113ram, komercdarb\u012bbas k\u0101d\u0101 kom\u0101 veik\u0161ana nol\u016bk\u0101 vairot ien\u0101kumus vai saimnieciski izmantot \u012bpa\u0161umu, bet pietieko\u0161i konkr\u0113ts uzdevums b\u016bs, piem\u0113ram, sadz\u012bves atkritumu apsaimnieko\u0161ana noteiktas pa\u0161vald\u012bbas teritorij\u0101. Visbeidzot norm\u0101 atz\u012bta t\u0101du situ\u0101ciju iesp\u0113jam\u012bba, ka kontrol\u0113t\u0101 attiec\u012bg\u0101 sabiedr\u012bba savas darb\u012bbas veic nevis to kontrol\u0113jo\u0161\u0101 pas\u016bt\u012bt\u0101ja tie\u0161\u0101s interes\u0113s, bet citu \u0161im pas\u016bt\u012bt\u0101jam padoto (t\u0101 kontrol\u0113to) pas\u016bt\u012bt\u0101ju interes\u0113s. Piem\u0113ram, ja ministrijai ir izveidota nekustamo \u012bpa\u0161umus apsaimniekojo\u0161a kapit\u0101lsabiedr\u012bba un ministrija v\u0113l\u0113sies nosl\u0113gt l\u012bgumu ar \u0161o kapit\u0101lsabiedr\u012bbu par pieg\u0101d\u0113m, pakalpojumiem vai b\u016bvdarbiem, v\u0113r\u0101 tiks \u0146emts ar\u012b apgroz\u012bjums, ko kontrol\u0113t\u0101 sabiedr\u012bba guvusi no cit\u0101m \u0161\u012bs ministrijas padot\u012bbas iest\u0101d\u0113m vai kapit\u0101lsabiedr\u012bb\u0101m, izpildot ministrijas doto uzdevumu apsaimniekot ministrijas un t\u0101s iest\u0101\u017eu nekustamos \u012bpa\u0161umus.<\/p>\n

T\u0101 k\u0101 samazin\u0101tas pas\u016bt\u012bt\u0101ju kontrol\u0113to instit\u016bciju ties\u012bbas g\u016bt ien\u0101kumus, veicot pieg\u0101des, pakalpojumus vai b\u016bvdarbus, ko t\u0101m ar konkr\u0113tu uzdevumu veid\u0101 nav uzdevu\u0161i veikt kontrol\u0113jo\u0161ie pas\u016bt\u012bt\u0101ji, normas sp\u0113k\u0101 st\u0101\u0161an\u0101s saska\u0146\u0101 ar PIL p\u0101rejas noteikumu 30.punktu tika atlikta l\u012bdz 01.01.2013. \u0160aj\u0101 laik\u0101 pas\u016bt\u012bt\u0101jiem bija j\u0101izv\u0113rt\u0113 kontrol\u0113to instit\u016bciju, ar kur\u0101m tie nosl\u0113gu\u0161i l\u012bgumus par pieg\u0101d\u0113m, pakalpojumiem vai b\u016bvdarbiem uz \u0161\u0101 iz\u0146\u0113muma pamata, finan\u0161u apgroz\u012bjuma strukt\u016bra, p\u0101rbaudot, vai vismaz 80% gada finan\u0161u apgroz\u012bjuma ir g\u016bti vai vismaz turpm\u0101k tiks g\u016bti, izpildot konkr\u0113tus pas\u016bt\u012bt\u0101ju dotos uzdevumus. Ja netika konstat\u0113ta atbilst\u012bba \u0161im krit\u0113rijam, tad pas\u016bt\u012bt\u0101jam bija j\u0101lemj vai nu par iepirkuma proced\u016bras izsludin\u0101\u0161anu, lai turpm\u0101k sa\u0146emtu attiec\u012bg\u0101s tam nepiecie\u0161am\u0101s pieg\u0101des, pakalpojumus vai b\u016bvdarbus, vai ar\u012b par \u0161\u012bs kontrol\u0113t\u0101s instit\u016bcijas darb\u012bbas p\u0101rstruktur\u0113\u0161anu t\u0101, lai turpm\u0101k tiktu nodro\u0161in\u0101ta atbilst\u012bba apl\u016bkotaj\u0101m pras\u012bb\u0101m.<\/p>\n

Jauni ierobe\u017eojumi iz\u0146\u0113muma piem\u0113ro\u0161anai \u2013 ieguvumi vai papildu probl\u0113mas?<\/strong><\/p>\n

Lai ar\u012b tiesisk\u0101s noteikt\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161ana ir b\u016btisks aspekts, tom\u0113r tas nav b\u016btisk\u0101kais iemesls diskusij\u0101m par izmai\u0146\u0101m PIL attiec\u012bb\u0101 uz t\u0101 3.panta pirm\u0101s da\u013cas 7.punt\u0101 ietverto iz\u0146\u0113mumu. \u0160\u0101ds iemesls liel\u0101 m\u0113r\u0101 ir ar\u012b tirg\u016b konkur\u0113jo\u0161o komersantu c\u012b\u0146a par komercdarb\u012bbas iesp\u0113j\u0101m un tirgus da\u013cas palielin\u0101\u0161anu, proti, \u0161o komersantu v\u0113lme ieg\u016bt iesp\u0113ju nosl\u0113gt l\u012bgumus ar pas\u016bt\u012bt\u0101jiem, kuru vajadz\u012bbas \u0161obr\u012bd nodro\u0161ina to piln\u012bg\u0101 kontrol\u0113 eso\u0161as instit\u016bcijas \u2013 p\u0101rsvar\u0101 kapit\u0101lsabiedr\u012bbas. Protams, \u0161\u0101da priv\u0101to komersantu (pretstat\u0101 publisk\u0101m person\u0101m tie\u0161i vai netie\u0161i piedero\u0161ajiem komersantiem) v\u0113lme ir pa\u0161saprotama, t\u0101pat k\u0101 ne bez pamata ir to b\u016btisk\u0101kais arguments, ka nereti pas\u016bt\u012bt\u0101jiem piedero\u0161ie komersanti darbojas maz\u0101k efekt\u012bvi k\u0101 priv\u0101tie komersanti un konkurences spiediena rad\u012b\u0161ana, t.i., iepirkumu izsludin\u0101\u0161ana, dotu iesp\u0113ju ietaup\u012bt nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju naudu. Atbilsto\u0161i IUB apkopotajai statistikai attiec\u012bg\u0101 tirgus da\u013ca vismaz naudas izteiksm\u0113 ir pietieko\u0161i interesanta. <\/p>\n

Piem\u0113ram, 2010.gad\u0101 saska\u0146\u0101 ar IUB apkopoto statistiku uz \u0161\u0101 iz\u0146\u0113muma pamata nosl\u0113gti 14 l\u012bgumi ar kop\u0113jo v\u0113rt\u012bbu 2,6 miljoni latu, bet 2011.gad\u0101 42 l\u012bgumi ar kop\u0113jo v\u0113rt\u012bbu 2,3 miljoni latu. \u0160ie skait\u013ci nevar tikt atz\u012bti par prec\u012bziem, \u0146emot v\u0113r\u0101, ka bie\u017ei vien pas\u016bt\u012bt\u0101ji nenor\u0101da t\u0101du l\u012bgumu v\u0113rt\u012bbu, par kuru izpildi tie nemaks\u0101 pa\u0161i, bet gan attiec\u012bgo pre\u010du, pakalpojumu vai b\u016bvdarbu sa\u0146\u0113m\u0113ji (p\u0101rsvar\u0101 iedz\u012bvot\u0101ji), k\u0101 tas parasti ir, piem\u0113ram, sadz\u012bves atkritumu apsaimnieko\u0161anas l\u012bgumu vai sabiedrisk\u0101 transporta pakalpojumu l\u012bgumu gad\u012bjum\u0101, turkl\u0101t \u0161\u012b statistika neatspogu\u013co t\u0101dus l\u012bgumus, kas nosl\u0113gti iepriek\u0161\u0113jos gados, bet to izpilde turpin\u0101s joproj\u0101m. T\u0101d\u0113j\u0101di ir pamats pie\u0146\u0113mumam, ka katru gadu uz \u0161\u0101 iz\u0146\u0113muma pamata tiek izpild\u012bti l\u012bgumi, apgrozot iev\u0113rojami liel\u0101ku finan\u0161u l\u012bdzek\u013cu apjomu. Iepriek\u0161 min\u0113tais izskaidro iemeslus da\u017e\u0101du priek\u0161likumu iesnieg\u0161anai no priv\u0101tos komersantus p\u0101rst\u0101vo\u0161o sabiedrisko organiz\u0101ciju puses. Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 l\u012bdz \u0161im vismaz publiskaj\u0101 telp\u0101 ir bijis maz pretargumentu apl\u016bkojam\u0101 iz\u0146\u0113muma piem\u0113ro\u0161anas t\u0101l\u0101kai ierobe\u017eo\u0161anai.<\/p>\n

Neapl\u016bko\u0161u da\u017e\u0101dus izteiktos priek\u0161likumus PIL 3.panta pirm\u0101s da\u013cas 7.punkt\u0101 noteikt\u0101 iz\u0146\u0113muma piem\u0113ro\u0161anas ierobe\u017eo\u0161anai, t.sk. \u0161\u0101 iz\u0146\u0113muma piem\u0113ro\u0161anas ierobe\u017eo\u0161anai atsevi\u0161\u0137\u0101s nozar\u0113s, piem\u0113ram, atkritumu apsaimnieko\u0161anas nozar\u0113, kur\u0101 konkurence starp tirgus dal\u012bbniekiem ir izteikti asa, bet pieskar\u0161os konkr\u0113tam priek\u0161likumam, par ko b\u016bs j\u0101lemj Saeimai, izskatot k\u0101rt\u0113jos groz\u012bjumus PIL. Atbilsto\u0161i Saeimas Tautsaimniec\u012bbas, agr\u0101r\u0101s, vides un re\u0123ion\u0101l\u0101s politikas komisijai iesniegtajam Latvijas Tirdzniec\u012bbas un r\u016bpniec\u012bbas kameras priek\u0161likumam groz\u012bjumam PIL 3.panta pirm\u0101s da\u013cas 7.punkt\u0101, pied\u0101v\u0101ts to papildin\u0101t ar v\u0113l vienu nosac\u012bjumu iz\u0146\u0113muma piem\u0113ro\u0161anai, nosakot, ka iz\u0146\u0113mums piem\u0113rojams tikai gad\u012bjum\u0101, ja \u201eattiec\u012bgaj\u0101 jom\u0101 citi tirgus dal\u012bbnieki nevar nodro\u0161in\u0101t \u0161\u0101du b\u016bvdarbu, pieg\u0101des vai pakalpojumu snieg\u0161anu\u201d. Groz\u012bjuma nepiecie\u0161am\u012bba pamatota jau ar iepriek\u0161 min\u0113to attiec\u012bb\u0101 uz nepiecie\u0161am\u012bbu nov\u0113rst finan\u0161u l\u012bdzek\u013cu neefekt\u012bvas izlieto\u0161anas risku jo sevi\u0161\u0137i pa\u0161vald\u012bbu sektor\u0101.<\/p>\n

Noklausoties vai izlasot \u0161o instit\u016bciju sniegto pamatojumu uz apl\u016bkojam\u0101 PIL iz\u0146\u0113muma pamata nosl\u0113gto l\u012bgumu izskau\u0161anai vai vismaz b\u016btiskai ierobe\u017eo\u0161anai, b\u016btu j\u0101piekr\u012bt, ka ir j\u0101paaugstina publisko izdevumu efektivit\u0101te, ko teor\u0113tiski var sasniegt, par attiec\u012bgaj\u0101m pieg\u0101d\u0113m, pakalpojumiem vai b\u016bvdarbiem izsludinot iepirkumus, kuros var\u0113tu piedal\u012bties visi tirgus dal\u012bbnieki, t\u0101d\u0113j\u0101di konkurences rezult\u0101t\u0101 samazinot izdevumus vai par l\u012bdzv\u0113rt\u012bgiem izdevumiem paaugstinot sa\u0146emto pre\u010du, pakalpojumu vai b\u016bvdarbu kvalit\u0101ti vai apjomu. L\u012bdz ar to lo\u0123iski izklaus\u0101s iesniegtais priek\u0161likums, saska\u0146\u0101 ar kuru iepirkums b\u016btu j\u0101izsludina vienm\u0113r, ja attiec\u012bgaj\u0101 tirg\u016b darbojas pieg\u0101d\u0101t\u0101ji, kas var izpild\u012bt l\u012bgumu. Tom\u0113r autora ieskat\u0101 \u0161\u0101da principa iedz\u012bvin\u0101\u0161ana b\u016bs problem\u0101tiska un, nebaidoties no kritikas, ne vienm\u0113r ir v\u0113lama.<\/p>\n

Vispirms gan j\u0101uzdod jaut\u0101jums par to, ar ko ir pamatots apgalvojums, ka gad\u012bjum\u0101, ja l\u012bgumu izpilda pas\u016bt\u012bt\u0101ja kontrol\u0113ts komersants, ar ko l\u012bgums nosl\u0113gts, piem\u0113rojot PIL 3.panta pirm\u0101s da\u013cas 7.punkt\u0101 paredz\u0113to iz\u0146\u0113mumu, par vienu un to pa\u0161u preci, pakalpojumu vai b\u016bvdarbiem tiek samaks\u0101ts vair\u0101k, nek\u0101 tad, ja l\u012bgumu izpild\u012btu priv\u0101ts komersants. Konkr\u0113tus pier\u0101d\u012bjumus min\u0113tajam l\u012bdz \u0161im nav izdevies atrast. Sarun\u0101s ar iesaist\u012btaj\u0101m pus\u0113m, piem\u0113ram, saist\u012bb\u0101 ar pres\u0113 nereti piemin\u0113to atkritumu apsaimnieko\u0161anas jomu, k\u013c\u016bst skaidrs, ka nav iesp\u0113jams apgalvot, ka t\u0101d\u0113\u013c, ka pa\u0161vald\u012bb\u0101, kur\u0101 sadz\u012bves atkritumus apsaimnieko pas\u016bt\u012bt\u0101ja kontrol\u0113ts komersants un iedz\u012bvot\u0101ji veic liel\u0101kus maks\u0101jumus par sadz\u012bves atkritumu apsaimnieko\u0161anu, pakalpojums tiktu sniegts maz\u0101k efekt\u012bvi k\u0101 pa\u0161vald\u012bb\u0101m kur\u0101 \u0161o pakalpojumu sniedz priv\u0101ts komersants un iedz\u012bvot\u0101ji veic maz\u0101kus maks\u0101jumus. <\/p>\n

Izskaidrojums \u0161\u0101d\u0101m at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101m var b\u016bt pirm\u0101 pas\u016bt\u012bt\u0101ja izv\u0113l\u0113tais augst\u0101ks standarts, k\u0101d\u0101 j\u0101tiek sniegtam pakalpojumam, piem\u0113ram, nodro\u0161inot konteineru bie\u017e\u0101ku izve\u0161anu, to noviet\u0146u uzkop\u0161anu, \u0161\u0137iroto atkritumu sav\u0101k\u0161anu, iedz\u012bvot\u0101ju izgl\u012bto\u0161anu par atkritumu \u0161\u0137iro\u0161anu u.tml. Par to, vai iedz\u012bvot\u0101jiem \u0161\u0101di pakalpojumi re\u0101li ir nepiecie\u0161ami, l\u0113mums b\u016btu j\u0101pie\u0146em pa\u0161iem iedz\u012bvot\u0101jiem, savu viedokli izsakot pa\u0161vald\u012bbai, vai ar\u012b valstij ar normat\u012bvo aktu b\u016btu j\u0101nosaka konkr\u0113ts pakalpojumu standarts, ierobe\u017eojot nevajadz\u012bgu pakalpojumu ieg\u0101di un nodro\u0161in\u0101\u0161anu sabiedr\u012bbai, bet t\u0101 jau ir pavisam cita diskusija.<\/p>\n

Analiz\u0113jot priek\u0161likumu, pirmk\u0101rt, j\u0101nor\u0101da uz probl\u0113m\u0101m ar norm\u0101 ietvert\u0101 nosac\u012bjuma \u201eciti tirgus dal\u012bbnieki nevar nodro\u0161in\u0101t \u0161\u0101du b\u016bvdarbu, pieg\u0101des vai pakalpojumu snieg\u0161anu\u201d izpratni un piem\u0113ro\u0161anu. Jaut\u0101jums, vai priv\u0101tie komersanti var vai nevar nodro\u0161in\u0101t pre\u010du pieg\u0101di, pakalpojumu snieg\u0161anu vai b\u016bvdarbu veik\u0161anu vienm\u0113r b\u016bs saist\u012bts ar pieg\u0101d\u0101t\u0101jiem un iepirkuma priek\u0161metam noteiktaj\u0101m pras\u012bb\u0101m, iepirkuma apjomu, l\u012bguma izpildes nosac\u012bjumiem. Jau \u0161obr\u012bd da\u017e\u0101du, nereti lieku pras\u012bbu defin\u0113\u0161an\u0101 pas\u016bt\u012bt\u0101jiem izt\u0113les netr\u016bkst, l\u012bdz ar to visdr\u012bz\u0101k pas\u016bt\u012bt\u0101ji pamatos, k\u0101d\u0113\u013c iepirkumu nav iesp\u0113jams sadal\u012bt da\u013c\u0101s vai atvieglot pras\u012bbas l\u012bdz faktiski nepiecie\u0161amajam l\u012bmenim, lai dotu iesp\u0113ju pieg\u0101d\u0101t\u0101jiem efekt\u012bvi konkur\u0113t, t\u0101pat k\u0101 da\u017e\u0101das l\u012bgumu izmai\u0146u klauzulas saglab\u0101s augstu risku pieg\u0101d\u0101t\u0101jiem, kas neb\u016bs inform\u0113ti par re\u0101laj\u0101m pas\u016bt\u012bt\u0101ja vajadz\u012bb\u0101m un to iesp\u0113jamaj\u0101m izmai\u0146\u0101m n\u0101kotn\u0113, padarot priv\u0101to komersantu pied\u0101v\u0101jumus maz\u0101k izdev\u012bgus. T\u0101d\u0113j\u0101di iepirkumu izsludin\u0101\u0161ana situ\u0101cij\u0101, kad pas\u016bt\u012bt\u0101js b\u016bs izveidojis un kontrol\u0113s savu komersantu, rad\u012bs tikai un vien\u012bgi il\u016bziju, ka tiek nodro\u0161in\u0101tas vienl\u012bdz\u012bgas iesp\u0113jas ieg\u016bt l\u012bguma sl\u0113g\u0161anas ties\u012bbas ar\u012b priv\u0101tajiem pieg\u0101d\u0101t\u0101jiem. <\/p>\n

Sekas tam visam b\u016bs IUB iesniegto iesniegumu par iepirkuma proced\u016bras p\u0101rk\u0101pumiem skaita pieaugums. Protams, laika gait\u0101 IUB izveidot\u0101 prakse mazin\u0101ts p\u0101rm\u0113r\u012bbas pas\u016bt\u012bt\u0101ju r\u012bc\u012bb\u0101, tom\u0113r kopum\u0101 ir prognoz\u0113jams, ka pieaugs IUB noslodze, l\u012bdz ar to ar\u012b izdevumi IUB darb\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161anai, t\u0101pat k\u0101 pas\u016bt\u012bt\u0101ju izdevumi iepirkumu r\u012bko\u0161anai. Netie\u0161i pas\u016bt\u012bt\u0101ju rado\u0161uma izpausmes tikai vairos t.s. tiesisko nihilismu, izdom\u0101jot jaunus un jaunus risin\u0101jumus, lai pamatotu l\u012bguma sl\u0113g\u0161anas ties\u012bbu nepie\u0161\u0137ir\u0161anu priv\u0101tajiem pieg\u0101d\u0101t\u0101jiem.<\/p>\n

Papildus j\u0101nor\u0101da, ka pieg\u0101des veik\u0161anas, pakalpojumu snieg\u0161anas vai b\u016bvdarbu izpildes ties\u012bbu pie\u0161\u0137ir\u0161ana sev piedero\u0161iem komersantiem ir tikai un vien\u012bgi sekas \u0161\u0101du komersantu past\u0101v\u0113\u0161anai. \u0160aj\u0101 kontekst\u0101 j\u0101piekr\u012bt, ka nereti pas\u016bt\u012bt\u0101jiem piedero\u0161o komersantu darb\u012bba nav atbilsto\u0161a Valsts p\u0101rvaldes iek\u0101rtas likuma 88.panta nosac\u012bjumiem, kas nosaka gad\u012bjumus, kad publiska persona var nodarboties ar komercdarb\u012bbu. T\u0101pat j\u0101piebilst, ka, iesp\u0113jams, Valsts p\u0101rvaldes iek\u0101rtas likuma 88.pant\u0101 min\u0113tie krit\u0113riji ir p\u0101r\u0101k pla\u0161i interpret\u0113jami un b\u016btu p\u0101rskat\u0101mi. Tom\u0113r ar\u012b min\u0113t\u0101s probl\u0113mas risin\u0101\u0161anai visdr\u012bz\u0101k neb\u016bs viena univers\u0101la l\u012bdzek\u013ca, vismaz tas nav saskat\u0101ms pied\u0101v\u0101taj\u0101 PIL 3.panta pirm\u0101s da\u013cas 7.punkta d) apak\u0161punkt\u0101. Piem\u0113ram, pied\u0101v\u0101t\u0101 norma apl\u016bko tikai vienu no Valsts p\u0101rvaldes iek\u0101rtas likuma 88.pant\u0101 min\u0113taj\u0101m situ\u0101cij\u0101m, proti, faktiski dubl\u0113 \u0161\u0101 panta pirm\u0101s da\u013cas 1.punktu, kas dod ties\u012bbas publiskai personai nodarboties ar komercdarb\u012bbu, ja tirgus nav sp\u0113j\u012bgs nodro\u0161in\u0101t sabiedr\u012bbas intere\u0161u \u012bsteno\u0161anu attiec\u012bgaj\u0101 jom\u0101. <\/p>\n

Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 piemirsta ir situ\u0101cija, ka br\u012bd\u012b, kad attiec\u012bgais komersants tika izveidots, t\u0101 izveides pamatojums bija Valsts p\u0101rvaldes iek\u0101rtas likuma 88.panta piem\u0101s da\u013cas 5.punkts, proti, komercdarb\u012bba tiek veikta nozar\u0113, kuras infrastrukt\u016bras att\u012bst\u012bbai nepiecie\u0161ami lieli kapit\u0101lieguld\u012bjumi, un attiec\u012bgie ieguld\u012bjumi infrastrukt\u016br\u0101 tika veikti, bet \u0161obr\u012bd turpin\u0101s \u0161o ieguld\u012bjumu atpeln\u012b\u0161ana. Liedzot iesp\u0113ju atpeln\u012bt ieguld\u012bjumus, veicot pieg\u0101des, sniedzot pakalpojumus vai izpildot b\u016bvdarbus pas\u016bt\u012bt\u0101ja lab\u0101, \u0161\u012bs komercsabiedr\u012bbas var tikt nolemtas bankrotam, k\u0101 rezult\u0101t\u0101 pas\u016bt\u012bt\u0101jiem var n\u0101kties veikt papildu ieguld\u012bjumus \u0161o komersantu pamatkapit\u0101l\u0101 vai atmaks\u0101t garant\u0113tos aiz\u0146\u0113mumus, rezult\u0101t\u0101 cie\u0161ot zaud\u0113jumus. \u0160os zaud\u0113jumus jebkur\u0101 gad\u012bjum\u0101 segs nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ji. <\/p>\n

J\u0101v\u0113r\u0161 uzman\u012bba, ka savu v\u0113rt\u0113jumu par PIL 3.panta pirm\u0101s da\u013cas 7.punkta piem\u0113ro\u0161anu kontekst\u0101 ar Valsts p\u0101rvaldes iek\u0101rtas likuma 87. un 88.pantu ir devis Latvijas Republikas Augst\u0101k\u0101s tiesas Sen\u0101ta Administrat\u012bvo lietu departaments 29.04.2010. l\u0113mum\u0101 SKA \u2013 340\/2010 liet\u0101 Nr.A42958509. L\u0113mum\u0101 Augst\u0101k\u0101s tiesas Sen\u0101ts uzsver, ka gad\u012bjum\u0101, ja atbilsto\u0161i Valsts p\u0101rvaldes iek\u0101rtas likuma 88.panta nosac\u012bjumiem \u201e(..) publisk\u0101s personas veiktajai komercdarb\u012bbai tr\u016bkst attaisnojuma un ja t\u0101d\u0113j\u0101di past\u0101v ba\u017eas, ka neattaisnoti var tikt izkrop\u013cots tirgus, tad uz \u0161\u0101diem gad\u012bjumiem nav attiecin\u0101mi noteikumi, kas paredz v\u0113l papildu konkurences ierobe\u017eojumus. Pie \u0161\u0101diem noteikumiem pieskait\u0101ms ar\u012b Publisko iepirkumu likuma 3.panta pirm\u0101s da\u013cas 7.punkts, kas paredz iesp\u0113ju ner\u012bkot iepirkuma proced\u016bru.\u201d <\/p>\n

T\u0101d\u0113j\u0101di Augst\u0101k\u0101s tiesas Sen\u0101ts skaidri un nep\u0101rprotami nor\u0101da, ka pas\u016bt\u012bt\u0101jiem jau \u0161obr\u012bd ir j\u0101veic p\u0101rbaude un tie pieg\u0101des, pakalpojumu vai b\u016bvdarbu izpildi dr\u012bkst nodot tikai t\u0101diem to piln\u012bb\u0101 kontrol\u0113tiem komersantiem, kuru darb\u012bba atbilst valsts p\u0101rvaldes iek\u0101rtas likuma 88.pant\u0101 noteiktajiem krit\u0113rijiem. Papildus tam j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka konkr\u0113tais l\u0113mums attiecas uz pa\u0161vald\u012bbas nosl\u0113gtu sadz\u012bves atkritumu apsaimnieko\u0161anas l\u012bgumu, l\u012bdz ar to Sen\u0101ts ir klied\u0113jis jebk\u0101das \u0161aubas un spekul\u0101cijas, ka Valsts p\u0101rvalde iek\u0101rtas likuma 88.panta neb\u016btu attiecin\u0101ms uz pa\u0161vald\u012bb\u0101m. Tom\u0113r vienlaikus Augst\u0101k\u0101s Tiesas Sen\u0101ts ar\u012b nor\u0101da, ka ir v\u0113rt\u0113jama tie\u0161i attiec\u012bg\u0101s kapit\u0101lsabiedr\u012bbas dibin\u0101\u0161anas fakta atbilst\u012bba Valsts p\u0101rvaldes iek\u0101rtas likuma 88.panta pirmaj\u0101 da\u013c\u0101 paredz\u0113tajiem priek\u0161noteikumiem, l\u012bdz ar to izv\u0113rt\u0113jums ir j\u0101veic attiec\u012bb\u0101 uz attiec\u012bg\u0101s kapit\u0101lsabiedr\u012bbas dibin\u0101\u0161anas br\u012bdi un iev\u0113rojot visus Valsts p\u0101rvaldes iek\u0101rtas likuma 88.panta pirmaj\u0101 da\u013c\u0101 paredz\u0113tos gad\u012bjumus. <\/p>\n

Ar\u012b groz\u012bjumu PIL izstr\u0101d\u0113 nav nek\u0101da racion\u0101la pamata atk\u0101pties no \u0161aj\u0101 l\u0113mum\u0101 Augst\u0101k\u0101s tiesas Sen\u0101ta nor\u0101d\u012bt\u0101s izv\u0113rt\u0113juma lo\u0123ikas, paredzot ierobe\u017eojumus PIL 3.panta pirm\u0101s da\u013cas 7.punkta piem\u0113ro\u0161anai, kas p\u0101rsniedz gad\u012bjumus, kad atbilsto\u0161i Valsts p\u0101rvaldes iek\u0101rtas likuma 87. un 88.pantam publiska persona ir bijusi ties\u012bga nodarboties ar komercdarb\u012bbu. Ar\u012b groz\u012bjumiem PIL j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 eso\u0161\u0101 realit\u0101te, t.i., fakts, ka publiskas personas noteiktu uzdevumu veik\u0161anai atbilsto\u0161i Valsts p\u0101rvaldes iek\u0101rtas likumam ir nodibin\u0101ju\u0161as kapit\u0101lsabiedr\u012bbas, k\u0101 ar\u012b j\u0101nodro\u0161ina tiesisk\u0101 noteikt\u012bba un j\u0101izvair\u0101s no papildu zaud\u0113jumiem publiskaj\u0101m person\u0101m strauju un nep\u0101rdom\u0101tu izmai\u0146u normat\u012bvajos aktos rezult\u0101t\u0101.<\/p>\n

Uz jaut\u0101jumu j\u0101pal\u016bkojas ar\u012b no citas puses. Kapit\u0101lsabiedr\u012bbas pre\u010du, pakalpojumu vai b\u016bvdarbu nodro\u0161in\u0101\u0161anai pas\u016bt\u012bt\u0101ji izv\u0113las veidot t\u0101d\u0101s situ\u0101cij\u0101s, kad tie uzskata par nepiecie\u0161amu veikt ikdienas uzraudz\u012bbu un past\u0101v\u012bgi ietekm\u0113t min\u0113to pre\u010du, pakalpojumu vai b\u016bvdarbu nodro\u0161in\u0101\u0161anu. \u0160\u0101das ietekm\u0113\u0161anas iesp\u0113jas parasti ir gr\u016bti nodro\u0161in\u0101t ar iepirkuma proced\u016bras rezult\u0101t\u0101 nosl\u0113gtu iepirkuma l\u012bguma starpniec\u012bbu, \u0146emot v\u0113r\u0101, ka iepirkuma l\u012bgum\u0101 t\u0101 izpildes noteikumi ir j\u0101nosaka detaliz\u0113ti un izmai\u0146as l\u012bgum\u0101 ir iesp\u0113jamas tikai t\u0101d\u0101 apm\u0113r\u0101, k\u0101ds tas ir paredz\u0113ts l\u012bgum\u0101. T\u0101d\u0113j\u0101di kapit\u0101lsabiedr\u012bbas izveide un pre\u010du, pakalpojumu vai b\u016bvdarbu sa\u0146em\u0161ana ir elast\u012bg\u0101kais risin\u0101jums, ja past\u0101v b\u016btiska nenoteikt\u012bba attiec\u012bb\u0101 uz sa\u0146emamaj\u0101m prec\u0113m, pakalpojumiem vai b\u016bvdarbiem vai to ietekm\u0113 politisk\u0101 l\u012bmen\u012b pie\u0146emami l\u0113mumi. <\/p>\n

Piem\u0113rs var b\u016bt sabiedrisk\u0101 transporta pakalpojumu nozare, kur atkar\u012bb\u0101 no t\u0101, k\u0101du soci\u0101lo politiku \u012bsteno pa\u0161vald\u012bbu v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s iev\u0113l\u0113tie deput\u0101ti, var b\u016bt j\u0101veic groz\u012bjumi l\u012bgum\u0101, b\u016btiski mainot l\u012bguma izpildes noteikumus. \u0160\u0101da iesp\u0113ja b\u016bs iev\u0113rojami ierobe\u017eot\u0101ka, ja ar sabiedrisk\u0101 transporta pakalpojumu sniedz\u0113ju iepirkuma proced\u016bras rezult\u0101t\u0101 b\u016bs nosl\u0113gts iepirkuma l\u012bgums. T\u0101pat sabiedr\u012bbai b\u016btisku pakalpojumu gad\u012bjum\u0101 ir nepiecie\u0161ams garant\u0113t attiec\u012bgo pakalpojumu snieg\u0161anas nep\u0101rtraukt\u012bbu, tom\u0113r praks\u0113 ir pier\u0101d\u012bjies, ka da\u017e\u0101du iemeslu d\u0113\u013c, t.sk. ar\u012b pas\u016bt\u012bt\u0101ju vainas d\u0113\u013c, ne vienm\u0113r ar priv\u0101tiem komersantiem nosl\u0113gtie l\u012bgumi tiek izpild\u012bti un sabiedr\u012bbai nepiecie\u0161amie pakalpojumi tiek nodro\u0161in\u0101ti. Probl\u0113mu gad\u012bjum\u0101 pas\u016bt\u012bt\u0101jam ietekm\u0113t savu kontrol\u0113to komersantu tom\u0113r ir iev\u0113rojami vienk\u0101r\u0161\u0101k, nek\u0101 ietekm\u0113t priv\u0101tu komersantu, ar kuru saista tikai l\u012bgumiskas attiec\u012bbas.<\/p>\n

Eiropas Savien\u012bbas normat\u012bvo aktu publisko iepirkumu jom\u0101 pamat\u0101 ir princips, ka pas\u016bt\u012bt\u0101ji pa\u0161i var izlemt, vai savas funkcijas nodro\u0161in\u0101t pa\u0161u sp\u0113kiem vai ar\u012b pre\u010du pieg\u0101dei, pakalpojumu snieg\u0161anai vai b\u016bvdarbu veik\u0161anai piesaist\u012bt tre\u0161\u0101s personas. \u0160\u0101ds pats princips ir pamat\u0101 ar\u012b PIL iek\u013cautajam regul\u0113jumam. \u0160is princips neb\u016btu main\u0101ms un PIL ar\u012b turpm\u0101k j\u0101b\u016bt k\u0101 likumam, kas nosaka proced\u016bras jeb instrumentus, kurus sapr\u0101t\u012bgi izmantojot, pas\u016bt\u012bt\u0101ji var nodro\u0161in\u0101t savu m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161anu. PIL pa\u0161am par sevi nav j\u0101nosaka \u0161ie sasniedzamie m\u0113r\u0137i, atst\u0101jot tos nozaru normat\u012bvo aktu un politi\u0137u kompetenc\u0113. J\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka PIL ir univers\u0101ls likums, kas piem\u0113rojams attiec\u012bb\u0101 uz visiem iepirkumiem un \u0161aj\u0101 likum\u0101 nav un neb\u016bs iesp\u0113jams noteikt katrai atsevi\u0161\u0137ai nozarei un katrai \u012bstenotajai politikai piel\u0101gotu regul\u0113jumu.<\/p>\n

Apkopojot min\u0113to, j\u0101atgrie\u017eas pie nor\u0101des, ka sabiedr\u012bbas interes\u0113s ir, lai nodok\u013cos samaks\u0101t\u0101 nauda tiktu izlietota efekt\u012bvi, bet pak\u0101rtota noz\u012bme ir tam, vai pakalpojumus nodro\u0161ina publisk\u0101m person\u0101m piedero\u0161i komersanti vai glu\u017ei pret\u0113ji \u2013 priv\u0101ti komersanti. T\u0101d\u0113j\u0101di, nenoliedzot priv\u0101to komersantu un tos p\u0101rst\u0101vo\u0161o organiz\u0101ciju izteikt\u0101s ba\u017eas, ka ir gad\u012bjumi, kad publisko finan\u0161u l\u012bdzek\u013cu efekt\u012bvas izlieto\u0161anas princips netiek iev\u0113rots, tom\u0113r probl\u0113ma ir risin\u0101ma, fokus\u0113joties uz min\u0113t\u0101s efektivit\u0101tes nodro\u0161in\u0101\u0161anu, nevis uzspie\u017eot iepirkuma proced\u016bru izsludin\u0101\u0161anu un administrat\u012bvo resursu t\u0113r\u0113\u0161anu situ\u0101cij\u0101s, kad tas nav nepiecie\u0161ams un var b\u016bt neefekt\u012bvi. Prakse ir pier\u0101d\u012bjusi, ka \u0161aubas par finan\u0161u l\u012bdzek\u013cu izlietojumu un t\u0101 efektivit\u0101ti past\u0101v ar\u012b gad\u012bjumos, kad l\u012bguma sl\u0113g\u0161anas ties\u012bbas pie\u0161\u0137irtas izsludin\u0101ta iepirkuma rezult\u0101t\u0101, t\u0101d\u0113\u013c iepirkuma izsludin\u0101\u0161ana bez patiesa nol\u016bka sa\u0146emt izdev\u012bg\u0101ko pied\u0101v\u0101jumu nenodro\u0161in\u0101s publisk\u0101 finans\u0113juma efekt\u012bv\u0101ku izlietojumu.
\nNobeigum\u0101 j\u0101atz\u012bst, ka, neap\u0161aub\u0101mi, izteikt kritiku par iesniegto priek\u0161likumu ir vienk\u0101r\u0161i, tom\u0113r t\u0101ds nav \u0161\u0101 raksta m\u0113r\u0137is. <\/p>\n

Uzs\u0101kot publisku diskusiju, v\u0113l\u0113tos argument\u0113ti diskut\u0113t par probl\u0113mu un t\u0101s iesp\u0113jamajiem risin\u0101jumiem, diskusij\u0101 iesaistot gan priv\u0101tos komersantus un tos p\u0101rst\u0101vo\u0161\u0101s sabiedrisk\u0101s organiz\u0101cijas, gan ar\u012b pas\u016bt\u012bt\u0101jus, kas ikdien\u0101 saskaras ar nepiecie\u0161am\u012bbu efekt\u012bvi nodro\u0161in\u0101t gan savu darb\u012bbu, gan ar\u012b nodro\u0161in\u0101t pakalpojumus un infrastrukt\u016bru sabiedr\u012bbai. T\u0101pat j\u0101aicina izvair\u012bties no p\u0101rsteidz\u012bgiem risin\u0101jumiem, kas, lai ar\u012b ir motiv\u0113ti ar atbalst\u0101miem un c\u0113liem m\u0113r\u0137iem, tom\u0113r var novest pie regul\u0113juma apie\u0161anas un t.s. tiesisk\u0101 nihilisma nostiprin\u0101\u0161an\u0101s ties\u012bbu normu piem\u0113rot\u0101ju vid\u016b, k\u0101 ar\u012b iest\u0101\u017eu nevajadz\u012bgas noslogo\u0161anas, vienlaikus kav\u0113jot ar\u012b sabiedr\u012bbas vajadz\u012bbu apmierin\u0101\u0161anu, t.sk. Eiropas Savien\u012bbas finan\u0161u l\u012bdzek\u013cu apguvi. <\/p>\n

Teksts: Artis Lapi\u0146\u0161, FM vec\u0101kais eksperts<\/em><\/p>\n

_____<\/p>\n

1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direkt\u012bva 2004\/18\/EK par to, k\u0101 koordin\u0113t b\u016bvdarbu valsts l\u012bgumu, pieg\u0101des valsts l\u012bgumu un pakalpojumu valsts l\u012bgumu sl\u0113g\u0161anas ties\u012bbu pie\u0161\u0137ir\u0161anas proced\u016bra.\u21a9<\/a><\/sup>
\n2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direkt\u012bva 2004\/17\/EK, ar ko koordin\u0113 iepirkuma proced\u016bras, kuras piem\u0113ro subjekti, kas darbojas \u016bdensapg\u0101des, ener\u0123\u0113tikas, transporta un pasta pakalpojumu nozar\u0113s.\u21a9<\/a><\/sup>
\n3. Direkt\u012bvas priek\u0161likums pieejams: http:\/\/eur-lex.europa.eu\/LexUriServ\/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0896:FIN:LV:PDF<\/a>\u21a9<\/a><\/sup><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

Publiskie iepirkumi ir joma, kur\u0101 saskaras da\u017e\u0101das intereses, kas ir pa\u0161saprotami, \u0146emot v\u0113r\u0101, ka izdevumi par iepirkuma l\u012bgumu izpildi saska\u0146\u0101 ar Iepirkumu uzraudz\u012bbas biroja (IUB) apkopoto inform\u0101ciju 2010.gad\u0101 bija 1,2 miljardi latu, bet 2011.gad\u0101 – gandr\u012bz 1,5 miljardi latu, turkl\u0101t ir prognoz\u0113jams…<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[71,1],"tags":[9],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/163"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=163"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/163\/revisions"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=163"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=163"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=163"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}