Ministrijas un citas centr\u0101l\u0101s valsts iest\u0101des 2021.gada bud\u017eet\u0101 valsts pamatfunkciju programm\u0101s ietaup\u012bs 40 628 248 eiro, liecina Finan\u0161u ministrijas (FM) apkopot\u0101 ministriju un citu centr\u0101lo valsts iest\u0101\u017eu inform\u0101cija par 2021.gada valsts bud\u017eeta l\u012bdzek\u013cu izlietojuma izv\u0113rt\u0113\u0161anas rezult\u0101tiem un \u0161ogad potenci\u0101li iesp\u0113jamo l\u012bdzek\u013cu neapguvi un prognoz\u0113to ekonomiju valsts bud\u017eeta pamatfunkciju programm\u0101s un apak\u0161programm\u0101s.<\/p>\n\n\n\n
Vienlaikus visas ministrijas un citas centr\u0101l\u0101s valsts iest\u0101des (resori) ierosina da\u013cu vai ar\u012b visu prognoz\u0113to ekonomiju p\u0101rdal\u012bt sava resora ietvaros, lai nodro\u0161in\u0101tu resora aktu\u0101lo jaut\u0101jumu un probl\u0113mu risin\u0101\u0161anu.<\/p>\n\n\n\n
No prognoz\u0113t\u0101s kop\u0113j\u0101s l\u012bdzek\u013cu ekonomijas tiek pied\u0101v\u0101ts novirz\u012bt resoru vajadz\u012bb\u0101m 25 883 470 eiro.<\/p>\n\n\n\n
Ministru kabineta ekonomija ir 57 041 eiro apm\u0113r\u0101, tostarp sav\u0101m vajadz\u012bb\u0101m pied\u0101v\u0101ts novirz\u012bt 57 041 eiro Valsts kancelejas darbinieku atl\u012bdz\u012bbai un Valsts administr\u0101cijas skolas administrat\u012bvajiem izdevumiem.<\/p>\n\n\n\n
Aizsardz\u012bbas ministrijas ekonomija ir 1 040 558 eiro apm\u0113r\u0101. Sav\u0101m vajadz\u012bb\u0101m tiek ierosin\u0101ts novirz\u012bt 500 000 eiro, lai nodro\u0161in\u0101tu nekustamo \u012bpa\u0161umu pieaugo\u0161o apsaimnieko\u0161anas izdevumu seg\u0161anu, ko ietekm\u0113 komun\u0101lo maks\u0101jumu cenu pieaugums.<\/p>\n\n\n\n
\u0100rlietu ministrija ietaup\u012bjusi 1 519 680 eiro, tostarp sav\u0101m vajadz\u012bb\u0101m tiek rosin\u0101ts novirz\u012bt 511 500 eiro pamat\u0101 atl\u012bdz\u012bbai, ministrijas un p\u0101rst\u0101vniec\u012bbu telpu, dro\u0161\u012bbas sist\u0113mu un materi\u0101ltehniskajam nodro\u0161in\u0101jumam, ASV domn\u012bcas iniciat\u012bvai.<\/p>\n\n\n\n
Ekonomikas ministrijas ekonomija ir 3 850 970 eiro apm\u0113r\u0101. Sav\u0101m vajadz\u012bb\u0101m tiek rosin\u0101ts novirz\u012bt 117 470 eiro inform\u0101cijas tehnolo\u0123iju (IT) izdevumu seg\u0161anai.<\/p>\n\n\n\n
Finan\u0161u ministrijas ekonomija ir 1 064 369 eiro apm\u0113r\u0101. Sav\u0101m vajadz\u012bb\u0101m tiek rosin\u0101ts novirz\u012bt 515 836 eiro pamat\u0101 atl\u012bdz\u012bbai, prec\u0113m un pakalpojumiem, lai uzlabotu tehnisko risin\u0101jumu att\u0101lin\u0101tajam darbam un nodro\u0161in\u0101tu kopstr\u0101des telpu izveidi darba organiz\u0113\u0161anas procesa pilnveido\u0161anai.<\/p>\n\n\n\n
Izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministrija ietaup\u012bjusi 3 979 465 eiro. Sav\u0101m vajadz\u012bb\u0101m tiek rosin\u0101ts novirz\u012bt 3 295 391 eiro pamat\u0101 profesion\u0101l\u0101s izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101d\u0113m un koled\u017e\u0101m finans\u0113\u0161anas normat\u012bva izpildei 100% apm\u0113r\u0101 (\u0161obr\u012bd 80%), asistenta pakalpojumu izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101d\u0113 seg\u0161anai, Pasaules un Eiropas kausa posmu bobslej\u0101 divniekiem un skeleton\u0101 organiz\u0113\u0161anai, Pasaules kausa posma kamani\u0146u sport\u0101 organiz\u0113\u0161anai, baltkrievu p\u0113tniekiem un lektoriem, kas atrodas Latvij\u0101, Latvijas J\u016bras akad\u0113mijas energoefektivit\u0101tes projektu \u012bsteno\u0161anai, Ventspils Starptautiskajam radioastronomijas centram jauna \u016bde\u0146ra\u017ea m\u0101zera ieg\u0101dei, IT vajadz\u012bb\u0101m un cit\u0101m.<\/p>\n\n\n\n
Zemkop\u012bbas ministrijas ekonomija ir 9268 eiro, tostarp sav\u0101m vajadz\u012bb\u0101m tiek rosin\u0101ts novirz\u012bt 6900 eiro Latvijas Lauksaimniec\u012bbas universit\u0101tes APP Agroresursu un ekonomikas instit\u016btam zemes ieg\u0101dei Vi\u013c\u0101nu novad\u0101 2,3 hekt\u0101ru plat\u012bb\u0101 zin\u0101tnisk\u0101s darb\u012bbas veik\u0161anai, valstiski noz\u012bm\u012bga uzdevuma e\u013c\u013cas un \u0161\u0137iedras augu kult\u016bru selekcijas un audz\u0113\u0161anas tehnolo\u0123iju saglab\u0101\u0161anai un att\u012bst\u012b\u0161anai Latgales re\u0123ion\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Labkl\u0101j\u012bbas ministrijas pamatbud\u017eet\u0101 ir ekonomija 7 399 238 eiro apm\u0113r\u0101. Sav\u0101m vajadz\u012bb\u0101m tiek rosin\u0101ts novirz\u012bt 6 580 492 eiro soci\u0101l\u0101s rehabilit\u0101cijas neredz\u012bg\u0101m, v\u0101jredz\u012bg\u0101m, nedzird\u012bg\u0101m un v\u0101jdzird\u012bg\u0101m person\u0101m nodro\u0161in\u0101\u0161anai, tehnisko pal\u012bgl\u012bdzek\u013cu nodro\u0161in\u0101\u0161anai – rindas mazin\u0101\u0161anai, tai skait\u0101 iek\u0101rt\u0101m ilgsto\u0161ai sk\u0101bek\u013ca terapijai \u0101rpus \u0101rstniec\u012bbas iest\u0101des (sk\u0101bek\u013ca koncentratori), Valsts soci\u0101l\u0101s apr\u016bpes centru nodarbin\u0101to motiv\u0113\u0161anai un neatliekamu infrastrukt\u016bras sak\u0101rto\u0161anas pas\u0101kumu nodro\u0161in\u0101\u0161anai un cit\u0101m vajadz\u012bb\u0101m.<\/p>\n\n\n\n
Savuk\u0101rt Labkl\u0101j\u012bbas ministrijas speci\u0101laj\u0101 bud\u017eet\u0101 izveidojusies ekonomija 241 833 eiro apm\u0113r\u0101, kuru rosin\u0101ts novirz\u012bt sav\u0101m vajadz\u012bb\u0101m Valsts soci\u0101l\u0101s apdro\u0161in\u0101\u0161anas a\u0123ent\u016bras telpu nomas papildu izdevumu seg\u0161anai, ugunsdz\u0113s\u012bbas sist\u0113mas darb\u012bbas atjauno\u0161anas nodro\u0161in\u0101\u0161anai un cit\u0101m vajadz\u012bb\u0101m.<\/p>\n\n\n\n
Tieslietu ministrijas ekonomija ir 889 516 eiro, tostarp sav\u0101m vajadz\u012bb\u0101m rosin\u0101ts novirz\u012bt 531 237 eiro pamat\u0101 atl\u012bdz\u012bbai, portat\u012bvo datoru ieg\u0101dei un IT sist\u0113mu izmai\u0146\u0101m.<\/p>\n\n\n\n
Vides aizsardz\u012bbas un re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas ministrijas ekonomija ir 108 033 eiro, tostarp sav\u0101m vajadz\u012bb\u0101m rosin\u0101ts novirz\u012bt 23 105 eiro portat\u012bvo datoru ieg\u0101dei, lai veiktu Vides p\u0101rraudz\u012bbas valsts biroja novecojo\u0161\u0101s datortehnikas nomai\u0146u, lai nodro\u0161in\u0101tu eso\u0161\u0101 interakt\u012bv\u0101 Elektronisko iepirkumu sist\u0113mas apm\u0101c\u012bbu risin\u0101juma funkcionalit\u0101ti.
Kult\u016bras ministrija ietaup\u012bjusi 8 516 796 eiro. Sav\u0101m vajadz\u012bb\u0101m tiek rosin\u0101ts novirz\u012bt 1 551 184 eiro v\u0113sturisko zemju sekretari\u0101ta izveides izmaks\u0101m 2021.gad\u0101, M\u016bzikas akad\u0113mijas interneta padeves uzlabo\u0161anai, fas\u0101des renov\u0101cijas un pagrabst\u0101va telpu ventil\u0101cijas t\u012bklu projektu izstr\u0101d\u0113m, Kult\u016bras ministrijas vidusskolu datortehnikas ieg\u0101dei, gatavo\u0161an\u0101s pas\u0101kumiem Frankfurtes gr\u0101matu tirgum un cit\u0101m vajadz\u012bb\u0101m.<\/p>\n\n\n\n
Vesel\u012bbas ministrija ietaup\u012bjusi 11 951 481 eiro, kurus tiek rosin\u0101ts novirz\u012bt sav\u0101m vajadz\u012bb\u0101m, pamat\u0101 ambulatorai \u0101rst\u0113\u0161anai paredz\u0113to kompens\u0113jamo medikamentu ieg\u0101des izdevumu defic\u012bta da\u013c\u0113jai seg\u0161anai.<\/p>\n\n\n\n
FM zi\u0146ojum\u0101 teikts, ka nepiecie\u0161ams pie\u0146emt konceptu\u0101lu Ministru kabineta l\u0113mumu par atbalstu resoru prognoz\u0113to ekonomiju p\u0101rdal\u012bt sava resora ietvaros un at\u013caut resoriem sagatavot piepras\u012bjumus apropri\u0101cijas p\u0101rdalei resoram apstiprin\u0101t\u0101 bud\u017eeta ietvaros savas nozares vajadz\u012bb\u0101m.<\/p>\n\n\n\n
Min\u0113t\u0101 finans\u0113juma p\u0101rdale veicama, \u0146emot v\u0113r\u0101 \u0161\u0101dus krit\u0113rijus – finans\u0113jums prim\u0101ri tiek novirz\u012bts uz\u0146emto saist\u012bbu izpildei, pas\u0101kumi ir piln\u012bb\u0101 \u012bstenojami 2021.gad\u0101, sasniedzot m\u0113r\u0137i un pas\u0101kumi nerada vajadz\u012bbu p\u0113c papildus l\u012bdzek\u013ciem 2022.gad\u0101 un turpm\u0101kajos gados.<\/p>\n\n\n\n
Ja apropri\u0101cijas p\u0101rdale paredz\u0113ta ar Covid-19 rad\u012bto seku p\u0101rvar\u0113\u0161anu saist\u012btiem pas\u0101kumiem, tad apropri\u0101cijas p\u0101rdales priek\u0161likumi j\u0101gatavo saska\u0146\u0101 ar Covid-19 infekcijas izplat\u012bbas seku p\u0101rvar\u0113\u0161anas likum\u0101 noteikto, ka finan\u0161u ministram ir ties\u012bbas veikt apropri\u0101cijas izmai\u0146as, tai skait\u0101 apropri\u0101cijas samazin\u0101\u0161anu vai p\u0101rdali starp ministrij\u0101m un cit\u0101m centr\u0101laj\u0101m valsts iest\u0101d\u0113m ar Covid-19 izplat\u012bbu saist\u012bt\u0101 valsts apdraud\u0113juma un t\u0101 seku nov\u0113r\u0161anas un p\u0101rvar\u0113\u0161anas pas\u0101kumiem, ja ir pie\u0146emts attiec\u012bgs Ministru kabineta l\u0113mums un Saeimas Bud\u017eeta un finan\u0161u (nodok\u013cu) komisija piecu darbdienu laik\u0101 no attiec\u012bg\u0101s inform\u0101cijas sa\u0146em\u0161anas dienas ir to izskat\u012bjusi un nav iebildusi, k\u0101 ar\u012b veikt apropri\u0101cijas p\u0101rdali ministrijai vai citai centr\u0101lajai valsts iest\u0101dei likum\u0101 noteikt\u0101s apropri\u0101cijas ietvaros starp programm\u0101m, apak\u0161programm\u0101m un izdevumu kodiem atbilsto\u0161i ekonomiskaj\u0101m kategorij\u0101m.<\/p>\n\n\n\n
Valsts pamatbud\u017eeta l\u012bdzek\u013cu ekonomija izdevumiem no dot\u0101cijas no visp\u0101r\u0113jiem ie\u0146\u0113mumiem, kuru iesp\u0113jams p\u0101rdal\u012bt uz l\u012bdzek\u013ciem neparedz\u0113tiem gad\u012bjumiem kop\u0101 ir 14 744 778 eiro.<\/p>\n\n\n\n
P\u0113c l\u0113muma pie\u0146em\u0161anas Ministru kabinet\u0101 par l\u012bdzek\u013cu ekonomiju, FM sagatavos un iesniegs Ministru kabinet\u0101 r\u012bkojuma projektu “Par apropri\u0101cijas p\u0101rdali”, paredzot apropri\u0101cijas p\u0101rdali uz l\u012bdzek\u013ciem neparedz\u0113tiem gad\u012bjumiem, lai nepiecie\u0161am\u012bbas gad\u012bjum\u0101 b\u016btu iesp\u0113jams operat\u012bvi pie\u0161\u0137irt l\u012bdzek\u013cus neparedz\u0113tiem gad\u012bjumiem.<\/p>\n\n\n\n
Vald\u012bba otrdien nol\u0113ma atbalst\u012bt apropri\u0101cijas p\u0101rdali resoram apstiprin\u0101t\u0101 bud\u017eeta ietvaros valsts bud\u017eeta pamatfunkciju programm\u0101s un apak\u0161programm\u0101s saist\u012bb\u0101 ar l\u012bdzek\u013cu ekonomiju.<\/p>\n\n\n\n
T\u0101pat vald\u012bba atbalst\u012bja apropri\u0101cijas samazin\u0101jumu resoru bud\u017eetos izdevumiem no dot\u0101cijas no visp\u0101r\u0113jiem ie\u0146\u0113mumiem valsts bud\u017eeta pamatfunkciju programm\u0101s un apak\u0161programm\u0101s saist\u012bb\u0101 ar l\u012bdzek\u013cu ekonomiju, paredzot apropri\u0101cijas p\u0101rdali no resoru bud\u017eetiem uz l\u012bdzek\u013ciem neparedz\u0113tiem gad\u012bjumiem.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
Ministrijas un citas centr\u0101l\u0101s valsts iest\u0101des 2021.gada bud\u017eet\u0101 valsts pamatfunkciju programm\u0101s ietaup\u012bs 40 628 248 eiro, liecina Finan\u0161u ministrijas (FM) apkopot\u0101 ministriju un citu centr\u0101lo valsts iest\u0101\u017eu inform\u0101cija par 2021.gada valsts bud\u017eeta l\u012bdzek\u013cu izlietojuma izv\u0113rt\u0113\u0161anas rezult\u0101tiem un \u0161ogad potenci\u0101li iesp\u0113jamo l\u012bdzek\u013cu neapguvi un prognoz\u0113to ekonomiju valsts bud\u017eeta pamatfunkciju programm\u0101s un apak\u0161programm\u0101s.<\/p>\n","protected":false},"author":1938,"featured_media":16220,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[23],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/16231"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1938"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=16231"}],"version-history":[{"count":5,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/16231\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":16236,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/16231\/revisions\/16236"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/16220"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=16231"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=16231"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=16231"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}