{"id":15574,"date":"2021-07-30T05:59:14","date_gmt":"2021-07-30T03:59:14","guid":{"rendered":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=15574"},"modified":"2021-07-30T05:59:15","modified_gmt":"2021-07-30T03:59:15","slug":"ekonomikas-izaugsme-otraja-ceturksni-strauji-atjaunojusies","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=15574","title":{"rendered":"Ekonomikas izaugsme otraj\u0101 ceturksn\u012b strauji atjaunojusies"},"content":{"rendered":"<p>Ekonomikai atg\u016bstoties no <i>Covid-19<\/i> kr\u012bzes un mazinoties slim\u012bbas apkaro\u0161anai noteiktajiem ierobe\u017eojumiem, Latvijas iek\u0161zemes kopprodukts (IKP) \u0161\u0101 gada otraj\u0101 ceturksn\u012b, sal\u012bdzinot ar attiec\u012bgo ceturksni pirms gada, <b>palielin\u0101jies par 10,3%<\/b>, liecina Centr\u0101l\u0101s statistikas p\u0101rvaldes IKP \u0101tr\u0101 nov\u0113rt\u0113juma dati. Sal\u012bdzinot ar iepriek\u0161\u0113jo ceturksni, IKP p\u0113c sezon\u0101li un kalend\u0101ri kori\u0123\u0113tiem datiem ir <b>palielin\u0101jies par 3,7%<\/b>, uzr\u0101dot \u013coti sp\u0113c\u012bgu izaugsmes atjauno\u0161an\u0101s tempu.<\/p>\n<p>Covid-19 izplat\u012bba pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gad\u0101 un \u0161\u0101 gada pirmaj\u0101 ceturksn\u012b vissmag\u0101k sk\u0101ra pakalpojumu nozares un likumsakar\u012bgi, ka strauj\u0101k\u0101 <i>izaugsmes atjauno\u0161an\u0101s v\u0113rojama tie\u0161i pakalpojumu sektor\u0101, kur otraj\u0101 ceturksn\u012b sasniegts 11,3% <\/i>pieaugums pret pag\u0101ju\u0161\u0101 gada otro ceturksni, tom\u0113r apjomi joproj\u0101m nedaudz atpaliek no pirmskr\u012bzes l\u012bme\u0146a. <i>Ra\u017eojo\u0161aj\u0101s nozar\u0113s<\/i>, kas Covid-19 kr\u012bz\u0113 cieta maz\u0101k, otraj\u0101 ceturksn\u012b fiks\u0113ta <i>6,7%<\/i> izaugsme pret 2020. gada otro ceturksni, un apjomi jau p\u0101rsniedz ar\u012b 2019. gada l\u012bmeni.<\/p>\n<p>Izv\u0113rsta statistika par atsevi\u0161\u0137\u0101m nozar\u0113m IKP \u0101traj\u0101 nov\u0113rt\u0113jum\u0101 v\u0113l nav pieejama, bet jau pieejamie m\u0113ne\u0161u dati r\u0101da, ka sp\u0113c\u012bgu izaugsmi otraj\u0101 ceturksn\u012b uzr\u0101d\u012bjusi apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bba, p\u0101rsniedzot 10% k\u0101pumu un \u013coti veiksm\u012bgi att\u012bstoties liel\u0101kajai apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbas apak\u0161nozarei kokr\u016bpniec\u012bbai. Sp\u0113c\u012bgs pieaugums bijis ar\u012b ener\u0123\u0113tik\u0101, b\u016bvniec\u012bb\u0101 un lauksaimniec\u012bb\u0101 visticam\u0101k sasniegta izaugsme, kas gan bijusi m\u0113ren\u0101ka nek\u0101 r\u016bpniec\u012bbas nozar\u0113s.<\/p>\n<p>L\u012bdz\u012bgi k\u0101 r\u016bpniec\u012bb\u0101, divciparu skait\u013cos m\u0113r\u0101mi pieauguma tempi b\u016bs fiks\u0113ti ar\u012b praktiski vis\u0101s Covid-19 kr\u012bz\u0113 cietu\u0161aj\u0101s priv\u0101to pakalpojumu nozar\u0113s, un, b\u016btiski pieaugot valsts finans\u0113jumam, ar\u012b vesel\u012bbas un soci\u0101l\u0101s apr\u016bpes nozar\u0113. Pakalpojumu sektor\u0101 zin\u0101mas ba\u017eas gan rada Krievijas kravu tranz\u012bta t\u0101l\u0101ks kritums dzelzce\u013c\u0101 un ost\u0101s, k\u0101 ar\u012b l\u0113nais \u0101rvalstu t\u016bristu pieaugums, tom\u0113r kopum\u0101 izaugsmes atjauno\u0161an\u0101s bijusi visnota\u013c sp\u0113c\u012bga. B\u016btisku atbalstu Covid-19 kr\u012bzes laik\u0101 ekonomikai sniegu\u0161i valsts atbalsta pas\u0101kumi, taj\u0101 skait\u0101 d\u012bkst\u0101ves pabalsti, algu subs\u012bdijas, atbalsts uz\u0146\u0113mumiem apgroz\u0101majiem l\u012bdzek\u013ciem, k\u0101 ar\u012b vienreiz\u0113jie pabalsti \u0123imen\u0113m ar b\u0113rniem un pension\u0101riem, kas nodro\u0161in\u0101ju\u0161i b\u0101zi straujam pat\u0113ri\u0146a pieaugumam uzreiz p\u0113c Covid-19 ierobe\u017eojumu mazin\u0101\u0161anas un atcel\u0161anas.<\/p>\n<p>Ar\u012b turpm\u0101kajos ceturk\u0161\u0146os ir labs pamats t\u0101l\u0101kai ekonomikas izaugsmei, ko var nodro\u0161in\u0101t gan Covid-19 ierobe\u017eojumu m\u012bkstin\u0101\u0161ana un piln\u012bga atcel\u0161ana, gan invest\u012bciju pieaugums, palielinoties <b>Eiropas Savien\u012bbas<\/b> (ES) fondu invest\u012bciju apjomiem, gan pa\u0161laik labv\u0113l\u012bg\u0101 ekonomisk\u0101 situ\u0101cija pasaul\u0113 un galvenaj\u0101s Latvijas \u0101r\u0113j\u0101s tirdzniec\u012bbas partnervalst\u012bs, kam ekonomisk\u0101s izaugsmes prognozes \u0161\u0101 gada laik\u0101 reizi no reizes tiek arvien paaugstin\u0101tas.<\/p>\n<p>ES uz\u0146\u0113m\u0113ju un pat\u0113r\u0113t\u0101ju noska\u0146ojums pa\u0161laik ir v\u0113sturiski augst\u0101kaj\u0101 l\u012bmen\u012b un ekonomikas sentimenta indekss (ESI indekss), kas jau pag\u0101ju\u0161aj\u0101 m\u0113nes\u012b bija tuvu 2000. gad\u0101 fiks\u0113tajam v\u0113sturiskajam maksimumam, j\u016blij\u0101 ir v\u0113l nedaudz paaugstin\u0101jies. Pirms da\u017e\u0101m dien\u0101m Starptautiskais Val\u016btas fonds paaugstin\u0101ja eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi 2021. gadam par 0,2 procentpunktiem l\u012bdz 4,6%, un ar\u012b n\u0101kam\u0101 gada izaugsmes prognoze tika pacelta par 0,5 procentpunktiem. Vienlaikus situ\u0101cija Latvij\u0101 nav tik viennoz\u012bm\u012bgi v\u0113rt\u0113jama, un ba\u017eas rada gan pa\u0161laik sam\u0113r\u0101 l\u0113nie vakcin\u0101cijas tempi, gan neskaidr\u012bba par iesp\u0113jamiem Covid-19 ierobe\u017eo\u0161anas pas\u0101kumiem ruden\u012b. At\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no ES kopum\u0101 j\u016blij\u0101 ar\u012b diezgan redzami pasliktin\u0101jies Latvijas uz\u0146\u0113m\u0113ju un pat\u0113r\u0113t\u0101ju noska\u0146ojums, ESI indeksam pazeminoties no 105,6 l\u012bdz 102,9 punktiem, \u012bpa\u0161i krasi kr\u012btoties pat\u0113r\u0113t\u0101ju noska\u0146ojumam.<\/p>\n<p>\u0160ie negat\u012bvie sign\u0101li nor\u0101da uz potenci\u0101lajiem riskiem, kam\u0113r pa\u0161reiz\u0113jie ekonomikas dati un situ\u0101cijas att\u012bst\u012bba \u0101r\u0113jos tirgos apstiprina visai strauju ekonomikas atg\u016b\u0161anos no kr\u012bzes. Atbilsto\u0161i Finan\u0161u ministrijas j\u016bnija s\u0101kum\u0101 izstr\u0101d\u0101taj\u0101m makroekonomisko r\u0101d\u012bt\u0101ju prognoz\u0113m, Latvijas ekonomikas izaugsme \u0161ogad kopum\u0101 var sasniegt 3,7%, bet n\u0101kamaj\u0101 gad\u0101 veidot 5,0%.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Ekonomikai atg\u016bstoties no <i>Covid-19<\/i> kr\u012bzes un mazinoties slim\u012bbas apkaro\u0161anai noteiktajiem ierobe\u017eojumiem, Latvijas iek\u0161zemes kopprodukts (IKP) \u0161\u0101 gada otraj\u0101 ceturksn\u012b, sal\u012bdzinot ar attiec\u012bgo ceturksni pirms gada, <b>palielin\u0101jies par 10,3%<\/b>.<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[23],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/15574"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=15574"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/15574\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":15575,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/15574\/revisions\/15575"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=15574"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=15574"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=15574"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}