Finan\u0161u ministrijas (FM) darba grupa kop\u0101 ar nozaru ministrij\u0101m un soci\u0101lajiem un sadarb\u012bbas partneriem ir sagatavojusi Latvijas Atvese\u013co\u0161anas un notur\u012bbas meh\u0101nisma (ANM) pl\u0101na projektu. Projektu pl\u0101nots iesniegt izskat\u012b\u0161anai vald\u012bb\u0101 febru\u0101ra s\u0101kum\u0101.<\/p>\n
\u201cANM<\/b> paver Latvijai iesp\u0113jas veikt ekonomikas p\u0101rveidi un ieviest nepiecie\u0161am\u0101s struktur\u0101l\u0101s p\u0101rmai\u0146as, kas cels produktivit\u0101ti un veicin\u0101s p\u0101reju uz za\u013co un digit\u0101lo ekonomiku, mazinot COVID-19 kr\u012bzes rad\u012bto soci\u0101lo un ekonomisko ietekmi. Ta\u010du, lai Latvijai b\u016btu iesp\u0113jams \u0161o finans\u0113jumu sa\u0146emt, mums vajag nolikt mal\u0101 individu\u0101l\u0101s amb\u012bcijas un sp\u0113t vienoties par m\u0113r\u0137iem un reform\u0101m, kas ilgtermi\u0146\u0101 nes\u012bs m\u016bsu valstij visliel\u0101ko labumu,\u201d<\/i> uzsver finan\u0161u ministra padomnieks Ints D\u0101lderis<\/b>.<\/p>\n
FM<\/b> vad\u012bt\u0101 darba grupa ir sagatavojusi Latvijas ANM pl\u0101na projektu. Darbs pie ANM ievie\u0161anas tiks organiz\u0113ts se\u0161os virzienos \u2013 klimata p\u0101rmai\u0146as un ilgtsp\u0113ja, digit\u0101l\u0101 transform\u0101cija, ekonomikas transform\u0101cija un produktivit\u0101tes reforma, vesel\u012bba, nevienl\u012bdz\u012bbas mazin\u0101\u0161ana un likuma vara. 20% no ANM l\u012bdzek\u013ciem p\u0113c EK ieteikumiem pl\u0101nots ieguld\u012bt digitaliz\u0101cij\u0101, bet 37% – klimata m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161an\u0101.<\/p>\n
ANM<\/b> finans\u0113jums sniedz iev\u0113rojamu papildu Eiropas Savien\u012bbas (ES) finansi\u0101lu atbalstu reformu \u012bsteno\u0161anai. Lai \u0161o finans\u0113jumu pilnv\u0113rt\u012bgi ieguld\u012btu, r\u016bp\u012bgi j\u0101izsver nepiecie\u0161am\u0101s struktur\u0101l\u0101s reformas un invest\u012bciju projekti, iek\u013caujot tos nacion\u0101laj\u0101 ANM pl\u0101n\u0101. Turkl\u0101t ANM ieguld\u012bjumiem j\u0101b\u016bt cie\u0161i saist\u012btiem ar ES Padomes rekomend\u0101cij\u0101m dal\u012bbvalstij. Garant\u0113ti pieejamais finans\u0113jums Latvijai ir 1,65 miljardi eiro, un l\u012bdz ar to ANM pl\u0101ns \u0161obr\u012bd sagatavots par \u0161o summu. Latvijai pieejam\u0101 summa v\u0113l\u0101k var\u0113tu pieaugt l\u012bdz maksim\u0101lajam pl\u0101na finan\u0161u apjomam 2,02 miljardiem eiro (neskaitot potenci\u0101lo aizdevumu da\u013cu), atkar\u012bb\u0101 no re\u0101lajiem ekonomikas izaugsmes dinamikas datiem 2020. un 2021. gad\u0101.<\/p>\n
Klimata p\u0101rmai\u0146u virzienam<\/b> pl\u0101nots novirz\u012bt 37% no kop\u0113j\u0101 finans\u0113juma jeb 610,5 miljonus eiro. \u0160aj\u0101 jom\u0101 paredz\u0113ts mazin\u0101t siltumn\u012bcefekta g\u0101zu (SEG) emisijas un palielin\u0101t SEG emisiju piesaisti, veicinot p\u0101reju uz atjaunojamiem energoresursiem, invest\u0113jot ilgtsp\u0113j\u012bgos transporta risin\u0101jumos pakalpojumu sasniedzam\u012bbas uzlabo\u0161anai, t.sk. administrat\u012bvi teritori\u0101l\u0101s reformas kontekst\u0101, k\u0101 ar\u012b uzlabojot energoefektivit\u0101ti dz\u012bvojam\u0101s \u0113k\u0101s un uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bb\u0101 un veicinot katastrofu p\u0101rvald\u012bbas pas\u0101kumus un piel\u0101go\u0161anos klimata p\u0101rmai\u0146\u0101m. Str\u0101d\u0101jot pie ANM pl\u0101na, transporta jom\u0101 \u0146emtas v\u0113r\u0101 EK 2020.gad\u0101 izteikt\u0101s rekomend\u0101cijas Latvijai, par transporta infrastrukt\u016bras uzlabo\u0161anu R\u012bg\u0101 un t\u0101s apk\u0101rtn\u0113, kas veicin\u0101tu darbasp\u0113ka mobilit\u0101ti, un pal\u012bdz\u0113tu ierobe\u017eot vieglo automobi\u013cu pieaugo\u0161o ener\u0123ijas pat\u0113ri\u0146u.<\/p>\n
COVID-19 situ\u0101cija par\u0101d\u012bja, ka nepiecie\u0161ams p\u0101rdom\u0101t eso\u0161o valsts pakalpojumu snieg\u0161anas modeli un virz\u012bties uz racion\u0101l\u0101ku pieeju, kas balst\u0101s uz att\u0101lin\u0101tu apkalpo\u0161anu, ar pla\u0161u konsult\u0101ciju pieejam\u012bbu kl\u0101tien\u0113 un att\u0101lin\u0101ti, att\u012bstot pilnv\u0113rt\u012bg\u0101kas att\u0101lin\u0101t\u0101s pieejam\u012bbas iesp\u0113jas, \u012bstenojot valsts digitaliz\u0101cijas reformu. Digit\u0101l\u0101s transform\u0101cijas jom\u0101<\/b> pl\u0101nots veicin\u0101t ilgtsp\u0113j\u012bgu izaugsmi un ekonomikas digit\u0101lo transform\u0101ciju, tai skait\u0101 atlab\u0161anu no COVID-19 kr\u012bzes, att\u012bstot valsts p\u0101rvaldei, sabiedr\u012bbai un uz\u0146\u0113mumiem pieejamos digit\u0101los pakalpojumus un datu ekonomikas infrastrukt\u016bru, k\u0101 ar\u012b att\u012bstot nepiecie\u0161am\u0101s sp\u0113jas un prasmes. ANM ietvaros digit\u0101l\u0101s transform\u0101cijas komponentei pl\u0101nots novirz\u012bt 20% no kop\u0113j\u0101 finans\u0113juma, jeb 330 miljonus eiro.<\/p>\n
ES Padomes rekomend\u0101cij\u0101s nor\u0101d\u012bts, ka Latvij\u0101 joproj\u0101m iev\u0113rojami tr\u016bkst ieguld\u012bjumu, lai nov\u0113rstu re\u0123ion\u0101l\u0101s at\u0161\u0137ir\u012bbas, t\u0101p\u0113c m\u016bsu valstij noteiktas augstas priorit\u0101tes invest\u012bciju vajadz\u012bbas, lai mazin\u0101tu soci\u0101lekonomisk\u0101s at\u0161\u0137ir\u012bbas un risin\u0101tu demogr\u0101fisk\u0101s probl\u0113mas. K\u0101 viens no risin\u0101jumiem nor\u0101d\u012bta administrat\u012bvi teritori\u0101l\u0101s reformas \u012bsteno\u0161ana, kas var\u0113tu pal\u012bdz\u0113t uzlabot publisk\u0101 sektora r\u012bc\u012bbsp\u0113ju un efektivit\u0101ti. ANM ietvaros nevienl\u012bdz\u012bbas mazin\u0101\u0161anai<\/b> pl\u0101nots novirz\u012bt 20% no kop\u0113j\u0101 finans\u0113juma jeb 330 miljonus eiro. Invest\u012bcijas pl\u0101nots novirz\u012bt, lai veicin\u0101tu soci\u0101lo pakalpojumu un nodarbin\u0101t\u012bbas pieejam\u012bbu re\u0123ionos, sekm\u0113jot augstas kvalit\u0101tes visp\u0101r\u0113j\u0101s vid\u0113j\u0101s izgl\u012bt\u012bbas nodro\u0161in\u0101jumu pa\u0161vald\u012bbu teritorij\u0101s, veicinot m\u0101jok\u013cu pieejam\u012bbu, sniedzot atbalstu uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas publisk\u0101s infrastrukt\u016bras att\u012bst\u012bbai, nodro\u0161inot atbilsto\u0161u un pieejamu ce\u013cu infrastrukt\u016bru, administrat\u012bvi teritori\u0101l\u0101s reformas m\u0113r\u0137u pilnv\u0113rt\u012bgai sasnieg\u0161anai.<\/p>\n
Attiec\u012bb\u0101 uz EK semestra zi\u0146ojum\u0101 izteikto rekomend\u0101ciju stiprin\u0101t vesel\u012bbas sist\u0113mas notur\u012bbu un pieejam\u012bbu, tostarp nodro\u0161inot papildu cilv\u0113kresursus un finan\u0161u resursus \u2013 ANM pl\u0101na ietvaros paredz\u0113tas reformas, kas papildina no ES fondiem un valsts bud\u017eeta \u012bstenojamos pas\u0101kumus. Vesel\u012bbas jom\u0101 ANM<\/b> pl\u0101na ietvaros paredz\u0113ts \u012bstenot pas\u0101kumus, kas stiprin\u0101s vesel\u012bbas nozares notur\u012bbu un pieejam\u012bbu, att\u012bstot integr\u0113tiem vesel\u012bbas apr\u016bpes pakalpojumiem nepiecie\u0161amo infrastrukt\u016bru, nodro\u0161inot \u0101rstniec\u012bbas iest\u0101\u017eu sp\u0113ju piel\u0101goties kr\u012b\u017eu situ\u0101cij\u0101m, k\u0101 ar\u012b att\u012bstot uzlabotus pakalpojumu snieg\u0161anas mode\u013cus, t.sk. uzlabojot \u0101rstniec\u012bbas personu t\u0101l\u0101kizgl\u012bt\u012bbas sist\u0113mu un izveidojot vienotus principus onkolo\u0123ijas jom\u0101. ANM ietvaros vesel\u012bbas komponentei pl\u0101nots novirz\u012bt 11% no kop\u0113j\u0101 finans\u0113juma, jeb 181,5 miljoni eiro.<\/p>\n
Ekonomikas transform\u0101cijas un produktivit\u0101tes jom\u0101<\/b> pl\u0101nots str\u0101d\u0101t divos reformu virzienos: produktivit\u0101tes paaugstin\u0101\u0161ana caur invest\u012bciju apjoma palielin\u0101\u0161anu p\u0113tniec\u012bb\u0101 un att\u012bst\u012bb\u0101 un augstskolu p\u0101rvald\u012bbas mode\u013ca mai\u0146as nodro\u0161in\u0101\u0161ana. ANM ietvaros ekonomikas transform\u0101cijas komponentei pl\u0101nots novirz\u012bt 10% no kop\u0113j\u0101 finans\u0113juma, jeb 165 miljonus eiro. Pied\u0101v\u0101tais reformu invest\u012bciju virziens sasaucas ar EK rekomend\u0101cij\u0101m Latvijai stiprin\u0101t ekonomiku un atbalst\u012bt t\u0101s turpm\u0101ko atlab\u0161anu, k\u0101 ar\u012b virz\u012bt invest\u012bcijas \u012bpa\u0161i uz p\u0113tniec\u012bbu un att\u012bst\u012bbu. Reforma \u013caus Latvijai izveidot efekt\u012bvu inov\u0101ciju sist\u0113mu, kuras pamat\u0101 b\u016bs nep\u0101rtraukta uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas atkl\u0101juma principa darbin\u0101\u0161ana un uz Latvijas konkur\u0113tsp\u0113jas priek\u0161roc\u012bb\u0101m balst\u012btas m\u0113r\u0137\u0113tas publisk\u0101s invest\u012bcijas p\u0113tniec\u012bb\u0101 un att\u012bst\u012bb\u0101.<\/p>\n
ANM ietvaros likuma varas<\/b> komponentei pl\u0101nots novirz\u012bt 2% no kop\u0113j\u0101 finans\u0113juma jeb 33 miljoni eiro. Valsts p\u0101rvaldes instit\u016bciju kvalit\u0101tes un tiesiskuma stiprin\u0101\u0161anas sf\u0113r\u0101 izaicin\u0101jumu netr\u016bkst, ANM pl\u0101na ietvaros tiek pied\u0101v\u0101ts fokus\u0113ties uz jom\u0101m ar tie\u0161\u0101ko ietekmi uz uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas vides kvalit\u0101ti, kas vair\u0101kk\u0101rt\u012bgi \u012bpa\u0161i izceltas ar\u012b ES Padomes rekomend\u0101cij\u0101s un EK ikgad\u0113jos zi\u0146ojumos \u2013 \u0113nu ekonomikas mazin\u0101\u0161ana un nodok\u013cu iekas\u0113\u0161anas uzlabo\u0161ana, nelikum\u012bgi ieg\u016btu l\u012bdzek\u013cu legaliz\u0101cijas un ekonomisko noziegumu apkaro\u0161ana, k\u0101 ar\u012b publisk\u0101 sektora atbild\u012bba, efektivit\u0101te un integrit\u0101te.<\/p>\n
2% (33 miljoni eiro) no kop\u0113jiem ieguld\u012bjumiem paredz\u0113ti kult\u016bras un mediju jomai, tos iek\u013caujot vair\u0101k\u0101s no ANM pl\u0101na komponent\u0113m.<\/p>\n
ANM pl\u0101na pirmais variants tiks iesniegts vald\u012bb\u0101 \u0161\u012b gada febru\u0101ra s\u0101kum\u0101. P\u0113c apstiprin\u0101\u0161anas vald\u012bb\u0101 pl\u0101nu iesniegs Eiropas Komisij\u0101 (EK), kur eksperti v\u0113rt\u0113s un sniegs koment\u0101rus, vai \u0161o pl\u0101nu var atz\u012bt par atbilsto\u0161u valsts specifisko rekomend\u0101ciju izpildei un reformu virzieniem. Krit\u0113riji un ievie\u0161anas nosac\u012bjumi tiks izstr\u0101d\u0101ti p\u0113c tam, kad pl\u0101ns b\u016bs apstiprin\u0101ts.<\/p>\n
Lai nov\u0113rstu COVID-19 pand\u0113mijas rad\u012bto kait\u0113jumu ekonomikai un soci\u0101lajai jomai, stimul\u0113tu Eiropas atg\u016b\u0161anos, k\u0101 ar\u012b aizsarg\u0101tu un rad\u012btu darbavietas, Eiropas Komisija (EK) \u0161\u012b gada pavasar\u012b ierosin\u0101ja ieviest v\u0113rien\u012bgu Eiropas atvese\u013co\u0161anas pl\u0101nu. B\u016btiska da\u013ca no Eiropas atvese\u013co\u0161anas finans\u0113juma tiks novirz\u012bti Atvese\u013co\u0161anas un notur\u012bbas meh\u0101nismam. Meh\u0101nisma m\u0113r\u0137is \u2013 atbalst\u012bt reformas un invest\u012bcijas, \u012bpa\u0161i, kas saist\u012btas ar p\u0101reju uz za\u013co un digit\u0101lo ekonomiku, k\u0101 ar\u012b mazin\u0101t kr\u012bzes rad\u012bto soci\u0101lo un ekonomisko ietekmi. \u0160\u0101da m\u0113roga ES atbalsta instrumenta rad\u012b\u0161ana sal\u012bdzino\u0161i tik \u012bs\u0101 laika posm\u0101 ir nebijis precedents. 2020. gada izska\u0146\u0101 ES likumdev\u0113ji pan\u0101ca konceptu\u0101lu vieno\u0161anos par ANM regul\u0113jumu, kuru pl\u0101nots apstiprin\u0101t Eiropas Parlament\u0101 \u0161\u012b gada febru\u0101ra s\u0101kum\u0101.<\/p>\n
Eiropas Savien\u012bbas (ES) Atvese\u013co\u0161anas meh\u0101nisma l\u012bdzek\u013cu pie\u0161\u0137ir\u0161an\u0101 pl\u0101nota vienota pieeja vis\u0101m ES dal\u012bbvalst\u012bm. Proti, nacion\u0101lajos ekonomikas atvese\u013co\u0161anas pl\u0101nos vispirms j\u0101ietver m\u0113r\u0137i un nepiecie\u0161am\u0101s reformas m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161anai, invest\u012bcijas to \u012bsteno\u0161anai, k\u0101 p\u0113d\u0113jos iek\u013caujot konkr\u0113tus projektus, ar kuriem iecer\u0113ts m\u0113r\u0137us sasniegt.<\/p>\n
ANM pl\u0101na projekts un infografika pieejami ES fondu t\u012bmek\u013ca vietn\u0113<\/a>.<\/p>\n