Vald\u012bbas \u0161\u0101 gada 22. oktobra s\u0113d\u0113 ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro zi\u0146oja, ka vi\u0146\u0161 iecer\u0113jis uzlabot publiskos iepirkumus, veicot Publisko iepirkumu likuma (PIL) \u201ckapit\u0101lo remontu\u201d. Vald\u012bba uzdeva darba grupai ar p\u0101rst\u0101vjiem no Finan\u0161u ministrijas, Iepirkumu uzraudz\u012bbas biroja, VAS \u201cValsts nekustamie \u012bpa\u0161umi\u201d, B\u016bvniec\u012bbas valsts kontroles biroja, Konkurences padomes, Tieslietu ministrijas un Korupcijas nov\u0113r\u0161anas un apkaro\u0161anas biroja l\u012bdz 2020. gada s\u0101kumam sagatavot r\u012bc\u012bbas pl\u0101nu ar konkr\u0113tiem pas\u0101kumiem publisko iepirkumu sist\u0113mas uzlabo\u0161anai, nor\u0101dot par katra priek\u0161likuma ievie\u0161anu atbild\u012bgo instit\u016bciju un priek\u0161likuma ievie\u0161anas termi\u0146u. \u017durn\u0101ls \u201cIepirkumi\u201d pied\u0101v\u0101 Ekonomikas ministrijas (EM) vald\u012bbai sniegto v\u0113rt\u0113jumu \u0161\u0101 br\u012b\u017ea situ\u0101cijai publisko iepirkumu nozar\u0113 un ministrijas ieteikumus st\u0101vok\u013ca uzlabo\u0161anai.<\/b><\/p>\n
Likumi nenodro\u0161ina m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161anu<\/span><\/b><\/p>\n Publisko iepirkumu normat\u012bv\u0101 regul\u0113juma, tostarp PIL, Sabiedrisko pakalpojumu sniedz\u0113ju iepirkumu likuma (turpm\u0101k \u2013 SPSIL) un tiem pak\u0101rtoto normat\u012bvo aktu m\u0113r\u0137is ir pan\u0101kt iepirkumu atkl\u0101tumu, pieg\u0101d\u0101t\u0101ju br\u012bvu konkurenci, vienl\u012bdz\u012bgu un taisn\u012bgu attieksmi pret tiem, k\u0101 ar\u012b pas\u016bt\u012bt\u0101ja l\u012bdzek\u013cu efekt\u012bvu izmanto\u0161anu. Tom\u0113r p\u0113d\u0113j\u0101 laik\u0101 ar\u012b publiskaj\u0101 telp\u0101 aktualiz\u0113tie jaut\u0101jumi nor\u0101da uz vair\u0101k\u0101m b\u016btisk\u0101m probl\u0113m\u0101m publisko iepirkumu noris\u0113, \u013caujot secin\u0101t, ka arvien bie\u017e\u0101k faktiskaj\u0101 publisk\u0101 iepirkuma proces\u0101 netiek sasniegts iepriek\u0161 noteiktais m\u0113r\u0137is. Lai ar\u012b publiskie iepirkumi skar daudzus tirgus, vienlaikus ir atz\u012bm\u0113jama b\u016bvniec\u012bbas nozare, kur valsts un pa\u0161vald\u012bbu publiskie iepirkumi veido noz\u012bm\u012bgu apjomu. EM informat\u012bvaj\u0101 zi\u0146ojum\u0101 vald\u012bbai nor\u0101d\u012bts, ka korupcija visbie\u017e\u0101k var izpausties situ\u0101cij\u0101s, kad saskaras publisk\u0101 un priv\u0101t\u0101 sektora intereses. Past\u0101vot korupcijai, publiskaj\u0101 sektor\u0101 tiek kav\u0113ta ar\u012b god\u012bgas biznesa vides att\u012bst\u012bba, taj\u0101 skait\u0101 izkrop\u013cota konkurence. B\u016btiska loma ir negodpr\u0101t\u012bgu valsts amatpersonu prettiesiskai r\u012bc\u012bbai ar publiskas personas mantu un finan\u0161u l\u012bdzek\u013ciem, it \u012bpa\u0161i publisko iepirkumu jom\u0101. Kaut ar\u012b Korupcijas nov\u0113r\u0161anas un apkaro\u0161anas birojam ir piekrit\u012bga noziedz\u012bgu nodar\u012bjumu valsts instit\u016bciju dienest\u0101, kas ir saist\u012bti ar korupciju, izmekl\u0113\u0161ana, tom\u0113r aizvien liel\u0101ka noz\u012bme praktiskaj\u0101 darb\u0101 ir akt\u012bvai, uz savstarp\u0113ju uztic\u012bbu balst\u012btai sadarb\u012bbai ne tikai starp ties\u012bbsarg\u0101jo\u0161\u0101m iest\u0101d\u0113m, bet ar\u012b starp vis\u0101m publiskas personas instit\u016bcij\u0101m.<\/p>\n Publisko iepirkumu integrit\u0101tes nodro\u0161in\u0101\u0161an\u0101 b\u016btiska loma ir ar korupciju un citiem noziedz\u012bgiem nodar\u012bjumiem saist\u012bto p\u0101rk\u0101pumu izmekl\u0113\u0161anai un nov\u0113r\u0161anai, kas ietilpst Korupcijas nov\u0113r\u0161anas un apkaro\u0161anas biroja kompetenc\u0113.<\/p>\n Zi\u0146ojuma autori v\u0113r\u0161 uzman\u012bbu, ka svar\u012bga loma ir sadarb\u012bbai starp instit\u016bcij\u0101m, lai sekm\u0113tu p\u0101rk\u0101pumu atkl\u0101\u0161anu (pier\u0101d\u012bjumu apmai\u0146a, kop\u012bgas izmekl\u0113\u0161anas darb\u012bbas u. c.), k\u0101 ar\u012b ar izgl\u012bto\u0161anu saist\u012bt\u0101s darb\u012bbas, lai sekm\u0113tu t\u0101 atkl\u0101\u0161anu vai mazin\u0101tu p\u0101rk\u0101pumus n\u0101kotn\u0113. Izgl\u012bto\u0161anas aktivit\u0101tes ir v\u0113rstas uz \u0161\u0101diem iesaist\u012btajiem:<\/p>\n Finan\u0161u ministrija, lai veicin\u0101tu publisko iepirkumu norises kvalit\u0101tes uzlabo\u0161anu, ir sagatavojusi labojumus PIL (likumprojekts 2019. gada 25. apr\u012bl\u012b ir izsludin\u0101ts Valsts sekret\u0101ru san\u0101ksm\u0113, VSS-345) un labojumus SPSIL (likumprojekts 2019. gada 2. maij\u0101 ir izsludin\u0101ts Valsts sekret\u0101ru san\u0101ksm\u0113, VSS-359). Ar min\u0113tajos likumprojektos paredz\u0113tajiem labojumiem PIL un SPSIL jau tiek risin\u0101ta da\u013ca no \u0161aj\u0101 informat\u012bvaj\u0101 zi\u0146ojum\u0101 identific\u0113tajiem risin\u0101majiem jaut\u0101jumiem.<\/p>\n I \tNepamatotu, neobjekt\u012bvu, neadekv\u0101tu pras\u012bbu izvirz\u012b\u0161ana publisk\u0101 iepirkuma proced\u016bras dokumentos, kas samazina pretendentu loku, \u0161\u0101di mazinot konkurenci publiskajos iepirkumos. Iepirkumu komisijas locek\u013cu zems atbild\u012bbas l\u012bmenis.<\/span><\/b><\/p>\n Saska\u0146\u0101 ar publisko iepirkumu regul\u0113jumu iepirkuma proced\u016bras pamatdokuments ir nolikums, kas ietver ar\u012b tehnisko specifik\u0101ciju un l\u012bguma projektu. Iepirkuma proced\u016bras nolikum\u0101 ietver pamatotas un objekt\u012bvas pras\u012bbas attiec\u012bb\u0101 uz iepirkuma priek\u0161metu (tehnisk\u0101s specifik\u0101cijas), pras\u012bbas pretendentiem, pras\u012bbas pied\u0101v\u0101juma nodro\u0161in\u0101jumam, ja t\u0101ds paredz\u0113ts, un saist\u012bbu izpildes nodro\u0161in\u0101jumam, ja t\u0101ds paredz\u0113ts, pied\u0101v\u0101juma izv\u0113rt\u0113\u0161anas krit\u0113rijus. Nolikum\u0101 noteiktaj\u0101m kvalifik\u0101cijas pras\u012bb\u0101m j\u0101b\u016bt sam\u0113r\u012bg\u0101m ar iepirkuma priek\u0161metu, savuk\u0101rt tehniskai specifik\u0101cijai j\u0101nodro\u0161ina vien\u0101das iesp\u0113jas visiem pretendentiem un t\u0101 nedr\u012bkst rad\u012bt nepamatotus ierobe\u017eojumus konkurencei iepirkum\u0101. Praks\u0113 nereti konstat\u0113 gad\u012bjumus, kad publisk\u0101 iepirkuma dokument\u0101cij\u0101 pras\u012bbas attiec\u012bb\u0101 uz pretendentu kvalifik\u0101ciju un agr\u0101ko pieredzi, k\u0101 ar\u012b precei, pakalpojumam vai b\u016bvdarbiem izvirz\u012bt\u0101s pras\u012bbas ir p\u0101rm\u0113r\u012bgas un neadekv\u0101tas, to nepiecie\u0161am\u012bba nek\u0101d\u0101 veid\u0101 nav pamatota. \u0160\u0101da pras\u012bbu izvirz\u012b\u0161ana parasti m\u0113r\u0137\u0113ta uz priek\u0161roc\u012bbu rad\u012b\u0161anu k\u0101dai konkr\u0113tai precei vai k\u0101dam konkr\u0113tam pretendentam.<\/p>\n Nekvalitat\u012bviem publisk\u0101 iepirkuma dokumentiem var b\u016bt divi iemesli, proti, tas var b\u016bt iepirkuma komisijas locek\u013cu nepietiekam\u0101 kompetence un zin\u0101\u0161anas par iepirkuma priek\u0161metu vai \u013caunpr\u0101t\u012bga r\u012bc\u012bba (korupcija). Priek\u0161likumi:<\/b><\/p>\n II \tPast\u0101v \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013ci \u0101rvalstu pieg\u0101d\u0101t\u0101ju un pakalpojuma sniedz\u0113ju ien\u0101k\u0161anai Latvijas tirg\u016b un dal\u012bbai publiskajos iepirkumos.<\/span><\/b><\/p>\n PIL aizliedz \u0101rvalstu uz\u0146\u0113mumu diskrimin\u0101ciju, proti, publiskaj\u0101 pas\u016bt\u012bjum\u0101 ir aizliegts izvirz\u012bt t\u0101dus nosac\u012bjumus un t\u0101das pras\u012bbas, kas sniedz priek\u0161roc\u012bbas viet\u0113jiem pre\u010du pieg\u0101d\u0101t\u0101jiem, pakalpojumu sniedz\u0113jiem un b\u016bvdarbu veic\u0113jiem.<\/p>\n Vienlaikus t\u0101di apst\u0101k\u013ci k\u0101 visas iepirkuma dokument\u0101cijas pieejam\u012bba tikai valsts valod\u0101, p\u0101r\u0101k \u012bsi termi\u0146i, inform\u0101cijas par pl\u0101notiem iepirkumiem pieejam\u012bba, k\u0101 ar\u012b atsevi\u0161\u0137u pras\u012bbu izvirz\u012b\u0161ana apgr\u016btina \u0101rvalstu pretendentu dal\u012bbu publiskajos iepirkumos.<\/p>\n Priek\u0161likumi:<\/b><\/p>\n III \tKonkurences padomes nepietiekama kapacit\u0101te un pilnvaras izmekl\u0113\u0161anas proces\u0101.<\/span><\/b><\/p>\n Konkurences padomes kapacit\u0101tes un pilnvaru stiprin\u0101\u0161anas m\u0113r\u0137is ir nodro\u0161in\u0101t aizliegtu vieno\u0161anos p\u0101rk\u0101pumu efekt\u012bv\u0101ku atkl\u0101\u0161anu iepirkumos, jo vair\u0101ki b\u016btiski apst\u0101k\u013ci apgr\u016btina \u0161\u012b m\u0113r\u0137a realiz\u0101ciju.<\/p>\n Tas, pirmk\u0101rt, attiecas uz Konkurences padomes pieredz\u0113ju\u0161u profesion\u0101l\u0101ko darbinieku nepietiekam\u012bbu neadekv\u0101ti zem\u0101 atalgojuma un liel\u0101s person\u0101la main\u012bbas d\u0113\u013c, kas b\u016btiski samazina iesp\u0113jas veikt izmekl\u0113\u0161anas un procesu\u0101l\u0101s darb\u012bbas sare\u017e\u0123\u012bt\u0101k\u0101s karte\u013cu liet\u0101s, k\u0101 ar\u012b uz modernas elektronisku pier\u0101d\u012bjumu ieguves un anal\u012bzes IKT laboratorijas un citu izmekl\u0113\u0161anai svar\u012bgu atbalsta r\u012bku, t. sk. datu b\u0101\u017eu neesam\u012bbu vai nepietiekam\u012bbu. Lai gan Konkurences padome, pateicoties darbinieku entuziasmam un iest\u0101d\u0113 v\u0113l eso\u0161ajai zin\u0101t\u012bbai, savas funkcijas pagaid\u0101m v\u0113l veic atz\u012bstam\u0101 kvalit\u0101t\u0113 un apjom\u0101, tom\u0113r pieredz\u0113ju\u0161o darbinieku notur\u0113\u0161anas un apg\u0101des ar tehnisko apr\u012bkojumu zi\u0146\u0101 konstat\u0113jama b\u016btiska atpalic\u012bba no p\u0101r\u0113jo ES un OECD att\u012bst\u012bto valstu, to vid\u016b Igaunijas un Lietuvas, konkurences iest\u0101d\u0113m, uz ko jau vair\u0101kus gadus nor\u0101da starptautisk\u0101s organiz\u0101cijas un v\u0113rt\u0113t\u0101ji.<\/p>\n Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direkt\u012bv\u0101s (ES) 2019\/15<\/a><\/sup> 5. pantam \u201cdal\u012bbvalstis vismaz nodro\u0161ina, lai valsts konkurences iest\u0101\u017eu r\u012bc\u012bb\u0101 b\u016btu pietiekams skaits kvalific\u0113tu darbinieku un pietiekami finan\u0161u, tehniskie un tehnolo\u0123iskie resursi pien\u0101kumu efekt\u012bvai pild\u012b\u0161anai un efekt\u012bvai pilnvaru \u012bsteno\u0161anai attiec\u012bb\u0101 uz LESD 101. un 102. panta piem\u0113ro\u0161anu, k\u0101 noteikts \u0161\u0101 panta 2. punkt\u0101\u201d. Informat\u012bvais zi\u0146ojums \u201cPar vienotas konkurences un regul\u0101cijas iest\u0101des izveides iesp\u0113j\u0101m\u201d un protokoll\u0113muma projekts, kas 2019. gada 24. septembr\u012b ir izskat\u012bts un apstiprin\u0101ts MK s\u0113d\u0113, tostarp paredz, ka \u201cjaut\u0101jums par papildus nepiecie\u0161amo finans\u0113juma pie\u0161\u0137ir\u0161anu Konkurences padomei ir izskat\u0101ms Ministru kabinet\u0101 vienlaikus ar visu ministriju un citu centr\u0101lo valsts iest\u0101\u017eu iesniegtajiem priorit\u0101rajiem pas\u0101kumiem likumprojekta \u201cPar valsts bud\u017eetu 2021. gadam\u201d un likumprojekta \u201cPar vid\u0113ja termi\u0146a bud\u017eeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam\u201d sagatavo\u0161anas proces\u0101.6<\/a><\/sup><\/p>\n Informat\u012bvaj\u0101 zi\u0146ojum\u0101 \u201cPar vienotas konkurences un regul\u0101cijas iest\u0101des izveides iesp\u0113j\u0101m\u201d konstat\u0113ts, ka \u201cnepiecie\u0161amais papildu finans\u0113jums Konkurences padomes atl\u012bdz\u012bbu palielin\u0101jumam, \u0146emot v\u0113r\u0101 b\u0101zes m\u0113ne\u0161algas pieaugumu un likum\u0101 noteikto piem\u0113rojamo koeficientu 4,05, sal\u012bdzinot ar 2019. gadu: 436 217 euro 2021. gad\u0101, 592 865 euro 2022. gad\u0101, 705 559 euro 2023. gad\u01017<\/a><\/sup>. Papildus iepriek\u0161 min\u0113tajam 2021. \u2013 2023. gad\u0101 nepiecie\u0161ams palielin\u0101t ar\u012b Konkurences padomes finans\u0113jumu pre\u010du un pakalpojumu ieg\u0101dei 35 000 euro apm\u0113r\u0101 ik gadu\u201d.<\/p>\n Iepirkuma karte\u013cu atkl\u0101\u0161anai un efekt\u012bvai izmekl\u0113\u0161anai b\u016btiska ir Konkurences padomes digit\u0101lo pier\u0101d\u012bjumu izp\u0113tes un apstr\u0101des laboratorijas izveido\u0161ana. IT kapacit\u0101tes stiprin\u0101\u0161anas pas\u0101kumu provizorisk\u0101s izmaksas (2020. g. \u2013 128 700 euro, 2021. gad\u0101 \u2013 78 700 euro, 2022. gad\u0101 \u2013 72 400 euro) veido nepiecie\u0161amie uztur\u0113\u0161anas izdevumi, kas saist\u012bti ar digit\u0101lo pier\u0101d\u012bjumu apstr\u0101dei paredz\u0113tas IT laboratorijas izveido\u0161anu, k\u0101das ir cit\u0101s ES dal\u012bbvalst\u012bs, k\u0101 ar\u012b regul\u0101rie izdevumi jaunveidojamai digit\u0101lo pier\u0101d\u012bjumu apstr\u0101des speci\u0101lista amata vietai un person\u0101la patst\u0101v\u012bg\u0101m apm\u0101c\u012bb\u0101m darbam ar speci\u0101lo programmat\u016bru. Min\u0113tais ir b\u016btisks, nodro\u0161inot L\u012bguma par Eiropas Savien\u012bbas darb\u012bbu 101. panta un citu p\u0101rk\u0101pumu efekt\u012bvu izmekl\u0113\u0161anu, Padomes Regulas 1\/2003 izpildi un Padomes 2018. gada 11. decembra direkt\u012bvas (ES) 2019\/1 ievie\u0161anu.<\/p>\n Otrk\u0101rt, tas skar konkurences iest\u0101des pilnvaru jaut\u0101jumu, kur izce\u013cama ir Konkurences padomes iniciat\u012bva par KL p\u0101rk\u0101pumiem noteikt administrat\u012bvo atbild\u012bbu ar\u012b uz\u0146\u0113mumu amatperson\u0101m. KL paredz uz\u0146\u0113muma atbild\u012bbu par iesaist\u012b\u0161anos kartel\u012b, tom\u0113r neparedz amatpersonu atbild\u012bbu. Konkurences padome izstr\u0101d\u0101ja priek\u0161likumu par uz\u0146\u0113mumu amatpersonu atbild\u012bbu, paredzot sankcijas \u2013 naudas sodu un ierobe\u017eojumus personas ties\u012bb\u0101m veikt uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbu vai ie\u0146emt noteiktu amatu. Pied\u0101v\u0101jam\u0101 regul\u0113juma m\u0113r\u0137is ir paredz\u0113t atbild\u012bbu par \u0161\u0101du p\u0101rk\u0101pumu uz\u0146\u0113mumu vado\u0161aj\u0101m amatperson\u0101m, efekt\u012bv\u0101k nodro\u0161inot attur\u0113\u0161anu no p\u0101rk\u0101puma izdar\u012b\u0161anas n\u0101kotn\u0113. K\u0101 papildu administrat\u012bv\u0101s atbild\u012bbas veids tas ir noteikts uz\u0146\u0113mumu amatperson\u0101m ar\u012b cit\u0101s Eiropas Savien\u012bbas dal\u012bbvalst\u012bs (piem\u0113ram, Lietuv\u0101, N\u012bderland\u0113, Sp\u0101nij\u0101, Slov\u0113nij\u0101, Zviedrij\u0101 u. c.).<\/p>\n Konkurences padome koncepciju iesp\u0113jamiem groz\u012bjumiem normat\u012bvaj\u0101 regul\u0113jum\u0101 atbild\u012bbas noteik\u0161anai, t. sk. izv\u0113rt\u0113jumu par citu valstu praksi, kur tiek piem\u0113rota administrat\u012bv\u0101 atbild\u012bba uz\u0146\u0113muma amatperson\u0101m, 2019. gada 21. maij\u0101 iesniedza konsult\u0101cijai Tieslietu ministrijai (TM). Pa\u0161laik projekta t\u0101l\u0101ka virz\u012bba ir saist\u012bta ar TM veiktu izv\u0113rt\u0113jumu attiec\u012bb\u0101 uz piespiedu ietekm\u0113\u0161anas l\u012bdzek\u013cu nepiecie\u0161am\u012bbu un to piem\u0113ro\u0161anas procesu (Ministru kabineta 2019. gada 14. maija s\u0113des protokola Nr. 24 15.\u00a7 4. punkts), kuru pl\u0101nots pabeigt l\u012bdz 2019. gada 31. decembrim.<\/p>\n Risin\u0101jumi:<\/b><\/p>\n IV \tSare\u017e\u0123\u012bts un neefekt\u012bvs zaud\u0113jumu piedzi\u0146as process.<\/span><\/b><\/p>\n Saska\u0146\u0101 ar KL 21. pantu persona, kura cietusi zaud\u0113jumus konkurences ties\u012bbu p\u0101rk\u0101puma d\u0113\u013c, ir ties\u012bga pras\u012bt un sa\u0146emt no p\u0101rk\u0101p\u0113ja zaud\u0113jumu atl\u012bdz\u012bbu, taj\u0101 skait\u0101 atrauto pe\u013c\u0146u un procentus no dienas, kad zaud\u0113jumi radu\u0161ies, l\u012bdz dienai, kad samaks\u0101ta zaud\u0113jumu atl\u012bdz\u012bba, lai nodro\u0161in\u0101tu t\u0101du st\u0101vokli, k\u0101ds personai b\u016btu bijis, ja konkurences ties\u012bbu p\u0101rk\u0101pums neb\u016btu izdar\u012bts. Ja konkurences ties\u012bbu p\u0101rk\u0101puma rad\u012bto zaud\u0113jumu apm\u0113ru praktiski nav iesp\u0113jams noteikt vai ir p\u0101rm\u0113r\u012bgi gr\u016bti prec\u012bzi noteikt, tiesa nosaka zaud\u0113jumu apm\u0113ru, pamatojoties uz liet\u0101 eso\u0161ajiem pier\u0101d\u012bjumiem.<\/p>\n Lai gan ar KL 2017. gada 5. oktobr\u012b labojumiem (st\u0101j\u0101s sp\u0113k\u0101 2017. gada 1. novembr\u012b) ir atvieglots process zaud\u0113jumu piedzi\u0146ai, tostarp karte\u013ca vieno\u0161an\u0101s gad\u012bjum\u0101, praks\u0113 pas\u016bt\u012bt\u0101ji aizvien k\u016btri v\u0113r\u0161as pret p\u0101rk\u0101p\u0113jiem par zaud\u0113jumu atl\u012bdzin\u0101\u0161anu. Tam var\u0113tu b\u016bt divi iemesli, proti: iest\u0101dei tr\u016bkst zin\u0101\u0161anu un kompetences, lai apr\u0113\u0137in\u0101tu un pier\u0101d\u012btu iest\u0101dei nodar\u012btos zaud\u0113jumus un celtu pras\u012bbu ties\u0101, vai ar\u012b iest\u0101des amatpersonas ir iesaist\u012btas prettiesisk\u0101s darb\u012bb\u0101s un nav ieinteres\u0113tas (motiv\u0113tas) v\u0113rsties pret uz\u0146\u0113mumu par zaud\u0113jumu atl\u012bdzin\u0101\u0161anu.<\/p>\n Priek\u0161likumi:<\/b><\/p>\n V\tSabiedr\u012bbas augsts tolerances l\u012bmenis un izpratnes tr\u016bkums par Konkurences likuma p\u0101rk\u0101pumu b\u012bstam\u012bbu.<\/span><\/b><\/p>\n Iesaist\u012b\u0161anos iepirkumu kartel\u012b liel\u0101 m\u0113r\u0101 nosaka personu kult\u016bra un v\u0113rt\u012bbas. Sabiedr\u012bb\u0101 aizvien ir liela tolerance pret karte\u013cu p\u0101rk\u0101pumiem. Pat\u0113r\u0113t\u0101ji ne vienm\u0113r izprot kait\u0113jumu no \u0161\u0101diem p\u0101rk\u0101pumiem, t. i., to, ka faktiski vi\u0146us apkr\u0101pj, it \u012bpa\u0161i gad\u012bjumos, kad kartelis \u012bstenots publiskajos iepirkumos. Turkl\u0101t tirgus dal\u012bbniekiem ir rakstur\u012bga t. s. \u201ckorporat\u012bv\u0101 parit\u0101te\u201d, kad viens otru paz\u012bst un cen\u0161as \u201cnek\u0101pt otra d\u0101rzi\u0146\u0101\u201d. T\u0101p\u0113c karte\u013cu dal\u012bbnieki vair\u0101k baid\u0101s no korporat\u012bv\u0101 nosod\u012bjuma nek\u0101 no sabiedr\u012bbas nosod\u012bjuma.<\/p>\n Lai \u0161o situ\u0101ciju main\u012btu, nepiecie\u0161ams iedarboties uz sabiedr\u012bbas apzi\u0146u. Konkurences padome jau vair\u0101kus gadus sabiedr\u012bbu proakt\u012bvi inform\u0113 un izgl\u012bto par \u0161o probl\u0113mu (raksti, intervijas, publik\u0101cijas, pazi\u0146ojumi par Konkurences padomes aktivit\u0101t\u0113m), tostarp ar\u012b jaunie\u0161us \u2013 augstskolu studentus \u2013 vieslekciju veid\u0101, piedaloties ikgad\u0113j\u0101 sarunu festiv\u0101l\u0101 \u201cLAMPA\u201d, r\u012bkojot kampa\u0146as skol\u0113niem. Tom\u0113r \u0161ie pas\u0101kumi ir fragment\u0101ri un nesp\u0113j b\u016btiski ietekm\u0113t sabiedr\u012bbas apzi\u0146u.<\/p>\n Priek\u0161likumi:<\/b><\/p>\n VI\tCiti horizont\u0101lie iepirkumu sist\u0113mas uzlabo\u0161anas pas\u0101kumi.<\/span><\/b><\/p>\n Papildus identific\u0113taj\u0101m probl\u0113m\u0101m EM r\u012bkot\u0101s san\u0101ksmes dal\u012bbnieki ir izteiku\u0161i citus priek\u0161likumus iepirkumu sist\u0113mas uzlabojumiem, kas nodro\u0161in\u0101s kop\u0113jo pozit\u012bvo ietekmi uz publiskiem iepirkumiem Latvij\u0101. Konkurences padome aicin\u0101ja izv\u0113rt\u0113t to, ka regul\u0113jum\u0101 tiek noteikts pien\u0101kums pas\u016bt\u012bt\u0101jam ieg\u016bt pretendenta apliecin\u0101jumu par to, ka pied\u0101v\u0101jums ir ticis sagatavots neatkar\u012bgi. B\u016btiski tas ir iepirkumos, kur notiek bie\u017ea apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113ju un sadarb\u012bbas partneru mai\u0146a gan pirms iepirkuma, gan t\u0101 izpildes gait\u0101. Apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113ja piesaiste b\u016btisk\u0101 apm\u0113r\u0101 no \u0123ener\u0101luz\u0146\u0113m\u0113ja puses pret iepirkuma v\u0113rt\u012bbu var satur\u0113t noteiktus riskus, kas saist\u012bti iesp\u0113jami ar aizliegt\u0101m vieno\u0161an\u0101m. Gad\u012bjumos kad apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113js tiek piesaist\u012bts vismaz 10% apm\u0113r\u0101 no l\u012bguma summas, b\u016btu izv\u0113rt\u0113jams noteikt pas\u016bt\u012bt\u0101jam pien\u0101kumu piepras\u012bt neatkar\u012bbas apliecin\u0101jumu.8<\/a><\/sup><\/p>\n Priek\u0161likumi:<\/b><\/p>\n VII\tPriek\u0161likumi turpm\u0101kai r\u012bc\u012bbai.<\/span><\/b><\/p>\n EM \u0161aj\u0101 informat\u012bvaj\u0101 zi\u0146ojum\u0101 ir apkopojusi valsts p\u0101rvaldes instit\u016bciju iesniegtos priek\u0161likumus, tom\u0113r darba grup\u0101 laika tr\u016bkuma d\u0113\u013c netika veikta \u0161o priek\u0161likumu vispus\u012bga anal\u012bze, k\u0101 ar\u012b \u0161ie priek\u0161likumi nav saska\u0146oti ar cit\u0101m ieinteres\u0113t\u0101m iest\u0101d\u0113m. J\u0101atz\u012bst, ka atsevi\u0161\u0137i priek\u0161likumi ir formul\u0113ti prec\u012bzi, savuk\u0101rt liela da\u013ca priek\u0161likumu ir formul\u0113ti visp\u0101r\u012bgi. Lai izv\u0113rt\u0113tu priek\u0161likumus, p\u0101rliecin\u0101tos par to kompleksumu un piem\u0113rot\u012bbu izvirz\u012bt\u0101 m\u0113r\u0137a sasnieg\u0161anai, ir nepiecie\u0161ams papildu darbs.<\/p>\n EM ierosina izveidot darba grupu ekonomikas ministra vad\u012bb\u0101, iek\u013caujot p\u0101rst\u0101vjus no Finan\u0161u ministrijas, Iepirkumu uzraudz\u012bbas biroja, VAS \u201cValsts nekustamie \u012bpa\u0161umi\u201d, B\u016bvniec\u012bbas valsts kontroles biroja, Konkurences padomes, Tieslietu ministrijas un Korupcijas nov\u0113r\u0161anas un apkaro\u0161anas biroja. Darba grupas uzdevums ir izstr\u0101d\u0101t r\u012bc\u012bbas pl\u0101nu ar konkr\u0113tiem pas\u0101kumiem publisko iepirkumu sist\u0113mas uzlabo\u0161anai, nor\u0101dot par katra priek\u0161likuma ievie\u0161anu atbild\u012bgo instit\u016bciju un priek\u0161likuma ievie\u0161anas termi\u0146u. Pied\u0101v\u0101jam r\u012bc\u012bbas pl\u0101na izstr\u0101dei un iesnieg\u0161anai izskat\u012b\u0161anai Ministru kabinet\u0101 noteikt termi\u0146u \u2013 2020. gada 1. janv\u0101ris.<\/p>\n 1. KL 1. panta 2.1 punkts: \u201ckarte\u013ca vieno\u0161an\u0101s \u2013 konkurentu vieno\u0161an\u0101s, kuras m\u0113r\u0137is ir kav\u0113t, ierobe\u017eot vai deform\u0113t konkurenci [iepirkuma vai p\u0101rdo\u0161anas cenu vai citu tirdzniec\u012bbas nosac\u012bjumu, taj\u0101 skait\u0101 saist\u012bb\u0101 ar intelektu\u0101l\u0101 \u012bpa\u0161uma ties\u012bb\u0101m, noteik\u0161ana vai koordin\u0113\u0161ana, ra\u017eo\u0161anas vai p\u0101rdo\u0161anas kvotu sadale, tirgu un klientu sadale, taj\u0101 skait\u0101 piedal\u012b\u0161an\u0101s vai nepiedal\u012b\u0161an\u0101s konkursos vai izsol\u0113s vai vieno\u0161an\u0101s par \u0161\u012bs darb\u012bbas (bezdarb\u012bbas) noteikumiem, importa vai eksporta ierobe\u017eo\u0161ana vai pret konkurenci v\u0113rstas darb\u012bbas attiec\u012bb\u0101 uz citiem konkurentiem].\u201d\u21a9<\/a><\/sup><\/p>\n 2. Padomes Regula (EK) Nr. 1\/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu \u012bsteno\u0161anu, kas noteikti L\u012bguma 81. un 82. pant\u0101 (dokuments attiecas uz EEZ). Dokuments attiecas uz EEZ, ELI: http:\/\/data.europa.eu\/eli\/reg\/2003\/1\/2009-07-01<\/a>\u21a9<\/a><\/sup><\/p>\n 3. L\u012bguma par Eiropas Savien\u012bbas darb\u012bbu konsolid\u0113t\u0101 versija, OV C 326, 26.10.2012., 47.\/390. lpp., http:\/\/data.europa.eu\/eli\/treaty\/tfeu_2012\/oj<\/a>.\u21a9<\/a><\/sup><\/p>\n 4. KL 20. pants l\u012bdz 21.5 pants.\u21a9<\/a><\/sup><\/p>\n 5. Eiropas Parlamenta un Padomes Direkt\u012bva (ES) 2019\/1 (2018. gada 11. decembris) par apst\u0101k\u013cu nodro\u0161in\u0101\u0161anu nol\u016bk\u0101 dot dal\u012bbvalstu konkurences iest\u0101d\u0113m iesp\u0113ju efekt\u012bv\u0101k izpild\u012bt konkurences noteikumus un par iek\u0161\u0113j\u0101 tirgus pien\u0101c\u012bgas darb\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161anu, ELI: http:\/\/data.europa.eu\/eli\/dir\/2019\/1\/oj<\/a>\u21a9<\/a><\/sup><\/p>\n 6. https:\/\/mk.gov.lv\/lv\/aktualitates\/konkurences-padomi-un-regulatoru-neapvienos<\/a>\u21a9<\/a><\/sup><\/p>\n 7. Nepiecie\u0161amais papildu finans\u0113jums uz turpm\u0101kajiem trim gadiem apr\u0113\u0137in\u0101ts, \u0146emot v\u0113r\u0101 likum\u0101 noteikto uz atalgojuma noteik\u0161anu attiecin\u0101m\u0101 b\u0101zes gada vid\u0113jo darba samaksu (2020. gadam \u2013 982 euro, 2021. gadam \u2013 1040 euro, 2022. gadam \u2013 1103 euro) un tam piem\u0113rojamo koeficientu 4,05.\u21a9<\/a><\/sup><\/p>\n 8. https:\/\/www.kp.gov.lv\/posts\/konkurences-padome-aicina-iepirkumu-pretendentus-apliecinat-savu-neatkaribu-397<\/a>\u21a9<\/a><\/sup><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":" Vald\u012bbas \u0161\u0101 gada 22. oktobra s\u0113d\u0113 ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro zi\u0146oja, ka vi\u0146\u0161 iecer\u0113jis uzlabot publiskos iepirkumus, veicot Publisko iepirkumu likuma (PIL) \u201ckapit\u0101lo remontu\u201d. Vald\u012bba uzdeva darba grupai ar p\u0101rst\u0101vjiem no Finan\u0161u ministrijas, Iepirkumu uzraudz\u012bbas biroja, VAS \u201cValsts nekustamie \u012bpa\u0161umi\u201d, B\u016bvniec\u012bbas valsts kontroles biroja, Konkurences padomes, Tieslietu ministrijas un Korupcijas nov\u0113r\u0161anas un apkaro\u0161anas biroja l\u012bdz 2020. gada s\u0101kumam sagatavot r\u012bc\u012bbas pl\u0101nu ar konkr\u0113tiem pas\u0101kumiem publisko iepirkumu sist\u0113mas uzlabo\u0161anai, nor\u0101dot par katra priek\u0161likuma ievie\u0161anu atbild\u012bgo instit\u016bciju un priek\u0161likuma ievie\u0161anas termi\u0146u. \u017durn\u0101ls \u201cIepirkumi\u201d pied\u0101v\u0101 Ekonomikas ministrijas (EM) vald\u012bbai sniegto v\u0113rt\u0113jumu \u0161\u0101 br\u012b\u017ea situ\u0101cijai publisko iepirkumu nozar\u0113 un ministrijas ieteikumus st\u0101vok\u013ca uzlabo\u0161anai. <\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[71],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/12020"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=12020"}],"version-history":[{"count":3,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/12020\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":12048,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/12020\/revisions\/12048"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=12020"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=12020"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=12020"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}
\n
\nKonkurences likuma (turpm\u0101k \u2013 KL) m\u0113r\u0137is ir nov\u0113rst un attur\u0113t no konkurenci krop\u013cojo\u0161\u0101m darb\u012bb\u0101m un nodro\u0161in\u0101t efekt\u012bvu p\u0101rk\u0101pumu izmekl\u0113\u0161anu un pilnvaras. KL 11. panta regul\u0113jums aptver t\u0101da veida aizliegt\u0101s vieno\u0161an\u0101s k\u0101 karte\u013cu vieno\u0161an\u0101s, t. sk. ar\u012b \u0161\u0101das aizliegtas darb\u012bbas iepirkumos.1<\/a><\/sup> Atbilsto\u0161i Regulai 1\/20032<\/a><\/sup> Konkurences padomei ir noteiktas ties\u012bbas izmekl\u0113t ar\u012b L\u012bguma par Eiropas Savien\u012bbas darb\u012bbu 101. panta (biju\u0161ais EKL 81. pants)3<\/a><\/sup> p\u0101rk\u0101pumus. Atbild\u012bba par aizliegto vieno\u0161anos p\u0101rk\u0101pumiem noteikta KL 12. pant\u0101. Konkurences padome, konstat\u0113jot tirgus dal\u012bbnieku darb\u012bb\u0101s KL 11. panta pirm\u0101s da\u013cas p\u0101rk\u0101pumu, pie\u0146em l\u0113mumu par p\u0101rk\u0101puma konstat\u0113\u0161anu, tiesisk\u0101 pien\u0101kuma un naudas soda uzlik\u0161anu, kur naudas sods var tikt noteikts l\u012bdz 10 procentiem no tirgus dal\u012bbnieka iepriek\u0161\u0113j\u0101 gada finan\u0161u apgroz\u012bjuma. Pilnvaras piem\u0113rot KL ir ar\u012b ties\u0101m. Ekskluz\u012bva kompetence ties\u0101m ir izskat\u012bt zaud\u0113jumu pras\u012bbas4<\/a><\/sup> par KL p\u0101rk\u0101pumiem.<\/p>\n\n
\nTehnisk\u0101s specifik\u0101cijas kvalit\u0101te un taj\u0101 izvirz\u012bto pras\u012bbu objekt\u012bva pamatot\u012bba ir nosac\u012bjums iepirkuma procesa efektivit\u0101tei un tiesiskai norisei.<\/p>\n
\nJ\u0101atz\u012bm\u0113, ka ar\u012b uzraugo\u0161aj\u0101m instit\u016bcij\u0101m ne vienm\u0113r ir specifisk\u0101s zin\u0101\u0161anas, lai, izv\u0113rt\u0113jot iepirkuma dokument\u0101ciju, piln\u012bb\u0101 nov\u0113rstu pieg\u0101d\u0101t\u0101ju ierobe\u017eojumus.<\/p>\n\n
\n
\nVienk\u0101r\u0161ot \u0101rvalstu sertific\u0113to speci\u0101listu re\u0123istr\u0113\u0161anas procesu (kvalifik\u0101cijas atz\u012b\u0161anas process).<\/li>\n<\/ol>\n\n
\n
\n
\nB\u016btisk\u0101k\u0101 da\u013ca priek\u0161likumu sk\u0101ra PIL, t. sk. t\u0101 42. panta normas, kas paredz kandid\u0101tu un pretendentu izsl\u0113g\u0161anas noteikumus no iepirkumiem par konkurences ties\u012bbu un citiem p\u0101rk\u0101pumiem iepirkumos, kur PIL 42. panta pirm\u0101 da\u013ca paredz gad\u012bjumus, kad pas\u016bt\u012bt\u0101jam ir pien\u0101kums izsl\u0113gt pretendentus no iepirkumiem, PIL 42. panta otr\u0101 da\u013ca \u2013 gad\u012bjumus, kad pas\u016bt\u012bt\u0101jam ir ties\u012bbas izsl\u0113gt kandid\u0101tus un pretendentus no iepirkuma, bet 42. panta tre\u0161\u0101 da\u013ca \u2013 maksim\u0101lo termi\u0146u kandid\u0101ta vai pretendenta izsl\u0113g\u0161anai no iepirkumiem.<\/p>\n\n