{"id":1135,"date":"2013-04-30T10:01:24","date_gmt":"2013-04-30T08:01:24","guid":{"rendered":"http:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=1135"},"modified":"2013-05-03T08:02:10","modified_gmt":"2013-05-03T06:02:10","slug":"nepopularais-un-pretrunigais-eku-siltinasanas-iepirkums","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=1135","title":{"rendered":"Nepopul\u0101rais un pretrun\u012bgais \u0113ku siltin\u0101\u0161anas iepirkums"},"content":{"rendered":"<p><strong>Uz jaut\u0101jumu, k\u0101p\u0113c Latvij\u0101 nevedas ar daudzdz\u012bvok\u013cu \u0113ku siltin\u0101\u0161anas iepirkuma projektiem, neviens skaidri atbild\u0113t nevar. Vien\u012bgi Ekonomikas ministrijas parlament\u0101rais sekret\u0101rs Vilnis \u0136irsis (RP) pamatoti uzskata, ka tie 187 pabeigtie projekti, kuros kop\u0161 2009. gada kop\u0101 ar ES Re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas fonda l\u012bdzfinans\u0113jumu invest\u0113ti nedaudz  vair\u0101k par 18 miljoniem latu, ir tikai piliens j\u016br\u0101.<\/strong><\/p>\n<p>Pa\u0161laik Latvij\u0101 izveidojusies paradoks\u0101la situ\u0101cija. Energoresursu cenas aug. Cilv\u0113ki ir par\u0101d\u0101 siltuma pieg\u0101d\u0101t\u0101jiem milzu summas, jo likumsakar\u012bgi aug ar\u012b siltuma cenas, un nav izred\u017eu, ka p\u0101rredzam\u0101 n\u0101kotn\u0113 t\u0101s var\u0113tu samazin\u0101ties. Vienlaikus valst\u012b \u010detrarpus gados teor\u0113tiski (ieskaitot v\u0113l nepabeigtos projektus) nosiltin\u0101ts tikai aptuveni 800 daudzdz\u012bvok\u013cu \u0113ku.<\/p>\n<p>\u0160aj\u0101 ES pl\u0101no\u0161anas period\u0101 \u0113ku siltin\u0101\u0161anas publiskajiem iepirkumiem bija pieejams ES Re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas fonda l\u012bdzfinans\u0113jums 64 miljonu latu apm\u0113r\u0101, no kura pagaid\u0101m izt\u0113r\u0113ti nepilni 53 miljoni. Summ\u0101 iek\u013cauti ar\u012b projekti, kas \u0161obr\u012bd nodoti tikai izv\u0113rt\u0113\u0161anai, un praktiski, ja atkl\u0101sies k\u0101di iepirkuma proced\u016bras p\u0101rk\u0101pumi vai nepiln\u012bbas, var tikt noraid\u012bti. Nav j\u0101b\u016bt di\u017eam matem\u0101ti\u0137im, lai izr\u0113\u0137in\u0101tu, ka piln\u012bb\u0101 neapg\u016bti paliek vair\u0101k nek\u0101 11 miljoni latu, bet pl\u0101no\u0161anas periods, kuram \u0161\u012b summa paredz\u0113ta, beidzas p\u0113c asto\u0146iem m\u0113ne\u0161iem.<br \/>\n\u201eNeviens, kas \u0161aj\u0101 period\u0101 grib\u0113jis siltin\u0101t m\u0101ju, bez naudas nav palicis. T\u0101d\u0113j\u0101di m\u0113s piepras\u012bjumu apmierin\u0101m,\u201d saka \u0136irsis. \u201eBet nauda \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 ir sekund\u0101rs jaut\u0101jums. Prim\u0101rais \u2013 iedz\u012bvot\u0101ju v\u0113lmes, jo nav piepras\u012bjuma p\u0113c \u0161\u012b pakalpojuma. Es pat dom\u0101ju \u2013 ja piepras\u012bjums b\u016btu, m\u0113s tam atrastu papildl\u012bdzek\u013cus.\u201d<\/p>\n<p>T\u0101tad atliek vien secin\u0101t, ka ir gan objekt\u012bva nepiecie\u0161am\u012bba p\u0113c siltin\u0101\u0161anas, gan l\u012bdzek\u013ci, lai to veiktu, un ir ar\u012b meh\u0101nisms, k\u0101 to izdar\u012bt \u2013 iepirkuma proced\u016bra. Tad k\u0101p\u0113c rezult\u0101ti ir tik b\u0113d\u012bgi?<\/p>\n<p><strong>K\u0101p\u0113c cilv\u0113ki negrib siltin\u0101t m\u0101jok\u013cus?<\/strong><\/p>\n<p>Apr\u0113\u0137in\u0101ts, ka no 2009. gada, kad var\u0113ja s\u0101kt iesniegt projektus \u0113ku siltin\u0101\u0161anai, Latvij\u0101 kopum\u0101 nosiltin\u0101tas 804 daudzdz\u012bvok\u013cu \u0113kas. Tiesa, \u0161\u0101ds apr\u0113\u0137ins veikts, skaitot gan pabeigtos projektus, gan tos nedaudz vair\u0101k k\u0101 piecsimts, par kuriem l\u012bgumi jau nosl\u0113gti \u2013 t\u0101tad siltin\u0101\u0161ana s\u0101kusies vai s\u0101ksies vistuv\u0101kaj\u0101 laik\u0101 \u2013, gan ar\u012b nepilnus simts projektus, kas apstiprin\u0101ti, tom\u0113r \u0161obr\u012bd l\u012bgumi v\u0113l nav nosl\u0113gti.<br \/>\nP\u0113c EM r\u012bc\u012bb\u0101 eso\u0161\u0101s inform\u0101cijas valst\u012b kopum\u0101 esot aptuveni 40\u00a0000 daudzdz\u012bvok\u013cu m\u0101ju. T\u0101tad nosiltin\u0101ti vai siltin\u0101\u0161anai paredz\u0113ti labi ja nieka divi procenti no kop\u0113j\u0101 apjoma. R\u012bg\u0101, kur p\u0113rn un \u0161ogad kop\u0101 nosiltin\u0101tas tikai 12 m\u0101jas, tie ir tikai 0,4 %. <strong>Vilnis \u0136irsis<\/strong> p\u0101rliecin\u0101ts, ka no energoefektivit\u0101tes viedok\u013ca savu laiku nokalpoju\u0161as, t\u0101p\u0113c renov\u0113t vajadz\u0113tu 60\u201370 % no vis\u0101m daudzdz\u012bvok\u013cu \u0113k\u0101m valst\u012b jeb vismaz 25\u00a0000 no t\u0101m.<\/p>\n<p>Par vienu no galvenajiem pasivit\u0101tes iemesliem vi\u0146\u0161 uzskata faktu, ka da\u013ca iedz\u012bvot\u0101ju joproj\u0101m nej\u016btas k\u0101 sava \u012bpa\u0161uma saimnieki. Lai gan dz\u012bvok\u013ci sen privatiz\u0113ti, tie joproj\u0101m dz\u012bvojot ar p\u0101rliec\u012bbu, ka siltuma pieg\u0101de un visi jaut\u0101jumi, kas ar to saist\u012bti \u2013 zemas cenas, augsta efektivit\u0101te \u2013 j\u0101nodro\u0161ina valstij. Turkl\u0101t \u0161\u012b attieksme pret \u012bpa\u0161umu katr\u0101 viet\u0101 esot at\u0161\u0137ir\u012bga.<\/p>\n<p>\u201ePiem\u0113ram, R\u012bg\u0101 nosiltin\u0101ti 0,4 procenti, bet Valmier\u0101 \u2013 13 procenti no vis\u0101m m\u0101j\u0101m,&#8221; vi\u0146\u0161 skaidro. Vai tas noz\u012bm\u0113, ka valmierie\u0161iem vair\u0101k r\u016bp savs \u012bpa\u0161ums nek\u0101 r\u012bdziniekiem? \u201eJ\u0101, t\u0101 izskat\u0101s,\u201d p\u0101rliecin\u0101ts EM parlament\u0101rais sekret\u0101rs, lai gan t\u016bl\u012bt pat piebilst, Valmier\u0101 daudzdz\u012bvok\u013cu m\u0101jas esot maz\u0101kas \u2013 galvenok\u0101rt piecst\u0101vu, bet R\u012bg\u0101 liel\u0101kas \u2013 to skait\u0101 ar\u012b devi\u0146st\u0101vu. Un, jo vair\u0101k iedz\u012bvot\u0101ju, jo gr\u016bt\u0101k vienoties par siltin\u0101\u0161anas iepirkumu. Sevi\u0161\u0137i, ja cilv\u0113ki savstarp\u0113ji nav paz\u012bstami.<br \/>\nTo dzirdot, n\u0101k pr\u0101t\u0101 da\u017ei gad\u012bjumi, kad R\u012bg\u0101 \u0161\u0101d\u0101s daudzdz\u012bvok\u013cu m\u0101j\u0101s viena dz\u012bvok\u013ca \u012bpa\u0161nieks iesp\u012bt\u0113jies un siltin\u0101\u0161anas iepirkumam nepiekritis, bet lieta p\u0113c tam, kad iepirkums tom\u0113r noticis, non\u0101kusi pat l\u012bdz tiesai.<br \/>\n<!--more--><br \/>\nAt\u0161\u0137ir\u012bgs viedoklis jaut\u0101jum\u0101, k\u0101p\u0113c iedz\u012bvot\u0101ji nav gatavi maks\u0101t par siltin\u0101\u0161anu, ir Latvijas Pa\u0161vald\u012bbu savien\u012bbas padomniekam <strong>Aino Salmi\u0146am<\/strong>: \u201ePirmk\u0101rt, cilv\u0113ki netic valstij un nav p\u0101rliecin\u0101ti, vai turpm\u0101kos piecpadsmit gadus, kad vajadz\u0113s atmaks\u0101t bankai kred\u012btu, kas \u0146emts siltin\u0101\u0161anai, vi\u0146i saglab\u0101s savu vietu darba tirg\u016b. Otrk\u0101rt, \u0161obr\u012bd bankas visp\u0101r vairs negrib kredit\u0113t daudzdz\u012bvok\u013cu m\u0101ju siltin\u0101\u0161anu taj\u0101s viet\u0101s, kas atrodas \u0101rpus Nacion\u0101l\u0101 att\u012bst\u012bba pl\u0101na. Piem\u0113ram, konkr\u0113ts gad\u012bjums L\u012bgatn\u0113. T\u0101 ir neperspekt\u012bva teritorija, kas nav iek\u013cauta Nacion\u0101laj\u0101 att\u012bst\u012bbas pl\u0101n\u0101. L\u012bdz ar to kred\u012btu nedod, naudas nav un domu par siltin\u0101\u0161anu var aizmirst.\u201d<br \/>\nT\u0101p\u0113c Aino Salmi\u0146\u0161 n\u0101kotn\u0113 raug\u0101s diezgan skeptiski un dom\u0101, ka ar\u012b n\u0101kamaj\u0101 ES pl\u0101no\u0161ana period\u0101 vair\u0101k par 5 % daudzdz\u012bvok\u013cu \u0113ku nenosiltin\u0101s. <\/p>\n<p>K\u0101da taj\u0101 vis\u0101 ir publisk\u0101 iepirkuma loma? \u201e\u013boti liela,\u201d vi\u0146\u0161 uzskata. \u201eJo iepirkumu organiz\u0113 m\u0101ju biedr\u012bbas. Un no m\u0101ju biedr\u012bb\u0101m nevar pras\u012bt, lai vi\u0146i piln\u012bb\u0101 p\u0101rzin\u0101tu Iepirkumu likumu, t\u0101p\u0113c parasti visi vad\u0101s no \u0161\u012b zem\u0101k\u0101s cenas principa.\u201d Tom\u0113r, \u0146emot v\u0113r\u0101, ka liel\u0101k\u0101 da\u013ca iedz\u012bvot\u0101ju nav celtniec\u012bbas speci\u0101listi, vi\u0146iem gr\u016bti izvirz\u012bt b\u016bvniekiem kaut k\u0101dus noteiktus standartus un kvalit\u0101tes krit\u0113rijus. \u201eK\u0101 gan cilv\u0113ks, kas str\u0101d\u0101 par skolot\u0101ju vai \u0101rstu, lai zina, kur\u0161 materi\u0101ls ir labs vai slikts, kur\u0161 der vai neder, k\u0101da tehnolo\u0123ija j\u0101izmanto, lai nosiltin\u0101t\u0101 \u0113ka p\u0113c p\u0101ris gadiem nes\u0101ktu pel\u0113t. Atn\u0101k celtnieki, par\u0101da materi\u0101lu paraugus un iest\u0101sta, ka tie dos visliel\u0101ko efektu par viszem\u0101ko cenu. Pas\u016bt\u012bt\u0101js piekr\u012bt. Jo nav jau \u012bsti cita varianta, ja reiz pras\u012bts l\u0113t\u0101kais,\u201d ne bez ironijas konstat\u0113 Aino Salmi\u0146\u0161.<\/p>\n<p><strong>Ba\u017eas par kvalit\u0101ti<\/strong><\/p>\n<p>T\u0101tad, iesp\u0113jams, viena no galvenaj\u0101m atbild\u0113m uz jaut\u0101jumu, k\u0101p\u0113c cilv\u0113ki negrib siltin\u0101t savus dz\u012bvok\u013cus, ir ba\u017eas par \u0161o darbu kvalit\u0101ti?<br \/>\nLatvijas Energoefektivit\u0101tes asoci\u0101cijas (LATEA) kvalit\u0101tes grupas vad\u012bt\u0101js <strong>Aldis Sirma\u010ds<\/strong> saka: \u201eLai gan l\u012bdzek\u013ci tiek apg\u016bti, neesmu p\u0101rliecin\u0101ts par to apguves ilgtsp\u0113j\u012bgu rezult\u0101tu jeb, citiem v\u0101rdiem, par vislab\u0101ko atdevi.\u201d<br \/>\nGalvenie tr\u016bkumi, ko nereti n\u0101koties konstat\u0113t dr\u012bz p\u0113c siltin\u0101\u0161anas darbu pabeig\u0161anas, esot probl\u0113mas ar ventil\u0101ciju un mitruma izspie\u0161an\u0101s. Sienas s\u0101kot pel\u0113t vai, v\u0113l \u013caun\u0101k, \u2013 mitrums ilgsto\u0161i uzkr\u0101jas siltin\u0101maj\u0101 materi\u0101l\u0101 un pel\u0113jums p\u0101r\u0146em starpsienas.<\/p>\n<p>P\u0113c energoefektivit\u0101tes speci\u0101lista dom\u0101m, b\u016bvniec\u012bba un efekt\u012bva renov\u0101cija esot divas da\u017e\u0101das lietas, ko Latvij\u0101 negribot saprast. \u0112ku siltinot, ir \u013coti daudz specifisku jaut\u0101jumu, kas j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, s\u0101kot jau ar projektu. \u201eKas tiks siltin\u0101ts, ar k\u0101d\u0101m tehnolo\u0123ij\u0101m? Mainot logus, apkures sist\u0113mas, ventil\u0101ciju, stiklojot lod\u017eijas, apstr\u0101d\u0101jot fas\u0101di to savstarp\u0113j\u0101 kontekst\u0101, neko nedr\u012bkst aizmirst, jo pret\u0113j\u0101 gad\u012bjum\u0101 \u0113ka k\u0101 vienots funkcion\u0101ls objekts tiek izjaukta vai ar\u012b t\u0101s funkcijas tiek ietekm\u0113tas nelabv\u0113l\u012bgi, un rezult\u0101t\u0101 pas\u016bt\u012bt\u0101js maks\u0101 nevis par \u0113rt\u012bb\u0101m, bet par ne\u0113rt\u012bb\u0101m,\u201d st\u0101sta Sirma\u010ds. <\/p>\n<p>Lai apjaustu siltin\u0101\u0161anas proces\u0101 pie\u013cauto k\u013c\u016bdu c\u0113lo\u0146us, j\u0101s\u0101k ar ma\u0123isko v\u0101rdu <em>iepirkums<\/em> un j\u0101m\u0113\u0123ina saprast, k\u0101 tas viss notiek praks\u0113, uzskata Aldis Sirma\u010ds: \u201eT\u0101tad vispirms energoauditors uzraksta savu sl\u0113dzienu. P\u0113c tam tiek sast\u0101d\u012bts projekts, kas non\u0101k l\u012bdz projekt\u0113t\u0101jam, kur\u0161 p\u0101rz\u012bm\u0113 no saviem iepriek\u0161\u0113jiem projektiem vai katalogiem smukas bildes, un tiek nol\u012bgts b\u016bvnieks, galvenok\u0101rt vadoties p\u0113c vi\u0146a sast\u0101d\u012bt\u0101s t\u0101mes, nevis p\u0113c t\u0101, vai vi\u0146am ir pieredze. Tad p\u0113rk materi\u0101lus. To, vai tie atbilst, neatbilst, vai tikai da\u013c\u0113ji atbilst specifik\u0101cijai, pas\u016bt\u012bt\u0101js \u012bsti p\u0101rbaud\u012bt nevar.\u201d<br \/>\nK\u0101p\u0113c nevar? Tikai t\u0101p\u0113c, ka nav kompetents? &#8220;N\u0113,&#8221; uzskata Sirma\u010ds, &#8220;ar\u012b t\u0101p\u0113c, ka da\u017eu materi\u0101lu atbilst\u012bbu var p\u0101rbaud\u012bt tikai laboratorij\u0101s, it \u012bpa\u0161i, ja tie par l\u0113tu naudu ieg\u0101d\u0101ti \u0101rpus Latvijas. Tas prasa laiku un papildus l\u012bdzek\u013cus, t\u0101p\u0113c, siltin\u0101\u0161anas darbiem s\u0101koties, neviens nav ieinteres\u0113ts ar to nodarboties.&#8221; <\/p>\n<p>Vissare\u017e\u0123\u012bt\u0101k esot ar logiem. Tas ir produkts ar milz\u012bgu kvalit\u0101tes un cenu amplit\u016bdu. Bet vizu\u0101li pat speci\u0101listam \u0161o kvalit\u0101ti gr\u016bti fiks\u0113t. Tad logs j\u0101jauc \u0101r\u0101.<br \/>\nJa specifik\u0101cij\u0101 neb\u016bs prec\u012bzi fiks\u0113ts, k\u0101di logi paredz\u0113ti, tad, visticam\u0101k, b\u016bvnieks par l\u0113tu naudu tos nopirks Lietuv\u0101 vai Polij\u0101. Un pat, ja b\u016bs fiks\u0113tas divas, tr\u012bs kvalit\u0101tes pras\u012bbas, k\u0101 tas notiek lab\u0101kaj\u0101 gad\u012bjum\u0101, tad objekt\u0101 izkontrol\u0113t, vai ieg\u0101d\u0101tais produkts t\u0101m atbilst, nesp\u0113jot neviens b\u016bvuzraugs. Tas t\u0101p\u0113c, ka logi sast\u0101v no daudz\u0101m deta\u013c\u0101m, un to izcelsmi t\u0101pat k\u0101 atbilst\u012bbu izkontrol\u0113t neesot iesp\u0113jams. Pat LATEA, kas to m\u0113\u0123in\u0101jusi dar\u012bt, n\u0101cies sadurties ar iev\u0113rojam\u0101m gr\u016bt\u012bb\u0101m.<\/p>\n<p>L\u012bdz\u012bgi esot ar \u0161o logu mont\u0101\u017eu objekt\u0101. \u201eLogu mont\u0101\u017ea atkar\u012bb\u0101 no darba kvalit\u0101tes var maks\u0101t no 10 l\u012bdz 50 latiem,\u201d skaidro Aldis Sirma\u010ds. \u201eBet pie mums, kur vien skaties, tiek izmantots visl\u0113t\u0101kais no variantiem \u2013 logu mont\u0101\u017ea uz put\u0101m, ko visp\u0101r vajadz\u0113tu aizliegt, jo \u0161\u0101di iemont\u0113ts logs kalpo 2\u20133 gadus. P\u0113c tam par\u0101d\u0101s spraugas!\u201d<br \/>\nKam to visu vajadz\u0113tu uzraudz\u012bt un kontrol\u0113t? B\u016bvuzraugam, kuru lomu \u012bpa\u0161i uzsver ar\u012b Ekonomikas ministrij\u0101? \u201eTeor\u0113tiski, j\u0101, bet jaut\u0101jums ir par vi\u0146a kompetenci. K\u0101 jau teicu \u2013 b\u016bvniec\u012bba un renov\u0101cija, kur j\u0101iev\u0113ro energoefektivit\u0101tes principi, ir divas da\u017e\u0101das lietas. Piem\u0113ram, tur eksist\u0113 t\u0101di termini k\u0101 <em>termiskie tilti, deta\u013cu sadures vietas, konstrukciju gaisa necaurlaid\u012bba, ventil\u0101cijas principi<\/em>. Bet, lai nodro\u0161in\u0101tu ventil\u0101ciju, nepietiek izt\u012br\u012bt vec\u0101s ventil\u0101cijas \u0161ahtas. Proj\u0101m gaiss gan ies, bet kur tas n\u0101ks iek\u0161\u0101?! Praks\u0113 nereti \u0161is jaut\u0101jums nevienu neinteres\u0113.\u201d<br \/>\nT\u0101 rodoties pretruna starp kvalit\u0101ti un cenu, jo b\u016bvnieku zi\u0146\u0101 esot vien\u012bgi, k\u0101 p\u0113c iesp\u0113jas l\u0113t\u0101k nosiltin\u0101t \u0113ku par naudu, kas vi\u0146iem iedota. Un Sirma\u010ds man r\u0101da fotogr\u0101fiju, kur daudzst\u0101vu \u0113kas siena nobrukusi kop\u0101 ar visu apmetumu un siltin\u0101\u0161anai paredz\u0113to putuplastu, kur\u0161 ticis stiprin\u0101ts ar t\u0101 saukto <em>pumpu metodi<\/em>, ko nekur citur ES neizmanto.<\/p>\n<p><strong>Vai iesp\u0113jams izkontrol\u0113t to, k\u0101 nav?<\/strong><\/p>\n<p>V\u0113l skarb\u0101ks viedoklis, k\u0101p\u0113c ne tikai daudzdz\u012bvok\u013cu m\u0101j\u0101s, bet ar\u012b pa\u0161vald\u012bbu un citos \u0113ku siltin\u0101\u0161anas iepirkumos nav iesp\u0113jams nodro\u0161in\u0101t kvalit\u0101ti, ir Latvijas b\u016bvin\u017eenieru savien\u012bbas (LBS) valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101jam <strong>M\u0101rti\u0146am Straumem<\/strong>. \u201eS\u0101ksim ar to, ka jebkuram siltin\u0101\u0161anai paredz\u0113tam objektam vispirms nepiecie\u0161ams audits un termoaudits,\u201d vi\u0146\u0161 saka. Latvij\u0101 to veic 98 fiziskas personas, no kur\u0101m tikai 12 ir in\u017eeniera vai in\u017eeniera konstruktora izgl\u012bt\u012bba. P\u0101r\u0113jie lab\u0101kaj\u0101 gad\u012bjum\u0101 esot santehni\u0137i, kas vismaz korekti veic apkures un v\u0113din\u0101\u0161anas sist\u0113mas izv\u0113rt\u0113\u0161anu, bet slikt\u0101kaj\u0101 variant\u0101 \u2013 gad\u012bjuma rakstura cilv\u0113ki, kas, k\u0101 dom\u0101 Straume, tikai iem\u0101c\u012bju\u0161ies str\u0101d\u0101t ar aparat\u016bru. Vi\u0146iem neesot profesion\u0101l\u0101 akad\u0113misk\u0101 izgl\u012bt\u012bba. \u201eTas b\u016btu apm\u0113ram t\u0101pat k\u0101 nespeci\u0101listam iem\u0101c\u012bties str\u0101d\u0101t ar rentgena apar\u0101tu,\u201d saka Straume. \u201eVai tad t\u0101p\u0113c vi\u0146\u0161 uzreiz k\u013c\u016btu par rentgenologu?!\u201d<\/p>\n<p>Pret\u0113ji Straumem, kur\u0161 uzskata, ka t\u0101d\u0113j\u0101di netiek sa\u0146emts piln\u012bb\u0101 izv\u0113rt\u0113ts energoaudits, uz kuru v\u0113l\u0101k balst\u0101s viss iepirkums, EM \u0161aj\u0101 apst\u0101kl\u012b pa\u0161laik nek\u0101du pretrunu neredz. J\u0101, l\u012bdz 2010. gadam ar energoauditu kvalit\u0101ti biju\u0161as zin\u0101mas probl\u0113mas, bet tagad LIAA esot neatkar\u012bgs eksperts, kas p\u0101rbauda energoauditus, un visi auditori esot sertific\u0113ti. T\u0101tad pa\u0161laik vairs neesot pamata ap\u0161aub\u012bt energoauditu kvalit\u0101ti. Vai prakse, ka viens eksperts p\u0101rbauda citus ekspertus, liecina par profesion\u0101lu pieeju \u0161im jaut\u0101jumam? <\/p>\n<p>LBS valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js t\u0101 nedom\u0101, jo, pirms v\u0113l iesp\u0113jams piesaist\u012bt LIAA ekspertu, ikvienai \u0113kai, kuru paredz\u0113ts siltin\u0101t, j\u0101veic tehnisk\u0101 apseko\u0161ana. \u0145emot v\u0113r\u0101, ka t\u0101, iesp\u0113jams, veikta uz nekompetenta energoaudita b\u0101zes, ar\u012b tehnisk\u0101s apseko\u0161anas rezult\u0101ti var izr\u0101d\u012bties ap\u0161aub\u0101mi, kaut ar\u012b par \u0161iem pakalpojumiem vismaz valsts un pa\u0161vald\u012bbu projektos t\u0101pat j\u0101veic iepirkums. Protams, par zem\u0101ko cenu, kas Straumem v\u0113l jo vair\u0101k liek \u0161aub\u012bties par t\u0101 kvalit\u0101ti. <\/p>\n<p>\u201eUz \u0161\u012bs tehnisk\u0101s apseko\u0161anas b\u0101zes notiek vienk\u0101r\u0161ot\u0101s renov\u0101cijas projekta iepirkums,\u201d vi\u0146\u0161 turpina. \u201eB\u016bvat\u013cauja \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 nav vajadz\u012bga \u2013 pietiek ar speci\u0101lo pieteikuma karti, ko iesniedz b\u016bvvald\u0113. Bet, ja nevajag b\u016bvat\u013cauju, nav vajadz\u012bgs ar\u012b tehniskais projekts. Ja nav tehnisk\u0101 projekta, \u2013 nav vajadz\u012bgi ar\u012b darba z\u012bm\u0113jumi. Lai gan, ja gribam nodro\u0161in\u0101t kvalit\u0101ti, tiem vajadz\u0113tu b\u016bt vismaz ski\u010du form\u0101.\u201d<\/p>\n<p>Un Straume, l\u012bdz\u012bgi k\u0101 EM parlament\u0101rais sekret\u0101rs Vilnis \u0136irsis, ar\u012b piemin Valmieru, kur pa\u0161vald\u012bba tom\u0113r pieprasot tehniskos projektus, lai gan teor\u0113tiski \u0113kas dr\u012bkst siltin\u0101t bez tiem. Tas esot lo\u0123iski un likumsakar\u012bgi \u2013 bez projekta nav iesp\u0113jams izstr\u0101d\u0101t specifik\u0101ciju, savuk\u0101rt bez specifik\u0101cijas nevar fiks\u0113t renov\u0101cijai nepiecie\u0161amos materi\u0101lus un to apjomus. \u201eTom\u0113r nereti notiek, ka b\u016bvnieks atn\u0101k un <em>uz aci<\/em> nov\u0113rt\u0113 \u0113ku p\u0113c principa: \u0101, t\u0101 ir 602. s\u0113rijas m\u0101ja, devi\u0146i st\u0101vi, tr\u012bs laidumi\u2026,\u201d skaidro Straume. \u201dUn tad m\u0113\u0123ina t\u0101pat <em>uz aci<\/em> vai p\u0113c k\u0101das analo\u0123ijas sast\u0101d\u012bt \u0161o specifik\u0101ciju un sar\u0113\u0137in\u0101t t\u0101mi. Bet katra m\u0101ja ta\u010du ir piln\u012bgi at\u0161\u0137ir\u012bga!\u201d<\/p>\n<p>LBA valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js ir p\u0101rliecin\u0101ts, ka gala rezult\u0101t\u0101, tas, kuram b\u016bs liel\u0101k\u0101 pieredze un kur\u0161 cent\u012bsies izpild\u012bt visus nepiecie\u0161amos siltin\u0101\u0161anas pas\u0101kumus, ar\u012b cena b\u016bs visaugst\u0101k\u0101. Bet konkursu vinn\u0113s pretendents ar zem\u0101ko cenu. \u201eTas, kur\u0161 no t\u0101 visa saj\u0113gs vismaz\u0101k,\u201d saka Straume. Turkl\u0101t pas\u016bt\u012bt\u0101jam pat neb\u016bs l\u0101ga iesp\u0113jas uzzin\u0101t, kur, kad un k\u0101das k\u013c\u016bdas pie\u013cautas siltin\u0101\u0161anas proces\u0101, jo situ\u0101cij\u0101s, kad nav vajadz\u012bgs tehniskais projekts un darba z\u012bm\u0113jumi, nav vajadz\u012bgs ar\u012b darba \u017eurn\u0101ls. Ja nav \u017eurn\u0101la, nav vajadz\u012bgi ar\u012b segto darbu akti un izpildsh\u0113mas. Bet, ja nav \u017eurn\u0101lu, aktu un izpildsh\u0113mas, faktiski neko nav iesp\u0113jams p\u0101rbaud\u012bt. Bet, galvenais, tas viss esot piln\u012bgi likum\u012bgi. \u201eKo \u0161\u0101d\u0101 situ\u0101cij\u0101 var izdar\u012bt b\u016bvuzraugs? Ko vi\u0146\u0161 var p\u0101rbaud\u012bt?\u201d retoriski vaic\u0101 M\u0101rti\u0146\u0161 Straume, kuru visvair\u0101k uztrauc, ka \u0161\u0101di tiek diskredit\u0113ts \u0113ku siltin\u0101\u0161anas iepirkums kopum\u0101. \u201eEiropas Savien\u012bba ir nep\u0101rprotami deklar\u0113jusi, ja p\u0113c pieciem gadiem energotaup\u012bbas pas\u0101kumu pl\u0101notie rezult\u0101ti netiek sasniegti, tad valstij l\u012bdzfinans\u0113jums b\u016bs j\u0101atdod,\u201d saka LBA valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js. Jau tagad daudzdz\u012bvok\u013cu m\u0101jai, lai var\u0113tu pretend\u0113t uz ES l\u012bdzfinans\u0113jumu p\u0113c renov\u0101cijas, j\u0101sasniedz siltumener\u0123ijas ietaup\u012bjums ne maz\u0101k k\u0101 20 % gad\u0101, k\u0101 ar\u012b siltumener\u0123ijas pat\u0113ri\u0146\u0161 apkurei 100 kWh\/m2 gad\u0101, ja m\u0101jai ir tr\u012bs vai vair\u0101k st\u0101vi. P\u0113c LIAA datiem Latvij\u0101 vid\u0113jais siltumener\u0123ijas ietaup\u012bjums ir 30\u201340 %. LATEA kvalit\u0101tes grupas vad\u012bt\u0101js Aldis Sirma\u010ds p\u0101rliecin\u0101ts, ka ar tiem pa\u0161iem l\u012bdzek\u013ciem, bet, gudri darot, iepirkuma rezult\u0101t\u0101 var ietaup\u012bt 50\u201360 % siltumener\u0123ijas. Bet V\u0101cij\u0101, veicot padzi\u013cin\u0101to renov\u0101ciju jau \u0161obr\u012bd tiek ietaup\u012bts l\u012bdz 90 %.<\/p>\n<p><strong>Izeju mekl\u0113jot<\/strong><\/p>\n<p>M\u0101rti\u0146\u0161 Straume uzskata, ka situ\u0101ciju iesp\u0113jams main\u012bt vien\u012bgi tad, ja tiks sak\u0101rtota likumdo\u0161ana attiec\u012bb\u0101 uz b\u016bvniec\u012bbas pakalpojumiem siltin\u0101\u0161anas iepirkumos. Valdis \u0136irsis gan iebilst, ka publiskais iepirkums nepiecie\u0161ams, ja siltin\u0101\u0161anu veic pa\u0161vald\u012bbu SIA, bet daudzdz\u012bvok\u013cu \u0113ku siltin\u0101\u0161anas projektos, kuru izmaksas ir zem 120\u00a0000, iepirkums nav nepiecie\u0161ams. Ministrija gan \u0161obr\u012bd rosinot \u0161o slieksni pacelt v\u0113l augst\u0101k un ner\u012bkot iepirkumu, bet cenu aptaujas, vadoties no siltin\u0101\u0161anas darbu izmaks\u0101m  tipveida m\u0101j\u0101s uz vienu kvadr\u0101tmetru. P\u0113c \u0136ir\u0161a teikt\u0101, \u0161\u012bs izmaksas esot stipri l\u012bdz\u012bgas un jebkur\u0161 sad\u0101rdzin\u0101jums uzreiz b\u016btu redzams. <\/p>\n<p>Tom\u0113r diezin vai \u0161is fakts mazina visas t\u0101s probl\u0113mas, ar kur\u0101m renov\u0101cijas laik\u0101 n\u0101kas saskarties \u0161o m\u0101ju iedz\u012bvot\u0101jiem. T\u0101s ir tie\u0161i t\u0101das pa\u0161as k\u0101 tiem, kuriem j\u0101veic iepirkums. Turkl\u0101t k\u0101 tipveida cenas nodro\u0161in\u0101s darbu kvalit\u0101ti? Vai runa ir par kaut k\u0101du tipveida kvalit\u0101ti, ne\u0146emot v\u0113r\u0101 katras \u0113kas \u012bpatn\u012bbas un nolietojumu?<\/p>\n<p>Aldis Sirma\u010ds uzskata \u2013 situ\u0101ciju var main\u012bt profesion\u0101li un r\u016bp\u012bgi izstr\u0101d\u0101tas specifik\u0101cijas un siltin\u0101\u0161anas projekti, kuros paredz\u0113ti visi nepiecie\u0161amie materi\u0101li, min\u0113ti to parametri, aprakst\u012bta tehnolo\u0123ija un dots skrupulozs izpild\u0101mo darbu uzdevums. V\u0101rdu sakot, glu\u017ei pret\u0113ji tam, ko rosina ministrija. Vi\u0146apr\u0101t, jo prec\u012bz\u0101ka un individu\u0101l\u0101ka b\u016bs pieeja, jo lab\u0101k. Un tad \u0161o konkr\u0113to pras\u012bbu ietvaros iepirkum\u0101 var\u0113s izv\u0113l\u0113ties l\u0113t\u0101ko pied\u0101v\u0101jumu. Turkl\u0101t tad var\u0113tu ar\u012b r\u016bp\u012bg\u0101k izv\u0113rt\u0113t pretendentu pieredzi un reput\u0101ciju, nevis, k\u0101 tas nereti notiek, pa\u0146em viet\u0113jos pui\u0161i, <em>t\u0101p\u0113c, ka labi cilv\u0113ki<\/em>.<\/p>\n<p>Protams, nespeci\u0101listiem tas viss neesot pa sp\u0113kam. \u201eT\u0101p\u0113c j\u0101b\u016bt detaliz\u0113t\u0101m mont\u0101\u017eas instrukcij\u0101m. K\u0101 V\u0101cij\u0101, kur ne tikai b\u016bvuzraugs, bet ar\u012b pas\u016bt\u012bt\u0101js var at\u0161\u0137irt attiec\u012bg\u0101 dokumenta attiec\u012bgo lappusi un p\u0101rliecin\u0101ties vai, piem\u0113ram, logs iemont\u0113ts pareizi un kvalitat\u012bvi,\u201d saka Sirma\u010ds. Vi\u0146apr\u0101t, latvie\u0161iem tagad nevajadz\u0113tu m\u0113\u0123in\u0101t izgudrot divriteni, bet p\u0101r\u0146emt Eiropas siltin\u0101\u0161anas l\u012bderu V\u0101cijas, Austrijas, \u0160veices un D\u0101nijas pieredzi. Tas esot b\u016btisks kompetences jaut\u0101jums. \u201eSavulaik, uzs\u0101kot siltin\u0101\u0161anas projektus, V\u0101cija bija gatava mums pal\u012bdz\u0113t, apm\u0101c\u012bt speci\u0101listus, pat piedal\u012bj\u0101s da\u017eu \u0113ku siltin\u0101\u0161an\u0101,\u201d atceras Aldis Sirma\u010ds. \u201eBet m\u0113s t\u0101 \u0101tri un klusi no pal\u012bdz\u012bbas attiec\u0101mies, jo veikl\u0101k ir logus mont\u0113t <em>uz put\u0101m<\/em>, bet putuplastu pie sien\u0101m \u2013 ar <em>pumpu metodi<\/em>, kas tur nav iedom\u0101jama.\u201d<\/p>\n<p>Ar\u012b Aino Salmi\u0146\u0161 uzskata, \u2013 instrukcijas var\u0113tu uzlabot kvalit\u0101ti un pas\u016bt\u012bt\u0101jiem \u013cautu lab\u0101k kontrol\u0113t to izpildi. Vien\u012bgi pa\u0161vald\u012bbas, kuru intereses vi\u0146\u0161 p\u0101rst\u0101v, nav ieinteres\u0113tas, jo var iebraukt otr\u0101 gr\u0101vi, s\u0101kot s\u012bki reglament\u0113t katru darb\u012bbu. Lai gan diez vai attiec\u012bb\u0101 uz b\u016bvniec\u012bbu, jo \u012bpa\u0161i siltin\u0101\u0161anas iepirkumiem, tas b\u016btu tas slikt\u0101kais variants. <\/p>\n<p>K\u0101 zina teikt Sirma\u010ds \u2013 Latvij\u0101, ieskaitot b\u016bvnormat\u012bvus, ir 107 normat\u012bvie akti, kas reglament\u0113 b\u016bvniec\u012bbu. V\u0101cij\u0101 \u2013 ap 600 \u0161\u0101du dokumentu.<br \/>\nEM pret \u0161\u0101du priek\u0161likumu izturas rezerv\u0113ti, uzskatot, ka ar pa\u0161reiz\u0113jiem normat\u012bviem dokumentiem piln\u012bgi pietiek un vienk\u0101r\u0161ot\u0101 renov\u0101cijas dokument\u0101cija ir pas\u016bt\u012bt\u0101ju interes\u0113s, visiem materi\u0101liem j\u0101b\u016bt sertific\u0113tiem, ja kvalit\u0101te netiek nodro\u0161in\u0101ta, pat\u0113r\u0113t\u0101jiem ir ties\u012bbas v\u0113rsties Pat\u0113r\u0113t\u0101ju ties\u012bbu aizsardz\u012bbas centr\u0101, bet renov\u0101cijas kvalit\u0101te j\u0101nodro\u0161ina b\u016bvuzraugam. Vienlaikus EK atz\u012bst, ka esot gad\u012bjumi, kur b\u016bvuzraugs se\u0161us, septi\u0146us m\u0113ne\u0161us ilga projekta uzraudz\u012bbai tiek noalgots par simts latiem. Tipisks l\u0113t\u0101kais iepirkums! Vien\u012bgi k\u0101du atbild\u012bbu un darba kvalit\u0101ti var gaid\u012bt no \u0161\u012b b\u016bvuzrauga, kur\u0161 praktiski str\u0101d\u0101 par velti.<\/p>\n<p><strong>LIAA viedoklis<\/strong><\/p>\n<p>Projektiem, kas iesniegti LIAA, pl\u0101notais siltumener\u0123ijas ietaup\u012bjums p\u0113c renov\u0101cijas vid\u0113ji ir aptuveni 40 % no s\u0101kotn\u0113j\u0101 energoefektivit\u0101tes nov\u0113rt\u0113juma. Protams, siltumener\u0123ijas ietaup\u012bjums projektiem ir at\u0161\u0137ir\u012bgs. Tas ir atkar\u012bgs no veiktajiem energoefektivit\u0101tes darbiem (vai tiek veikta kompleksa m\u0101jas siltin\u0101\u0161ana, vai tikai atsevi\u0161\u0137i darbi).<\/p>\n<p>P\u0113c attiec\u012bg\u0101 projekta \u012bsteno\u0161anas projekta iesniedz\u0113ji iesniedz LIAA p\u0101rskatu par siltumener\u0123ijas pat\u0113ri\u0146u p\u0113c b\u016bvdarbu veik\u0161anas. L\u012bdz\u0161in\u0113jie dati \u00a0liecina, ka liel\u0101koties pl\u0101notais siltumener\u0123ijas ietaup\u012bjums tiek sasniegts. Bet gad\u012bjumos,  ja netiek sasniegts, k\u0101 iemesli j\u0101min nekvalitat\u012bva energoaudita p\u0101rskata sagatavo\u0161ana, kad apzin\u0101ti vai k\u013c\u016bdas p\u0113c tiek kori\u0123\u0113ts (paaugstin\u0101ts) s\u0101kotn\u0113jais \u0113kas energoefektivit\u0101tes nov\u0113rt\u0113jums vai renov\u0101cijas darbu rezult\u0101t\u0101 sasniedzamais ietaup\u012bjums tiek nor\u0101d\u012bts p\u0101rlieku optimistisks. LIAA projektu v\u0113rt\u0113\u0161anas proces\u0101 veic energoaudita p\u0101rskatu p\u0101rbaudi, lai p\u0113c iesp\u0113jas nov\u0113rstu gad\u012bjumus, kad energoaudita p\u0101rskat\u0101 pie\u013cautas k\u013c\u016bdas vai nepamatoti kori\u0123\u0113ti dati. V\u0113l viens no iemesliem, k\u0101p\u0113c netiek sasniegts pl\u0101notais siltumener\u0123ijas ietaup\u012bjums, ir nekvalitat\u012bva renov\u0101cijas darbu veik\u0161ana.<\/p>\n<p><strong>Iesniegto projektu skaits pa re\u0123ioniem un gadiem<\/strong><\/p>\n<table class=\"projektu_skaits\" border=\"1\" bordercolor=\"#b2b2b2\" style=\"background-color:#FFF\" width=\"620\" cellpadding=\"6\" cellspacing=\"1\" >\n<tr>\n<td><\/td>\n<td><strong>2009<\/strong><\/td>\n<td><strong>2010<\/strong><\/td>\n<td><strong>2011<\/strong><\/td>\n<td><strong>2012<\/strong><\/td>\n<td><strong>2013<\/strong><\/td>\n<td><strong>Kop\u0101<\/strong><\/td>\n<\/tr>\n<tr>\n<td><strong>Kurzeme<\/strong><\/td>\n<td>27<\/td>\n<td>62<\/td>\n<td>125<\/td>\n<td>104<\/td>\n<td>23<\/td>\n<td>332<\/td>\n<\/tr>\n<tr>\n<td><strong>Vidzeme<\/strong><\/td>\n<td>48<\/td>\n<td>30<\/td>\n<td>96<\/td>\n<td>105<\/td>\n<td>19<\/td>\n<td>298<\/td>\n<\/tr>\n<tr>\n<td><strong>R\u012bgas re\u0123ions<\/strong><\/td>\n<td>11<\/td>\n<td>26<\/td>\n<td>97<\/td>\n<td>105<\/td>\n<td>17<\/td>\n<td>259<\/td>\n<\/tr>\n<tr>\n<td><strong>Zemgale<\/strong><\/td>\n<td>10<\/td>\n<td>28<\/td>\n<td>97<\/td>\n<td>61<\/td>\n<td>10<\/td>\n<td>206<\/td>\n<\/tr>\n<tr>\n<td><strong>R\u012bga<\/strong><\/td>\n<td>14<\/td>\n<td>17<\/td>\n<td>40<\/td>\n<td>39<\/td>\n<td>8<\/td>\n<td>115<\/td>\n<\/tr>\n<tr>\n<td><strong>Latgale<\/strong><\/td>\n<td>7<\/td>\n<td>7<\/td>\n<td>15<\/td>\n<td>21<\/td>\n<td>3<\/td>\n<td>53<\/td>\n<\/tr>\n<tr>\n<td><strong>Kop\u0101<\/strong><\/td>\n<td>117<\/td>\n<td>170<\/td>\n<td>470<\/td>\n<td>435<\/td>\n<td>80<\/td>\n<td>1272<\/td>\n<\/tr>\n<\/table>\n<p><\/br><br \/>\n<strong>Pabeigto projektu skaits pa gadiem un re\u0123ioniem<\/strong><\/p>\n<table class=\"pabeigto_skaits\" border=\"1\" bordercolor=\"#b2b2b2\" style=\"background-color:#FFF\" width=\"620\" cellpadding=\"6\" cellspacing=\"1\" >\n<tr>\n<td><\/td>\n<td><strong>2010<\/strong><\/td>\n<td><strong>2011<\/strong><\/td>\n<td><strong>2012<\/strong><\/td>\n<td><strong>2013<\/strong><\/td>\n<td><strong>Kop\u0101<\/strong><\/td>\n<\/tr>\n<tr>\n<td><strong>Kurzeme<\/strong><\/td>\n<td>4<\/td>\n<td>13<\/td>\n<td>24<\/td>\n<td>17<\/td>\n<td>58<\/td>\n<\/tr>\n<tr>\n<td><strong>Vidzeme<\/strong><\/td>\n<td>2<\/td>\n<td>6<\/td>\n<td>23<\/td>\n<td>10<\/td>\n<td>41<\/td>\n<\/tr>\n<tr>\n<td><strong>R\u012bgas re\u0123ions<\/strong><\/td>\n<td>4<\/td>\n<td>11<\/td>\n<td>23<\/td>\n<td>7<\/td>\n<td>45<\/td>\n<\/tr>\n<tr>\n<td><strong>Zemgale<\/strong><\/td>\n<td>1<\/td>\n<td>3<\/td>\n<td>7<\/td>\n<td>2<\/td>\n<td>13<\/td>\n<\/tr>\n<tr>\n<td><strong>R\u012bga<\/strong><\/td>\n<td>3<\/td>\n<td>5<\/td>\n<td>6<\/td>\n<td>6<\/td>\n<td>20<\/td>\n<\/tr>\n<tr>\n<td><strong>Latgale<\/strong><\/td>\n<td>0<\/td>\n<td>4<\/td>\n<td>5<\/td>\n<td>1<\/td>\n<td>10<\/td>\n<\/tr>\n<tr>\n<td><strong>Kop\u0101<\/strong><\/td>\n<td>14<\/td>\n<td>42<\/td>\n<td>88<\/td>\n<td>42<\/td>\n<td>187<\/td>\n<\/tr>\n<\/table>\n<p><\/br><\/p>\n<table class=\"finansejuma_apj\" border=\"1\" bordercolor=\"#b2b2b2\" style=\"background-color:#FFF\" width=\"620\" cellpadding=\"6\" cellspacing=\"1\" >\n<tr>\n<td><strong>Projekta statuss<\/strong><\/td>\n<td><strong>Skaits<\/strong><\/td>\n<td><strong>ERAF, LVL<\/strong><\/td>\n<td><strong>Priv\u0101tais finans\u0113jums, LVL<\/strong><\/td>\n<td><strong>Neattiecin\u0101m\u0101s izmaksas, LVL<\/strong><\/td>\n<td><strong>Kop\u0113j\u0101s invest\u012bcijas, LVL<\/strong><\/td>\n<\/tr>\n<tr>\n<td>Pabeigti<\/td>\n<td>187<\/td>\n<td>8 473 198,87<\/td>\n<td>8 138 430,27<\/td>\n<td>1 653 635,61<\/td>\n<td>18 265 264,75<\/td>\n<\/tr>\n<tr>\n<td>Nosl\u0113gti l\u012bgumi<\/td>\n<td>535<\/td>\n<td>35 900 726,28<\/td>\n<td>35 893 961,37<\/td>\n<td>12 062 785,55<\/td>\n<td>83 857 473,20<\/td>\n<\/tr>\n<tr>\n<td>Apstiprin\u0101ti<\/td>\n<td>82<\/td>\n<td>6 323 799,32<\/td>\n<td>6 447 516,44<\/td>\n<td>1 595 273,40<\/td>\n<td>14 366 589,16<\/td>\n<\/tr>\n<tr>\n<td>V\u0113rt\u0113\u0161an\u0101<\/td>\n<td>23<\/td>\n<td>1 597 276,47<\/td>\n<td>1 714 589,68<\/td>\n<td>540 293,23<\/td>\n<td>3 852 159,38<\/td>\n<\/tr>\n<tr>\n<td>Noraid\u012bti, atsaukti, p\u0101rtraukti<\/td>\n<td>445<\/td>\n<td>27 266 009,19<\/td>\n<td>26 870 489,95<\/td>\n<td>7 991 099,05<\/td>\n<td>62 127 598,19<\/td>\n<\/tr>\n<tr>\n<td>Kop\u0101<\/td>\n<td>1272<\/td>\n<td>79 561 010,13<\/td>\n<td>79 064 987,71<\/td>\n<td>23 843 086,84<\/td>\n<td>182 469 084,68<\/td>\n<\/tr>\n<\/table>\n<p><em>Teksts: Aivars K\u013cavis<\/em><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Uz jaut\u0101jumu, k\u0101p\u0113c Latvij\u0101 nevedas ar daudzdz\u012bvok\u013cu \u0113ku siltin\u0101\u0161anas iepirkuma projektiem, neviens skaidri atbild\u0113t nevar. Vien\u012bgi Ekonomikas ministrijas parlament\u0101rais sekret\u0101rs Vilnis \u0136irsis (RP) pamatoti uzskata, ka tie 187 pabeigtie projekti, kuros kop\u0161 2009. gada kop\u0101 ar ES Re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas fonda&#8230;<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/1135"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=1135"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/1135\/revisions"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=1135"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=1135"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=1135"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}