Jaun\u0101kais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) \u201c\u0112nu ekonomikas indekss Baltijas valst\u012bs\u201d uzr\u0101da satrauco\u0161u tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvij\u0101 turpina pieaugt ar\u012b \u0113nu ekonomika. Atbilsto\u0161i publiskotajiem p\u0113t\u012bjuma rezult\u0101tiem, \u0113nu ekonomika Latvij\u0101 2018. gad\u0101 sasniedzis 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2017. gadu. \u0112nu ekonomikas apjoms 2018. gad\u0101 Lietuv\u0101 bijis 18,7% un Igaunij\u0101 16,7% no IKP. Gada laik\u0101 \u0113nu ekonomikas apjoms Lietuv\u0101 ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunij\u0101 samazin\u0101jies par 1,5%. \u0160os datus prezent\u0113ja ikgad\u0113jaj\u0101 \u0112nu ekonomikas konferenc\u0113, ko dev\u012bto gadu p\u0113c k\u0101rtas r\u012bko SSE Riga un Latvijas Tirdzniec\u012bbas un r\u016bpniec\u012bbas kamera sadarb\u012bb\u0101 ar Finan\u0161u ministriju un biedr\u012bbu BASE.<\/b><\/p>\n
Atbilsto\u0161i p\u0113t\u012bjuma rezult\u0101tiem, vis\u0101s tr\u012bs Baltijas valst\u012bs noz\u012bm\u012bg\u0101k\u0101 \u0113nu ekonomikas komponente 2018. gad\u0101 (l\u012bdz\u012bgi k\u0101 2017. gad\u0101) ir \u201caplok\u0161\u0146u\u201d algas, kas Latvij\u0101 veido 43,5% no kop\u0113j\u0101s \u0113nu ekonomikas, bet Igaunij\u0101 un Lietuv\u0101 attiec\u012bgi 43,2% un 54,5%<\/b>. Vid\u0113j\u0101 algas da\u013ca izteikta procentos, ko uz\u0146\u0113m\u0113ji sl\u0113pj no valsts 2018. gad\u0101, ir relat\u012bvi l\u012bdz\u012bga Lietuv\u0101 un Igaunij\u0101 (attiec\u012bgi 16,7% un 15,5%), bet izteikti liel\u0101ka Latvij\u0101 (21,5%).
\n
\nNaudas ien\u0101kumu neuzr\u0101d\u012b\u0161ana, kas Latvij\u0101 veido aptuveni 35,2% no visas \u0113nu ekonomikas, l\u012bdz\u012bgi k\u0101 aplok\u0161\u0146u algas, ir komponente, kas nosaka liel\u0101ko \u0113nu ekonomikas apjomu at\u0161\u0137ir\u012bbu starp Latviju un p\u0101r\u0113j\u0101m Baltijas valst\u012bm.<\/b> Proti, Latvij\u0101 vid\u0113j\u0101 ien\u0101kumu da\u013ca (%), ko uz\u0146\u0113m\u0113ji sl\u0113pj no valsts, 2018. gad\u0101 ir pieaugusi l\u012bdz 17,9% (no 17,1% 2017. gad\u0101), savuk\u0101rt Igaunij\u0101 t\u0101 ir 9,9% (neliels k\u0101pums no 9,7% 2017. gad\u0101), bet Lietuv\u0101 \u2013 13.8% (k\u0101pums no 12,8% 2017. gad\u0101). Abiem \u0161iem faktoriem \u2013 gan aplok\u0161\u0146u alg\u0101m, gan ien\u0101kumu neuzr\u0101d\u012b\u0161anai \u2013 b\u016btu j\u0101piev\u0113r\u0161 nopietna uzman\u012bba, izstr\u0101d\u0101jot politiku \u0113nu ekonomikas apkaro\u0161anai, jo \u012bpa\u0161i Latvij\u0101.<\/p>\n
P\u0113t\u012bjuma rezult\u0101ti ar\u012b liecina, ka darbinieku neuzr\u0101d\u012b\u0161anas apjoms 2018. gad\u0101 ir samazin\u0101jies gan Lietuv\u0101, gan Igaunij\u0101, sasniedzot 5,4% l\u012bmeni. Latvij\u0101 darbinieku neuzr\u0101d\u012b\u0161anas apjoms 2018. gad\u0101 ir sal\u012bdzino\u0161i b\u016btiski pieaudzis no 7,4% l\u012bdz 9,6%. <\/b>Atbilsto\u0161i m\u016bsu apl\u0113s\u0113m, darbinieku neuzr\u0101d\u012b\u0161anas komponente ir b\u016btiska vis\u0101s Baltijas valst\u012bs, veidojot 21,3%, 18,7% un 15,6% no kop\u0113j\u0101s \u0113nu ekonomikas attiec\u012bgi Latvij\u0101, Lietuv\u0101 un Igaunij\u0101. Turpinot pieaugt ekonomikai un sevi\u0161\u0137i strauji augot b\u016bvniec\u012bbas nozarei, piepras\u012bjums p\u0113c darbasp\u0113ka Latvij\u0101 pieaugs. Jau patlaban darbinieku pieejam\u012bba Latvij\u0101 ir liela probl\u0113ma un uz\u0146\u0113m\u0113ji \u0161o probl\u0113mu risina, piesaistot darbasp\u0113ku no \u0101rvalst\u012bm un bie\u017ei vien to darot neleg\u0101li. Lai nevajadz\u012bgi nebremz\u0113tu ekonomikas izaugsmi, \u0161o jaut\u0101jumu risin\u0101t bez gudras imigr\u0101cijas politikas pal\u012bdz\u012bbas nav iesp\u0113jams!<\/p>\n
P\u0113t\u012bjum\u0101 tiek apr\u0113\u0137in\u0101ta ar\u012b nere\u0123istr\u0113to uz\u0146\u0113mumu proporcija Baltijas valst\u012bs, proti, nere\u0123istr\u0113tie uz\u0146\u0113mumi Latvij\u0101 veido 8,6% no visiem uz\u0146\u0113mumiem, bet Lietuv\u0101 un Igaunij\u0101 attiec\u012bgi 10,0% un 6,4% no visiem uz\u0146\u0113mumiem.<\/b><\/p>\n
\u0112nu ekonomikas indeksa rezult\u0101ti liecina ar\u012b par to, ka Lietuva joproj\u0101m izce\u013cas ar visaugst\u0101ko kuku\u013cdo\u0161anas l\u012bmeni Baltijas valst\u012bs, sevi\u0161\u0137i attiec\u012bb\u0101 uz valsts pas\u016bt\u012bjumiem. Atbilsto\u0161i p\u0113t\u012bjuma rezult\u0101tiem, 2018. gad\u0101 Lietuvas uz\u0146\u0113mumi vid\u0113ji maks\u0101ja 13,8% no l\u012bguma summas, lai nodro\u0161in\u0101tu valsts pas\u016bt\u012bjumu. 2017. gad\u0101 \u0161is r\u0101d\u012bt\u0101js bija \u201ctikai\u201d 10,1%. Latvij\u0101 \u0161is r\u0101d\u012bt\u0101js ir 5,3% (neliels k\u0101pums no 5,1% 2017. gad\u0101) un Igaunij\u0101 2,5% (samazin\u0101jums no 3,9% 2017. gad\u0101) no l\u012bguma summas. Diem\u017e\u0113l gan Lietuv\u0101, gan ar\u012b Latvij\u0101 pieaug ar\u012b visp\u0101r\u0113jais kuku\u013cdo\u0161anas l\u012bmenis, proti, no kop\u0113jiem ie\u0146\u0113mumiem 7,1% 2017. gad\u0101 uz 8,3% 2018. gad\u0101 Latvij\u0101;<\/b> no kop\u0113jiem ie\u0146\u0113mumiem 8,4% 2017. gad\u0101 uz 9,9% 2018. gad\u0101 Lietuv\u0101. Savuk\u0101rt Igaunij\u0101 visp\u0101r\u0113jais kuku\u013cdo\u0161anas l\u012bmenis 2018. gad\u0101 sasniedz 5,0%, kas ir samazin\u0101jums par 0,5% sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2017. gadu.<\/p>\n
Visaugst\u0101kais \u0113nu ekonomikas l\u012bmenis Latvij\u0101 ir v\u0113rojams Zemgal\u0113 un R\u012bgas re\u0123ion\u0101. Nozaru griezum\u0101 visaugst\u0101kais \u0113nu ekonomikas \u012bpatsvars joproj\u0101m ir b\u016bvniec\u012bbas nozar\u0113.<\/b> Uz\u0146\u0113mumi Baltijas valst\u012bs aizvien ir relat\u012bvi apmierin\u0101ti ar Valsts ie\u0146\u0113mumu dienesta (VID) darb\u012bbu. Latvij\u0101 un Igaunij\u0101 2018. gad\u0101 apmierin\u0101t\u012bba ar VID ir nedaudz k\u0101pusi, savuk\u0101rt Lietuv\u0101 t\u0101 ir nedaudz samazin\u0101jusies. P\u0113c krituma 2017. gad\u0101 Igaunij\u0101 ir nedaudz palielin\u0101jusies ar\u012b apmierin\u0101t\u012bba ar valsts nodok\u013cu politiku, kur uz\u0146\u0113m\u0113ji uzr\u0101da gandr\u012bz tikpat lielu apmierin\u0101t\u012bbu k\u0101 Latvij\u0101. Vis\u0101s tr\u012bs Baltijas valst\u012bs ir nedaudz pieaugusi apmierin\u0101t\u012bba ar biznesa likumdo\u0161anas kvalit\u0101ti.<\/p>\n
P\u0113t\u012bjuma rezult\u0101ti ar\u012b liecina, ka tie uz\u0146\u0113mumi, kas nav apmierin\u0101ti ar nodok\u013cu politiku vai vald\u012bbu, bie\u017e\u0101k sliecas iesaist\u012bties \u0113nu ekonomik\u0101, bet apmierin\u0101ti uz\u0146\u0113mumi to dara ret\u0101k. Ar\u012b tie uz\u0146\u0113mumi, kuri uzskata, ka iesp\u0113jam\u012bba tikt pie\u0137ertam vai sods pie\u0137er\u0161anas gad\u012bjum\u0101 ir barg\u0101ks, sliecas \u0113nu ekonomik\u0101 iesaist\u012bties maz\u0101k. \u0112nu ekonomikas indeksa rezult\u0101ti par\u0101da ar\u012b to, ka jaun\u0101ki uz\u0146\u0113mumi \u0113nu ekonomikas aktivit\u0101t\u0113s iesaist\u0101s vair\u0101k nek\u0101 vec\u0101ki uz\u0146\u0113mumi.<\/b><\/p>\n
Neap\u0161aub\u0101mi p\u0113d\u0113jos gados uzlabojas Latvijas ekonomisk\u0101 situ\u0101cija un pieaug ar\u012b nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi. Piem\u0113ram, VID apkopotie dati liecina, ka ie\u0146\u0113mumi no valsts soci\u0101l\u0101s apdro\u0161in\u0101\u0161anas oblig\u0101taj\u0101m iemaks\u0101m 2018. gad\u0101 bija par 14,7% liel\u0101ki nek\u0101 2017. gad\u0101, bet PVN ie\u0146\u0113mumi par 12,3% liel\u0101ki k\u0101 gadu agr\u0101k. Savuk\u0101rt akc\u012bzes nodok\u013ca ie\u0146\u0113mumi 2018. gad\u0101 pirmo reizi Latvijas v\u0113stur\u0113 p\u0101rsniedza miljarda robe\u017eu, bet darbasp\u0113ka nodok\u013cu k\u0101pumu pozit\u012bvi ietekm\u0113jis gan darbasp\u0113ka ien\u0101kumu k\u0101pums, gan darba \u0146\u0113m\u0113ju pieaugums. Tom\u0113r neskatoties uz \u0161iem iespaid\u012bgajiem r\u0101d\u012bt\u0101jiem un ar\u012b to, ka atsevi\u0161\u0137\u0101s nodok\u013cu poz\u012bcij\u0101s, piem\u0113ram, uz\u0146\u0113mumu ien\u0101kuma nodok\u013ca ie\u0146\u0113mumu samazin\u0101jums vai liel\u0101ka iedz\u012bvot\u0101ju ien\u0101kumu nodok\u013cu atmaksa, \u0113nu ekonomika turpina pieaugt un t\u0101 neb\u016bt nav laba tendence.<\/p>\n
Teor\u0113tiski, pieaugot tautsaimniec\u012bbai un palielinoties nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumiem, tiek sagaid\u012bts, ka \u0113nu ekonomika mazin\u0101s, tom\u0113r praks\u0113 tas ne vienm\u0113r t\u0101 notiek. Piem\u0113ram, pieaugot ekonomikai, var ar\u012b neuzlaboties kop\u0113j\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas vide un uz\u0146\u0113m\u0113ju apmierin\u0101t\u012bba ar to, k\u0101 tiek izmantota nodok\u013cos samaks\u0101t\u0101 nauda, apmierin\u0101t\u012bba ar valsts atbalstu, likumdo\u0161anas kvalit\u0101ti un taml\u012bdz\u012bgi, l\u012bdz ar to uz\u0146\u0113m\u0113ji neb\u016bs tik ieinteres\u0113ti izn\u0101kt no \u0113nu sektora. Pieaugot ekonomikai var ar\u012b nemazin\u0101ties neleg\u0101l\u0101s naudas apjoms un pieejam\u012bba, kas ir viens no avotiem aplok\u0161\u0146u alg\u0101m, vai ar\u012b b\u016btiski nemazin\u0101ties korupcija, it \u012bpa\u0161i nozar\u0113s, kas ir tie\u0161i atkar\u012bgas no valsts un pa\u0161vald\u012bbu pas\u016bt\u012bjumiem. K\u0101 esam uzsv\u0113ru\u0161i ar\u012b p\u0113rn, \u0161\u012bs probl\u0113mas neap\u0161aub\u0101mi Latvij\u0101 past\u0101v un nor\u0101da uz izaicin\u0101jumiem efekt\u012bvu kontroles meh\u0101nismu jom\u0101.<\/p>\n
Ir ar\u012b uz virkne citu nosac\u012bjumu, kas var veicin\u0101t \u0113nu ekonomiku, neskatoties uz to, ka pieaug ekonomikas apjoms vai palielin\u0101s nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi. Proti, \u0113nu ekonomika var pieaugt ar\u012b tad, ja pieaugums tajos segmentos, kuros \u0113nu ekonomika ir augsta, ir strauj\u0101ks, nek\u0101 pieaugums sektoros ar zem\u0101ku \u0113nu ekonomikas \u012bpatsvaru. Piem\u0113ram, pieaugums b\u016bvniec\u012bbas sektor\u0101, kur ir visaugst\u0101k\u0101 \u0113nu ekonomika, Latvij\u0101 bija \u013coti liels \u2013 gan 2017. gad\u0101, gan 2018. gad\u0101 tas ir aptuveni 20%. \u0160\u0101ds pieaugums var b\u016bt gan dzin\u0113js lielai ekonomikas izaugsmei, gan vienlaic\u012bgi ar\u012b \u0113nu ekonomikas \u012bpatsvara palielin\u0101jumam. L\u012bdz\u012bgus argumentus var izmantot ar\u012b, lai izskaidrotu, k\u0101p\u0113c darbasp\u0113ka nodok\u013ca vai citu nodok\u013cu poz\u012bciju ie\u0146\u0113mumu pieaugums autom\u0101tiski nenoz\u012bm\u0113 to, ka ir samazin\u0101jusies \u0113nu ekonomika vai mazin\u0101ju\u0161\u0101s aplok\u0161\u0146u algas.<\/p>\n
Par p\u0113t\u012bjumu<\/span><\/b><\/p>\n SSE Riga \u201c\u0112nu ekonomikas indekss Baltijas valst\u012bs\u201d tiek noteikts ik gadu, balstoties uz SSE Riga profesora T\u0101\u013ca Putni\u0146a un SSE Riga profesora Ar\u0146a Saukas izstr\u0101d\u0101to metodolo\u0123iju un izmantojot Baltijas valstu uz\u0146\u0113m\u0113ju aptaujas. Aptauj\u0101s tiek izmantoti vair\u0101ki aptauj\u0101\u0161anas un datu v\u0101k\u0161anas pa\u0146\u0113mieni, kuri iepriek\u0161\u0113jos p\u0113t\u012bjumos izr\u0101d\u012bju\u0161ies efekt\u012bvi iesp\u0113jami ticam\u0101ku atbil\u017eu sa\u0146em\u0161anai. Lai apr\u0113\u0137in\u0101tu \u0113nu ekonomikas lielumu procentos no IKP, indeks\u0101 ir iek\u013cauti apr\u0113\u0137ini par neuzr\u0101d\u012btajiem uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas ien\u0101kumiem, nere\u0123istr\u0113tajiem vai sl\u0113ptajiem darbiniekiem, k\u0101 ar\u012b neuzr\u0101d\u012btaj\u0101m \u201caplok\u0161\u0146u\u201d alg\u0101m. \u0160aj\u0101 p\u0113t\u012bjum\u0101 galven\u0101 uzman\u012bba piev\u0113rsta apl\u0113s\u0113m par \u0113nu ekonomiku 2018. gad\u0101 un tendenc\u0113m no 2009. l\u012bdz 2018. gadam.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":" Jaun\u0101kais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) \u201c\u0112nu ekonomikas indekss Baltijas valst\u012bs\u201d uzr\u0101da satrauco\u0161u tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvij\u0101 turpina pieaugt ar\u012b \u0113nu ekonomika. Atbilsto\u0161i publiskotajiem p\u0113t\u012bjuma rezult\u0101tiem, \u0113nu ekonomika Latvij\u0101 2018. gad\u0101 sasniegusi 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2017. gadu. \u0112nu ekonomikas apjoms 2018. gad\u0101 Lietuv\u0101 bijis 18,7% un Igaunij\u0101 16,7% no IKP. <\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[115],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/11331"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=11331"}],"version-history":[{"count":3,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/11331\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":11380,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/11331\/revisions\/11380"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=11331"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=11331"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=11331"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}