Centr\u0101l\u0101 finan\u0161u un l\u012bgumu a\u0123ent\u016bra (CFLA) \u2013 Eiropas Savien\u012bbas (ES) fondu projektu administr\u0113t\u0101js \u2013 aizvad\u012btaj\u0101 gad\u0101 ra\u017eeni pastr\u0101d\u0101ja, tostarp ar\u012b veicot iepirkumu pirmsp\u0101rbaudes. CFLA direktors M\u0100RTI\u0145\u0160 BRENCIS intervij\u0101 \u017eurn\u0101lam “Iepirkumi” st\u0101sta par aizvad\u012bt\u0101 gada rezult\u0101tiem, aktualit\u0101t\u0113m, iecer\u0113taj\u0101m izmai\u0146\u0101m a\u0123ent\u016bras darb\u012bb\u0101 un ES fondu projektu izaicin\u0101jumiem, k\u0101 ar\u012b dod padomus pas\u016bt\u012bt\u0101jiem un pretendentiem. <\/b><\/p>\n
– Ar ko \u012bpa\u0161s CFLA bija aizvad\u012btais Latvijas 100. gadsk\u0101rtas gads?<\/b><\/p>\n
– Aizvad\u012btais gads bija \u012bpa\u0161s ar to, ka aizvien vair\u0101k nosl\u0113dz\u0101m projektu atlases un aizvien vair\u0101k sl\u0113dz\u0101m projektu l\u012bgumus. Patlaban l\u012bgumi jau ir nosl\u0113gti par vair\u0101k nek\u0101 3 miljardiem eiro jeb par aptuveni 70% no kop\u0113j\u0101 Latvijai pieejam\u0101 finans\u0113juma. Tas noz\u012bm\u0113, ka \u0161aj\u0101 gad\u0101 pabeigsim liel\u0101ko da\u013cu no atlas\u0113m, iz\u0146emot t\u0101s, kur pagaid\u0101m nauda paliks p\u0101ri. Ir iesp\u0113jama v\u0113l atlases tre\u0161\u0101 k\u0101rta praktisko p\u0113t\u012bjumu programm\u0101, t\u0101pat ir pl\u0101nots izsludin\u0101t tre\u0161\u0101s k\u0101rtas atlasi energoefektiv\u0101tes programm\u0101 uz\u0146\u0113mumiem. Ta\u010du liel\u0101ko da\u013cu no projektu atlas\u0113m esam pabeigu\u0161i. N\u0101kamais solis \u2013 sl\u0113dzam l\u012bgumus, p\u0101rbaud\u0101m iepirkumus, p\u0101rbaud\u0101m projektu ievie\u0161anu un dokumentus, maks\u0101jam naudu. Patlaban esam samaks\u0101ju\u0161i 27% no kop\u0113j\u0101s Latvijai pieejam\u0101s ES fondu aploksnes.
\n
\n– K\u0101 \u0161is skaitlis ir v\u0113rt\u0113jams uz citu ES dal\u012bbvalstu fona?<\/b><\/p>\n
– P\u0113rn janv\u0101r\u012b projektu \u012bstenot\u0101jiem bija samaks\u0101ts aptuveni 14% no Latvijai pieejam\u0101s naudas. Latvija uz ES kop\u0113j\u0101 fona ar 27% izskat\u0101s labi. Neesam l\u012bderos, bet neesam ar\u012b iedzin\u0113jos. Eiropas Komisija (EK) p\u0113rn novembr\u012b secin\u0101ja, ka mums ir daudz nosl\u0113gto l\u012bgumu, bet sal\u012bdzino\u0161i neliels izmaks\u0101t\u0101 finans\u0113juma apm\u0113rs. Projektu ievie\u0161ana atbilsto\u0161i nosac\u012bjumiem un uzraudz\u012bba no m\u016bsu puses \u2013 vai un cik liel\u0101 m\u0113r\u0101 varam \u0161os procesus vienk\u0101r\u0161ot, tas ir lielais jaut\u0101jums, kas man k\u0101 iest\u0101des vad\u012bt\u0101jam ir j\u0101risina. Iesp\u0113jams, k\u0101das lietas v\u0113l var uzlabot. Nosl\u0113gts l\u012bgums neb\u016bt nenoz\u012bm\u0113, ka nauda uzreiz \u201ciekr\u012bt\u201d klienta kont\u0101. Vi\u0146am ir j\u0101sasniedz projekt\u0101 izvirz\u012btie rezult\u0101ti — tas ir galvenais nosac\u012bjums..
\nSavuk\u0101rt m\u0113s pal\u012bdzam ar padomiem gan vis\u0101 projekta ievie\u0161anas proces\u0101, gan ar\u012b maks\u0101jumu piepras\u012bjumu gatavo\u0161an\u0101. Tom\u0113r glu\u017ei visu darbu klienta viet\u0101 m\u0113s nevaram izdar\u012bt, galven\u0101 atbild\u012bba par projekta ievie\u0161anu tom\u0113r ir finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113jam.<\/p>\n
Un gandar\u012bjums ir, kad redzam \u2013 nosl\u0113gtie l\u012bgumi pak\u0101peniski p\u0101rv\u0113r\u0161as re\u0101los rezult\u0101tos. Piem\u0113ram, l\u012bdz 2018. gada beig\u0101m atjaunoti autoce\u013cu posmi 300 km garum\u0101, pa\u0161vald\u012bbu \u012bstenotajos projektos uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas att\u012bst\u012bbai rezult\u0101t\u0101 labumu guvu\u0161ie uz\u0146\u0113mumi rad\u012bju\u0161i aptuveni 200 jaunu darba vietu, redzam ar\u012b citus ieguvumus no ES fondu naudas \u012bstenotajiem projektiem (skat. uzzi\u0146u \u2013 red.).<\/p>\n
Darbs ir \u013coti dinamisks un intens\u012bvs. Nav nosl\u0113pums, ka projektu ievie\u0161ana noz\u012bm\u0113 ar\u012b daudz da\u017e\u0101du izaicin\u0101jumu, k\u0101 ar\u012b risin\u0101jumu mekl\u0113\u0161anu probl\u0113msitu\u0101cij\u0101s. Nereti jaut\u0101jums ir par \u0161iem risin\u0101jumiem \u2013 vai t\u0101 dr\u012bkst dar\u012bt? Ja A variants neder, vienm\u0113r m\u0113\u0123in\u0101m atrast B variantu. Piem\u0113ram, ir bijis gad\u012bjums, kad klients v\u0113l\u0113j\u0101s \u201ciet uz priek\u0161u\u201d ar eso\u0161o iepirkuma dokument\u0101ciju. M\u0113s apskat\u012bj\u0101mies un secin\u0101j\u0101m \u2013 n\u0113, neder. Klients tad gatavo to no jauna. V\u0113los uzsv\u0113rt, ka m\u0113s vienm\u0113r esam gatavi pal\u012bdz\u0113t profesion\u0101lam un godpr\u0101t\u012bgam klientam, kam \u201dacis deg\u201d par savu projektu, kur\u0161 par to r\u016bp\u0113jas, ir \u012bsts saimnieks, .Svar\u012bgi ir ar\u012b laikus zi\u0146ot par probl\u0113m\u0101m, ja t\u0101das draud. Ja b\u016bs gad\u012bjumi, kad kaut ko cent\u012bsies sl\u0113pt, vai, pasarg\u2019 Dievs, b\u016bs k\u0101di p\u0101rk\u0101pumi — kaut kas, kas liks mums aptur\u0113t maks\u0101jumus, tad m\u016bsu darb\u012bbas jau b\u016bs cit\u0101 virzien\u0101. Kam\u0113r klients ir atkl\u0101ts un godpr\u0101t\u012bgi pilda savus pien\u0101kumus, tik ilgi esam vi\u0146a vislab\u0101kais sadarb\u012bbas partneris. Skaidrs, ka CFLA noteikti nav ieinteres\u0113ta fondu maks\u0101jumu aptur\u0113\u0161an\u0101 , bet gan glu\u017ei otr\u0101di \u2013 veiksm\u012bg\u0101 un efekt\u012bv\u0101 \u0161o l\u012bdzek\u013cu invest\u0113\u0161an\u0101.<\/p>\n
– CFLA administr\u0113 \u010detru ES fondu naudu. K\u0101 sokas ar \u0161o fondu projektu gatavo\u0161anu, l\u012bgumu sl\u0113g\u0161anu un projektu \u012bsteno\u0161anu? K\u0101das probl\u0113mas un pozit\u012bvas tendences ir izce\u013camas? <\/b><\/p>\n
– Glu\u017ei k\u0101 iepirkum\u0101, ar\u012b projekta vad\u012bb\u0101 ir \u013coti svar\u012bga saimnieciska un lieti\u0161\u0137a attieksme. Lai projekta \u012bstenot\u0101jam patiesi r\u016bp\u0113tu projekts, lai vi\u0146\u0161 g\u0101d\u0101tu par t\u0101 ievie\u0161anu — ir nepiecie\u0161ama p\u0101rliecino\u0161a un profesion\u0101la projekta vad\u012bba.<\/p>\n
Liel\u0101 m\u0113r\u0101 pamats tiek ielikts jau projekta sagatavo\u0161anas f\u0101z\u0113. Jo kvalitat\u012bv\u0101k sagatavots, r\u016bp\u012bgi izsv\u0113rts un p\u0101rdom\u0101ts ir projekta iesniegums, jo tam ir liel\u0101kas cer\u012bbas sa\u0146emt apstiprin\u0101jumu. Ar\u012b no v\u0113rt\u0113t\u0101ju viedok\u013ca viegl\u0101k ir str\u0101d\u0101t ar augstas gatav\u012bbas projektu. T\u0101pat ievie\u0161an\u0101 \u2013 jo r\u016bp\u012bg\u0101ka ir finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113ja attieksme pret projekta ievie\u0161anu \u2013 pl\u0101noto darb\u012bbu efekt\u012bvu veik\u0161anu, termi\u0146u iev\u0113ro\u0161anu, rezult\u0101tu sasnieg\u0161anu, jo ar\u012b no uzraugu viedok\u013ca – maz\u0101k ba\u017eu, maz\u0101k laika un resursu j\u0101iegulda, to p\u0101rbaudot.<\/p>\n
Katr\u0101 zi\u0146\u0101 ir v\u0113rts invest\u0113t projekta kvalitat\u012bv\u0101 vad\u012bb\u0101.<\/p>\n
Ja tom\u0113r j\u0101pieskaras problem\u0101tiskaj\u0101m jom\u0101m, tad zin\u0101ms risks sasniegt 2018. gada nosl\u0113guma pl\u0101notos starprezult\u0101tus ir divos priorit\u0101rajos virzienos. Proti, “P\u0101reja uz ekonomiku, kas rada mazas oglek\u013ca emisijas vis\u0101s nozar\u0113s” un “Vides aizsardz\u012bba un resursu izmanto\u0161anas efektivit\u0101te”.<\/p>\n
Bet individu\u0101l\u0101 l\u012bmen\u012b \u2013 projektos, kur finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113ji ir akt\u012bvi, godpr\u0101t\u012bgi veic savus finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113ja pien\u0101kums, seko l\u012bdzi normat\u012bvu pras\u012bb\u0101m, konsult\u0113jas ar mums – t\u0101dos probl\u0113mu praktiski nav. Vai \u2013 ja t\u0101das rodas, t\u0101s tiek p\u0101rvar\u0113tas.<\/p>\n
Viens no \u013coti b\u016btiskiem CFLA k\u0101 sadarb\u012bbas iest\u0101des ieguld\u012bjumiem ir iepirkumu pirmsp\u0101rbaudes, ko m\u0113s veicam. \u0160\u012b atbalsta pas\u0101kuma b\u016btisko ietekmi ir atz\u012bm\u0113jusi ar\u012b rev\u012bzijas iest\u0101de, kura ar\u012bdzan kontrol\u0113 ES fondu projektu ievie\u0161anu.<\/p>\n
T\u0101pat past\u0101v\u012bgi un regul\u0101ri tiekamies ar klientiem da\u017e\u0101du formu informat\u012bvajos pas\u0101kumos. Jau tradicion\u0101li CFLA divas reizes gad\u0101 (pavasar\u012b un ruden\u012b) r\u012bko semin\u0101ru ciklus \u201cLab\u0101 prakse ES fondu projektu \u012bsteno\u0161an\u0101\u201d, kuros diskut\u0113 par da\u017e\u0101d\u0101m ar ES fondu projektu ievie\u0161anu saist\u012bt\u0101m aktualit\u0101t\u0113m, tostarp iepirkumiem. \u0160os semin\u0101rus \u013coti nov\u0113rt\u0113 m\u016bsu finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113ji. Protams, uz semin\u0101riem un konsult\u0101cij\u0101m aicin\u0101m ar\u012b atsevi\u0161\u0137as klientu grupas – atbilsto\u0161i da\u017e\u0101do ES fondu programmu specifikai.<\/p>\n
– Kuras nozares ES fondu projektu iepirkumos rada visvair\u0101k r\u016bpju, kuras visvair\u0101k priec\u0113?<\/b><\/p>\n
Nav nosaucamas k\u0101das konkr\u0113tas \u201cr\u016bpju\u201d nozares. Probl\u0113mas var gad\u012bties jebkur\u0101 nozar\u0113. Darbojas princips \u2013 jo sare\u017e\u0123\u012bt\u0101ks (liel\u0101ks) projekts, jo sare\u017e\u0123\u012bt\u0101ks iepirkums.<\/p>\n
Protams, b\u016bvniec\u012bbas nozare (infrastrukt\u016bras projekti) tradicion\u0101li ir visriskant\u0101k\u0101, \u0146emot v\u0113r\u0101 iepirkuma priek\u0161metu sare\u017e\u0123\u012bt\u012bbu un paredzam\u0101s un pied\u0101v\u0101t\u0101s l\u012bgumcenas at\u0161\u0137ir\u012bbas.<\/p>\n
\u0145emot v\u0113r\u0101 \u0161\u012b perioda programmu dal\u012bjumu un specifiku, liel\u0101k\u0101 m\u016bsu klientu grupa ir publiskais sektors. Proti, iev\u0113rojami liel\u0101k\u0101 da\u013ca projektu, kurus k\u0101 sadarb\u012bbas iest\u0101de uzraug\u0101m, ir publisk\u0101 sektora projekti vai ar \u0161o sektoru saist\u012bti projekti. Klienti \u2013 valsts iest\u0101des, pa\u0161vald\u012bbas, to iest\u0101des. Un uz publisko sektoru attiecas publisk\u0101 iepirkuma pras\u012bbas, kuru iev\u0113ro\u0161ana ir j\u0101nodro\u0161ina.
\nTermi\u0146u kav\u0113\u0161ana, izmai\u0146as, projektu ievie\u0161anas kav\u0113jumi \u2013 tie uzreiz atst\u0101j ietekmi uz snieguma ietvara izpildi un uz kop\u0113jo finan\u0161u progresu.<\/p>\n
Ja run\u0101jam par probl\u0113m\u0101m iepirkumos, tad maz\u0101k probl\u0113mu ir ar uz\u0146\u0113m\u0113ju iepirkumiem. Tta\u010du to nosaka ar\u012b objekt\u012bvi apst\u0101k\u013ci – iepirkuma proced\u016bras \u0161aj\u0101s programm\u0101s ir daudz vienk\u0101r\u0161\u0101kas, t\u0101s nav sal\u012bdzin\u0101mas ar publisk\u0101 iepirkuma pras\u012bb\u0101m. Liel\u0101koties tie ir zemsliek\u0161\u0146a iepirkumi, tirgus izp\u0113te, proced\u016bra ir vienk\u0101r\u0161\u0101ka, k\u0101 ar\u012b – daudziem uz\u0146\u0113m\u0113jiem dabiski rakstur\u012bgs ir saimnieka tv\u0113riens.<\/p>\n
\u0160ai period\u0101 mums ir \u010detri lielie ES fondu projekti \u2013 Stradi\u0146a slimn\u012bcas projekts, R\u012bgas Skanstes tramvaja projekts, dzelzce\u013ca elektrifik\u0101cijas projekts un In\u010dukalna s\u0113rsk\u0101b\u0101 gudrona d\u012b\u0137u san\u0101cijas projekts. Patlaban divi l\u012bgumi ir nosl\u0113gti, janv\u0101r\u012b sl\u0113dzam l\u012bgumu ar\u012b ar Stradi\u0146a slimn\u012bcu, un ceram dr\u012bzum\u0101 sagaid\u012bt skaidr\u012bbu par elektrifik\u0101cijas projektu, kas patlaban atrodas saska\u0146o\u0161anas proces\u0101.<\/p>\n
Tas ir vair\u0101k nek\u0101 400 miljonu eiro projekts. ES eksperti ir devu\u0161i pozit\u012bvu atzinumu par \u0161o projektu tehnisk\u0101 l\u012bmen\u012b. Patlaban bumba ir Latvijas pus\u0113, un gaid\u0101m Satiksmes ministrijas viedokli.<\/p>\n
Zin\u0101m aizvad\u012bt\u0101 gada nogales notikumus “R\u012bgas satiksm\u0113” \u2013 aizdomas par kr\u0101p\u0161anas riskiem un korupciju. Jebkur\u0101m aizdom\u0101m un \u0161aubu \u0113n\u0101m ir j\u0101b\u016bt t\u0101lu no jebkura ES projekta \u2013 pret kr\u0101p\u0161anu ir nulles tolerance. Ja izmekl\u0113\u0161an\u0101 tiks g\u016bta skaidr\u012bba, ka konkr\u0113tajam projektam nav saist\u012bbas ar \u0161\u0101d\u0101m darb\u012bb\u0101m, tad n\u0101kamais ierobe\u017eojo\u0161ais faktors ir laiks. M\u0113\u0123in\u0101sim kop\u012bgi ar klientu saprast, vai \u0161o projektu visp\u0101r ir iesp\u0113jams \u012bstenot noteiktaj\u0101 termi\u0146\u0101.<\/p>\n
ES fondos darbojas priek\u0161finans\u0113\u0161anas princips. Tas noz\u012bm\u0113, ka vispirms par projektu maks\u0101 klients, piem\u0113ram, uz\u0146\u0113m\u0113js, tad valsts bud\u017eets. M\u0113s, CFLA uzraug\u0101m ievie\u0161anas procesu, veicam p\u0101rbaudes un deklar\u0113jam ieguld\u012bto naudas summu EK. Tad valsts sa\u0146em t\u0101s atmaksu. Pa\u0161reiz projektu \u012bstenot\u0101jiem par veiktaj\u0101m invest\u012bcij\u0101m esam izmaks\u0101ju\u0161i 27% no Latvijai pieejam\u0101 ES fondu finans\u0113juma un aptuveni 15% naudas ir sa\u0146emta atpaka\u013c no EK.<\/p>\n
Ar\u012b EK p\u0101rbauda projektu ievie\u0161anu un maks\u0101jumus. P\u0113rn ES rev\u012bzijas iest\u0101de p\u0101rbaud\u012bja gandr\u012bz 79 miljonus eiro Latvijai pie\u0161\u0137irt\u0101 ES finans\u0113juma. Tas noz\u012bm\u0113, ka EK ar\u012b v\u0113rt\u0113, k\u0101da ir m\u016bsu rev\u012bzijas un kontroles sist\u0113ma. K\u013c\u016bdas l\u012bmenim kop\u0113j\u0101 izmaks\u0101taj\u0101 finans\u0113jum\u0101 ir j\u0101b\u016bt maz\u0101kam nek\u0101 2%. Patlaban mums, Latvijai, kop\u0113jais k\u013c\u016bdas l\u012bmenis ir 1,26%.<\/p>\n
– K\u0101 Latvija p\u0113c \u0161\u012b k\u013c\u016bdas l\u012bme\u0146a kop\u0113j\u0101 finans\u0113juma izskat\u0101s citu dal\u012bbvalstu vid\u016b?<\/b><\/p>\n
– Latvija nekad nav bijusi to ES dal\u012bbvalstu grup\u0101, kur\u0101m piev\u0113rsta pastiprin\u0101ta EK uzman\u012bba atbalsta k\u013c\u016bdainas maks\u0101\u0161anas d\u0113\u013c. M\u0113s esam godpr\u0101t\u012bgo valstu grup\u0101. Protams, lielu projektu uzraudz\u012bb\u0101 ir j\u0101b\u016bt \u012bpa\u0161i r\u016bp\u012bgiem un uzman\u012bgiem. T\u0101 ir element\u0101ra finan\u0161u vad\u012bba, piesardz\u012bba.
\nVaram lepoties ar aizvad\u012bt\u0101 gada skait\u013ciem. No 666 pl\u0101notajiem miljoniem eiro projektu \u012bstenot\u0101jiem izmaks\u0101j\u0101m 612 miljonu eiro. No re\u0101l\u0101s naudas pl\u016bsmas 92% finans\u0113juma esam invest\u0113ju\u0161i! Tas ir v\u0113sturiski visaugst\u0101kais skaitlis visos fondu pl\u0101no\u0161anas m\u0113r\u0137os. 2017. gad\u0101 kop\u0113jais procents no noteikt\u0101 maks\u0101juma m\u0113r\u0137a bija 79%. Tas noz\u012bm\u0113, ka \u013coti tuvojamies agr\u0101k pl\u0101notajam skaitlim. Tas, manupr\u0101t, ir \u013coti labi. 100% izpilde b\u016btu ide\u0101la, tom\u0113r t\u0101 ir ide\u0101la pasaule.<\/p>\n
Par visiem \u0161iem jaut\u0101jumiem ar\u012b run\u0101jam savos semin\u0101ros. P\u0113rn aktualit\u0101te noteikti bija finan\u0161u discipl\u012bnas pas\u0101kumu ievie\u0161ana. Maij\u0101 main\u012bj\u0101s Ministru kabineta noteikumi, kas paredz\u0113ja \u2013 ir j\u0101izpilda vismaz 75% no gada finan\u0161u pl\u0101na. Ja to neizpilda, tad neizpild\u012bto starp\u012bbu no\u0146em no projekta attiecin\u0101maj\u0101m izmaks\u0101m. Patlaban janv\u0101r\u012b velkam kop\u0101 skait\u013cus. N\u0101kamais posms \u2013 l\u012bdz 1. febru\u0101rim klienti iesniegs finan\u0161u pl\u0101nu par 2019. gadu. \u0160os pas\u0101kumus valsts ir ieviesusi, lai veicin\u0101tu liel\u0101ku atbild\u012bbu un lab\u0101ku pl\u0101no\u0161anu. Ja es neiepl\u0101noju pietiekami vai iepl\u0101noju p\u0101r\u0101k daudz, tas noz\u012bm\u0113, ka at\u0146emu naudu k\u0101dam citam resursam, piem\u0113ram, citiem no bud\u017eeta finans\u0113tiem invest\u012bciju projektiem, pla\u0161\u0101k\u0101 kontekst\u0101 run\u0101jot — ar\u012b publisk\u0101 sektora izdevumiem, tai skait\u0101 – pedagogu vai medi\u0137u alg\u0101m.<\/p>\n
– K\u0101das svar\u012bg\u0101k\u0101s ar iepirkumiem saist\u012bt\u0101s t\u0113mas apl\u016bkoj\u0101t semin\u0101ros?<\/b><\/p>\n
– Semin\u0101ros par iepirkumiem st\u0101st\u0101m konsekventi, nep\u0101rtraukti. P\u0113rn tika papildin\u0101ts specifiskais regul\u0113jums starptautisko sankciju jom\u0101. Tas nosaka \u2013 publiskajos iepirkumos ir j\u0101veic pretendentu p\u0101rbaude, lai p\u0101rliecin\u0101tos, ka tie nav sankciju sarakstos. Iepirkumu veic\u0113jiem pastiprin\u0101ti ir j\u0101v\u0113rt\u0113 sadarb\u012bbas partneri un paties\u0101 labuma guv\u0113ji, kas piedal\u0101s iepirkumos. Vi\u0146i nedr\u012bkst b\u016bt saist\u012bti ar sankciju subjektiem. T\u0101pat iepirkuma dokument\u0101cij\u0101 ir j\u0101paredz iesp\u0113ja lauzt jau nosl\u0113gtus l\u012bgumus, ja l\u012bguma izpilde var tikt kav\u0113ta noteikto sankciju d\u0113\u013c. \u0100rlietu ministrija darbojas, lai tehniski uzlabotu sankciju sarakstu izmanto\u0161anu.<\/p>\n
Tom\u0113r \u0161\u012b p\u0101rbaude ir j\u0101veic jau tagad. Ja gad\u012bsies, ka sankcijas subjekts vai k\u0101ds labuma guv\u0113js b\u016bs iesaist\u012bts projekta ievie\u0161an\u0101, tad, saprotams, b\u016bs probl\u0113mas ar finans\u0113juma pieejam\u012bbu. Pie main\u012bg\u0101s \u0101rpolitisk\u0101s situ\u0101cijas pretendenta p\u0101rbaude sankciju sarakst\u0101 ir m\u0101jas darbs, kas j\u0101izdara. Galu gal\u0101 t\u0101 ir Eiropas nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju kop\u0113j\u0101 nauda. Ja ES ir kop\u012bgi nol\u0113musi noteikt sankcijas pret k\u0101du valsti, t\u0101s uz\u0146\u0113mumiem, person\u0101m, tas vienk\u0101r\u0161i ir izpild\u012b\u0161anas jaut\u0101jums.<\/p>\n
Kop\u0161 aizvad\u012bt\u0101s vasaras projektu ievie\u0161an\u0101 arvien aktu\u0101l\u0101ks k\u013c\u016bst sad\u0101rdzin\u0101jums. Ko m\u0113s klientiem varam teikt? \u012as\u0101 atbilde ir – EK projekta sad\u0101rdzin\u0101jumu nefinans\u0113s. T\u0101tad, ir j\u0101p\u0101rskata projekta izmaksas, projekta m\u0113r\u0137i, iesp\u0113jams, var kaut ko nedar\u012bt, tom\u0113r sad\u0101rdzin\u0101jums autom\u0101tiski netiek finans\u0113ts. Ja nepietiek finans\u0113juma, ir j\u0101p\u0101rskata projekts vai j\u0101liek kl\u0101t savs finans\u0113jums. Protams, gad\u0101s, ka klienti un tirgus m\u0113dz izmantot pieeju \u2013 \u0101, tie ir fondu projekti, tad var pras\u012bt liel\u0101ku maksu! Atbilde ir \u2013 n\u0113, nevar pras\u012bt. Jaut\u0101jums \u2013 vai j\u016bs vienm\u0113r par savu naudu, bez ES fondu atbalsta \u0161\u0101du projektu \u012bstenotu? Prim\u0101ri ir j\u0101b\u016bt skaidram m\u0113r\u0137im, ko ar projektu v\u0113las sasniegt. M\u0113r\u0137is nav un nekad nav bijis vienk\u0101r\u0161i izt\u0113r\u0113t naudu. Nevar t\u012b\u0161i sad\u0101rdzin\u0101t projektu t\u0101p\u0113c, ka t\u0101 ir ES nauda un t\u0101 ir \u201cj\u0101pa\u0146em\u201d.<\/p>\n
Bet ar\u012b taj\u0101s situ\u0101cij\u0101s, kad sad\u0101rdzin\u0101jumam ir k\u0101di objekt\u012bvi iemesli, atbilde b\u016bs t\u0101 pati \u2013 sad\u0101rdzin\u0101jums netiek finans\u0113ts. Ar to j\u0101r\u0113\u0137in\u0101s. Pl\u0101nojot projektu, ir j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 visi riski, j\u0101cen\u0161as maksim\u0101li prec\u012bzi paredz\u0113t ar\u012b finan\u0161u pl\u016bsmas un izmaksas. T\u0101p\u0113c ar\u012b past\u0101v\u012bgi uzsveram pl\u0101no\u0161anas noz\u012bm\u012bbu. Skaidrs, ka \u0161\u0101du invest\u012bciju projektu vad\u012bba nav vienk\u0101r\u0161s un viegls uzdevums. Glu\u017ei pret\u0113ji \u2013 tas ir gr\u016bts, sare\u017e\u0123\u012bts, izaicin\u0101jumiem bag\u0101ts darbs. T\u0101p\u0113c jo \u012bpa\u0161i ir liels prieks un gandar\u012bjums, kad redzi, k\u0101 par ES fondu naudu uzlabo infrastrukt\u016bru, sak\u0101rto Latviju, k\u0101 un cik v\u0113rien\u012bgi notiek ieguld\u012bjumi cilv\u0113kresursos, k\u0101 cilv\u0113ki g\u016bst tie\u0161u labumu no projektiem.<\/p>\n
\u0145emot v\u0113r\u0101 pla\u0161o visu ES fondu projektu saimniec\u012bbu, m\u0113s past\u0101v\u012bgi esam sasaist\u0113 ar m\u016bsu projektu \u012bstenot\u0101jiem \u2013 valsts instit\u016bcij\u0101m, pa\u0161vald\u012bb\u0101m un to uz\u0146\u0113mumiem, nevalstiskaj\u0101m organiz\u0101cij\u0101m, uz\u0146\u0113m\u0113jiem. Cen\u0161amies godpr\u0101t\u012bgi pild\u012bt savu misiju.<\/p>\n
– K\u0101 v\u0113rt\u0113jat sadarb\u012bbu ar uz\u0146\u0113m\u0113jiem?<\/b><\/p>\n
– Tradicion\u0101li ar\u012b 2018. gad\u0101 veic\u0101m klientu aptauju. T\u0101 objekt\u012bvi par\u0101da CFLA saikni un sadarb\u012bbas kvalit\u0101ti ar uz\u0146\u0113m\u0113jiem.<\/p>\n
Uz\u0146\u0113m\u0113ju apmierin\u0101t\u012bbas l\u012bmenis ar proakt\u012bvu atbalstu projektu ievie\u0161an\u0101 un uzraudz\u012bbas\/kontroles funkcijas veik\u0161anas kult\u016bru ir 80,1%, vienlaic\u012bgi augsti nov\u0113rt\u0113jot naudas apkalpo\u0161anas kult\u016bru (maks\u0101jumi klientiem iesp\u0113jami \u012bs\u0101kos termi\u0146os), sadarb\u012bbu un veiktos uzlabojumus CFLA ikdienas darb\u012bb\u0101. Uz\u0146\u0113m\u0113ji ir priec\u012bgi par sadarb\u012bbu ar CFLA, vi\u0146iem vid\u0113jais apmierin\u0101t\u012bbas procents ir liel\u0101ks, nek\u0101 m\u016bsu \u201cvid\u0113jam\u201d klientam. Klienti nov\u0113rt\u0113, ka mums ir kvalific\u0113ti un zino\u0161i darbinieki. J\u0101, iesp\u0113jams, birokr\u0101tija fondu projektos ir jaut\u0101jums, par ko vi\u0146i run\u0101 ar\u012b ska\u013c\u0101k un v\u0113rt\u0113 kritisk\u0101k. T\u0101p\u0113c m\u0113s \u0161eit esam, lai to mazin\u0101tu un nepras\u012btu vienm\u0113r pap\u012bru, bez k\u0101 var iztikt.<\/p>\n
Man ir prieks str\u0101d\u0101t ar cilv\u0113kiem, kas p\u0101rzina projekt\u0101 notieko\u0161o, un esmu vienm\u0113r gatavs run\u0101t \u013coti detaliz\u0113ti, ja vajadz\u012bgs. Esmu priec\u012bgs, ja klients pats var sniegt atbildes uz maniem jaut\u0101jumiem. Un man ir kritiski svar\u012bgi, lai g\u016btu p\u0101rliec\u012bbu, ka izmaks\u0101tais finans\u0113jums ir sasniedzis m\u0113r\u0137i.<\/p>\n
– K\u0101dus jaunumus CFLA saviem klientiem sola \u0161aj\u0101 gad\u0101?<\/b><\/p>\n
– CFLA pl\u0101no optimiz\u0113t iepirkumu p\u0101rbaudes, turpm\u0101k organiz\u0113jot t\u0101s daudz m\u0113r\u0137tiec\u012bg\u0101k. Jaun\u0101 iecere nenoz\u012bm\u0113 papildu p\u0101rbaudi iepirkumu pas\u016bt\u012bt\u0101jiem! T\u0101 ir pal\u012bdz\u012bba projektu \u012bstenot\u0101jiem iepirkumu gatavo\u0161an\u0101s f\u0101z\u0113, ko faktiski CFLA jau ir dar\u012bjusi un dara. M\u016bsu pieeja paredz, ka lab\u0101k ar pas\u016bt\u012bt\u0101ju kop\u0101 izrun\u0101jam svar\u012bgo par specifik\u0101ciju, pras\u012bb\u0101m un citiem iepirkuma nosac\u012bjumiem pirms iepirkuma nosl\u0113guma, lai mazin\u0101tu iesp\u0113jas, ka k\u013c\u016bdas ieraug\u0101m l\u012bguma sl\u0113g\u0161anas un \u012bsteno\u0161anas f\u0101z\u0113, kad kaut kas ir noticis aplami, bet laiku jau vairs nevar atgriezt atpaka\u013c.<\/p>\n
T\u0101pat \u0161aj\u0101 gad\u0101 turpin\u0101s pilnveidot ES fondu elektronisko vidi (KPVIS), kur darbojas ES projektu \u012bstenot\u0101ji, lai s\u0101kotn\u0113jo datu uzkr\u0101\u0161anas nepiecie\u0161am\u012bbu arvien papildin\u0101tu atbilsto\u0161i projektu vad\u012bbas un uzraudz\u012bbas sist\u0113mas funkcij\u0101m.<\/p>\n
Dom\u0101jam par to, k\u0101dus metodiskos materi\u0101lus m\u0113s sadarb\u012bb\u0101 ar Iepirkumu uzraudz\u012bbas biroju (IUB) var\u0113tu ievietot m\u016bsu KPVIS sist\u0113m\u0101. Febru\u0101ra s\u0101kum\u0101 ir pl\u0101nota darba tik\u0161an\u0101s ar IUB vad\u012bt\u0101ju, sadal\u012bsim veicamos darbus to izveid\u0113. \u0160aj\u0101 gad\u0101 ar\u012b EIS vajadz\u0113tu par\u0101d\u012bties dokumentu veidn\u0113m. Bet j\u0101saprot, ka dokumentu paraugi vai sagataves – t\u0101 neb\u016bs panaceja iepirkumu samezglojumu risin\u0101\u0161an\u0101. Jebkur\u0161 paraugs ir j\u0101izmanto ar pr\u0101tu un atbilsto\u0161i savai situ\u0101cijai un vajadz\u012bbai.<\/p>\n
– Ar k\u0101d\u0101m cer\u012bb\u0101m raug\u0101ties 2019. gad\u0101? <\/b><\/p>\n
– Esam \u0161o gadu uzs\u0101ku\u0161i jaud\u012bgi. K\u0101 jau min\u0113ju, tie\u0161i \u0161is ir visakt\u012bv\u0101kais fondu projektu ievie\u0161anas posms. Un t\u0101 ar\u012b pl\u0101nojam turpin\u0101t \u2013 pabeidzot \u201claist taut\u0101s\u201d atliku\u0161\u0101s programmas, ievie\u0161ot un pabeidzot arvien jaunus fondu projektus, sasniedzot pl\u0101notos r\u0101d\u012bt\u0101jus, kopum\u0101 \u2013 \u012bstenojot m\u0113r\u0137us, kuru piepild\u012b\u0161anai ES fondu nauda kalpo.<\/p>\n
UZZI\u0145A Jau sasniegtie rezult\u0101ti:<\/b><\/p>\n Veikti ieguld\u012bjumi cilv\u0113kkapit\u0101l\u0101, renov\u0113tas celtnes, uzlabotas \u016bdenssaimniec\u012bbas sist\u0113mas, sniegts atbalsts darba mekl\u0113t\u0101jiem, organiz\u0113ti jaunie\u0161u izgl\u012bt\u012bbas pas\u0101kumi, uzb\u016bv\u0113tas jaunas ra\u017eotnes, sakoptas dabas parku un liegumu teritorijas, apm\u0101c\u012bti da\u017e\u0101du uz\u0146\u0113mumu darbinieki un v\u0113l, un v\u0113l.<\/ul>\n UZZI\u0145A Iemesli:<\/strong><\/p>\n Svar\u012bgi ir nepie\u013caut \u201csamezglojuma\u201d ra\u0161anos<\/b>. Izmantot iesp\u0113ju konsult\u0113ties, inform\u0113t par draudo\u0161u probl\u0113mu, l\u016bgt padomu savam projekta vad\u012bt\u0101jam CFLA. Lai ne\u013cautu probl\u0113mas mezglam savilkties, ieteikums – laikus apzin\u0101ties probl\u0113mu un mekl\u0113t risin\u0101jumu.<\/p>\n Nov\u0113rst k\u013c\u016bdas var:<\/b><\/p>\n Projektu ievie\u0161an\u0101: kvalitat\u012bvi organiz\u0113ts iepirkums \u2013 puse no veiksmes.<\/p>\n Ieteikumi, padomi pas\u016bt\u012bt\u0101jiem un pretendentiem.<\/b><\/p>\n Ja ES fondu projekt\u0101 konstat\u0113 kr\u0101p\u0161anu vai korupciju, tas noz\u012bm\u0113 100% korekciju jeb ES fondu finans\u0113juma zaud\u0113\u0161anu. Pret kr\u0101p\u0161anu ir nulles tolerance.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":" Centr\u0101l\u0101 finan\u0161u un l\u012bgumu a\u0123ent\u016bra (CFLA) \u2013 Eiropas Savien\u012bbas (ES) fondu projektu administr\u0113t\u0101js \u2013 aizvad\u012btaj\u0101 gad\u0101 ra\u017eeni pastr\u0101d\u0101ja, tostarp ar\u012b veicot iepirkumu pirmsp\u0101rbaudes. CFLA direktors M\u0100RTI\u0145\u0160 BRENCIS intervij\u0101 \u017eurn\u0101lam \u201cIepirkumi\u201d st\u0101sta par aizvad\u012bt\u0101 gada rezult\u0101tiem, aktualit\u0101t\u0113m, iecer\u0113taj\u0101m izmai\u0146\u0101m a\u0123ent\u016bras darb\u012bb\u0101 un ES fondu projektu izaicin\u0101jumiem, k\u0101 ar\u012b dod padomus pas\u016bt\u012bt\u0101jiem un pretendentiem. <\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[120,1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/10899"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=10899"}],"version-history":[{"count":3,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/10899\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":11006,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/10899\/revisions\/11006"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=10899"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=10899"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=10899"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}
\nCFLA veikums 2018. gad\u0101<\/span><\/strong><\/p>\n\n
\n
\nK\u013c\u016bdas iepirkumos<\/span><\/strong><\/p>\n\n
\n
\n