Par dz\u012bves cikla anal\u012bzi b\u016bvniec\u012bbas projektos intervij\u0101 \u017eurn\u0101lam \u201cIepirkumi\u201d st\u0101sta Latvijas Ilgtsp\u0113j\u012bgas b\u016bvniec\u012bbas padomes valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js GINTS MI\u0136ELSONS. <\/p>\n
Visizdev\u012bg\u0101k\u0101 pied\u0101v\u0101juma izv\u0113lei ir j\u0101zina ar\u012b b\u016bves dz\u012bves cikla izmaksas. K\u0101 t\u0101s noteikt?<\/b><\/p>\n
B\u016bvniec\u012bbas cenu pied\u0101v\u0101jumu var v\u0113rt\u0113t ar\u012b p\u0113c kop\u0113j\u0101m b\u016bves dz\u012bves cikla izmaks\u0101m, piem\u0113ram, defin\u0113jot 5 vai 10 gadu termi\u0146u. Savuk\u0101rt dz\u012bves cikla anal\u012bze un apr\u0113\u0137ins var veidot 10% \u012bpatsvaru no saimnieciski visizdev\u012bg\u0101k\u0101 iepirkuma krit\u0113rijiem. Nu jau aizvad\u012bts gads kop\u0161 b\u016bvniec\u012bbas saimnieciski visizdev\u012bg\u0101k\u0101 iepirkuma vadl\u012bniju prezent\u0113\u0161anas. Iepirkumu uzraudz\u012bbas birojs (IUB) v\u0113l nav apkopojis rezult\u0101tus, tom\u0113r j\u016btams, ka ir atrasts veids, k\u0101 saimnieciski visizdev\u012bg\u0101ko iepirkumu \u012bstenot ar vien\u012bgo krit\u0113riju \u2013 ar viszem\u0101ko cenu. Ir skaidrs, ka defin\u0113t kvalit\u0101ti iepirkumos ir sare\u017e\u0123\u012bti. Vispirms jau ir j\u0101saprot, k\u0101 to m\u0113r\u012bt. Ir j\u0101veido komisija. San\u0101k subjekt\u012bvi objekt\u012bvs v\u0113rt\u0113jums, v\u0113rt\u0113jot pretendentu vissaimniecisk\u0101ko pied\u0101v\u0101jumu. V\u0113rt\u0113 ar\u012b, lai neb\u016btu str\u012bdu. \u013boti daudzas pa\u0161vald\u012bbas par saimnieciski visizdev\u012bg\u0101ko pieeju nev\u0113las neko dzird\u0113t. Tipisks piem\u0113rs ir bag\u0101t\u0101s pa\u0161vald\u012bbas R\u012bgas apk\u0101rtn\u0113. Vi\u0146iem skaidro, vi\u0146i saprot, tom\u0113r praks\u0113 nev\u0113las izmantot. Vienm\u0113r t\u0101s ir galvass\u0101pes. Kuriozs ir taj\u0101, ka tad, kad vi\u0146i par viszem\u0101ko cenu iep\u0113rk projektu un b\u016bvdarbus, vi\u0146i vaiman\u0101, jo \u2013 ir visl\u0113t\u0101kais, visnekvalitat\u012bv\u0101kais projekts, visl\u0113t\u0101kie materi\u0101li utt.. Protams, ir j\u0101sapringst, lai defin\u0113tu saimnieciski visizdev\u012bg\u0101k\u0101 pied\u0101v\u0101juma krit\u0113rijus. Tur, kur vad\u012bb\u0101 atrodas vec\u0101 blice, neviens saspringt uz jaunu pieeju publiskajos iepirkumos nev\u0113las. M\u016bsu organiz\u0101cij\u0101 ir glob\u0101ls t\u012bklojums, m\u0113s daudz sme\u013camies pieredzi no zviedriem, k\u0101 kvalit\u0101ti publiskajos iepirkumos m\u0113ra Stokholm\u0101. Var kvalit\u0101ti izm\u0113r\u012bt \u2013 tas ir saspringt\u0101ks uzdevums, nek\u0101 agr\u0101k.
\n
\nPasaul\u0113 pavisam ir izveidotas vair\u0101k k\u0101 30 ilgtsp\u0113j\u012bgas b\u016bvniec\u012bbas v\u0113rt\u0113\u0161anas sist\u0113mu, kur\u0101s izmanto aprites cikla izmaksu pieeju. T\u0101s ir risin\u0101jums, pakalpojums, kuru publiskais sektors var iepirkt, ja v\u0113las papildu kvalit\u0101ti b\u016bvprojektam, b\u016bvdarbiem un b\u016bvei. Latvij\u0101 vispopul\u0101r\u0101k\u0101 ir britu izveidot\u0101 sist\u0113ma BREEAM. Visu \u0161o 30 sist\u0113mu pamat\u0101 ir sekojo\u0161as darb\u012bbas: kad model\u0113 \u0113kas pras\u012bbas pret projekt\u0113\u0161anu, pret b\u016bvdarbiem, var izmantot metrisku sist\u0113mu. To veic, lai pras\u012bbas b\u016btu izm\u0113r\u0101mas un pret t\u0101m var\u0113tu sal\u012bdzin\u0101t, kas ir san\u0101cis. Skaidrs \u2013 s\u0101kum\u0101 ir v\u012bzija, seko darba uzdevumi, b\u016bvprojekti, detaliz\u0101cijas ras\u0113jumi, b\u016bvdarbi, bet beig\u0101s ir b\u016bvobjekts. <\/p>\n
Latvij\u0101 patlaban ir vair\u0101ki sertific\u0113ti speci\u0101listi, kuri darbojas ar b\u016bvniec\u012bbas sertific\u0113\u0161anu. Neejot deta\u013c\u0101s – b\u016bvniec\u012bba ir \u013coti racion\u0101la \u2013 nevar vien m\u0113r\u012bt procesus, ir j\u0101m\u0113ra b\u016bves risin\u0101jumu efektivit\u0101te, ietekme uz vidi un lietot\u0101jiem. T\u0101 ietver ar\u012b za\u013c\u0101s b\u016bvniec\u012bbas principus. Starp b\u016bvniec\u012bbas krit\u0113rijiem ir lietot\u0101ja komforta l\u012bme\u0146i \u2013 tos var m\u0113r\u012bt, vai \u0113k\u0101 tie ir\/nav, k\u0101d\u0101 l\u012bmen\u012b. N\u0101kamais – ener\u0123ijas pat\u0113ri\u0146\u0161 \u0113k\u0101. Viens ir valsts l\u012bme\u0146a defin\u0113t\u0101s normas, ir ar\u012b glob\u0101li uzst\u0101d\u012bjumi. Visi zin\u0101m par glob\u0101lo sasil\u0161anu, t\u0101pat ar\u012b \u016bdens pat\u0113ri\u0146\u0161, materi\u0101lu draudz\u012bgums videi un lietot\u0101jam, atkritumu apsaimnieko\u0161ana gan b\u016bvniec\u012bbas laik\u0101, gan ar\u012b p\u0113c b\u016bvniec\u012bbas. Krit\u0113rijs, k\u0101 zemi no ekolo\u0123isk\u0101 viedok\u013ca pareizi izmanto, pies\u0101r\u0146ojums, emisijas r\u0101d\u012bt\u0101ji un t\u0101l\u0101k. \u0160\u012b nosac\u012bti ir Ilgtsp\u0113j\u012bgas b\u016bvniec\u012bbas B\u012bbele, k\u0101 viens no principiem, ko var izmantot, tostarp publiskajos iepirkumos. L\u012bdz \u0161im paradoks\u0101ls bija arguments \u2013 protams, bet tas ta\u010du nav bez maksas! Tas pamatarguments \u2013 m\u0113s visu iep\u0113rkam par viszem\u0101ko cenu, k\u0101 \u0161o var iepirkt publiskaj\u0101 sektor\u0101 (komercsektors \u0161o saprot, Latvij\u0101 patlaban ir l\u012bdz 10 BREEAM sist\u0113m\u0101 sertific\u0113tu objektu). Pasaul\u0113 ir gandr\u012bz 1 000 000 sertific\u0113tu objektu. Protams, varam atcer\u0113ties, k\u0101 Latvij\u0101 90. gadu vid\u016b par\u0101d\u012bj\u0101s ISO 9001 kvalit\u0101tes sist\u0113ma. Ar\u012b bija jaut\u0101jums \u2013 k\u0101p\u0113c t\u0101du vajag? T\u0101 kaut ko maks\u0101ja. Var\u0113ja uz A4 lapaspuses uzrakst\u012bt savu kvalit\u0101tes sist\u0113mas principu un iev\u0113rot. Tom\u0113r t\u0101 lieta aizg\u0101ja, liel\u0101s organiz\u0101cijas s\u0101ka saprast, ka no t\u0101 ir k\u0101da pievienot\u0101 v\u0113rt\u012bba. Bija defin\u0113ta kaut k\u0101da k\u0101rt\u012bba. Sal\u012bdzino\u0161i aprakst\u012bts process. B\u016bvniec\u012bb\u0101 nov\u0113rt\u0113jama kvalit\u0101tes sist\u0113ma bez BREEAM ir, piem\u0113ram, ar\u012b LEED, DGNB un citas kvalit\u0101tes sist\u0113mas.<\/p>\n
Aprites izmaksu anal\u012bzi pasaul\u0113 ieviesa 80. gadu beig\u0101s. Patlaban ir aizvad\u012bti gandr\u012bz 30 gadi. Latvij\u0101 patlaban ir vien piecu gadu pieredze ar BREEAM, turkl\u0101t tikai komercsektor\u0101. Publiskais sektors aizvien nesaprot un nev\u0113las iepirkt, k\u0101 ar\u012b nem\u0101k iepirkt. Patlaban ir p\u0101ris pilotprojektu, kuri, m\u0113s ceram, b\u016bs k\u0101 veiksm\u012bgi piem\u0113ri.
\nTas ir st\u0101sts par za\u013cajiem krit\u0113rijiem, kuri ir aprites ekonomikas pamat\u0101. <\/p>\n
K\u0101 praktiski notiek aprites cikla anal\u012bzes p\u0101rbaude?<\/b><\/p>\n
Briti vienm\u0113r ir neatkar\u012bg\u0101 sertific\u0113t\u0101 instit\u016bcija, kas p\u0101rbauda, vai Latvij\u0101 iev\u0113ro v\u0113rt\u0113\u0161anas principus un krit\u0113rijus. Ja Latvij\u0101 b\u016bvuzraugs nov\u0113rt\u0113 \u0113ku, k\u0101ds veic b\u016bvprojekta ekspert\u012bzi, kur\u0161 p\u0101rbauda \u0161o ekspertu darba kvalit\u0101ti? Viens eksperts uzticas citam ekspertam, bet vai k\u0101ds v\u0113rt\u0113 \u0113kas atbilst\u012bbu ilgtsp\u0113jas krit\u0113rijiem? \u0160eit ir t\u0101: vienalga, kas ir b\u016bvprojekta vai b\u016bves v\u0113rt\u0113t\u0101js, to neatkar\u012bgi p\u0101rbaud\u012bs britu organiz\u0101cija BreGlobal. P\u0101rbaud\u012bs, vai v\u0113rt\u0113jums ir t\u0101ds, k\u0101 ir adekv\u0101ti defin\u0113ts. Pamat\u0101 ir punktu skait\u012b\u0161ana da\u017e\u0101d\u0101s \u0113kas elementu dimensij\u0101s. Punktus pie\u0161\u0137ir par tr\u012bs parametriem \u2013 cik videi draudz\u012bga ir \u0113ka, cik t\u0101 draudz\u012bga ir lietot\u0101jam un, cik no resursu viedok\u013ca t\u0101 ir ekonomiski projekt\u0113ta, dizain\u0113ta un cik ekonomiski funkcion\u0113s. \u0160ie parametri san\u0101k kop\u0101 un veido to, ko m\u0113s d\u0113v\u0113jam par \u201ciIgtsp\u0113ju\u201d. Latvij\u0101 ir pieejams, bet v\u0113l nav latviskots, standarts ISO 15685-5. Darbs pie t\u0101 notiek. Ir da\u017e\u0101di citi starptautiski standarti un pamat\u0101 visam ir viens \u2013 dz\u012bves cikla pieeja katrai nozarei ir specifiska. Ir viens pamatstandarts, kas prec\u012bz\u0101k atrun\u0101, k\u0101d\u0101 veid\u0101 tie\u0161i b\u016bvniec\u012bb\u0101 ir j\u0101veic dz\u012bves cikla anal\u012bze. T\u0101 nosaukums ang\u013cu valod\u0101 ir \u201cBuildings and constructed assets \u2013 Service life planning \u2013 Life cycle costing\u201d (\u0112ku un b\u016bvniec\u012bbas akt\u012bvu kalpo\u0161anas laika pl\u0101no\u0161ana – dz\u012bves cikla izmaksu apr\u0113\u0137in\u0101\u0161ana).<\/p>\n
Pirms gada VARAM uzdevum\u0101 izveidoj\u0101m dz\u012bves cikla kalkulatoru b\u016bvniec\u012bbas nozarei. M\u0113r\u0137is bija, lai pa\u0161vald\u012bbas publiskaj\u0101 iepirkum\u0101 var noteikt principu, ka arhitektiem un\/vai b\u016bvniekiem risin\u0101juma ietvaros j\u0101pied\u0101v\u0101 veikt ar\u012b dz\u012bves cikla anal\u012bzi un apr\u0113\u0137inu. Ir anal\u012bze, apraksto\u0161ais st\u0101sts par \u0113ku, da\u017e\u0101du alternat\u012bvu un ietekmju sal\u012bdzin\u0101jums. Kad st\u0101st\u012bjums ir aprakst\u012bts, t\u0101l\u0101k seko racion\u0101l\u0101 da\u013ca \u2013 izmaksu apr\u0113\u0137ins. Lai apr\u0113\u0137in\u0101tu dz\u012bves cikla izmaksas, ir j\u0101izveido b\u016bves kontrolt\u0101me. Lai katrs nes\u0101ktu jaukt kop\u0101 \u0101bolus ar bumbieriem, m\u0113s izveidoj\u0101m kalkulatoru, kas der\u012bgs \u0161ai metodolo\u0123ijai. M\u0113s neizgudroj\u0101m divriteni \u2013 paskat\u012bj\u0101mies, k\u0101 to dara Zviedrij\u0101, pa\u0161pikoj\u0101m idejas un piel\u0101goj\u0101m m\u016bsu tirgus vajadz\u012bb\u0101m. Tad izveidoj\u0101m \u0161o r\u012bku. Princips \u2013 publiskajos iepirkumos, ja tehniskaj\u0101 specifik\u0101cij\u0101 ir noteikts, ka ir j\u0101veic dz\u012bves cikla anal\u012bze un apr\u0113\u0137ins, tad VARAM ir rad\u012bts r\u012bks, kuru var izmantot arhitekti un b\u016bvnieki. R\u012bks \u013cauj pas\u016bt\u012btajam sa\u0146emt papildu inform\u0101ciju par pl\u0101noto \u0113ku, par t\u0101s da\u017e\u0101d\u0101m dimensij\u0101m un da\u017e\u0101diem dz\u012bves cikla parametriem. Princips kalkulatoram \u2013 jebkuru \u0113ku dizain\u0113jot, var kombin\u0113t da\u017e\u0101das vari\u0101cijas. Kalkulator\u0101 ir 3 iesp\u0113jas (vienai \u0113kai pied\u0101v\u0101 tr\u012bs da\u017e\u0101dus b\u016bvniec\u012bbas risin\u0101jumus). Risin\u0101jumus pied\u0101v\u0101 \u0113kas karkasam no pamatiem, jumtam, elektroapg\u0101des t\u012bklam, ventil\u0101cijas sist\u0113mai, apkurei, \u016bdensvadiem, iek\u0161\u0113jiem griestiem, gr\u012bd\u0101m, sien\u0101m, iek\u0161durv\u012bm \u2013 pavisam ir padsmit b\u016btisk\u0101s poz\u012bcijas. Katrai no grup\u0101m ir da\u017e\u0101di veidi, ko var izmantot projekt\u0113\u0161an\u0101. Piem\u0113ram, \u0101r\u0113jai apdarei var izmantot koka apdari, stikla konstrukciju vai m\u016br\u0113tu konstrukciju \u2013 t\u0101m var veikt ilgtsp\u0113jas sal\u012bdzin\u0101jumus. Lo\u0123ika ir t\u0101da, ka katram no risin\u0101jumiem ir sava ietekme uz b\u016bvniec\u012bbas izmaks\u0101m, ietekme uz \u0113kas uztur\u0113\u0161anu vid\u0113j\u0101 termi\u0146\u0101. Var ievad\u012bt kalkulator\u0101 v\u0113rt\u0113\u0161anas termi\u0146u (maksimums ir 35 gadi, parasti nor\u0101da 20 gadu). Kalkulators sar\u0113\u0137ina: \u0161\u0101dai \u0113kai ar \u0161\u0101diem risin\u0101jumiem 20 gados \u0161o atsevi\u0161\u0137u risin\u0101jumu uztur\u0113\u0161ana maks\u0101s noteiktu naudas summu. Tad veidojas kop\u0113j\u0101 kalkul\u0101cija, kur redzamas tr\u012bs b\u016btiskas poz\u012bcijas. <\/p>\n
K\u0101das t\u0101s ir?<\/b><\/p>\n
T\u0101s ir \u0113kas b\u016bvniec\u012bbas izmaksas, \u0113kas uztur\u0113\u0161anas izmaksas (elementu uztur\u0113\u0161anas izmaksas ner\u0113\u0137ina, piem\u0113ram, apkop\u0113jas atalgojumu vai teritorijas sak\u0101rto\u0161anas izmaksas), \u0146em v\u0113r\u0101 \u2013 ja, piem\u0113ram, b\u016bs j\u0101p\u0101rkr\u0101so fas\u0101de, vai b\u016bs salikta l\u0113t\u0101 \u0136\u012bnas santehnika \u2013 p\u0113c 3 gadiem b\u016bs nepiecie\u0161ama nomai\u0146a. Tre\u0161\u0101 b\u016btisk\u0101 izmaksu poz\u012bcija ir da\u017e\u0101di \u0113kas energoresursu pat\u0113ri\u0146i. Proti, cik efekt\u012bva \u0113ka b\u016bs no resursu pat\u0113ri\u0146a skatpunkta. Tas viss kop\u0101 par\u0101da, kur\u0161 variants 20 gadu period\u0101 ir visizdev\u012bg\u0101kais. Pa\u0161vald\u012bb\u0101m parasti pat\u012bk maz\u0101k ieguld\u012bt b\u016bvniec\u012bb\u0101 (pirksim par viszem\u0101ko cenu!), tom\u0113r d\u0101rg\u0101ks pied\u0101v\u0101jums nereti 20 gadu period\u0101 ir izdev\u012bg\u0101ks. Tas ir r\u012bks pas\u016bt\u012bt\u0101jam, kas \u013cauj dom\u0101t par \u0113ku vid\u0113j\u0101 termi\u0146\u0101 un par\u0101da, kur\u0161 no variantiem ir izdev\u012bg\u0101ks.
\nPubliskais pas\u016bt\u012bt\u0101js parasti vid\u0113ja termi\u0146a apr\u0113\u0137inos negrib iedzi\u013cin\u0101ties. Maksimums pa\u0161vald\u012bbu iepirkumu speci\u0101lists var salikt iedotos skait\u013cus, bet skait\u013cus var iedot vien arhitekti un b\u016bvnieki. Vi\u0146i saprot alternat\u012bvas. Ja ieliec publiskaj\u0101 iepirkum\u0101 \u0161o pras\u012bbu, atn\u0101k vair\u0101ki pretendentu. Vi\u0146iem tiek papras\u012bta \u0161\u012b detaliz\u0101cija, nevis vienk\u0101r\u0161i uzr\u0101d\u012bt projekt\u0113\u0161anas, b\u016bvniec\u012bbas un autoruzraudz\u012bbas izmaksas, kas parasti vi\u0146us visvair\u0101k interes\u0113. Atbilsto\u0161i Latvijas b\u016bvnormat\u012bviem un kontrolt\u0101m\u0113m \u0161eit j\u0101skat\u0101s \u0113ka s\u012bk\u0101k pa poz\u012bcij\u0101m. K\u0101 kur\u0161 iep\u0113rk \u2013 cits detaliz\u0113ti, cits nedetaliz\u0113ti. <\/p>\n
Pa\u0161vald\u012bbas noteikti interes\u0113 \u2013 vai kalkulatora izmanto\u0161ana sad\u0101rdzina iepirkumu?<\/b><\/p>\n
Lai arhitekts un b\u016bvnieks saliktu \u0161o inform\u0101ciju \u2013 tas neko b\u016btiski nesad\u0101rdzina. Tas arhitektam un b\u016bvniekam, dom\u0101jot par \u0113ku, ir pamata uzdevums. Vi\u0146iem ir j\u0101dom\u0101 par vislab\u0101ko, nevis tikai par l\u0113t\u0101ko pied\u0101v\u0101jumu. Sad\u0101rdzin\u0101jums ir taj\u0101 br\u012bd\u012b, ja pa\u0161vald\u012bba tie\u0161\u0101m nesp\u0113j salikt inform\u0101ciju un j\u0101piesaista eksperts, kur\u0161 var veikt anal\u012bzes un apr\u0113\u0137inus. Sal\u012bdzin\u0101\u0161u \u2013 tas ir ikviens finan\u0161u anal\u012bti\u0137is, ja vi\u0146am iedod saprotamus skait\u013cus, vi\u0146\u0161 var tos salikt, struktur\u0113ti par\u0101d\u012bt un pateikt, ka matem\u0101tika ir pareiza. Kad m\u0113s piesaist\u012bj\u0101m nekustamo \u012bpa\u0161umu v\u0113rt\u0113t\u0101ju \u201cColliers\u201d, vi\u0146i izstr\u0101d\u0101ja apr\u0113\u0137ina lo\u0123iku.<\/p>\n
Patlaban \u0161o kalkulatoru neviens \u012bpa\u0161i v\u0113l neizmanto, jo publiskais sektors to nejaut\u0101. St\u0101sts nav tikai par apr\u0113\u0137inu, t\u0101 ir ar\u012b ilgtsp\u0113j\u012bgas dom\u0101\u0161anas filosofija. Skaidrs, ka patlaban tirg\u016b publiskais sektors darbojas ar iepirkumiem, izmanto ES naudas un visur vissvar\u012bg\u0101kais ir ekspluat\u0101cij\u0101 nodo\u0161anas termi\u0146\u0161 un iek\u013cau\u0161an\u0101s bud\u017eet\u0101. Tikai v\u0113l\u0101k seko kvalit\u0101te vai ilgtsp\u0113ja. Ja sal\u012bdzina ar komercatt\u012bst\u012bt\u0101ju, m\u0113s konsult\u0113jam ar\u012b par \u0161\u012bm liet\u0101m \u2013 ikviens investors, kas b\u016bv\u0113 sev, v\u0113rt\u0113 b\u016bves izmaksas vid\u0113j\u0101 un ilgtermi\u0146\u0101.<\/p>\n
Jaun\u0101k\u0101 tendence ir pas\u012bv\u0101s \u0113kas, kuras ir j\u0101dizain\u0113 un j\u0101b\u016bv\u0113 l\u012bdz\u012bgi k\u0101 dz\u012bvo un aug koki. Princips ir \u0161\u0101ds \u2013 koks \u013coti labi sp\u0113j gan apstr\u0101d\u0101t \u016bdeni, gan apstr\u0101d\u0101t vis\u0101das klimata p\u0101rmai\u0146as, izturt\u0113t lielas slodzes, v\u0113ju, utt.. Tehnisk\u0101s noslodzes un ekolo\u0123iskos parametrus. K\u0101 absorb\u0113 CO2<\/sub> utt… Ja cilv\u0113ki ir nedaudz ieinteres\u0113ti un saprot filosofiju, ko sauc par aprites pieejas b\u016bvniec\u012bbu, tad attiec\u012bgi var izmantot gan \u0161\u0101dus r\u012bkus, gan ar\u012b \u0161\u0101das metodes. Pamat\u0101 ir strat\u0113\u0123iskais uzst\u0101d\u012bjums – m\u0113s gribam dizain\u0113t un b\u016bv\u0113t za\u013cu un viedu \u0113ku, kur\u0101 visi izmatotie materi\u0101li ir vair\u0101k videi un lietot\u0101jiem draudz\u012bgi. Pasaul\u0113 za\u013c\u0101s m\u0101j\u0101s ir milz\u012bga kust\u012bba, kas visu laiku dom\u0101 par materi\u0101lu atk\u0101rtotu izmanto\u0161anu \u2013 k\u0101 t\u0101s pa\u0161as \u0113kas rekonstru\u0113jot demont\u0113tos materi\u0101lus izmantot v\u0113lreiz \u2013 recikl\u0113to b\u016bvmateri\u0101lu izmanto\u0161ana. T\u0101 ir pamatdoma. Otrs \u2013 k\u0101 taj\u0101 br\u012bdi, kad s\u0101c veidot v\u012bziju, iepirkt un dizain\u0113t, iestr\u0101d\u0101t \u0161os krit\u0113rijus.<\/p>\n Viss groz\u0101s ap to, cik \u0113ka ir lietot\u0101jam draudz\u012bga, cik energoefekt\u012bva, cik daudz \u016bdens t\u0113r\u0113, k\u0101di b\u016bs videi un lietot\u0101jiem draudz\u012bgie materi\u0101li un to \u0137\u012bmiskais sast\u0101vs, cik daudz atkritumu \u0113ka ra\u017eos, k\u0101du pies\u0101r\u0146ojumu rad\u012bs, k\u0101ds b\u016bs pies\u0101r\u0146ojums \u0113ku uzb\u016bv\u0113jot utt.. Krit\u0113riji ir vieni un tie pa\u0161i. <\/p>\n Iepirkuma tehniskaj\u0101 specifik\u0101cij\u0101 var \u0161\u0101dus risin\u0101jumus, proti, aprites cikla anal\u012bzi un apr\u0113\u0137inu, iek\u013caut k\u0101 pras\u012bbas, ja vien ir kompetence to defin\u0113t un t\u0101l\u0101k izmantot. Ja v\u0113lamies izmantot aprites cikla pieeju un dom\u0101t par ietekmi uz dabu ilgtermi\u0146\u0101, tad ir konkr\u0113ta metodolo\u0123ija, konkr\u0113ts r\u012bks, ko var izmantot iepirkumos. Viss s\u0101kas ar ap\u0146em\u0161anos un uzst\u0101d\u012bjumu, ka pas\u016bt\u012bt\u0101js visp\u0101r to v\u0113las izmantot. <\/p>\n Piem\u0113ram, Lietuvas galvaspils\u0113ta Vi\u013c\u0146a iecer\u0113jusi pie\u0161\u0137irt nodok\u013cu atlaides \u0113k\u0101m, kas ieguvu\u0161as k\u0101du no ilgtsp\u0113j\u012bgas b\u016bvniec\u012bbas sertifik\u0101tiem. Ar\u012b m\u0113s str\u0101d\u0101jam ar R\u012bgas Domi, lai virz\u012btu l\u012bdz\u012bgu iniciat\u012bvu. R\u012bgas ietekme uz CO2<\/sub> izme\u0161iem veido vismaz pusi no kop\u0113jiem Latvijas izme\u0161iem. Patlaban Latvij\u0101 vair\u0101ki lielie \u012bpa\u0161umu att\u012bst\u012bt\u0101ji ir ieguvu\u0161i ilgtsp\u0113j\u012bgas b\u016bvniec\u012bbas sertifik\u0101tu, piem\u0113ram, lietuvie\u0161u \u2013 \u201cHanner\u201d un \u201cAkropolis\u201d, zviedru \u201cLinstow\u201d, igau\u0146u \u201cCapitalia\u201d, v\u0101cu \u201cLidl\u201d, ar\u012b Latvijas att\u012bst\u012bt\u0101js \u201cPillar\u201d. Visur pamat\u0101 ir starptautiski att\u012bst\u012bt\u0101ji. Vi\u0146iem vairs nav j\u0101uzdod jaut\u0101jums, kas tas t\u0101ds ir un k\u0101p\u0113c to vajag? Vi\u0146u uztver\u0113 tas nav m\u0101rketinga instruments \u2013 vi\u0146i to izprot un ir gatavi par to maks\u0101t.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":" Par dz\u012bves cikla anal\u012bzi b\u016bvniec\u012bbas projektos intervij\u0101 \u017eurn\u0101lam \u201cIepirkumi\u201d st\u0101sta Latvijas Ilgtsp\u0113j\u012bgas b\u016bvniec\u012bbas padomes valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js GINTS MI\u0136ELSONS. <\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[20,1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/10442"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=10442"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/10442\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":10445,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/10442\/revisions\/10445"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=10442"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=10442"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=10442"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}