{"id":10025,"date":"2018-10-03T14:57:19","date_gmt":"2018-10-03T12:57:19","guid":{"rendered":"http:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=10025"},"modified":"2018-10-03T15:17:14","modified_gmt":"2018-10-03T13:17:14","slug":"es-fondu-finansejuma-ietekme-uz-latvijas-tautsaimniecibas-izaugsmi","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=10025","title":{"rendered":"ES fondu finans\u0113juma ietekme uz Latvijas tautsaimniec\u012bbas izaugsmi<sup><a href=\"#fn1\" id=\"ref1\">*<\/a><\/sup>"},"content":{"rendered":"<p><b>ES fondu naudas atbalsts p\u0113rn pa\u0101trin\u0101ja Latvijas izaugsmi strauj\u0101k, nek\u0101 gadu agr\u0101k, r\u0101da Finan\u0161u ministrijas apr\u0113\u0137ini.<\/b><\/p>\n<p>Finan\u0161u ministres Danas Reiznieces \u2013 Ozolas parakst\u012btaj\u0101 zi\u0146ojum\u0101 vald\u012bbai par Koh\u0113zijas politikas Eiropas Savien\u012bbas (ES) fondu invest\u012bciju progresu l\u012bdz 2018. gada 30. j\u016bnijam teikts, ka saska\u0146\u0101 ar Centr\u0101l\u0101s statistikas p\u0101rvaldes (CSP) datiem, IKP 2017. gad\u0101, sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar iepriek\u0161\u0113jo gadu k\u0101pis par 4,5\u00a0% &#8211; b\u016btiski strauj\u0101k, nek\u0101 gadu agr\u0101k, kad Latvijas tautsaimniec\u012bba auga par 2,2\u00a0%. Latvijas tautsaimmniec\u012bbas izaugsmes temps 2017. gad\u0101 bija visstrauj\u0101kais kop\u0161 2011.\u00a0gada. Sp\u0113c\u012bga ekonomikas izaugsme turpin\u0101j\u0101s ar\u012b 2018. gada I ceturksn\u012b, kad IKP, sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2017.\u00a0gada I ceturksni, k\u0101pa par 4,0\u00a0%. L\u012bdz\u012bgi k\u0101 iepriek\u0161\u0113jos ceturk\u0161\u0146os, to nodro\u0161in\u0101ja labv\u0113l\u012bg\u0101 situ\u0101cija Latvijas \u0101r\u0113jos tirgos, k\u0101 ar\u012b invest\u012bciju aktivit\u0101tes pieaugums un b\u016bvniec\u012bbas nozares strauj\u0101 att\u012bst\u012bba, pa\u0101trinoties ES fondu iepl\u016bdei ekonomik\u0101. Saska\u0146\u0101 ar FM nov\u0113rt\u0113jumu, ES fondu invest\u012bcijas 2017.\u00a0gad\u0101 IKP izaugsmi palielin\u0101ja par 2,0\u00a0%, b\u016btiski vair\u0101k nek\u0101 gadu iepriek\u0161. Faktiski nov\u0113rt\u0113tais ES fondu invest\u012bciju devums re\u0101l\u0101 IKP pieaugum\u0101 2017.\u00a0gad\u0101 ir liel\u0101ks, nek\u0101 s\u0101kotn\u0113ji tika prognoz\u0113ts. Tas ir saist\u012bts gan ar lab\u0101ku tautsaimniec\u012bbas izaugsmi kopum\u0101, gan \u012bpa\u0161i ar pozit\u012bvu invest\u012bciju k\u0101puma tempu, teikts zi\u0146ojum\u0101. 2014. \u2013 2020. gada ES fondu pl\u0101no\u0161anas perioda ietvaros ES fondu invest\u012bciju apjoms 2017. gad\u0101 bija 404\u00a0milj. eiro pretstat\u0101 225 milj. eiro 2016.\u00a0gad\u0101. Liel\u0101ka ES fondu invest\u012bciju pl\u016bsma rada multiplikatora efektu kop\u0113j\u0101 invest\u012bciju aktivit\u0101t\u0113 valst\u012b. Saska\u0146\u0101 ar CSP datiem kop\u0113jais invest\u012bciju apjoms tautsaimniec\u012bb\u0101 2017. gad\u0101 pieauga par 17,9 % faktiskaj\u0101s cen\u0101s, sal\u012bdzinot ar attiec\u012bgo periodu 2016. gad\u0101. Nomin\u0101l\u0101 izteiksm\u0113 Latvijas tautsaimniec\u012bb\u0101 2017.\u00a0gad\u0101 bija par 813,4 milj. eiro vair\u0101k invest\u012bciju. <\/p>\n<p>Visliel\u0101k\u0101 pozit\u012bv\u0101 ES fondu ietekme bija b\u016bvniec\u012bbas nozar\u0113, palielinot t\u0101s pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas pieauguma tempu aptuveni par tr\u012bs procentpunktiem. No izlietojuma puses visliel\u0101ko pozit\u012bvo devumu tautsaimniec\u012bbas izaugsm\u0113 2017.\u00a0gad\u0101, l\u012bdz\u012bgi k\u0101 iepriek\u0161\u0113jos gados, nodro\u0161in\u0101ja priv\u0101tais pat\u0113ri\u0146\u0161 un gandr\u012bz tikpat daudz invest\u012bciju pieaugums. Priv\u0101tais pat\u0113ri\u0146\u0161, uzlabojoties situ\u0101cijai darba tirg\u016b un palielinoties alg\u0101m, 2017. gad\u0101 palielin\u0101j\u0101s par 6,8 %, kam\u0113r invest\u012bcijas pamatkapit\u0101l\u0101 auga par 17,5 %. 2018. gada I ceturksn\u012b liel\u0101kais devums IKP pieaugum\u0101 bija invest\u012bcij\u0101m, kas sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2017. gada I ceturksni k\u0101pa par 19,1 %. Priv\u0101tais pat\u0113ri\u0146\u0161 2018. gada I ceturksn\u012b pieauga par 4,1 %, sabiedriskais pat\u0113ri\u0146\u0161 &#8211; par 4,7 %, pre\u010du un pakalpojumu eksports pieauga par 2,3 %, sal\u012bdzinot ar 2017. gada I ceturksni.<\/p>\n<p>L\u012bdz ar strauj\u0101ku izaugsmi Latvijas galvenajos eksporta tirgos un sp\u0113c\u012bg\u0101ku pre\u010du cenu pieaugumu, Latvijas kop\u0113jais pre\u010du eksports faktiskaj\u0101s cen\u0101s 2017.\u00a0gad\u0101 k\u0101pa par 10,8\u00a0%. 2018. gada pirmaj\u0101 pus\u0113 saglab\u0101j\u0101s strauj\u0161 eksporta pieauguma temps. Gada pirmajos piecos m\u0113ne\u0161os, sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2017.\u00a0gada pirmajiem pieciem m\u0113ne\u0161iem, kop\u0113j\u0101 pre\u010du eksporta v\u0113rt\u012bba k\u0101pa par 9,3\u00a0%, ko visvair\u0101k nodro\u0161in\u0101ja meh\u0101nismu un ier\u012b\u010du, koka un koka izstr\u0101d\u0101jumu, k\u0101 ar\u012b met\u0101lu eksports, kas sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2017.\u00a0gada attiec\u012bgo periodu pieauga attiec\u012bgi par 12,4\u00a0%, 12,1\u00a0% un 22,2\u00a0%. Savuk\u0101rt, pakalpojumu eksports faktiskaj\u0101s cen\u0101s 2018.\u00a0gada I ceturksn\u012b bija par 1,9\u00a0% liel\u0101ks, ko visvair\u0101k nodro\u0161in\u0101ja gaisa transporta pakalpojumi, k\u0101 ar\u012b telesakaru un datorpakalpojumi, kas sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2017.\u00a0gada attiec\u012bgo periodu k\u0101pa par 21,8\u00a0% un 23,2\u00a0%. Savuk\u0101rt j\u016bras transporta pakalpojumu eksports 2018.\u00a0gada I ceturksn\u012b samazin\u0101j\u0101s par 21,1\u00a0%.<\/p>\n<p>Nozaru griezum\u0101 liel\u0101ko devumu Latvijas ekonomikas izaugsm\u0113 2018.\u00a0gada I ceturksn\u012b deva b\u016bvniec\u012bba, kas sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2017.\u00a0gada I\u00a0ceturksni k\u0101pa par 35,7\u00a0%. To nodro\u0161in\u0101ja ES fondu invest\u012bciju un priv\u0101to invest\u012bciju aktivit\u0101tes pieaugums. T\u0101pat noz\u012bm\u012bga ietekme uz ekonomikas izaugsmi 2018.\u00a0gada I ceturksn\u012b bija tirdzniec\u012bbas, nekustam\u0101 \u012bpa\u0161uma, komercpakalpojumu, k\u0101 ar\u012b lauksaimniec\u012bbas un me\u017esaimniec\u012bbas nozar\u0113m. 26,4\u00a0% izaugsmes kritums I ceturksn\u012b bija fiks\u0113ts tikai finan\u0161u pakalpojumu nozar\u0113, sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2017.\u00a0gada I ceturksni, kas saist\u012bts ar nerezidentu apkalpo\u0161anas samazin\u0101jumu banku sektor\u0101. Transporta un uzglab\u0101\u0161anas nozar\u0113 fiks\u0113ts 0,7\u00a0% kritums, augo\u0161ajiem pasa\u017eieru p\u0101rvad\u0101jumiem un autop\u0101rvad\u0101jumu att\u012bst\u012bbai nesp\u0113jot piln\u012bb\u0101 kompens\u0113t kr\u012bto\u0161os Krievijas kravu tranz\u012bta apjomus.<\/p>\n<p>Tautsaimniec\u012bbas izaugsmei pa\u0101trinoties, strauj\u0101ka k\u013cuvusi bezdarba samazin\u0101\u0161an\u0101s. 2017.\u00a0gad\u0101 bezdarba l\u012bmenis p\u0113c darbasp\u0113ka apsekojuma datiem bija 8,7\u00a0% \u2013 par 0,9 procentpunktiem zem\u0101ks nek\u0101 2016.\u00a0gad\u0101. 2018.\u00a0gad\u0101 bezdarbs samazin\u0101s v\u0113l strauj\u0101k \u2013 I ceturksn\u012b bezdarba l\u012bmenis samazin\u0101j\u0101s l\u012bdz 8,2\u00a0% un bija par 1,2 procentpunktiem zem\u0101ks nek\u0101 attiec\u012bgaj\u0101 ceturksn\u012b pirms gada. Tautsaimniec\u012bb\u0101 nodarbin\u0101to iedz\u012bvot\u0101ju skaits 2017.\u00a0gad\u0101 palielin\u0101j\u0101s par 0,2\u00a0%, bet 2018.\u00a0gada I ceturksn\u012b tas auga jau par 1,8\u00a0%. T\u0101 k\u0101 nodarbin\u0101to skaita pieaugumu ierobe\u017eo darbsp\u0113jas vecuma iedz\u012bvot\u0101ju skaita samazin\u0101\u0161an\u0101s, augot piepras\u012bjumam, atsevi\u0161\u0137\u0101s nozar\u0113s un profesij\u0101s jau ir v\u0113rojams str\u0101d\u0101jo\u0161o skaita tr\u016bkums. Nodarbin\u0101t\u012bbas valsts a\u0123ent\u016br\u0101 re\u0123istr\u0113to br\u012bvo darba vietu skaits p\u0113d\u0113j\u0101 gada laik\u0101 ir vair\u0101k nek\u0101 divk\u0101r\u0161ojies, 2018.\u00a0gada j\u016bnija beig\u0101s sasniedzot 20 t\u016bksto\u0161us. Vienlaikus m\u0113ne\u0161a vid\u0113j\u0101s bruto darba samaksas pieaugums ir k\u013cuvis strauj\u0101ks: 2017.\u00a0gad\u0101 bija palielin\u0101jums par 7,9\u00a0% \u2013 l\u012bdz 926 eiro; 2018.\u00a0gada I ceturksn\u012b palielin\u0101jums sasniedzis 8,6\u00a0% \u2013 l\u012bdz 961 eiro, sal\u012bdzinot ar 2017.\u00a0gada I ceturksni. L\u012bdz\u0101s ekonomikas izaugsmei un bezdarba kritumam straujo algas k\u0101pumu 2018.\u00a0gad\u0101 nosaka ar\u012b minim\u0101l\u0101s algas paaugstin\u0101jums par 50 eiro \u2013 l\u012bdz 430 eiro, k\u0101 ar\u012b finans\u0113juma palielin\u0101jums darba samaksai atsevi\u0161\u0137\u0101m sabiedrisk\u0101 sektora darbinieku grup\u0101m, taj\u0101 skait\u0101 vesel\u012bbas apr\u016bpes nozar\u0113 str\u0101d\u0101jo\u0161ajiem. Sabiedriskaj\u0101 sektor\u0101 m\u0113ne\u0161a vid\u0113j\u0101 bruto darba samaksa 2018. gada I ceturksn\u012b, sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar attiec\u012bgo ceturksni pirms gada, k\u0101pusi par 8,1\u00a0% \u2013 l\u012bdz 969 eiro, bet priv\u0101taj\u0101 sektor\u0101 t\u0101 auga par 8,9\u00a0% \u2013 l\u012bdz 957 eiro.<\/p>\n<p>Infl\u0101cijas l\u012bmenis Latvij\u0101 kop\u0161 2017.\u00a0gada ir paaugstin\u0101jies, ko galvenok\u0101rt nosaka p\u0101rtikas un degvielas cenu pieaugums pasaules cenu sv\u0101rst\u012bbu ietekm\u0113, k\u0101 ar\u012b viet\u0113jais sakaru, telekomunik\u0101ciju, apdro\u0161in\u0101\u0161anas un finan\u0161u pakalpojumu cenu k\u0101pums. 2017.\u00a0gada vid\u0113j\u0101 infl\u0101cija paaugstin\u0101j\u0101s l\u012bdz 2,9\u00a0%, sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 0,1\u00a0% 2016.\u00a0gad\u0101. 2018.\u00a0gada pirmajos se\u0161os m\u0113ne\u0161os infl\u0101cijas l\u012bmenis nedaudz samazin\u0101jies l\u012bdz 2,2\u00a0%. Taj\u0101 skait\u0101 pre\u010du cenas 2018. gada pirmajos se\u0161os m\u0113ne\u0161os auga vid\u0113ji par 1,7 %, bet pakalpojumu cenas \u2013 par 3,4\u00a0%.<\/p>\n<p><sup id=\"fn1\">* Zi\u0146ojum\u0101 pieejams apskats par makroekonomisk\u0101s situ\u0101cijas att\u012bst\u012bbu, ietverot 2018.\u00a0gada I ceturksni un p\u0113d\u0113jos pieejamos datus par 2018.\u00a0gada II ceturksni. ES fondu ietekmes anal\u012bze balst\u0101s uz 2010.\u00a0gada sal\u012bdzin\u0101maj\u0101m cen\u0101m un veikta ar FM modeli, uz SIA \u201cProjektu un kvalit\u0101tes vad\u012bba\u201d p\u0113t\u012bjuma par izspie\u0161anas efektu un publisk\u0101 kapit\u0101la elast\u012bbu Latvij\u0101 rezult\u0101tu pamata (<a href=\"http:\/\/www.esfondi.lv\/page.php?id=1104\">http:\/\/www.esfondi.lv\/page.php?id=1104<\/a> ). <a href=\"#ref1\" title=\"Jump back to footnote 1 in the text.\">\u21a9<\/a><\/sup> <\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>ES fondu naudas atbalsts p\u0113rn pa\u0101trin\u0101ja Latvijas izaugsmi strauj\u0101k, nek\u0101 gadu agr\u0101k, r\u0101da Finan\u0161u ministrijas apr\u0113\u0137ini.<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[120],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/10025"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=10025"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/10025\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":10027,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/10025\/revisions\/10027"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=10025"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=10025"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=10025"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}