Rēzeknē sākti restaurācijas darbi sinagogā, kas tautā pazīstama ar nosaukumu “Zaļā sinagoga” un ir visvecākā koka sinagoga Baltijas valstīs. Iespējams, specifisko darbu dēļ iepirkuma konkursu sludināja trīs reizes.
Šā gada rudenī Rēzeknē beidzies ļoti vērienīgs iepirkuma konkurss projekta “Rēzeknes Zaļās sinagogas restaurācija, iekļaujot koka arhitektūras mantojuma centra un ekspozīcijas par ebreju kultūras mantojuma izveidi” īstenošanai. Iepirkumu nodaļas vadītāja Ērika Lazareva atzina, ka viņas piecu gadu darbā tik interesants, savdabīgs un reizē ļoti daudz zināšanu prasošs iepirkums bijis pirmoreiz: “Par to, ka sinagoga jārestaurē, apspriežot iepirkumu plānus, runāja jau sen, tomēr tam vajadzēja arī lielu finansējumu. Kad beidzot projekts par naudas piešķiršanu no Eiropas ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas LV04 “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” bija sagatavots un apstiprināts, pie darba ķērāmies mēs. Diemžēl iepirkuma konkursu vajadzēja sludināt trīs reizes, jo pirmajā nepieteicās neviens, otrajā firma prasīja lielāku samaksu, nekā var atļauties pēc projekta, trešajā pieteicās mūsu pašu vietējais uzņēmējs no Latgales, kam ir pieredze darbā ar koku. Patlaban restaurācija jau ir sākusies, un, ja viss veiksies labi, pēc gada sinagoga būs kārtībā.”
Rēzeknes Iepirkumu komisijas speciālistiem ir pieredze ļoti apjomīgu projektu īstenošanai nepieciešamu iepirkumu nolikumu izstrādē, tomēr sinagogas restaurācijas prasības bijušas citādas. Tāpat trūcis pieredzes tik senu ēku atjaunošanā. Lai izveidotu prasību pamatojumu, gan iesaistīti mākslas un arhitektūras lietu pārzinātāji, gan meklētas un atrastas sadarbības iespējas ar pieredzējušiem restauratoriem Latvijā un ārvalstīs. Tādējādi sinagogas atjaunošanā ne tikai piedalās uzvarējusī būvniecības firma, bet arī tiek nodrošināta Austrumlatgales Profesionālās vidusskolas, Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas un Norvēģijas “Sam Eyde” arodskolas audzēkņu prakse.
Restaurācija kā interesants risks
Iepirkuma konkursā ir uzvarējusi kokapstrādes firma “INTECO WOOD”. Patlaban tās darbinieki veic demontāžas darbus. “INTECO WOOD” direktors Dainis Molodcovs uzsvēra, ka darbs ir ļoti interesants un savdabīgs: “Tajā pašā laikā apzināmies arī risku un lielo atbildību, jo mums jārestaurē vairāk nekā gadsimtu sena koka konstrukcija un apšuvuma elementi. Konkursā startēju ar domu par nākotni, jo tiks iegūta koka ēku restaurācijas pieredze un reizē ar to cerības uzvarēt varbūt vēl kādā līdzīgā iepirkumā. Līdz šim firma ir nodarbojusies tikai ar galdniecības pakalpojumiem un guļbūvju būvniecību. Tagad katru sinagogas restaurējamo detaļu vispirms pētām un tikai tad lemjam – tā ir remontējama jeb daļēji vai pilnībā nomaināma ar jaunu.”
Sinagogas restaurācijas iepirkuma projekta tehniskajā dokumentācijā ir daudzas norādes un noteiktas prasības to ievērošanai. Piemēram, jāsaglabā 19. gadsimta vidus velmētais stikls, logu un durvju elementu nostiprināšanai jāizmanto koka tapas, krāsošanai īpaša krāsa ar aukstās spiedes lineļļu, dēļu savienošanai jāiegādājas kaltas naglas un tamlīdzīgi. Tajā pašā laikā ir atļauta arī ēkas pielāgošana 21. gadsimta prasībām, ierīkojot sanitāros mezglus, pieslēdzoties pilsētas centralizētajai ūdenssaimniecības un siltumapgādes sistēmai.
Ar norvēģu pieredzi
Projektu īsteno Rēzeknes pilsētas dome kopīgi ar partneriem Norvēģijā. Kopējie plānotie projekta izdevumi ir 711 437 eiro, no kuriem 85% ir EEZ finanšu instrumenta atbalsts, 10% valsts un 5% Rēzeknes pašvaldības līdzfinansējums.
Tāpat projekta izpildes laikā varēs uzlabot izglītības iestāžu studentu un pedagogu zināšanas koka restaurācijā, organizējot apmācības kursus, pieredzes apmaiņas nometnes un stiprinot sadarbību dažādos līmeņos – reģionālajā, valsts un starptautiskajā, piesaistot kā Latvijas, tā Norvēģijas amatniekus, profesionālo skolu audzēkņus, pedagogus, restauratorus. Šajā sakarā oktobra nogalē jau pedagogi no Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas, Rēzeknes tehnikuma un Norvēģijas “Sam Eyde” tehnikuma piedalījās restaurācijas apmācības kursos Kuldīgā, lai profesionālu ekspertu un lektoru pavadībā iepazītos ar Kuldīgas vēsturiskā centra restaurācijas projektu un ielu un telpu restaurāciju vecpilsētā. Apmācību laikā notika diskusijas arī par Rēzeknes Zaļās sinagogas restaurāciju, projekta izaicinājumiem un sasniegtajiem rezultātiem un tika apskatīta nesen pārbūvētā sinagoga Kuldīgā.
Baltijas vēsturiskā vērtība
Savulaik Rēzeknē bijušas vienpadsmit sinagogas, bet līdz mūsdienām saglabājusies vienīgi Zaļā, kas reizē ir arī vissenākā koka sinagoga Baltijas valstīs. Tā atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā, un, ņemot vērā tā attīstības plānu, restaurācijai jāatbilst aprakstam vēsturiskajos avotos – jāsaglabā 18. un 19. gadsimta arhitektoniskās iezīmes. Restaurējot Rēzeknes Zaļo sinagogu un izveidojot tūrisma informācijas centru, koka arhitektūras centru un ebreju kultūras mantojuma virtuālo ekspozīciju, tiks panākta arī tūristu plūsmas palielināšana Rēzeknes vēsturiskajā centrā. Iecerēts, ka sinagogā darbosies krāsns tradicionālās ebreju Lieldienu macas cepšanai, ar kuru varēs cienāties pilsētas viesi. Sinagogā strādās īpaši apmācīts cilvēks, kurš varēs pastāstīt apmeklētājiem par koka mantojuma īpatnībām un šīs unikālās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanas iespējām. Ir plānots, ka restaurētajā sinagogā varēs notikt ebreju tautas dievkalpojumi.
Rēzeknes ebreju lepnums Zaļā sinagoga, literatūrā saukta arī par “Beth midrash” (mācību māju), atrodas Krāslavas un Izraēlas ielas stūrī.
Pēc tam kad cauri Rēzeknei tika uzbūvēta pirmā dzelzceļa līnija, pilsētā strauji pieauga iedzīvotāju skaits, daudzi no tiem nodarbojās ar tirdzniecību, un galvenie šīs nozares pārstāvji pēc etniskās piederības bija ebreji. Palielinoties ebreju kopienai piederīgo skaitam, radās nepieciešamība pēc pulcēšanās vietas un sinagogas. Rēzeknes ebreji Zaļo sinagogu uzbūvēja 1845. gadā. Sinagoga darbību pārtrauca 1990. gadā, kad avārijas stāvokļa dēļ tika slēgta. Pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas lēmuma 2004. gadā to iekļāva simt apdraudētāko Latvijas kultūras pieminekļu skaitā.
AUTORS: Izle Misiņa,
Foto no pašvaldības arhīva
Atbildēt