Zaļais publiskais iepirkums Norvēģijā

Augusta sākumā kopā ar Latvijas Pašvaldību mācību centra speciālistiem un Rīgas Tehniskās universitātes profesoru Mārtiņu Gedroviču viesojos pieredzes apmaiņas vizītē Norvēģijā, Drammenas pilsētā. Mūsu mērķis bija iepazīties ar norvēģu pašvaldības praksi iepirkumu organizēšanā, lai papildinātu izveidoto apmācību kursu par zaļo iepirkumu pašvaldībām. Vizīte notika projekta Integrating Principles of Green Public Procurement in Material and Energy Choices by Using Problem Based Learning ietvaros, ko finansē Ziemeļu ministru padomes Nordplus Adult programma.

Mūs uzņēma BTV Innkjøp pārstāvji Ole Henriks Fjelds un Espens Hansens Aspass, kā arī Kornelis Brokhuss, kas atbild par iepirkumiem Notodenas pašvaldībā. BTV Innkjøp ir brīvprātīga iepirkumu apvienība starp pašvaldībām, kas atrodas Buskerudas, Telemarkas un Vestfoldes grāfistē. Pieredzes apmaiņā piedalījās arī Konrāds Lutrops, Zviedrijas Karaliskā tehnoloģiju institūta profesors.

Iepirkuma organizācija Norvēģijā

Norvēģija ir viena no vadošajām zaļā publiskā iepirkuma valstīm Eiropā (2009. gadā 70 % publiskā iepirkuma konkursu dokumentācijā iekļautas vides prasības)1,2. Jau kopš neatkarības atgūšanas pagājušā gadsimta sākumā Norvēģijas valsts un pašvaldību iestādes ir pievērsušas uzmanību publisko iepirkumu organizēšanai, novērtējot to nozīmīgumu un ietekmi uz tautsaimniecības attīstību: publiskais iepirkums aizņem aptuveni 15 % no nacionālā kopprodukta. Tomēr, neraugoties uz to, publiskais iepirkums Norvēģijā ir decentralizēts. Vadošā iestāde – Publiskās pārvaldes un e-pārvaldes aģentūra jeb saīsināti DIFI (http://anskaffelser.no) – veido iepirkuma politiku, izstrādā metodiku un vadlīnijas, kā arī rīko apmācības un konsultē iepirkuma speciālistus. DIFI uzdevums ir īstenot Norvēģijas valdības Vides un sociāli atbildīgā iepirkuma rīcības plānu, kas tika pieņemts 2007. gadā.

Pašvaldību sadarbība publiskā iepirkuma organizēšanā

BTV Innkjøp ir brīvprātīga pašvaldību apvienība un organizē iepirkumus, kas pārsniedz 100 000 norvēģu kronu (9 000 latu), apkalpojot vairāk nekā trīsdesmit pašvaldību trijās grāfistēs – Buskerudā, Telemarkā un Vestfoldē. Šobrīd BTV Innkjøp pārvalda 117 vispārīgās vienošanās jeb jumta līgumus kopumā par 660 miljoniem kronu (60 miljoniem latu). BTV Innkjøp pārstāvis Espens Hansens Aspass uzsvēra, ka viņu – iepirkumu apvienības – uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk izmantot nodokļu maksātāju līdzekļus un izpildīt iepirkumu likumu prasības. Apvienības darbu nodrošina 11 cilvēku komanda, kas apvieno iepirkuma speciālistus un juristus. Izstrādājot jauna iepirkuma dokumentāciju, BTV Innkjøp vienmēr izveido konsultatīvo grupu, pieaicinot trīs līdz piecpadsmit iepirkumam paredzēto preču vai pakalpojumu saņēmējus, ražotājus un piegādātājus, lai iepirkuma tehniskā specifikācija un pārējā dokumentācija atbilstu lietotāju vajadzībām, ņemot vērā jaunākās ražotāju un piegādātāju tehniskās iespējas, un protams, par vislabāko cenu. Dokumentāciju izstrādā paši BTV Innkjøp, to apspriežot ar konsultatīvo grupu, kas tiekas trīs līdz piecas reizes. Ikviena iepirkuma izstrādei nepieciešama tirgus situācijas izpēte. Tāpēc kopš 2010. gada pirms iepirkuma dokumentācijas izstrādes BTV Innkjøp rīko tirgus konferenci starp potenciālajiem piegādātājiem, lai apzinātu jaunākās tendences un inovācijas paredzētajā iepirkuma jomā, tostarp vides inovācijas. Piegādātāji labprāt piedalās šajās konferencēs, jo tas palīdz arī viņiem pašiem labāk sagatavot piedāvājumu. Virs noteiktas summas plānotā iepirkuma nodoma elektronisko izsludināšanu prasa arī likums, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku caurspīdīgumu un ikvienas iesaistītās personas līdzdalības iespējas. Tāpēc līguma sagatavošana parasti prasa pusgadu.

Katra pašvaldība veic arī mazākus iepirkumus. Pašvaldību speciālisti var griezties pēc konsultācijām gan BTV Innkjøp, gan DIFI.

BTV Innkjøp ne vien organizē iepirkumus, bet arī seko faktisko piegāžu atbilstībai līgumu prasībām. Piegādes kvalitātes pārbaude ir ļoti svarīga pašvaldības tēla uzturēšanai, jo mazina piegādātāju mēģinājumus izsprukt ar vieglākiem nosacījumiem nekā līgumā solīts. Visiem pakalpojumu vai preču tiešajiem saņēmējiem elektroniski ir pieejami līgumu nosacījumi, un BTV Innkjøp mudina vienmēr pārbaudīt faktiskās piegādes atbilstību tiem. Jebkuras neatbilstības vai neskaidrību gadījumā saņēmējs caur līgumu elektronisko sistēmu informē BTV Innkjøp, kas izvērtē ziņojumu un nosaka tālāko darbību, piemēram, tikšanos ar piegādātāju neatbilstību novēršanai vai arī soda naudu, kas tiek paredzēta ikvienā līgumā. Darbinieki, kas seko līgumu izpildei, tiek iesaistīti arī jaunā iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā, lai ņemtu vērā uzkrāto pieredzi un novērstu novērotās problēmas. Sūdzības un neatbilstības tiek dokumentētas, lai pieredzi izmantotu nākamajos iepirkumos. Tāpat arī preču un pakalpojumu saņēmēji, kas iepriekšējā līguma izpildes laikā bieži sūdzējušies, tiek ielūgti konsultatīvajā grupā nākamā iepirkuma prasību pilnveidei.

Iepirkumu apvienību BTV Innkjøp uztur apkalpoto pašvaldību iemaksas, kā arī līdzdalība atsevišķos projektos. Gada izmaksas apvienības darbības nodrošināšanai ir aptuveni 4,4 miljoni kronu (0,4 miljoni latu), kas ir mazāk nekā procents no šobrīd noslēgto līgumu apjoma.

Vides prasību iekļaušana publiskajā iepirkumā

Zaļais publiskais iepirkums ņem vērā vides prasības visos iepirkuma etapos, tādējādi veicinot vides tehnoloģiju un vidi saudzējošu produktu attīstību. Zaļā publiskā iepirkuma pieeja nozīmē arī to, ka pircējs ņem vērā preces vai pakalpojuma ietekmi uz vidi visā dzīves ciklā, sākot ar izejvielu ieguvi, ražošanu, lietošanu un izlietoto preču nogādāšanu atkritumos.

Kopš 2001. gada Norvēģijas Publiskā iepirkuma likums prasa, lai valsts, kā arī ikvienas grāfistes un pašvaldības iestādes, plānojot katru iepirkumu, apsvērtu tā ietekmi uz vidi un resursiem. Tāpat iepirkumu procesā jāņem vērā dzīves cikla izmaksas (LCC – life cycle costs) un universālais dizains. Kopš 2010. gada Publiskās pārvaldes un e-pārvaldes aģentūra DIFI ir uzsākusi vides mezglu projektu, kas apvieno vairākas pašvaldības visās Norvēģijas grāfistēs, nodrošinot ar nepieciešamo informāciju un zināšanām vides prasību iekļaušanai iepirkumos.

Likums prasa, ka ikvienā iepirkumā jāņem vērā ietekme uz vidi, bet ne visos konkursu nosacījumos iekļauti vides kritēriji, jo prasības samazināt ietekmi uz vidi iekļauj citos iepirkuma posmos. Ir četras iespējas, ko BTV Innkjøp izmanto vides prasību iekļaušanai iepirkumos – gan konkursa laikā, gan arī vēlāk, līguma nosacījumos un izpildes laikā:

    1. nosakot piegādātāja kvalifikāciju (piemēram, atbilstību vides pārvaldības sistēmu standartiem);
    2. iekļaujot vides prasības izvēles kritērijos (nereti tie tiek formulēti jautājuma veidā – piemēram: “Kā jūs nodrošināsit, ka pārtikas piegādē vismaz 10 % ir bioloģiskās lauksaimniecības produkti?”);
    3. iekļaujot vides prasības līguma nosacījumos, piemēram, piegādātājam jānoslēdz līgums ar izlietotā iepakojuma apsaimniekotājiem;
    4. vispārīgās vienošanās līguma darbības laikā veicinot videi saudzīgu izvēli, piemēram, piegādes katalogos zaļie produkti tiek īpaši marķēti. Nereti piegādātājam prasa, lai piegādes katalogā atsevišķās preču grupās atstātu tikai produktus ar ekomarķējumu. Tāpat arī BTV Innkjøp seko faktiskajām piegādēm, regulāri publiski atzīmējot viszaļākos saņēmējus.

Kornelis Brokhuss lēsa, ka lielākajā daļā (80 %) iepirkumu piedāvājumu izvērtēšanā 40 % tiek doti cenai, bet 60 % – kvalitātes prasībām.
Vides kritēriju noteikšanai BTV Innkjøp vadās pēc EK zaļā iepirkuma kritērijiem (http://ec.europa.eu/environment/gpp/gpp_criteria_en.htm), kā arī pēc Publiskās pārvaldes un e-pārvaldes aģentūras (DIFI) metodiskajiem materiāliem, gan citiem avotiem. Preču jomā, uzstādot zaļā iepirkuma prasības, BTV Innkjøp izmanto pazīstamus ekomarķējumus, piemēram, Ziemeļu gulbi, Eiropas puķīti, Debio – norvēģu nacionālo shēmu, Godīgas tirdzniecības zīmi un citus. Diskutabls ir jautājums par ražotāju pašdeklarāciju izmantošanu atbilstības novērtēšanā, jo pašvaldību speciālistiem pietrūkst zināšanu, lai novērtētu kritēriju nozīmīgumu un izvēlētās verifikācijas metodes.

Konrāds Lutrops, Zviedrijas Karaliskā tehnoloģiju institūta profesors, norādīja, ka nereti ļoti inovatīviem produktiem ekomarķējuma zīmes un atbilstošie kritēriji vēl nav izstrādāti, lai gan šie produkti var būt videi ievērojami saudzīgāki. Tāpēc, lai gan ekomarķējuma zīmes var droši izmantot, tomēr nebūtu pareizi visu zaļo iepirkumu reducēt tikai uz tām, tādējādi izslēdzot inovatīvus risinājumus.

Pakalpojumu iepirkumam ir grūtāk noteikt konkrētus vides kritērijus, lai gan atsevišķiem pakalpojumu veidiem ir pieejams arī vides marķējums. Nereti novērtē pretendentu kompetenci un kvalifikāciju.

Lai gan BTV Innkjøp atbild tikai par lielajiem vispārīgās vienošanās līgumiem, bet mazākus iepirkumus pašvaldības gatavo pašas, šī iepirkumu apvienība uzskata par savu uzdevumu izglītot gan pašvaldību, gan autonomu iestāžu iepirkumu speciālistus par videi saudzīgu izvēli. Espens Hansens Aspass uzsver, ka “ļoti svarīgi ir veidot zaļi domājošu profesionāļu tīklu, kas varētu cits citu atbalstīt, pasargājot no izdegšanas.” Pēdējo 10–20 gadu laikā vides apziņas līmenis Norvēģijā ir ievērojami pieaudzis. Arī vadošie darbinieki ir ļoti ieinteresēti vides aizsardzībā, jo tas ir gan populāri, gan arī cilvēkiem ir augsts individuālās atbildības līmenis par vidi.

Elektronisko iepirkuma sistēmu izmantošana

Šobrīd BTV Innkjøp pieņem tikai elektronisku dokumentāciju, izmantojot elektronisko iepirkumu sistēmu. Pirmajā brīdī, pārejot uz elektronisko sistēmu, piegādātāji esot kurnējuši, bet vēlāk, pierodot pie tās, pukstējuši, kāpēc tā ieviesta tikai tagad. Elektroniskā sistēma ir acīmredzami ērtāka un ietaupa līdzekļus, piemēram, papīru, pasta izdevumus, kā arī nodrošina precīzāku termiņu ievērošanu (ar atgādnēm) un samazina kļūdu iespējamību, piedāvājot piemērotas dokumentu sagataves. Arī vēlāk, kad līgums tiek noslēgts, līgumi tiek organizēti elektroniskajā līgumu sistēmā, nodrošinot tiešo saņēmēju piekļuvi pie līgumu dokumentācijas.

Par esošās iepirkumu sistēmas un likumu prasību loģiskumu liecina fakts, ka ļoti bieži mazākiem iepirkumiem dienesti izmanto tos pašus standartus, ko likums pieprasa lielākiem iepirkumiem, lai nodrošinātu labāku resursu izmantošanu un izvairītos no kļūdām.

Teksts: Dr.sc.ing. Jana Simanovska, Ekodizaina kompetences centrs

————————-

1 Magerholm Fet A., Michelsen O., de Boer L., Green Public Procurement in Practice – the Case of Norway, J. Society and Economy 33 (2011) 1, pp. 183–198?
2 Salīdzinājumam: Latvijā 2012. gadā tikai 5,25 % iepirkumu dokumentācijā bija iekļautas vides prasības. Līdzīgi arī Lietuvā. ?


Comments

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *