Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Likumdošana, normatīvie akti

Grozījumi publisko iepirkumu likumvidē, kas stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī

Iepirkumu uzraudzības birojs

Atgādinām, ka 2023.gada 1.janvārī spēkā stājas ļoti apjomīgi grozījumi publisko iepirkumu likumvidē un pamatā skars Publisko iepirkumu likumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu.

Iepirkumu uzraudzības biroja speciālisti strādā pie skaidrojošo materiālu izstrādes, ko publicēs tīmekļvietnē, kā arī par tiem informēs sociālajos tīklos. Skaidrojoši materiāli (skaidrojumi un videolekcijas) būs gan par izmaiņām iepirkuma komisijas darbības regulējumā, gan kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumos, gan piedāvājumu saimnieciskā izdevīguma vērtēšanā u.c.

  • Īsumu gaidāmo grozījumu apkopojumu skatīt infografikā

Jau var iepazīties ar aktualizētajiem skaidrojumiem:

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Likumdošana, normatīvie akti

Parlaments atbalsta grozījumus regulējumā par izslēgšanu no iepirkumiem aizsardzības jomā

LETA

Saeima 29. septembrī otrajā lasījumā atbalstīja valdības virzītos grozījumus Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (ADJIL), ar ko paredzēts pilnveidot kārtību negodprātīgu tirgus dalībnieku izslēgšanai no iepirkumiem aizsardzības un drošības jomā.

Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka pēdējā laikā, ņemot vērā arī ģeopolitisko situāciju, ir aktualizējušās vairākas būtiskas problēmas publisko iepirkumu norisē, proti, arvien biežāk faktiskajā iepirkuma procesā netiek sasniegti ADJIL noteiktie mērķi.

Patlaban esot iespējama situācija, kad pasūtītājam nav iespēju izslēgt no iepirkuma procedūras arī tādus kandidātus, par kuriem pastāv pamatotas šaubas, vai tie spēs pienācīgi vai vispār izpildīt iepirkuma līgumu.

Tādēļ kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemeslu regulējums tiks attiecināts arī uz apakšuzņēmējiem, tādā veidā dodot pasūtītājiem plašākas iespējas izslēgt no iepirkumiem negodprātīgus tirgus dalībniekus.

Paredzēts pilnveidot izslēgšanas nosacījuma regulējumu attiecībā uz noziegumiem, kas saistīti ar aizsardzības vai drošības jomas preču eksportu vai importu. Grozījumi paredz, ka, lai turpmāk piemērotu ADJIL ietverto izslēgšanas nosacījumu, pietiek ar konstatāciju, ka šāda rakstura noziegums ir veikts, nevērtējot jeb nepiešķirot tiesisku nozīmi tam, kurā valstī tas ir noticis.

Tāpat turpmāk ADJIL tiks sniegts plašāks ietvars tam, kas faktiski ir saprotams kā draudi nacionālajai drošībai. Paredzēts noteikt, ka kandidāts var radīt draudus nacionālajai drošībai arī tādā gadījumā, ja, piemēram, tā darbība ir vērsta pret Latvijas drošību, kandidāts ir saistīts ar organizēto noziedzību vai kriminālsodāmām darbībām, ir ziņas, kas apliecina kandidāta piederību aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem grupējumiem, sabiedriskajām organizācijām un partijām vai to apvienībām vai reliģiskajām organizācijām.

Vienlaikus ADJIL tiks pielāgots arī Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā ietvertajam formulējumam, kas attiecināms uz komersantiem, kas vēlas saņemt licenci stratēģiskas nozīmes preces pārvietošanai starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vai stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa vai tranzīta darījumu veikšanai ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis.

Tāpat tiks grozīts ADJIL regulējums attiecībā uz izslēgšanas nosacījuma pārbaudes kārtību, nodrošinot, ka atzinumu sniegšanas kompetence tiek nodota pēc piederības par katru atsevišķu jomu atbildīgajai drošības iestādei. Saņemts apliecinājums gan no Satversmes aizsardzības biroja (SAB), gan Militārās izlūkošanas un drošības dienesta un Valsts drošības dienesta, ka tie neiebilst pret šādu normas redakciju. Kaut arī katrai no drošības iestādēm ir sava kompetence, atzinumu sniegšanai tās savā starpā apmainās ar informāciju, bet gala lēmumu tomēr pieņem atzinuma sniedzējs.

Likumā arī plānots pilnveidot izslēgšanas nosacījumu regulējumu un pārbaudes kārtību attiecībā uz iepriekš nepildītiem līgumiem. Grozījumi vairs neierobežos pasūtītāju izslēgt kandidātu arī tad, ja iepriekš lauztais līgums neattiecas uz aizsardzības un drošības jomu vai tieši informācijas aizsardzības vai līguma izpildes drošības pārkāpumiem.

Izslēgšanas nosacījumu regulējums un pārbaudes kārtība tiks pilnveidota arī attiecībā uz neizpildītām nodokļu saistībām. Grozījumi noteiks, ka kandidāti izslēdzami no dalības iepirkumā, ja tiem Latvijā saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” vai reģistrācijas valstī saskaņā ar attiecīgās ārvalsts normatīvajiem aktiem ir neizpildītas saistības nodokļu, tostarp valsts sociālās apdrošināšanas jomā. Gadījumi, kuros būtu atzīstams, ka nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā, tiktu noteikti likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

Skaidrāk tiks noteikts, kas apliecina, ka kandidātam konkrētā dienā nebūs neizpildītas saistības nodokļu jomā. Šādi pierādījumi būs izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas, pašvaldības izdota izziņa par to, ka attiecīgajai personai nebija nekustamā īpašuma nodokļa parādu, un citi objektīvi pierādījumi par nodokļu parādu neesamību. Pie citiem objektīviem pierādījumiem uzskatāms, piemēram, lēmums “Par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu” vai nodokļu administrācijas apliecinājums, ka attiecīgajā datumā nav nodokļu parāda.

Tāpat paredzēts mainīt esošo pieeju un noteikt, ka piegādātājam, kas vēlas piedalīties publiskajā iepirkumā, piedāvājumā jānorāda visi tam zināmie apakšuzņēmēji, turklāt neatkarīgi no to veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtības. Vienlaikus pasūtītājs būs jāinformē, kādiem darbiem šādi apakšuzņēmēji tiek piesaistīti. Izslēgšanas nosacījumi turpmāk tiks attiecināti arī uz visiem kandidāta atlasītajiem apakšuzņēmējiem.

Arvien vairāk iepirkumi ADJIL ietvaros ir saistīti ar NATO un ES klasificētās informācijas izmantošanu tajos. Lai piekļūtu šādai informācijai, nepietiek tikai ar speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, līdz ar to ar grozījumiem tiks definēts, ka ar jēdzienu “speciālā atļauja” šī likuma izpratnē ir saprotama ne tikai speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, bet arī sertifikāti pieejai NATO un ES klasificētajai informācijai.

Ievērojot minēto, likumprojekts arī paredz, ka gadījumā, ja iepirkumā ir paredzēts izmantot aizsargājamu informāciju, pasūtītājam jau kandidātu atlases nolikumā ir jānorāda informācija par aizsargājamās informācijas veidu un klasifikācijas pakāpi, tāpat informācija par industriālās drošības sertifikāta un speciālās atļaujas nepieciešamību.

Saskaņā ar SAB statistiku vairāk nekā 60% komersantu, kuriem ir izsniegts industriālās drošības sertifikāts, nokavē tā atjaunošanas pieteikuma termiņu, kā rezultātā gandrīz vienmēr nevar paspēt izsniegt komersantam jaunu industriālās drošības sertifikātu pirms spēkā esošā termiņa beigām, kas savukārt rada problēmas iepirkumu īstenošanā.

Ievērojot minēto un lai pastiprinātu piegādātāju izpratni par industriālās drošības sertifikāta prasības nozīmīgumu, ar grozījumiem tiks noteikts, ka, ja iepirkumā šāds sertifikāts ir nepieciešams, piegādātājam ir jāapliecina, ka tas apņemas nodrošināt visā līguma izpildes laikā spēkā esošu industriālās drošības sertifikātu.
 

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Likumdošana, normatīvie akti

Paraksta Latvijas un Vācijas nodokļu līguma grozījumu protokolu

Finanšu ministrija

Ceturtdien, 29. septembrī, finanšu ministrs Jānis Reirs un Vācijas vēstnieks Latvijā Kristians Helts (Christian Heldt) parakstīja protokolu, ar kuru groza Vācijas Federatīvās Republikas un Latvijas Republikas 1997. gada 21. februāra līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

Ar Protokolu tiks nodrošināta Latvijas un Vācijas spēkā esošā nodokļu līguma atbilstība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apstiprinātā Nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas pārneses (BEPS) novēršanas pasākumu plānā noteiktajam minimālajam standartam, proti – aktivitātēm Nr.6 (Nodokļu konvenciju neatbilstošas izmantošanas novēršana) un Nr.14 (Strīdu izšķiršanas uzlabošana).

Līguma preambula tiek izteikta jaunā redakcijā, kas papildus dubultas nodokļu uzlikšanas un izvairīšanās no nodokļu nomaksas novēršanai paredz arī novērst nodokļu līguma noteikumu neatbilstošu piemērošanu. Lai nodrošinātu atbilstību BEPS novēršanas pasākumu plānā noteiktajam, līgums tiek papildināts ar normu par atbilstošo korekciju veikšanas pienākumu. Tāpat līgums tiek papildināts ar normu, kas novērš ļaunprātīgu līguma izmantošanu. Savukārt līgumā ietvertā norma par savstarpējās saskaņošanas procedūru tiek papildināta ar kompetento iestāžu pienākumu sniegt paziņojumus viena otrai vai savstarpēji konsultēties par nodokļu maksātāju iesniegumiem, ko tās neuzskata par pamatotiem.

Papildus tam tiek paplašināta līguma 13.panta (kapitāla pieaugums) piemērošana, kas nosaka papildu kritērijus, atbilstoši kuriem līgumslēdzēju jurisdikcijām ir tiesības uzlikt nodokli ienākumam no nekustamā īpašuma sabiedrību akciju atsavināšanas.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

Jāpanāk lielāka Eiropas Savienības finansējuma piesaiste Latvijas uzņēmumiem

Ekonomikas ministrija

Š.g. 29. septembrī notika pirmā Inovāciju un pētniecības pārvaldes padomes sēde. Tajā Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Latvijas Zinātnes padomes pārstāvji pārrunāja inovāciju un pētniecības politikas aktualitātes: valsts misiju, viedās specializācijas jomu stratēģijas un monitoringu, kā arī situāciju ar Latvijas dalību Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmā “Apvārsnis Eiropa”.

Atklājot sanāksmi, ekonomikas ministre Ilze Indriksone norādīja, ka agrāk ekonomika mainījās simtgadēs, šobrīd pārmaiņas notiek katrus desmit vai pat piecus gadus.

Tieši zinātnē bāzētas inovācijas un augstas pievienotās vērtības uzņēmumi ir Latvijas iespēja panākt augstu dzīves līmeni iedzīvotājiem. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstības tempu pasaulē, Latvijai ir svarīgi uzstādīt ambiciozus mērķus, elastīgi un radoši veidot zinātnē bāzētas inovācijas un pēc iespējas vairāk atvieglot birokrātisko slogu gan zinātniekiem, gan uzņēmējiem,” uzsvēra ministre.

Tāpat ekonomikas ministre augstu novērtē zinātnieku atvērtību sadarbībai un dialogam, vēlmi palīdzēt un izprast, kā uzņēmēji var praktiski izmantot viņu darba rezultātus. Lai nodrošinātu kvalificētu darbaspēku tautsaimniecībai un zinātnieku ataudzi, ļoti nozīmīga ir bērnu un jauniešu motivēšana mācīties eksaktās un dabaszinības sadarbībā ar skolām. “Nav runa par lielu finansējumu vai profesionālām kampaņām, lielas lietas var izdarīt arī ar cilvēcīgu kontaktu, motivējot ar labu piemēru. Katram skolotājam, it īpaši Latvijas reģionos, ir jāuzzina, kā iedvesmot jauniešus STEM karjerai”, uzsvēra I.Indriksone. Ekonomikas ministrija ir uzsākusi jaunas iniciatīvas tieši darbā ar bērniem un jauniešiem gan Latvijā, gan diasporas vidū.

Sanāksmes laikā Padomes locekļi vienojās par ciešāku sadarbību, informējot Latvijas uzņēmējus par iespējām iegūt Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis Eiropa” finansējumu, sniedzot atbalstu pieteikumu sagatavošanā un līdzfinansējuma saņemšanā. Politikas ziņā tiek panākta vienošanās par datos bāzētu lēmumu pieņemšanu, padomes darbā balstoties uz datiem, līderu viedokļiem un sadarbību.

Kaut Padomes nolikums paredz Padomei tikšanās vismaz reizi gadā, nākamā sanāksme  plānota jau šā gada novembrī.

Kā zināms, Inovāciju un pētniecības pārvaldības padome ir koleģiāls un konsultatīvs formāts, kas izveidots pētniecības, attīstības un inovāciju institucionālās pārvaldības uzlabošanai un Viedās specializācijas stratēģijas ieviešanas uzraudzībai Latvijā. Padomes formāts dod iespēju izdiskutēt un saskaņot gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, gan Latvijas Zinātnes padomes stratēģijas un darba plānus.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi

Aktualizēts skaidrojums “Interešu konflikta aktuālie jautājumi publiskajos iepirkumos”

Iepirkumu uzraudzības birojs

2022.gada 24.septembrī publicēts aktualizētais skaidrojums “Interešu konflikta aktuālie jautājumi publiskajos iepirkumos”

Skaidrojumā ņemtas vērā izmaiņas publisko iepirkumu regulējumā no 2023.gada 1.janvāra, kā arī tas papildināts ar jauniem interešu konflikta situāciju piemēriem, un pielikumā piedāvāts aptaujas anketas paraugs interešu konflikta izvērtēšanai. 

Skaidrojumā akcentēts, ka publisko iepirkumu regulējumā tiek iekļauts detalizētāks ieinteresētības skaidrojums atbilstoši Direktīvas 2014/24/ES 24. panta otrajai daļai – “tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida personiska ieinteresētība, kas var ietekmēt personas objektivitāti un neatkarību attiecībā uz konkrēto iepirkumu”. Tāpat jāņem vērā, ka interešu konflikta pārbaude no 2023.gada 1.janvāra tiek attiecināta arī uz iepirkuma komisijas sekretāru.

Īstenojot pasūtītāja aktīvo lomu, jāpievērš uzmanība tam, ka interešu konflikta situācija var izrietēt arī no cita normatīvā akta, piemēram, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” vai nozaru regulējuma (piemēram, Ministru kabineta noteikumiem Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi”).

Skaidrojums “Interešu konflikta aktuālie jautājumi publiskajos iepirkumos”

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Elektroniskais iepirkums

Jaunā Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma komisija pieņem lēmumu par konkursa uzvarētāju

Tieslietu ministrija

Iepirkuma komisija ir atzinusi SIA “Citrus Solutions” par uzvarētāju konkursa procedūrā ar sarunām “Jaunā cietuma kompleksa Alsungas ielā 29, Liepājā, projektēšana, autoruzraudzība un būvdarbi”. 

Pretendentu iesniegtie iepirkuma galīgiepiedāvājumi liecina, ka SIA “Citrus Solutions” iepirkumā ietvertos darbus piedāvā veikt par kopumā 128 845 529,87 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt AS “UPB” par 141 488 743,90 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Izvērtējot abus saņemtos pretendentu piedāvājumus, iepirkuma komisija pārliecinājās, ka galīgie piedāvājumi atbilst iepirkuma dokumentācijā noteiktajām prasībām. Iepirkuma komisija ir pārbaudījusi un labojusi pretendentu piedāvājumos konstatētās aritmētiskās kļūdas, kā arī secinājusi, ka pretendentu piedāvājumi nav nepamatoti lēti, kas varētu apdraudēt vai apgrūtināt līgumsaistību izpildi.

Tāpēc iepirkuma komisija  26. septembrī ir pieņēmusi lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu SIA “Citrus Solutions” ar līguma summu 125 812 571 eiro, neskaitot PVN , jaunā cietuma būvniecību veicot 34 mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas. 

Līgums paredz Liepājas cietuma būvniecībā izmantot design&build metodi, apvienojot līgumā projektēšanu, autoruzraudzību un būvdarbus, kas ļaus izvairīties no iespējamām papildus izmaksām būvdarbu veikšanas laikā, gan arī nodrošinās kvalitatīvu būvdarbu izpildi, prasot no būvniecības veicēja pilnu atbildību par projekta būvniecības realizēšanu.

Jau ziņots, sākotnējos piedāvājumus no abiem pretendentiem iepirkumu komisija saņēma šī gada 16. februārī. Kopš sākotnējo piedāvājumu saņemšanas un pēc ģeopolitiskās situācijas izmaiņām un to ietekmes uz būvniecības izmaksām, iepirkuma komisija veica virkni darbības, lai maksimāli samazinātu jaunā Liepājas cietuma būvniecības izmaksas, piemēram:

• samazināts cietuma kompleksa būvapjoms par vairāk nekā 6000 m², mainīts avārijas gadījumu apkures risinājums – neizbūvējot atsevišķu katlumāju, pārskatīti sanitārtehnisko iekārtu risinājumi ieslodzīto personu kamerās un citas izmaiņas, kuras bija iespējams veikt, saglabājot ēku kompleksa funkcionalitātes, drošības un ekspluatācijas efektivitātes prasības;

• Līgumā paredzēts piemērot indeksācijubūvniecības izmaksām, atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kas ļaus maksāt par paveiktajiem būvdarbiem atbilstoši tā brīža tirgus situācijai.

Veicot iepirkuma finanšu piedāvājumu izvērtēšanu, iepirkuma komisija konstatējusi, ka jaunā Liepājas cietuma būvniecībai un būvuzraudzībai nepieciešamais līdzekļu apjoms tomēr ir lielāks nekā ar Ministru kabineta 2021.gada 2.novembra rīkojumu Nr.793 piešķirtais līdzekļu apjoms. Ņemot vērā šo situāciju, iepirkuma komisija ir informējusi Tieslietu ministriju parnepieciešamību virzīt iespējamo risinājumu izskatīšanai Ministru kabinetā.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Pašvaldības

Valdībā apstiprināts mērķdotāciju sadalījumu pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēm 2022. gadam

Izglītības un zinātnes ministrija

2022. gada 27. septembrī, valdība apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par mērķdotācijas sadalījumu pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēm līdz šī gada beigām.

Šodien piešķirtā valsts mērķdotācija tiek sadalīta pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un speciālo izglītības iestāžu, kas nodrošina internāta pakalpojumus, uzturēšanas izdevumiem visam 2022. gadam. Piešķirtais finansējums ļauj – sākot no 2022. gada 1. septembra – nodrošināt pamata un vispārējās vidējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogiem zemākās mēneša darba algas likmi 900 eiro, bet pirmsskolas pedagogiem – 970 eiro. Atgādinām, ka līdz 2022.gada 1.septembrim pedagogu zemākās mēneša darba algas likme bija  830 eiro, bet pirmsskolas pedagogu zemākā mēneša darba algas likme – 872 eiro.

Kopējais mērķdotācijas apjoms, ieskaitot speciālo izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumus, ir 433941626 eiro; tai skaitā pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām līdz 2022.gada 31. decembrim ir paredzēti 413 288 093 eiro, kas tiek sadalīti sekojoši:

  • Pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām – 312 114 793 eiro.

No kopējā finansējuma indikatīvi 1 656 548 eiro – Ukrainas civiliedzīvotāju izglītošanai 2022./2023.mācību gada pirmajiem četriem mēnešiem.

  • Pašvaldību  interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām – 19 843 298 eiro.

No kopējā finansējuma indikatīvi 100 144 eiro – Ukrainas civiliedzīvotāju izglītošanai 2022./2023.mācību gada pirmajiem četriem mēnešiem.

  • Pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības grupu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus  – 34 992 311 eiro

No kopējā finansējuma indikatīvi 123 616 eiro – Ukrainas civiliedzīvotāju izglītošanai 2022./2023.mācību gada pirmajiem četriem mēnešiem, tai skaitā – 82 244 eiro pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

  • Pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām

iemaksām – 46 337 691 eiro.

No kopējā finansējuma indikatīvi 194 300 eiro – Ukrainas civiliedzīvotāju izglītošanai 2022./2023.mācību gada pirmajiem četriem mēnešiem.

Mērķdotācija pedagogu algām katru gadu tiek aprēķināta saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) ievadīto skolēnu skaitu attiecīgā gada 1. septembrī.  

Saskaņā ar VIIS datiem, izglītojamo skaits 2022.gada 1.septembrī, salīdzinot ar 2021.gada 1.septembri, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs pieaudzis par 3911 izglītojamajiem.

Jau ziņots, ka sākot no 2022.gada 1.septembra stājas spēkā jaunā kārtība, kādā tiek aprēķināts un sadalīts finansējums pedagogu algām. Tā paredz, ka valsts finansējumu pedagogu darba samaksai aprēķina un pārskaita pašvaldībām, kuras to tālāk sadala savām izglītības iestādēm. Tādējādi skolu dibinātāju – pašvaldību rokās ir iespēja un atbildība izlemt – kādas, cik lielas un cik noslogotas skolas sava novada bērniem attīstīt, lai veidotu optimālu, konkurētspējīgu skolotāja atalgojumu.

Šodien apstiprinātais rīkojuma projekts “Par mērķdotāciju sadalījumu pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēm 2022. gadam” pieejams Ministru kabineta tīmekļvietnē.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Nozares

Valdība apstiprina papildu atbalsta pasākumus energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai mājsaimniecībām un uzņēmējiem

Ekonomikas ministrija

Apstiprinot Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, Ministru kabinets š.g. 27. septembra sēdē apstiprināja četrus jaunus atbalsta pasākumus mājsaimniecībām un visiem juridiskajiem lietotājiem energoresursu cenu straujā pieauguma daļējai kompensēšanai. Visu jauno atbalsta pasākumu īstenošanai nepieciešamais finansējums ir 422,2 miljoni eiro.

Šobrīd, kad energoresursu cenas ir sasniegušas nebijušus augstumus gan ģeopolitiskās situācijas, gan citu faktoru dēļ, bez valsts atbalsta mājsaimniecībām pastāv risks savlaicīgi un pilnā apmērā segt apkures izmaksas, savukārt mūsu uzņēmējiem tas draud ar konkurences zaudēšanu tuvākajiem kaimiņiem.

Jau iepriekš valdībā lēmām par atbalstu mājsaimniecībām dažādu energoresursu izmaksu kompensācijai, kas ietver mājokļa pabalstu, kā arī pusi no sadārdzinājuma centralizētai siltumapgādei, elektroenerģijai, dabasgāzei un koksnei (granulas, briketes un malka). Pagarinājām arī jau pērn palielināto atbalstu aizsargātiem lietotājiem, atcēlām OIK visiem elektroenerģijas lietotājiem, lēmām par atbalstu juridiskām personām visu sistēmas operatoru sadales un pārvades izmaksu segšanai, kā arī apstiprinājām atbalsta mehānismu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem.

Kopā ar šodien apstiprinātajiem papildu atbalsta pasākumiem, energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazināšanai no valsts puses šobrīd apstiprināts apjomīgs atbalsta pasākumu kopums gan mājsaimniecībām, gan visiem uzņēmējiem, gan citām juridiskajām personām, t.sk. biedrībām, izglītības un ārstniecības iestādēm,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Ņemot vērā straujo energoresursu sadārdzinājumu, kas rada risku par iedzīvotāju iespēju apmaksāt apkures rēķinus, kā arī apdraud Latvijas tautsaimniecībai būtisko eksportējošo uzņēmumu pastāvēšanu, Ekonomikas ministrija sagatavoja papildu energoresursu cenu mazinošos pasākumus šai apkures sezonai – trīs pasākumi attiecināmi uz mājsaimniecībām un viens – juridiskajām personām.

Lai sniegtu papildu atbalstu mājsaimniecībām, valdība apstiprināja EM piedāvājumu diferencēt centralizētās siltumapgādes atbalstu – centralizētās siltumapgādes tarifu no 68 – 150 eiro par MWh valsts kompensēs 50% apmērā, savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh, valsts kompensēs 90%. Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski. Atbalsta periods – no š.g. 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim. Atbalsta sniegšanai nepieciešamais kopējais finansējums – 87 milj. eiro.

Piemērs: 

Ja siltumenerģijas tarifs būs 340 eiro par MWh, tad:

  1. 340 – 150 = 190; 190 x 0,9 = 171 eiro/MWh kompensēs valsts (90% kompensācija virs 150 eiro/MWh);
  2. 150 – 68 = 82; 82 x 0,5 = 41 eiro/MWh kompensēs valsts (50% kompensācija no 68 līdz 150 eiro/MWh);
  3. 171 + 41 = 212 eiro/MWh ir kopējā valsts kompensācija, ja tarifa likme būs 340 eiro/MWh. Galalietotājs tā rezultātā maksās tarifu 340 – 212 = 128 eiro/MWh. Tādējādi šī konkrētā piemēra gadījumā kopumā galalietotājam būs faktiski kompensēti 62% no kopējā siltumapgādes rēķina.

Otrs atbalsta pasākums mājsaimniecībām būs vienota dabasgāzes cenas sliekšņa noteikšana – mājsaimniecībām dabasgāzes tirgus cena tiek noteikta identiska regulētās dabasgāzes cenai – 108,7 eiro/MWh. Starpību starp tirgus cenu un 108,7 eiro/MWh segs valsts kompensācija. Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski, kompensāciju pārskaitot dabasgāzes tirgotājiem. Atbalsta periods – no š.g. 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim.  Atbalsta sniegšanai nepieciešamais kopējais finansējums – 10,89 milj. eiro.

Trešais atbalsta pasākums būs elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšana mājsaimniecībām – visām mājsaimniecībām pirmām 100 kWh ik mēnesi tiks piemērota fiksēta maksa 160 eiro/MWh1 un valsts kompensēs atlikušo starpību līdz tirgus cenai. Savukārt par elektroenerģijas patēriņu virs 100 kWh mājsaimniecība maksās atbilstoši elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajai cenai. Ja mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas patēriņš pārsniegs 500 kWh/mēnesī, tad papildus mājsaimniecības lietotājs saņems arī to atbalstu, kas pienākas, izmantojot elektroenerģiju apkurē. Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski, kompensāciju pārskaitot elektroenerģijas tirgotājiem. Atbalsta periods – no š.g. 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim.  Atbalsta sniegšanai nepieciešamais kopējais finansējums – 67 milj. eiro.

 Ceturtais atbalsta pasākums tiks attiecināts uz visiem juridiskajiem lietotājiem, t.sk. uzņēmējiem, valsts un pašvaldību iestādēm, izglītības iestādēm slimnīcām, utt. –  visiem juridiskajiem lietotājiem valsts kompensēs elektroenerģijas izmaksu pieaugumu 50% apmērā virs elektroenerģijas cenas 160 eiro/MWh. Atbalsts juridiskajiem lietotājiem tiks piešķirts automātiski, kompensāciju pārskaitot elektroenerģijas tirgotājiem. Atbalsta periods – no š.g. 1. oktobra līdz 2023. gada 31. martam. Atbalsta sniegšanai nepieciešamais kopējais finansējums – 257 milj. eiro.

1. Ja mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas cena atbilstoši līgumam ir mazāka par 160 eiro/MWh, lietotājs par elektroenerģiju norēķināsies atbilstoši līguma cenai un kompensācija netiks piemērota.

Paskaidrojums: 

Elektroenerģijas tirgotāji savus klientus iedala divās kategorijās – mājsaimniecībās, kurām elektroenerģija tiek piedāvāta par mājsaimniecības tarifu, un juridiskajos lietotājos, kuriem elektroenerģija tiek piedāvāta par juridiskā lietotāja tarifu un to attiecinot uz visiem juridiskajiem lietotājiem (tostarp valsts un pašvaldību iestādes). Līdz ar to, ja saimnieciskās darbības veicējs nav juridiskais lietotājs (t.i. nav juridiska persona), tad tas līdz ar visām fiziskajām personām saņems mājsaimniecībām paredzēto atbalstu. Līdz ar to atbalstu vienā no formām saņems visi saimnieciskās darbības veicēji – gan fiziskas personas, gan juridiskas personas.

Būtiski uzsvērt, ka jaunais atbalsta pasākums nepārklāsies ar energointensīvajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem noteikto atbalstu. Šajā likumā noteiktais atbalsts tiks piemērots automātiski un samazinās elektroenerģijas izmaksas, kas atspoguļojas galalietotāja rēķinā. Energointensīvo apstrādes uzņēmumu atbalsts tiks piemērots, ņemot vērā atbalstu, kas piemērojams uz šī likuma pamata, proti, atsauces elektroenerģijas cena energointensīvo uzņēmumu atbalstam būs tā cena, ko maksā energointensīvais uzņēmums pēc atbalsta saņemšanas.

Visu jauno atbalsta pasākumu administrēšanu nodrošinās Būvniecības valsts kontroles birojs. Detalizēti ar grozījumiem Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā var iepazīties Tiesību aktu portālā. Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimā.

Kā zināms, jau iepriekš valdība un Saeima apstiprinājusi vairākus atbalsta instrumentus energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto elektroenerģiju, dabasgāzi, koksnes briketes, koksnes granulas un malku, kā arī centralizētās siltumapgādes pakalpojumu. Tāpat pieņemts lēmums par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu visiem lietotājiem. Un no š.g. 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim juridiskām personām pilnībā tiks kompensēta elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksa, t.i. visu sistēmas operatoru sadales un pārvades tarifa izmaksas (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) (izņemot valsts un pašvaldību iestādes un tās juridiskajās personas, kurām tiek piemērots mājsaimniecību tarifs (piemēram, namu apsaimniekotājiem). Vienlaikus jāatgādina, ka vēl apstiprināta atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, kompensējot energoresursu cenu pieaugumu granta (dāvinājuma) veidā par periodu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim; atbalsta apmērs – līdz 30 % no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, kopā nepārsniedzot 2 miljonus eiro vienam komersantam. 

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde

Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projektam valdība piešķir nacionālo interešu objekta statusu

Ekonomikas ministrija

Ministru kabineta š.g. 27. septembra sēdē, apstiprinot Likumu “Par Skultes sašķidrināto dabasgāzes termināli” un grozījumus Nacionālās drošības likumā, valdība pieņēma nākamo lēmumu Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanā un alternatīvu dabasgāzes piegāžu ceļu izveidē, radot labvēlīgus nosacījumus sekmīgai Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izbūves norisei. Abi likumprojekti vēl jāapstiprina Saeimā.

Līdz ar abu likumprojektu pieņemšanu Saeimā, Skultes sašķidrinātās dabasgāzes terminālim un cauruļvada savienojumam ar dabasgāzes pārvades sistēmu un ar to saistītajām būvēm tiks piešķirts nacionālo interešu objekta statuss, kas ļaus šā projekta īstenošanā piemērot ātrākas un vienkāršākas administratīvās procedūras. Plānots, ka terminālis un ar to saistītās būves ir jānodod ekspluatācijā līdz 2024. gada 15. septembrim.

Kā zināms, jau š.g. 30. augusta sēdē,  Ministru kabinets, izskatot Ekonomikas ministrijas sagatavoto ziņojumu “Informatīvais ziņojums par sašķidrinātās dabasgāzes terminālu projektiem” un pamatojoties uz drošības iestāžu sniegto atzinumu, konceptuāli lēma, ka Latvijas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa (SDG) projektam Skultē tiks piešķirts nacionālo interešu objekta statuss.

Līdz ar to tiek noteikti arī atšķirīgi, t.i. saīsināti, termiņi no likumā “Par ietekmi uz vidi novērtējums” noteiktajiem termiņiem, kas attiecas uz Vides pārraudzības valsts birojam, Ministru kabineta un citām iesaistīto institūciju vai organizāciju veiktajām darbībām un pieņemtajiem lēmumiem ietekmei uz vides novērtējumu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināla projektam.

Kā zināms, Ministru kabinets š.g. 19.aprīlī lēma, ka ar mērķi nodrošināt papildu dabasgāzes piegādes arī Latvijā jāveido SDG terminālis. Vienlaikus MK uzdeva EM līdz š.g. 31. maijam iesniegt izskatīšanai MK izvērtējumu par apzināto potenciālo sašķidrinātās dabasgāzes termināļu izveides ieguvumiem un izmaksām, piedāvājot optimālāko risinājumu Latvijas dabasgāzes piegāžu drošības nodrošināšanai izmaksu efektīvā veidā, vienlaikus nodrošinot tik nepieciešamo elastību un alternatīvas sašķidrinātās dabasgāzes importam reģionālā līmenī. Lai īstenotu MK uzdevumu, EM izsludināja publisku starptautisku SDG termināļa izveides projektu tirgus izpēti, aicinot potenciālos projekta attīstītājus līdz š.g. 13. maijam iesniegt ministrijā savu pieteikumu, sniedzot aprakstu gan par projekta īstenotāju un partneriem, to pieredzi lielu investīciju projektu īstenošanā, projekta būtību, būvmateriālu un infrastruktūras pieejamību, projekta gatavības pakāpi, potenciālajiem SDG pircējiem, projekta īstenošanas laika plānu, riska novērtējumu, kā arī projekta izmaksu aprēķinu, t.sk. norādot finansējuma pieejamību, avotus un valsts iesaistes nepieciešamību. Projektu pieteikumos ietvertā informācija tiek uzskatīta par komercinformāciju un tā nav izpaužama.  Tāpat, atbilstoši Ministru kabineta uzdevumam, Ekonomikas ministrija piesaistīja neatkarīgu konsultantu – PricewaterhouseCoopers SIA, kas veica padziļinātu projekta risku izvērtējumu. Ar izvērtējuma rezultātiem iepazīstināta valdība Ministru kabineta 2022. gada 27. septembra sēdē.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Pašvaldības

Par īpašo grupu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu pašvaldībām segs izdevumus lielākā apmērā

Ekonomikas ministrija

Ministru kabinets 2022. gada 27. septembra sēdē atbalstīja izmaiņas izmaksu segšanai pašvaldībām par primārā atbalsta sniegšanu noteiktu Ukrainas civiliedzīvotāju grupu izmitināšanai. Paredzēta iespēja no 1.oktobra līdz šī gada beigām izņēmuma gadījumā segt izdevumus pašvaldībām par atsevišķu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu lielākā apmērā.

Izmaiņas attiecas uz Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas atbilst kādai no Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktajām īpašajām personu grupām – persona ar invaliditāti vai kurai nepieciešama īpaša kopšana un persona, kas nodrošina tā apkopi, persona pensijas vecumā, sieviete visā grūtniecības periodā, bērns pirmsskolas vecumā, kuram nav iespējas apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi, persona, kas Latvijā iegūst izglītību klātienē pirmsskolas, pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai pāriet uz mācībām nākamajā izglītības pakāpē, iegūst izglītību augstākās izglītības iestādē vai turpina izglītības ieguvi Ukrainā tālmācībā vai attālināti pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, viens no bērna vecākiem vai ārkārtas aizbildnis, kurš kopj bērnu līdz divu gadu vecumam, persona, kura nodrošina pirmsskolas vecuma bērna kopšanu, aprūpi un bērnam nav iespējas apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi.

Gadījumā, ja pašvaldība jau izmitina tādu Ukrainas civiliedzīvotāju, kas atbilst kādai no īpašajām grupām, pašvaldības īpašumā, valdījumā vai turējumā esošā izmitināšanas vietā vai izmanto citus izmitināšanas veidus periodā līdz 120 dienām vai turpina tā izmitināšanu pēc sākotnējā 60 vai 120 dienu izmitināšanas perioda beigām, un konstatējot, ka nav iespējams nodrošināt tā izmitināšanu savā vai citā pašvaldībā, ievērojot noteiktos izmaksu ierobežojumus, sākot ar 2022.gada 1.oktobri pašvaldībai tiek segti izdevumi par Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināto izmitināšanu vai pakalpojuma sniedzējam samaksātā atlīdzība ne vairāk kā 15 eiro par katru izmitināto personu diennaktī.

Pašvaldībai ir jāiekļauj attiecīgais izvērtējums un pamatojums savā lēmumā.

Pārējos gadījumos, izmitinot pašvaldības īpašumā, valdījumā vai turējumā esošā izmitināšanas vietā vai izmantojot citus izmitināšanas veidus 120 dienu periodā un pēc sākotnējā 60 vai 120 dienu perioda, pašvaldībai tiek segti izdevumi vispārējā kārtībā – par Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināto izmitināšanu vai pakalpojuma sniedzējam samaksātā atlīdzība ir ne vairāk kā 100 eiro/mēnesī par katru izmitināto personu, ja dzīvošanai pielāgotajā telpā vai telpu grupā tiek izmitinātas ne vairāk kā 3 personas, bet, ja tiek izmitinātas vairāk nekā 3 personas, par katru nākamo personu sedz izdevumus ne vairāk kā 50 eiro/mēnesī.

Jāņem vērā, ka izmaksas lielākā apmērā pašvaldībām tiks segtas sākot ar 2022.gada 1.oktobri un nebūs attiecināmas uz izmitināšanas periodu līdz 2022.gada 30.septembrim (ieskaitot).

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos stāsies spēkā 2022. gada 1. oktobrī.

Kā jau minēts iepriekš, primāri sniedzamais atbalsts ir terminēts atbalsta pasākums, kas tiek īstenots ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim.

Plašāk ar grozījumiem Ministru kabineta 2022. gada 8. jūnija noteikumos Nr. 339 “Noteikumi par primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem” var iepazīties Vienotajā tiesību aktu portālā.