Iepirkumu līgumu grozīšana

Kaspars Trelibs, 05/10/2017

Post image for Iepirkumu līgumu grozīšana

Izpratne par iepirkumu līgumu grozīšanu

Līdzējiem nodibinot darījumattiecības, ir svarīgi noteikt precīzu un nepārprotamu saistību raksturu un apjomu, kādu puses ir uzņēmušās ar konkrēto līgumu, tādējādi veicinot sekmīgu saistību izpildi. Tas attiecas uz tiesiskiem darījumiem kopumā, tai skaitā arī uz iepirkumu līgumiem. Tomēr ne visi attiecīgajā nozarē praktizējoši eksperti, jo sevišķi juristi ar relatīvi mazu pieredzi līgumu sastādīšanā, ir spējīgi sagatavot tādu līgumu, kura saturs veicina nepārprotamu pielīgto saistību skaidrojumu, nevis rada nenoteiktību un iespējas satura interpretācijai par labu kādai no pusēm. Vienlaikus jāatzīmē, ka, pat abstrahējoties no attiecīgo nozaru speciālistu pieredzes kvalitatīva līguma satura sastādīšanā, līdzēji ne vienmēr var iepriekš paredzēt visus līguma izpildes aspektus. Tāpat arī līguma izpildes laikā var rasties tādi apstākļi, kurus puses pirms līguma noslēgšanas nevar paredzēt, bet kuri var būtiski ietekmēt līguma izpildi. Šā iemesla dēļ ir taisnīgi un saprātīgi paredzēt normas līgumu grozīšanai attiecībā uz jau spēkā esošiem līgumiem, lai sekmētu efektīvu līgumu izpildi, kas ir sevišķi svarīgi iepirkumu gadījumā, ņemot vērā to būtību un mērķi.

Normas attiecībā uz iepirkumu līgumu grozīšanu tika ietvertas 2012. gada grozījumos nule kā spēku zaudējušajā Publisko iepirkumu likumā. Lai arī normatīvais regulējums attiecībā uz iepirkumu līgumu grozīšanu vēl netika nostiprināts tolaik spēkā esošajās direktīvās – Direktīvā 2004/18/EK un Direktīvā 2004/17/EK – iepirkumu līgumu grozīšanas pamatprincipi tika aizgūti no tolaik Eiropas Savienībā nodibinātās judikatūras. Līdz ar vairākiem uzlabojumiem un precizējumiem iepirkumu tiesiskajā regulējumā kopumā, šie grozījumi ieviesa ievērojami efektīvāku iepirkumu izpildi, paredzot grozījumu veikšanu iepirkumu līgumos un vienlaicīgi nodrošināja ievērojami plašāku potenciālo piegādātāju (darbuzņēmēju) tiesisko interešu aizsardzību. Paralēli iepriekš minētajam tie veidoja sākotnējo izpratni par izmaiņām līguma nosacījumos, kas ir uzskatāmas par būtiskām, kā arī noteica vērā ņemamus ierobežojumus attiecībā uz tādu līguma nosacījumu grozīšanu, kuri maina līguma vispārējo dabu vai tā ekonomisko līdzsvaru par labu darbuzņēmējam.

Esošā normatīvā regulējuma vērtējums

Tomēr, ņemot vērā Eiropas Savienības normatīvo aktu attīstību, arī pēc 2012. gadā veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos Latvijas likumdošanas kontekstā ir veiktas būtiskas izmaiņas. Proti, 2017. gada 1. martā spēkā stājās jaunais Publisko iepirkumu likums. Ir vērts atzīmēt, ka jaunieviestās tiesību normas paredz iespēju veikt papildu piegādes, neveicot darbuzņēmēja maiņu (ja tā nav veicama tehnisku vai ekonomisku iemeslu dēļ), sniedz līdzējiem tiesības veikt būtiskus grozījumus iepirkuma līgumā, iestājoties tādiem apstākļiem, kurus pasūtītājs iepriekš nevarēja paredzēt, kā arī citas iepirkuma līguma izpildes efektivitāti veicinošas normas. Piemēram, kā tas ir noteikts Direktīvas 2014/24/ES 72. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punktā, arī Publisko iepirkumu likuma 61. panta trešās daļas 4. punkts paredz, ka piegādātāja nomaiņas gadījumā jaunajam piegādātājam jāatbilst iepirkuma kvalifikācijas prasībām, kā arī uz to nedrīkst būt attiecināmi likumā noteiktie izslēgšanas noteikumi. Tādējādi tiek panākts, ka sākotnējais darbuzņēmējs tiek nomainīts nevis ar, piemēram, neatbilstošu darbuzņēmēju vai tādu, kura izvēlē pasūtītājs ir īpaši ieinteresēts, bet gan ar līdzvērtīgi kvalificētu piegādātāju, kurš spēj nodrošināt efektīvu, atbilstošu un vienlīdz kvalitatīvu iepirkumā pasūtīto preču vai pakalpojumu piegādi.

Kopsavilkums

Pat neskatoties uz to, ka Latvijā spēkā esošais normatīvais regulējums attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem ir harmonizēts atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajam regulējumam, patlaban ir sarežģīti objektīvi vērtēt esošā Publisko iepirkumu likuma normatīvo regulējumu no praktiskā viedokļa, ņemot vērā to, ka tiesu prakse tieši iepirkumu līgumu grozīšanas kontekstā kopš likuma spēkā stāšanās vēl nav izveidojusies. Tomēr ir vērts atzīmēt, ka atšķirībā no Direktīvas 2014/24/ES un Direktīvas 2014/25/ES, darbuzņēmēja maksātnespējas pasludināšana tieši līguma izpildes laikā nenodrošina tiesisko pamatu no likuma viedokļa maksātnespējīga darbuzņēmēja nomaiņai. Atbilstoši esošajam normatīvajam regulējumam darbuzņēmēja maksātnespēja kā pamats tā nomaiņai rodas tikai tad, ja tas ir īpaši noteikts iepirkuma dokumentācijā, proti, līdzēji par to iepriekš ir vienojušies. Tā par piemēru var ņemt Direktīvas 2014/25/ES 89. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punktu, kurā paredzēta iespēja veikt sākotnējā darbuzņēmēja nomaiņu, pamatojoties uz apstākli, ka sākotnējais darbuzņēmējs iepirkuma līguma izpildes laikā ir kļuvis maksātnespējīgs. Turpretim Latvijas likumdošanas ietvaros gadījumos, kad esošais darbuzņēmējs tiek nomainīts ar citu, uz jauno darbuzņēmēju nedrīkst būt attiecināmi Publisko iepirkumu likuma 42. pantā noteiktie izslēgšanas noteikumi, tai skaitā pasludināts tā maksātnespējas process. Tādējādi darbuzņēmēja maksātnespēja iepirkuma līguma izpildes laikā pati par sevi nerada tiesisku pamatu darbuzņēmēja nomaiņai. Savukārt tas, pie nosacījuma, ka līdzēji iepirkuma dokumentācijā vai iepirkuma līgumā nav atrunājuši iespēju veikt darbuzņēmēja nomaiņu tā maksātnespējas dēļ, potenciāli rada riskus attiecībā uz nolīgto saistību izpildi. Proti, kļūstot maksātnespējīgam, darbuzņēmēja spēja pildīt no iepirkuma līguma izrietošās saistības, potenciāli var tikt ietekmēta, tādējādi radot risku iepirkuma līguma saistību izpildei, kas savukārt var negatīvi atsaukties uz valsts vai pašvaldību resursu efektīvu izlietošanu un iepirkuma kā projekta savlaicīgu īstenošanu.

Autors: Mg. iur. Kaspars Trelibs

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: